Ekumeniskā “Bībeles stunda”

†M

 

Ekumeniskā “Bībeles stunda”

Gulbenes pilsētā un novadā

• 2021 •


Šī ideja atnāca kā 2021.gada lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību auglis. Par saturu lūgšanai, kas var palīdzēt mums visiem augt ticībā un sirds vienotībā Jēzu Kristū, tika izvēlēta Apustuļu darbu grāmata. Pirmā tikšanās – 2021.02.25. (ceturtdiena), pulksten 19:30. Turpmākās – mēneša pēdējā ceturtdienā.



“Rūpes par vienības atjaunošanu skar visu Baznīcu – gan ticīgos, gan viņu ganus.” Taču jāapzinās arī tas, ka “šis svētais nodoms – visu kristiešu samierināšana vienas vienīgās Kristus Baznīcas vienībā – pārsniedz visus cilvēciskos spēkus un spējas”. Tāpēc mēs visu savu cerību liekam “uz Kristus lūgšanu par Baznīcu, uz Tēva mīlestību pret mums un uz Svēta Gara spēku”.

KBK 822

• Lūgšanas norise

Lūgšanas norise ir sekojoša:

  • 19:30 – iesākuma dziesma
  • dziesma iesākumam → Slavēt ir Tā Kunga Vārds (notis)
  • Krusta zīme un iesākuma sveiciens
  • teksta lasīšana (2x – lasīs labprātīgie lūgšanas dalībnieki)
    • svarīgi ir dzirdēt Dieva Vārdu, jo – kā māca svētais Pāvils – “ticība nāk no dzirdēšanas, bet dzirdētais – caur Kristus vārdu”  (Rom 10,17)
    • jau klausīšanās laikā ir vērts sadzirdēt/pamanīt sirdī: kas mani sevišķi uzrunā, pievērš uzmanību, šķiet man sevišķs?
  • priestera/mācītāja izskaidrojumi, komentāri 
  • individuālā lūgšana (30 minūtes)
    • Tad vēlreiz var mierīgi lasīt, pievēršot uzmanību jau pieminētajam: kas mani sevišķi uzrunā, kurš pants vai pat viens vārds pievērš manu uzmanību, šķiet man sevišķs manas dzīves šodienas apstākļos?
    • Individuālās lūgšanas laikā pie sadzirdētā/atrastā ir vērts vairāk pakavēties, pārdomāt, savā ziņā – strādāt ar to, piemēram, jautājot:
      • Kāpēc šis pants vai vārds mani “aizturēja”, kāpēc tas man ir īpašs?
      • Ko Dievs caur šo Savu Vārdu grib man teikt, pie kā aicināt, uz ko norādīt, par ko uzdot jautājumu vai kādās lietās man veikt sirdsapziņas izmeklēšanu?
      • Par ko man būtu jālūdzas šodien (šajā “Bībeles stundā”) vai turpmākajā dzīvē? Kas man būtu jādara caur šo Dieva Vārda piedāvāto? Kā uz to atbildēt savā dzīvē?
    • Var gadīties, ka šoreiz mani nekas neuzrunā. Tad ir vērts atcerēties, ka “Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs, un asāks par katru divasmeņu zobenu. Tas spiežas cauri, kamēr pāršķir dvēseli un garu, tāpat locekļus un smadzenes. Tas ir domu un sirdsapziņas tiesnesis.” (Ebr 4, 12) un ka tas nesīs augļus manā dzīvē savā laikā. Svarīgi, ka esmu Dievam devis iespēju uzrunāt mani caur Savu Vārdu.
    • Meditācijai palīdz darbs ar iepriekš izdrukātu tekstu, jo uz šīs lapiņas var  atzīmēt vai pasvītrot konkrētas vietas; likt jautājuma vai izsaukuma zīmes vai citus sev pašam vajadzīgus simbolus un zīmes. Viss ir tāpēc, lai palīdzētu saprast tekstu un auglīgāk ar to lūgtos.
    • Ja esmu atradis sev īpašo pantu, vārdu un mazliet jau to pārdomājis, varu izmantot atsauces vietas. Lasīt norādītos citātus, Bībeles fragmentus, padziļināt atrastā saprašanu un tādējādi – cerams – garīgo auglīgumu.
  • kopīga dalīšanās  
    • Dalīšanās laiks nav citu mācīšanas laiks.
    • Tādēļ mēs cenšamies runāt vienīgi par sevi (nelietojam vārdus: “tu”, “mēs”, “viņi”, bet sakām, piemēram: “Mani uzrunāja tas un tas…”, “Šis Vārds mani aicina pie tā un tā…”,  “Es To attiecībā uz sevi saprotu šādā veidā…”)
    •  Neviens nedrīkst pārtraukt to, kurš dalās.
    • Pabeidzot dalīšanos, sakām, piemēram: “Tas ir viss no manas puses!”, “Paldies!”, “Slava Dievam!”, “Amen”.
    • Otra cilvēka teikto dalīšanās laikā nedrīkst komentēt, novērtēt, izsmiet…
    • Un pats svarīgākais – AR DZIRDĒTO NEDALĀMIES AR NEVIENU CITU CILVĒKU! Šāda stāja – caur uzticēšanos – būvēs kopienas spēku un palīdzēs nākamajās reizēs atvērties vēl lielākai Dieva žēlastībai caur Viņa Vārdu un caur kopienas kopīgo lūgšanu
  • aizlūgumi
    • uz atrasta fona ir iespēja formulēt savu lūgšanu, kur varēs skaļi izteikt Dieva un kopienas priekšā
    • šī lūgšana varētu būt kā pateicība Dievam, Viņa slavināšana, kādi lūgumi konkrētos nodomos, vai arī nožēlas par saviem vai  arī citu personu grēkiem (lai Dievs mums piedot, lai apžēlojās, lai palīdz atgriezties…)
  • priestera/mācītāja noslēguma aizlūgumi/svētība
  • dziesma noslēgumam (pēc izvēles)

 

• Par pievienošanos •

Kopīgajai lūgšanai var pievienoties, atvērot sekojošo saiti:

https://meet.google.com/yaj-xnhy-ztt

vai lietotnē “Google Meet” ierakstīt kodu:

yaj-xnhy-ztt

 

• Bībeles fragmenti

 

2021.02.25. → Rakstu vieta: Apd 1, 1-11

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

1. Es pirmajos nostāstos, Teofil, runāju par visu, ko Jēzus darīja un mācīja no sākuma 2. līdz tai dienai, kurā Viņš pacēlās debesīs, pavēlēdams caur Svēto Garu apustuļiem, kurus Viņš izredzēja. 3. Tiem Viņš arī pēc savām ciešanām, daudzos pierādījumos apliecināja, ka Viņš ir dzīvs, un, četrdesmit dienas parādīdamies, runāja par Dieva valstību. 4. Un Viņš ēda kopā ar tiem un pavēlēja viņiem neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs (tā Viņš sacīja) no manas mutes dzirdējāt. 5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.

6. Tad tie, kas bija sapulcējušies, jautāja Viņam, sacīdami: «Kungs, vai Tu šinī laikā atjaunosi Izraēļa valsti?» 7. Bet Viņš tiem sacīja: «Nav jūsu daļa zināt laiku vai brīžus, ko Tēvs atstājis savā varā. 8. Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.»

9. Un to sacījis, tiem redzot, Viņš tika pacelts, un padebess paņēma Viņu no to acīm. 10. Kad tie, Viņam debesīs uzejot, skatījās, lūk, divi vīri baltās drēbēs piestājās tiem 11. Un sacīja: «Galilejas vīri, ko jūs stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas no jums tika paņemts debesīs, tāpat atnāks, kā jūs redzējāt Viņu debesīs aizejam.» 

1 Pirmajā grāmatā, Teofil, es aprakstīju visu, ko Jēzus darīja sākumā un mācīja 2 līdz tai dienai, kad viņš tika uzņemts debesīs un izraudzītajiem apustuļiem jau bija devis pavēles Svētajā Garā. 3 Pēc savām ciešanām viņš nostājās dzīvs viņu priekšā, un četrdesmit dienās viņš to daudzas reizes pierādīja, tiem parādīdamies un runādams par Dieva valstību. 4 Kopīgu mielastu ieturot, viņš tiem pavēlēja: “Neaizejiet no Jeruzālemes, bet sagaidiet Tēva apsolījumu, ko jau dzirdējāt no manis: 5 Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām kristīs Svētajā Garā.”

6 Tad tie, kas bija sapulcējušies, viņam jautāja: “Kungs, vai tu šajā laikā no jauna uzcelsi Israēlam ķēniņvalsti?” 7 Viņš tiem sacīja: “Nav jūsu daļa zināt laiku vai stundu, ko Tēvs ir nolicis savā varā, 8 bet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.”

9 Un, to pateicis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un mākonis uzņēma viņu prom no to acīm. 10 Viņam aizejot, tie cieši lūkojās debesīs, un, redzi, divi vīri baltās drānās pie tiem nostājās un 11 sacīja: “Galilejieši, ko stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.”


Atsauces:

  • Apd 1,1a: Lk 1,1-4;
  • Apd 1,1b-2: Apd 1,21-22; Lk 24,49; Mt 28,19-20; Lk 24,51:
  • Apd 1,3: 1 Tim 3,16; Apd 10,40-41; Apd 13,30-31; Mt 28,10;
  • Apd 1,4: Lk 24,41-43; Lk 24,49; Apd 2,32-33; Gal 3,13-14; Ef 1,13;
  • Apd 1,5: Mt 3,11 (→ Mk 1,8; Lk 3,16); J 1, 33; Apd 11,16;
  • Apd 1,6: Dan 2,21; Mt 24,36; 1 Tes 5,1-2;
  • Apd 1,8: Is 32,12-15; Mt 28,19; Mk 16, 15.20; Lk 24,47-48;
  • Apd 1,9: Mk 16,19; Lk 24,50-51; J 3,13; J 20,17; Rom 10,6; Ef 4,7-10; 1 P 3,22;
  • Apd 1,10: Zah 14,4; 2 Ķēn 2,10-11; Lk 24,4; Apd 3,20-21;

Visi atsauču teksti

 

Pēc pantiem (jāatver)
1. Es pirmajos nostāstos, Teofil...
  • Lk 1,1-4: 1. Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū. 2. Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi, 3. Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt, 4. Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.
1. …runāju par visu, ko Jēzus darīja un mācīja no sākuma 2. līdz tai dienai, kurā Viņš pacēlās debesīs, pavēlēdams caur Svēto Garu apustuļiem, kurus Viņš izredzēja.
  • Apd 1,21-22: 21. Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums bija vienoti visu laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nāca un gāja, 22. Sākot ar Jāņa kristību, līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, jākļūst līdz ar mums par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.
  • Lk 24,49: Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
  • Mt 28,19-20: 19 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 Mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.
  • Lk 24,51:Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.
3. Tiem Viņš arī pēc savām ciešanām, daudzos pierādījumos apliecināja, ka Viņš ir dzīvs, un, četrdesmit dienas parādīdamies, runāja par Dieva valstību.
  • 1 Tim 3,16:Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums. Tas ir parādījies miesīgi, apliecināts garā, eņģeļi to skatījuši, tautām tas sludināts, pasaulē ticēts, godībā uzņemts.
  • Apd 10,40-41: 40. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un atļāva Viņam parādīties. 41. Ne visai tautai, bet Dieva izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc augšāmcelšanās no miroņiem.
  • Apd 13,30-31: 30. Bet trešajā dienā Dievs uzmodināja Viņu no miroņiem, un Viņš daudzās dienās parādījās tiem, 31. Kas kopā ar Viņu no Galilejas atnāca Jeruzalemē. Tie līdz šim ir Viņa liecinieki tautā.
  • Mt 28,10: Tad Jēzus sacīja viņām: Nebīstieties, ejiet un paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi iet uz Galileju! Tur viņi mani redzēs.
4. Un Viņš ēda kopā ar tiem un pavēlēja viņiem neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs (tā Viņš sacīja) no manas mutes dzirdējāt. 5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.
  • Lk 24,41-43: 41. Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams? 42. Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus. 43. Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.
  • Lk 24,49: Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
  • Apd 2,32-33: 32. Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki. 33. Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat.
  • Gal 3,13-14: 13. Kristus mūs atpirka no likuma lāsta, pats mūsu dēļ palikdams par lāstu, jo rakstīts: Lai nolādēts katrs, kas pakārts pie koka, 14. Lai Ābrahama svētība, nāktu pār tautām Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu.
  • Ef 1,13: Lai slavēts Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs Kristū svētījis visādā garīgā svētībā debesīs.
5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.
  • Mt 3,11 (→ Mk 1,8; Lk 3,16):  11. [Jānis Kristītājs teica] …es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet kas pēc manis nāks, ir varenāks par mani. Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni.
  • J 1, 32-33: 32. Un Jānis liecināja, sacīdams: «Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz Viņa. 33. Un es Viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz Viņa paliekam, tas ir, kas krista Svētajā Garā.»
  • Apd 11,15-16: 15. Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums. 16. Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: «Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā.»
  • Apd 19,1-7:  1. Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus, Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir. 3. Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā. 4. Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu. 5. To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā. 6. Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja. 7. Bet viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.
6. Tad tie, kas bija sapulcējušies, jautāja Viņam, sacīdami: Kungs, vai Tu šinī laikā atjaunosi Izraēļa valsti? 7. Bet Viņš tiem sacīja: Nav jūsu daļa zināt laiku vai brīžus, ko Tēvs atstājis savā varā.
  • Dan 2,21: 20. un [Daniēls] sacīja: “Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! 21 Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
  • Mt 24,36: Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.
  • 1 Tes 5,1-2: 1. Bet par laiku un stundu, brāļi, mums nevajag jums rakstīt, 2. Jo jūs paši labi zināt, ka Kunga diena nāks tāpat kā zaglis naktī.
8. Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • Is 32,12-15: 12 Vaimanādamas sitiet pa savām krūtīm skaisto druvu un auglīgo vīnakoku dēļ, 13 manas tautas druvu dēļ, ko nomāc ērkšķi un dadži, ak, un grezno namu un priekiem bagātās pilsētas dēļ, 14 jo pilis ir atstātas, pilsētas troksnis apklusis, pils pakalni un izlūktorņi kļuvuši par paslēptuvēm, par mitekli meža ēzeļiem un par ganībām ganāmiem pulkiem, 15 līdz kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs.
  • Mt 28,18-19: 18 Un Jēzus piegāja un runāja viņiem, sacīdams: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. 19 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 Mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.
  • Mk 16, 15.20: 15. Un Viņš tiem sacīja: Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai! (…) 20. Bet viņi gāja un sludināja visur; un Kungs viņiem palīdzēja un mācību apstiprināja ar līdzejošajām zīmēm.
  • Lk 24,47-48: 46. Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties. 47. Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi. 48. Bet jūs esat liecinieki par šo visu.
9. Un to sacījis, tiem redzot, Viņš tika pacelts, un padebess paņēma Viņu no to acīm.
  • Mk 16,19: Un Kungs Jēzus pēc tam, kad ar viņiem bija runājis, tika uzņemts debesīs un sēd pie Dieva labās rokas.
  • Lk 24,50-51: 50. Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos. 51. Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.
  • J 3,13: Un neviens neuziet debesīs, kā vienīgi Cilvēka Dēls, kas nācis no debesīm un kas ir debesīs.
  • J 20,17: Jēzus sacīja viņai: Nepieskaries man, jo es vēl neesmu aizgājis pie sava Tēva, bet ej pie maniem brāļiem un saki viņiem: es aizeju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.
  • Rom 10,6-7: 6. Bet taisnība, kas nāk no ticības, saka tā: Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs, tas ir, lai novestu Kristu, 7. Vai arī: kas nokāps bezdibenī, tas ir, lai atsauktu Kristu no miroņiem!
  • Ef 4,7-10: 7. Bet katram no mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus mums to dāvinājis. 8. Tāpēc Viņš saka: Uziedams augšā un gūstā paņemdams gūstniecību, Viņš cilvēkiem izdalīja dāvanas. 9. Bet uzgāja, vai tas nenozīmē to, ka Viņš pirmāk nonācis pasaules zemajās vietās? 10. Bet Viņš, kas nonāca, ir tas pats, kas uzgāja pār visām debesīm, lai visu piepildītu.
  • 1 P 3,22:Lai mēs kļūtu mūžīgās dzīves mantinieki, Viņš [Jēzus Kristus], nāvi uzvarējis, uzgāja debesīs un sēž pie Dieva labās rokas, kur Viņam pakļauti eņģeļi, varas un spēki.
10. Kad tie, Viņam debesīs uzejot, skatījās, lūk, divi vīri baltās drēbēs piestājās tiem 11. Un sacīja: Galilejas vīri, ko jūs stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas no jums tika paņemts debesīs, tāpat atnāks, kā jūs redzējāt Viņu debesīs aizejam.
  • Zah 14,4: 4 Un Viņš nostāsies tai dienā ar Savām kājām uz Eļļas kalna, kas Jeruzālemei priekšā austrumu virzienā. Un Eļļas kalns tad pāršķelsies vidū pušu divās daļās virzienā no saules lēkta uz saules rietu; starp abām kalna pusēm radīsies plata grava, tā ka viena kalna puse pavirzīsies uz ziemeļiem, bet otra uz dienvidiem.
  • 2 Ķēn 2,10-11: 10 Un Elija atbildēja: “Tu esi lūdzis grūti izpildāmu lietu; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet, ja ne, tad tas nenotiks.” 11 Un, kamēr viņi iedami tā sarunājās, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm.
  • Lk 24,4:Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.
  • Apd 3,20-21: 20. Un lai Kungs dotu atspirgšanas laikus, lai sūtītu To, ko Viņš jums priekšsludinājis, Jēzu Kristu. 21. Ko debesīm vajag uzņemt līdz tam laikam, kad viss būs piepildīts, ko Dievs runājis no mūžības ar savu svēto praviešu muti.
Viss pēc kārtas

1. Es pirmajos nostāstos, Teofil,

  • Lk 1,1-4: 1. Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū. 2. Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi, 3. Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt, 4. Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.

1. …runāju par visu, ko Jēzus darīja un mācīja no sākuma 2. līdz tai dienai, kurā Viņš pacēlās debesīs, pavēlēdams caur Svēto Garu apustuļiem, kurus Viņš izredzēja.

  • Apd 1,21-22: 21. Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums bija vienoti visu laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nāca un gāja, 22. Sākot ar Jāņa kristību, līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, jākļūst līdz ar mums par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.
  • Lk 24,49: Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
  • Mt 28,19-20: 19 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 Mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.
  • Lk 24,51:Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.

3. Tiem Viņš arī pēc savām ciešanām, daudzos pierādījumos apliecināja, ka Viņš ir dzīvs, un, četrdesmit dienas parādīdamies, runāja par Dieva valstību.

  • 1 Tim 3,16:Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums. Tas ir parādījies miesīgi, apliecināts garā, eņģeļi to skatījuši, tautām tas sludināts, pasaulē ticēts, godībā uzņemts.
  • Apd 10,40-41: 40. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un atļāva Viņam parādīties. 41. Ne visai tautai, bet Dieva izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc augšāmcelšanās no miroņiem.
  • Apd 13,30-31: 30. Bet trešajā dienā Dievs uzmodināja Viņu no miroņiem, un Viņš daudzās dienās parādījās tiem, 31. Kas kopā ar Viņu no Galilejas atnāca Jeruzalemē. Tie līdz šim ir Viņa liecinieki tautā.
  • Mt 28,10: Tad Jēzus sacīja viņām: Nebīstieties, ejiet un paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi iet uz Galileju! Tur viņi mani redzēs.

4. Un Viņš ēda kopā ar tiem un pavēlēja viņiem neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs (tā Viņš sacīja) no manas mutes dzirdējāt. 5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.

  • Lk 24,41-43: 41. Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams? 42. Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus. 43. Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.
  • Lk 24,49: Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
  • Apd 2,32-33: 32. Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki. 33. Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat.
  • Gal 3,13-14: 13. Kristus mūs atpirka no likuma lāsta, pats mūsu dēļ palikdams par lāstu, jo rakstīts: Lai nolādēts katrs, kas pakārts pie koka, 14. Lai Ābrahama svētība, nāktu pār tautām Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu.
  • Ef 1,13: Lai slavēts Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs Kristū svētījis visādā garīgā svētībā debesīs.

5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.

  • Mt 3,11 (→ Mk 1,8; Lk 3,16):  11. [Jānis Kristītājs teica] …es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet kas pēc manis nāks, ir varenāks par mani. Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni.
  • J 1, 32-33: 32. Un Jānis liecināja, sacīdams: «Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz Viņa. 33. Un es Viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz Viņa paliekam, tas ir, kas krista Svētajā Garā. »
  • Apd 11,15-16: 15. Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums. 16. Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: «Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā.»
  • Apd 19,1-7:  1. Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus, Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir. 3. Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā. 4. Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu. 5. To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā. 6. Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja. 7. Bet viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.

6. Tad tie, kas bija sapulcējušies, jautāja Viņam, sacīdami: Kungs, vai Tu šinī laikā atjaunosi Izraēļa valsti? 7. Bet Viņš tiem sacīja: Nav jūsu daļa zināt laiku vai brīžus, ko Tēvs atstājis savā varā.

  • Dan 2,21: 20. un [Daniēls] sacīja: “Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! 21 Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
  • Mt 24,36: Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.
  • 1 Tes 5,1-2: 1. Bet par laiku un stundu, brāļi, mums nevajag jums rakstīt, 2. Jo jūs paši labi zināt, ka Kunga diena nāks tāpat kā zaglis naktī.

8. Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.

  • Is 32,12-15: 12 Vaimanādamas sitiet pa savām krūtīm skaisto druvu un auglīgo vīnakoku dēļ, 13 manas tautas druvu dēļ, ko nomāc ērkšķi un dadži, ak, un grezno namu un priekiem bagātās pilsētas dēļ, 14 jo pilis ir atstātas, pilsētas troksnis apklusis, pils pakalni un izlūktorņi kļuvuši par paslēptuvēm, par mitekli meža ēzeļiem un par ganībām ganāmiem pulkiem, 15 līdz kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs.
  • Mt 28,18-19: 18 Un Jēzus piegāja un runāja viņiem, sacīdams: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. 19 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 Mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.
  • Mk 16, 15.20: 15. Un Viņš tiem sacīja: Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai! (…) 20. Bet viņi gāja un sludināja visur; un Kungs viņiem palīdzēja un mācību apstiprināja ar līdzejošajām zīmēm.
  • Lk 24,47-48: 46. Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties. 47. Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi. 48. Bet jūs esat liecinieki par šo visu.

9. Un to sacījis, tiem redzot, Viņš tika pacelts, un padebess paņēma Viņu no to acīm.

  • Mk 16,19: Un Kungs Jēzus pēc tam, kad ar viņiem bija runājis, tika uzņemts debesīs un sēd pie Dieva labās rokas.
  • Lk 24,50-51: 50. Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos. 51. Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.
  • J 3,13: Un neviens neuziet debesīs, kā vienīgi Cilvēka Dēls, kas nācis no debesīm un kas ir debesīs.
  • J 20,17: Jēzus sacīja viņai: Nepieskaries man, jo es vēl neesmu aizgājis pie sava Tēva, bet ej pie maniem brāļiem un saki viņiem: es aizeju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.
  • Rom 10,6-7: 6. Bet taisnība, kas nāk no ticības, saka tā: Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs, tas ir, lai novestu Kristu, 7. Vai arī: kas nokāps bezdibenī, tas ir, lai atsauktu Kristu no miroņiem!
  • Ef 4,7-10: 7. Bet katram no mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus mums to dāvinājis. 8. Tāpēc Viņš saka: Uziedams augšā un gūstā paņemdams gūstniecību, Viņš cilvēkiem izdalīja dāvanas. 9. Bet uzgāja, vai tas nenozīmē to, ka Viņš pirmāk nonācis pasaules zemajās vietās? 10. Bet Viņš, kas nonāca, ir tas pats, kas uzgāja pār visām debesīm, lai visu piepildītu.
  • 1 P 3,22:Lai mēs kļūtu mūžīgās dzīves mantinieki, Viņš [Jēzus Kristus], nāvi uzvarējis, uzgāja debesīs un sēž pie Dieva labās rokas, kur Viņam pakļauti eņģeļi, varas un spēki.

10. Kad tie, Viņam debesīs uzejot, skatījās, lūk, divi vīri baltās drēbēs piestājās tiem 11. Un sacīja: Galilejas vīri, ko jūs stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas no jums tika paņemts debesīs, tāpat atnāks, kā jūs redzējāt Viņu debesīs aizejam.

  • Zah 14,4: 4 Un Viņš nostāsies tai dienā ar Savām kājām uz Eļļas kalna, kas Jeruzālemei priekšā austrumu virzienā. Un Eļļas kalns tad pāršķelsies vidū pušu divās daļās virzienā no saules lēkta uz saules rietu; starp abām kalna pusēm radīsies plata grava, tā ka viena kalna puse pavirzīsies uz ziemeļiem, bet otra uz dienvidiem.
  • 2 Ķēn 2,10-11: 10 Un Elija atbildēja: “Tu esi lūdzis grūti izpildāmu lietu; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet, ja ne, tad tas nenotiks.” 11 Un, kamēr viņi iedami tā sarunājās, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm.
  • Lk 24,4:Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.
  • Apd 3,20-21: 20. Un lai Kungs dotu atspirgšanas laikus, lai sūtītu To, ko Viņš jums priekšsludinājis, Jēzu Kristu. 21. Ko debesīm vajag uzņemt līdz tam laikam, kad viss būs piepildīts, ko Dievs runājis no mūžības ar savu svēto praviešu muti.

 

2021.03.25.Rakstu vieta: Apd 1, 12-14

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

12. Tad viņi atgriezās atpakaļ Jeruzalemē no kalna, ko sauc par Olīvkalnu, kas ir tuvu Jeruzalemei, sabata gājiena attālumā. 13. Un viņi atnākuši uzgāja Vakariņu telpā, kur uzturējās Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Fīlips un Toms, Bērtulis un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Centīgais, un Jūda, Jēkaba brālis. 14. Viņi visi vienprātīgi palika lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus Māti, un Viņa brāļiem.

12 Tad viņi atgriezās Jeruzālemē no tā sauktā Olīvkalna, kas no Jeruzālemes ir sabata gājiena attālumā. 13 Pārnākuši viņi uzkāpa augšistabā, kur bija apmetušies Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Zēlots un Jūda, Jēkaba dēls. 14 Viņi bija vienprātīgi neatlaidīgā Dieva lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un viņa brāļiem.


Atsauces:

  • Apd 1, 13
    • Lk 6, 13-16: 13. Un Viņš, dienai austot, sasauca savus mācekļus un izvēlējās no viņiem divpadsmit, kurus nosauca par apustuļiem: 14. Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli, 15. Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas saukts Centīgais, 16. Un Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas kļuva nodevējs.
  • Apd 1, 14 → par lūgšanu 
    • Apd 2, 1: Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pat vietā.
    • Apd 2, 42.46: 42. Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. 46. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību,
    • Apd 6, 3-4:  3. Tāpēc, brāļi, izraugiet no sava vidus septiņus goda vīrus, Svētā Gara un gudrības pilnus, kurus tad mēs iecelsim šinī darbā, 4. Bet mēs pastāvēsim lūgšanā un vārda kalpošanā.
    • Rom 12, 12: Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanā!
    • Lk 23, 48-40: 48. Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ. 49. Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.
  • Apd 1, 14 – par vārdu “brāļi”
    • Mt 13,54-56: 54. Un Viņš, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes Viņam tāda gudrība un spēks? 55. Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi – Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda? 56. Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?
    • Jana 7,3:  Tad Tā brāļi sacīja Viņam: Aizej no šejienes un dodies uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
    • lielākais komentārs par “brāļiem” → skaties pie Lk 2, 1-7_pirmdzimtajs

 

2021.04.29. → Rakstu vieta: Apd 1, 15-26

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

15. Tanīs dienās Pēteris, nostājies brāļu vidū, (bet tie bija kopā ap simts divdesmit cilvēku) sacīja: 16. Brāļi, vajag izpildīt Rakstus, ko Svētais Gars pasludināja ar Dāvida muti par Jūdasu, kas bija vadonis tiem, kas apcietināja Jēzu. 17. Tas bija pieskaitīts mums, un viņš piedalījās šinī kalpošanā. 18. Tas ieguva tīrumu par netaisnības algu un, pakāries, vidū pārsprāga, un visas viņa iekšas izgāzās. 19. Tas kļuva zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem, tā ka tas tīrums viņu valodā tika nosaukts Hakeldama, tas ir, asins tīrums. 20. Jo psalmu grāmatā rakstīts: “Lai viņu mājvieta paliek tukša un lai neviens tanī nedzīvo; un viņa bīskapa pilnvaras lai saņem cits.” 21. Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums bija vienoti visu laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nāca un gāja, 22. Sākot ar Jāņa kristību, līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, jākļūst līdz ar mums par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.

23. Un viņi izraudzīja divus: Jāzepu, ko sauca par Barsabu, kas iesaukts Taisnīgais, un Matiju. 24. Un viņi, Dievu pielūgdami, sacīja: Tu, Kungs, pazīsti visu sirdis, parādi, kuru no šiem diviem Tu esi izvēlējies, 25. Lai tas saņemtu kalpošanas un apustuļa pienākumus, ko Jūdass atstāja, lai aizietu savā vietā. 26. Un tie deva viņiem lozes, un loze krita Matijam, un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem.

15 Un tajās dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū – tur bija sapulcējušies vienkopus ap simts divdesmit cilvēku –, sacīja: 16 “Mani brāļi, Rakstiem bija jāpiepildās, kā ar Dāvida muti Svētais Gars jau pavēstījis par Jūdu, kas parādīja ceļu Jēzus sagūstītājiem. 17 Viņš bija mūsu vidū un bija izraudzīts šai kalpošanai. 18 Par netaisnības algu viņš iemantoja zemes gabalu, nokrita zemē, pārsprāga, un visas viņa iekšas izgāzās ārā, 19 un tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, un tā zemes gabals nosaukts viņu valodā Hakeldama, tas ir, Asins lauks. 20 Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: “Viņa miteklis lai ir tukšs, lai tajā neviens nedzīvo, un lai viņa amatu dabū cits.” 21 Tad nu kādam no vīriem, kas visu šo laiku bijuši kopā ar mums, kopš atnāca un aizgāja no mums Kungs Jēzus – 22 no Jāņa kristības līdz tai dienai, kad viņš tika uzņemts debesīs prom no mums –, vienam no viņiem ir jābūt kopā ar mums par viņa augšāmcelšanās liecinieku.”

23 Un tie izvirzīja divus – Jāzepu, sauktu Barsaba, ar pievārdu Jūsts, un Matiju. 24 Dievu lūgdami, viņi sacīja: “Tu Kungs, kas pazīsti ikvienu sirdi, parādi, kuru no šiem diviem tu izraugies, 25 lai tas tagad saņemtu to kalpošanas un apustuļa vietu, no kuras aizgāja Jūda, noiedams savā vietā.” 26 Viņiem deva lozes, un loze krita Matijam, un viņu pieskaitīja pie vienpadsmit apustuļiem.


Atsauces:

  • Apd 1, 16:  Ps 41, 9; Apd 1, 20; Lk 22, 47
  • Apd 1, 18: Mt 27, 3-10; Gudr 4, 19
  • Apd 1, 20: Ps 69, 26; Ps 109, 8
  • Apd 1, 21: J 15, 27
  • Apd 1, 24: Jer 11, 20; 17, 10; Lk 16,15; J 2, 24; J 6, 70; Apd 15,8; Atkl 2, 23
  • Apd 1, 26: Izc 33, 7; Sk 27, 12; 1 Sam 14, 41-42; Neh 11, 1; Sak 16, 33;

 

2021.05.27. → Rakstu vieta: Apd 2, 1-13

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

1. Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pat vietā. 2. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. 3. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. 4. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.

5. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess. 6. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. 7. Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? 8. Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši? 9. Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā. 10. Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas, 11. Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus. 12. Un visi pārsteigti brīnījās, viens otram sacīdami: Ko tas nozīmē? 13. Bet citi izsmiedami sacīja: Tie ir salda vīna pilni. 

1 Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā. 2 Pēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. 3 Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. 4 Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt. 5 Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi – dievbijīgi vīri no visām pasaules tautām. 6 Kad šīs skaņas kļuva dzirdamas, daudz ļaužu pulcējās un visi bija lielā apjukumā, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā. 7 Tie baiļojās un brīnīdamies runāja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilejieši? 8 Un kā gan mēs viņus dzirdam katrs savā dzimtajā valodā? 9 Partieši un mēdieši, ēlāmieši un tie, kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā, 10 Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas apgabalos ap Kirēni, un ieceļojušie romieši – 11 gan jūdi, gan prosēlīti. Krētieši un arābi, mēs visi dzirdam mūsu valodās viņus teicam Dieva varenos darbus.” 12 Visi bija izbijušies un neziņā un cits citam jautāja: “Ko tas nozīmē?” 13 Citi izsmejot runāja: “Tie ir sadzērušies jaunu vīnu.”


Atsauces:

  • Apd 2, 1 (Vasarsvētki)Lev 23, 15-21; At 16, 9-11
  • Apd 2, 1: Lk 24, 49; Apd 1, 13-14
  • Apd 2, 2: J 3, 5-8; Apd 4, 31
  • Apd 2, 3: Mt 3, 11; Lk 3, 16; J 1,32-33
  • Apd 2, 4: Ps 33, 6; Ps 104, 29-30; Lk 1, 13-15; Mt 28, 19-20; Apd 1, 4-5; Apd 4, 31; Apd 10, 44-46; Apd 11,15-16; Apd 19,1-7
  • Apd 2, 5: Apd 13, 26; Kol 1, 23
  • Apd 2, 6-11: Rad 11, 1-9; Lk 24, 46-47; Apd 1, 8 (var līdz nodaļas nobeigumam)
  • Apd 2, 13: Lk 5, 35-39; Jēzus Kristus, kas salīdzināja sevi ar vīnakoku (sal.: J 15, 1.5.10-11; Is 5), tika iznīcināts krusta spiestuvē, lai, šķīstījot mūs sava Upura spēkā (sal.: J 2, 1-11 + 19, 33-35), dotu jauno Mīlestības Vīnu, tas ir, Svēto Garu (sal. Apd 2, 1-21) 

Visi atsauču teksti

 

Pēc pantiem (jāatver)
Apd 2, 1: Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi…
  • Vasarsvētki – 50.diena pēc 7 nedēļām (49 dienas) no Pashas svētkiem (no Lieldienām)
  • Lev 23, 15-21: 15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. 16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri. 17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam. 18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri. 20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim. 21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu mājokļos.
  • At 16, 9-11: 9 Septiņas nedēļas tev jāskaita, sākot no tā laika, kad pirmo reizi sirpi sāk likt pie labības, 10 tad tev būs svinēt nedēļu svētkus Tam Kungam, tavam Dievam, ar savas rokas labprātīgo dāvanu, ko tu dod pēc tā, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis. 11 Un tev būs priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un taviem dēliem, un tavām meitām, un taviem kalpiem, un tavām kalponēm, un levītiem, kas mīt tavos vārtos, un svešiniekiem, un bāreņiem, un atraitnēm, kuri pie tevis dzīvo, tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu mājot Savam Vārdam.
Apd 2, 1: …visi viņi bija kopā tanī pat vietā.
  • Lk 24, 49: Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
  • Apd 1, 13-14: Un viņi atnākuši uzgāja Vakariņu telpā, kur uzturējās Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Fīlips un Toms, Bērtulis un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Centīgais, un Jūda, Jēkaba brālis. 14. Viņi visi vienprātīgi palika lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus Māti, un Viņa brāļiem.
Apd 2, 2: Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja.
  • J 3, 5-8: Jēzus atbildēja: Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas neatdzimst no ūdens un Svētā Gara, tas nevar ieiet debesu valstībā. 6. Kas no miesas ir dzimis, tas ir miesa, bet, kas no Gara ir dzimis, ir gars. 7. Nebrīnies par to, ka es tev sacīju: jums vajag no jauna atdzimt. 8. Gars dveš, kur gribēdams, un tu dzirdi tā balsi, bet nezini, no kurienes tas nāk un kurp aiziet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara. 
  • Apd 4, 31: Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
Apd 2, 3: Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem.
  • Mt 3, 11: Jo es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet kas pēc manis nāks, ir varenāks par mani. Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni. 
  • Lk 3, 16: Jānis atbildēja un sacīja visiem: Es jūs kristīju ar ūdeni, bet nāks varenāks par mani, kam es neesmu cienīgs Viņa kurpju siksnas atraisīt; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 
  • J 1,32-33: Un Jānis liecināja, sacīdams: Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz Viņa. 33. Un es Viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz Viņa paliekam, tas ir, kas krista Svētajā Garā.
Apd 2, 4: Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.
  • Ps 33, 6: Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu.
  • Ps 104, 29-30: 29 Bet, kad Tu apslēp Savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos. 30 Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.
  • Lk 1, 13-15: Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. 14. Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. 15. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
  • Mt 28, 19-20: 19 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 Mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.
  • Apd 1, 4-5: Un Viņš ēda kopā ar tiem un pavēlēja viņiem neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs (tā Viņš sacīja) no manas mutes dzirdējāt. 5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.
  • Apd 4, 31: Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
  • Apd 10, 44-46: Kamēr Pēteris šos vārdus runāja, nāca Svētais Gars pār visiem, kas vārdos klausījās. 45. Un apgraizītie ticīgie, kas atnāca kopā ar Pēteri, bija pārsteigti, ka Svētā Gara žēlastība tika izlieta arī uz pagāniem. 46. Jo tie dzirdēja viņus valodās runājam un Dievu augsti teicam.
  • Apd 11,15-16: 15. Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums. 16. Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā.
  • Apd 19,1-7: 1. Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus, Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir. 3. Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā. 4. Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu. 5. To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā. 6. Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja. 7. Bet viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.
Apd 2, 5: Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess.
  • Apd 13, 26: Brāļi, Ābrahama cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dievu, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts!
  • Kol 1, 23: Ja tikai paliksiet ticībā nesatricināmi un pastāvīgi un nenovērsīsieties no cerības, ko sniedz evaņģēlijs, ko jūs dzirdējāt un kas pasludināts visai radībai zem debess; tam arī es, Pāvils, kalpoju.

Apd 2, 6-11: 6. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. 7. Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? 8. Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši? 9. Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā. 10. Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas, 11. Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.
  • Rad 11, 1-9: 1 Visai pasaulei toreiz bija viena mēle un vienāda valoda. 2 Un, kad nu tie savas teltis pārcēla austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu Sineāras zemē un tur apmetās, 3 un teica cits citam: “Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim,” – jo ķieģeļi tiem noderēja akmeņu vietā un zemes piķis kaļķu vietā. 4 Un tie teica: “Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi.” 5 Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla. 6 Un Tas Kungs sacīja: “Lūk, tā ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams. 7 Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu.” 8 Un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu. 9 Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.
  • Lk 24, 46-47: Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties. 47. Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.
  • Apd 1, 8: Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • 1 Kor 14, 1-6: Tiecieties pēc mīlestības, pūlieties pēc garīgajām dāvanām, bet sevišķi, lai jums būtu praviešu dāvanas! 2. Jo kas runā valodās, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens to nesaprot; bet garā viņš runā noslēpumus. 3. Bet kas pravieto, tas runā cilvēku celšanai, paskubināšanai un iepriecināšanai. 4. Kas runā valodās, tas paceļ pats sevi, bet kas pravieto, tas ceļ Dieva Baznīcu. 5. Bet es vēlos, ka jūs visi runātu valodās, bet vēl vairāk, lai jūs pravietotu; jo lielāks ir tas, kas pravieto, nekā tas, kas runā valodās, ja viņš to nepaskaidro, lai draudze tiktu stiprināta. 6. Bet, brāļi, ja es tagad nāktu pie jums un runātu valodās, ko tas jums līdzētu, ja es nesludinātu jums vai nu atklāsmi, vai zināšanas, vai pravietojumus, vai mācību? (var līdz nodaļas nobeigumam)
Apd 2, 12: Un visi pārsteigti brīnījās, viens otram sacīdami: Ko tas nozīmē?
Apd 2, 13: Bet citi izsmiedami sacīja: Tie ir salda vīna pilni.
  • Lk 5, 35-39: Bet Viņš tiem sacīja līdzībā: Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām drēbēm, citādi tas sabojās jaunās, un jaunais ielāps nepiestāvēs vecajām. 37. Un neviens nepilda jaunu vīnu vecos maisos, citādi jaunais vīns saplēsīs maisus, un tas pats izlīs, un maisi ies bojā. 38. Bet jaunais vīns jāpilda jaunos maisos, tad abi uzglabāsies. 39. Un neviens, kas dzēris veco, negribēs jauno, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.
  • Jēzus Kristus, kas salīdzināja sevi ar vīnakoku (sal.: J 15), tika iznīcināts krusta spiestuvē, lai, šķīstījot mūs sava Upura spēkā (sal.: J 2, 1-11 + 19, 33-35), dotu jauno Mīlestības Vīnu, tas ir, Svēto Garu (sal. Apd 2, 1-21)
    • J 15, 1.5.10-11: Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir kopējs. (…) 5. Es esmu vīna koks, bet jūs zari. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt. (…) 10. Ja jūs manus baušļus pildīsiet, jūs paliksiet manā mīlestibā, tāpat kā es sava Tēva baušļus pildīju un palieku Viņa mīlestībā. 11. To es jums sacīju, lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
    • J 2, 1-11: Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur. 2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās. 3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna. 4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi! 5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet. 6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri. 7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām. 8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa. 9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini. 10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim. 11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
    • J 19, 33-34: Bet kad viņi nogāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau miris, tie nelauza Viņa stilbkaulus, 34. Bet viens no kareivjiem ar šķēpu atvēra Viņa sānus, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
Viss pēc kārtas

Apd 2, 1: Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi…

  • Vasarsvētki – 50.diena pēc 7 nedēļām (49 dienas) no Pashas svētkiem (no Lieldienām)
  • Lev 23, 15-21: 15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. 16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri. 17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam. 18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri. 20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim. 21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu mājokļos.
  • At 16, 9-11: 9 Septiņas nedēļas tev jāskaita, sākot no tā laika, kad pirmo reizi sirpi sāk likt pie labības, 10 tad tev būs svinēt nedēļu svētkus Tam Kungam, tavam Dievam, ar savas rokas labprātīgo dāvanu, ko tu dod pēc tā, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis. 11 Un tev būs priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un taviem dēliem, un tavām meitām, un taviem kalpiem, un tavām kalponēm, un levītiem, kas mīt tavos vārtos, un svešiniekiem, un bāreņiem, un atraitnēm, kuri pie tevis dzīvo, tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu mājot Savam Vārdam.

Apd 2, 1: …visi viņi bija kopā tanī pat vietā.

  • Lk 24, 49: Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
  • Apd 1, 13-14: Un viņi atnākuši uzgāja Vakariņu telpā, kur uzturējās Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Fīlips un Toms, Bērtulis un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Centīgais, un Jūda, Jēkaba brālis. 14. Viņi visi vienprātīgi palika lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus Māti, un Viņa brāļiem.

Apd 2, 2: Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja.

  • J 3, 5-8: Jēzus atbildēja: Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas neatdzimst no ūdens un Svētā Gara, tas nevar ieiet debesu valstībā. 6. Kas no miesas ir dzimis, tas ir miesa, bet, kas no Gara ir dzimis, ir gars. 7. Nebrīnies par to, ka es tev sacīju: jums vajag no jauna atdzimt. 8. Gars dveš, kur gribēdams, un tu dzirdi tā balsi, bet nezini, no kurienes tas nāk un kurp aiziet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara. 
  • Apd 4, 31: Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.

Apd 2, 3: Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem.

  • Mt 3, 11: Jo es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet kas pēc manis nāks, ir varenāks par mani. Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni.
  • Lk 3, 16: Jānis atbildēja un sacīja visiem: Es jūs kristīju ar ūdeni, bet nāks varenāks par mani, kam es neesmu cienīgs Viņa kurpju siksnas atraisīt; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī.
  • J 1,32-33: Un Jānis liecināja, sacīdams: Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz Viņa. 33. Un es Viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz Viņa paliekam, tas ir, kas krista Svētajā Garā.

Apd 2, 4: Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.

  • Ps 33, 6: Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu.
  • Ps 104, 29-30: 29 Bet, kad Tu apslēp Savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos. 30 Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.
  • Lk 1, 13-15: Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. 14. Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. 15. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
  • Mt 28, 19-20: 19 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 Mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.
  • Apd 1, 4-5: Un Viņš ēda kopā ar tiem un pavēlēja viņiem neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs (tā Viņš sacīja) no manas mutes dzirdējāt. 5. Jo Jānis gan kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.
  • Apd 4, 31: Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
  • Apd 10, 44-46: Kamēr Pēteris šos vārdus runāja, nāca Svētais Gars pār visiem, kas vārdos klausījās. 45. Un apgraizītie ticīgie, kas atnāca kopā ar Pēteri, bija pārsteigti, ka Svētā Gara žēlastība tika izlieta arī uz pagāniem. 46. Jo tie dzirdēja viņus valodās runājam un Dievu augsti teicam.
  • Apd 11,15-16: 15. Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums. 16. Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā.
  • Apd 19,1-7: 1. Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus, Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir. 3. Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā. 4. Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu. 5. To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā. 6. Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja. 7. Bet viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.

Apd 2, 5: Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess.

  • Apd 13, 26: Brāļi, Ābrahama cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dievu, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts!
  • Kol 1, 23: Ja tikai paliksiet ticībā nesatricināmi un pastāvīgi un nenovērsīsieties no cerības, ko sniedz evaņģēlijs, ko jūs dzirdējāt un kas pasludināts visai radībai zem debess; tam arī es, Pāvils, kalpoju.

Apd 2, 6-11: 6. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. 7. Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? 8. Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši? 9. Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā. 10. Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas, 11. Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.

  • Rad 11, 1-9: 1 Visai pasaulei toreiz bija viena mēle un vienāda valoda. 2 Un, kad nu tie savas teltis pārcēla austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu Sineāras zemē un tur apmetās, 3 un teica cits citam: “Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim,” – jo ķieģeļi tiem noderēja akmeņu vietā un zemes piķis kaļķu vietā. 4 Un tie teica: “Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi.” 5 Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla. 6 Un Tas Kungs sacīja: “Lūk, tā ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams. 7 Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu.” 8 Un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu. 9 Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.
  • Lk 24, 46-47: Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties. 47. Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.
  • Apd 1, 8: Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • 1 Kor 14, 1-6: Tiecieties pēc mīlestības, pūlieties pēc garīgajām dāvanām, bet sevišķi, lai jums būtu praviešu dāvanas! 2. Jo kas runā valodās, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens to nesaprot; bet garā viņš runā noslēpumus. 3. Bet kas pravieto, tas runā cilvēku celšanai, paskubināšanai un iepriecināšanai. 4. Kas runā valodās, tas paceļ pats sevi, bet kas pravieto, tas ceļ Dieva Baznīcu. 5. Bet es vēlos, ka jūs visi runātu valodās, bet vēl vairāk, lai jūs pravietotu; jo lielāks ir tas, kas pravieto, nekā tas, kas runā valodās, ja viņš to nepaskaidro, lai draudze tiktu stiprināta. 6. Bet, brāļi, ja es tagad nāktu pie jums un runātu valodās, ko tas jums līdzētu, ja es nesludinātu jums vai nu atklāsmi, vai zināšanas, vai pravietojumus, vai mācību? (var līdz nodaļas nobeigumam)

Apd 2, 12: Un visi pārsteigti brīnījās, viens otram sacīdami: Ko tas nozīmē?


Apd 2, 13: Bet citi izsmiedami sacīja: Tie ir salda vīna pilni. 

  • Lk 5, 35-39: Bet Viņš tiem sacīja līdzībā: Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām drēbēm, citādi tas sabojās jaunās, un jaunais ielāps nepiestāvēs vecajām. 37. Un neviens nepilda jaunu vīnu vecos maisos, citādi jaunais vīns saplēsīs maisus, un tas pats izlīs, un maisi ies bojā. 38. Bet jaunais vīns jāpilda jaunos maisos, tad abi uzglabāsies. 39. Un neviens, kas dzēris veco, negribēs jauno, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.
  • Jēzus Kristus, kas salīdzināja sevi ar vīnakoku (sal.: J 15; Is 5), tika iznīcināts krusta spiestuvē, lai, šķīstījot mūs sava Upura spēkā (sal.: J 2, 1-11 + 19, 33-35), dotu jauno Mīlestības Vīnu, tas ir, Svēto Garu (sal. Apd 2, 1-21)
    • J 15, 1.5.10-11: Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir kopējs. (…) 5. Es esmu vīna koks, bet jūs zari. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt. (…) 10. Ja jūs manus baušļus pildīsiet, jūs paliksiet manā mīlestibā, tāpat kā es sava Tēva baušļus pildīju un palieku Viņa mīlestībā. 11. To es jums sacīju, lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
    • J 2, 1-11: Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur. 2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās. 3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna. 4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi! 5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet. 6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri. 7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām. 8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa. 9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini. 10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim. 11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
    • J 19, 33-34: Bet kad viņi nogāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau miris, tie nelauza Viņa stilbkaulus, 34. Bet viens no kareivjiem ar šķēpu atvēra Viņa sānus, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.

 

2021.06.24. → Rakstu vieta: Apd 2, 14-36

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

14. Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums zināms, un savām ausīm uzmaniet manus vārdus: 15. Viņi nav iereibuši, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda; 16. Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacīja:

17. Tas būs pēdējās dienās, saka Kungs, es izliešu no sava Gara pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunieši redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un viņi pravietos. 19. Un es došu brīnumzīmes augšā pie debesīm un apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmu kvēpus; 20. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, iekams nāks Kunga lielā un redzamā diena.21. Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts.

22. Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt, 23. To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt. 24. Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt. 25. Jo Dāvids par Viņu saka:

Es vienmēr redzēju Kungu savu acu priekšā, jo Viņš ir man pa labi, lai es nešaubītos. 26. Tāpēc mana sirds priecājās, un mana mēle gavilēja, un arī mana miesa dusēs cerībā. 27. Jo Tu neatstāsi manu dvēseli mirušo valstī, nedz dosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu. 28. Tu man esi zināmus darījis dzīves ceļus, un ar līksmību Tu mani piepildīsi sava vaiga priekšā.

29. Brāļi, es uzdrošinos ar jums vaļsirdīgi runāt par patriarhu Dāvidu, ka viņš ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai. 30. Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs viņam zvērēdams apsolīja sēdināt viņa tronī vienu no tā miesas atvasēm. 31. Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos, jo Viņš netika atstāts mirušo valstī, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu.

32. Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki. 33. Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat. 34. Jo Dāvids neuzgāja debesīs, bet pats sacīja:

Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, 35. Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par paklāju Tavām kājām. 

36. Tāpēc lai viss Izraēļa nams visnoteiktāk zina, ka Dievs padarīja Viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, ko jūs sitāt krustā. 

14 Bet Pēteris, nostājies kopā ar tiem vienpadsmit, skaļā balsī uzrunāja ļaudis: “Jūdu vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzālemē, lai tas jums top zināms, uzmanīgi klausieties manus vārdus – 15 viņi nav piedzērušies, kā jūs domājat, jo vēl ir tikai dienas trešā stunda, 16 bet tagad notiek tas, kas sacīts caur pravieti Joēlu:

17 pēdējās dienās notiks, saka Dievs, es izliešu savu Garu pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi skatīs redzējumus, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18 Un arī pār maniem kalpiem un manām kalponēm es izliešu savu Garu tajās dienās, un viņi pravietos. 19 Es darīšu brīnumus augšā debesīs un zīmes apakšā uz zemes – asinis, uguni un dūmu mākoņus. 20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs – pirms nāks Kunga lielā un spožā diena. 21 Un tad ikviens, kas piesauks Kunga vārdu, tiks izglābts. 

22 Israēliešu vīri, klausieties šos vārdus: Jēzu, Nācarieti, vīru, ko Dievs, kā jūs paši to zināt, apstiprinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darīja caur viņu jūsu vidū, 23 viņu, kas pēc Dieva nodoma un paredzējuma bija nodots jums, jūs viņu ar noziedznieku rokām piesitāt krustā un nonāvējāt. 24 Dievs viņu uzmodināja, no nāves sāpēm raisīdams, jo nāve viņu nespēja paturēt. 25 Dāvids par viņu saka:

Es vienmēr esmu turējis Kungu savā priekšā, tā ka viņš ir pie manas labās rokas, lai es neļodzītos. 26 Tādēļ mana sirds līksmojas un mana mēle gavilē, un arī mana miesa dusēs cerībā, 27 jo tu nepametīsi manu dvēseli šeolā nedz liksi savam Svētajam pieredzēt iznīcību. 28 Tu esi man darījis zināmus dzīvības ceļus, un tava klātbūtne piepildīs mani ar līksmību.

29 Mani brāļi, es drīkstu jums sacīt droši par cilts tēvu Dāvidu – viņš ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz pat šai dienai. 30 Pravietis būdams, viņš zināja, ka Dievs bija zvērējis kādu viņa pēcnācēju sēdināt viņa tronī. 31 Paredzēdams to, viņš runāja par Kristus augšāmcelšanos, jo Kristus netika atstāts šeolā, nedz viņa miesa pieredzēja iznīcību.

32 Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki. 33 Ar Dieva labo roku paaugstināts un saņēmis no Tēva apsolījumu par Svēto Garu, viņš to izlēja, kā jūs redzat un dzirdat. 34 Dāvids gan neuzkāpa debesīs, tomēr viņš saka:

Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas, 35 līdz es lieku tavus ienaidniekus par kājsolu zem tavām kājām.

36 Lai viss Israēla nams tad nu nešaubīgi zina, ka Dievs lika viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, kuru jūs piesitāt krustā.”


Atsauces:

  • Apd 2, 17-21 → Jl 2, 28-31
  • Apd 2, 21: Rom 10,13 
  • Apd 2, 22: J 3, 2
  • Apd 2, 23: Mt 27, 35; Mk 15, 24; Lk 23, 33; J 19, 18; Apd 4, 28; 1 P 1, 20
  • Apd 2, 24: Mt 28, 5–6; Mk 16, 6; Lk 24, 5; Apd 3, 15
  • Apd 2, 25-28 → Ps 16[15], 8-11 
  • Apd 2, 27: Apd 13, 35
  • Apd 2, 29: Apd 13, 36; 1 Ķēn 2, 10
  • Apd 2, 30: Ps 89, 3; Ps 132, 11; 2 Sam 7, 12
  • Apd 2, 31: Ps 16[15], 10; Rad 37, 35; Mt 16, 18
  • Apd 2, 33: Apd 1, 4
  • Apd 2, 34-35 → Ps 110[109], 1
  • Apd 2, 36: Apd 5, 31 

 

2021.07.29. → Rakstu vieta: Apd 2, 37-41

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

37. Bet viņi, to dzirdot, satriektu sirdi, sacīja Pēterim un pārējiem apustuļiem: Brāļi, ko mums darīt? 38. Un Pēteris viņiem sacīja: Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu. 39. Jo solījums pieder jums un jūsu bērniem, un visiem, kas tālu ir, kurus Kungs, mūsu Dievs, vēl aicinās. 40. Vēl daudz citos vārdos viņš apliecināja un mācīja tos, sacīdams: Glābieties no šīs samaitātās cilts! 41. Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.

37 Šie vārdi sāpīgi iedzēla viņu sirdīs, un tie jautāja Pēterim un pārējiem apustuļiem: “Ko lai mēs darām, brāļi?” 38 Tad Pēteris tiem sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu. 39 Jo šis ir apsolījums jums, jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko pieaicinās Kungs, mūsu Dievs.” 40 Viņš liecināja vēl ar daudz citiem vārdiem un tos mudināja: “Glābieties no šīs samaitātās paaudzes.” 41 Tie, kas viņa vārdus pieņēma, tika kristīti, un tajā dienā viņiem piepulcējās ap trīs tūkstoši dvēseļu.


Atsauces:

  • Apd 2, 37: Apd 16, 30
  • Apd 2, 38: Lk 24, 47; Apd 3, 17
  • Apd 2, 39: Jl 2, 32; Is 57, 19
  • Apd 2, 40: At 32, 5; Flp 2, 15
  • Apd 2, 41: Apd 4, 4; 5, 14
  • Apd 2, 44:  Apd 4, 32-35

 

2021.08.26. → Rakstu vieta: Apd 2, 42-47

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

42. Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. 43. Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus. 44. Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. 45. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, 47. Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.

42 Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām. 43 Ikviena dvēsele pildījās ar bijību: gan daudz brīnumu, gan zīmju notika caur apustuļiem. 44 Visi ticīgie turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. 45 Viņi pārdeva savu mantu un īpašumus un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Dienu no dienas tie vienprātībā pulcējās templī; bet mājās tie lauza maizi un kopīgi ēda līksmībā un sirds vienkāršībā, 47 slavēdami Dievu un baudīdami labvēlību tautā. Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos.


Atsauces:

  • Apd 2, 42: Apd 20, 7
  • Apd 2, 44: Apd 4, 32
  • Apd 2, 46: Apd 2, 42
  • Apd 2, 47: Apd 11, 21

 

 

• Dziesmas •

 

Slavēts ir Tā Kunga Vārds

1. Slavēts ir Tā Kunga Vārds pāri visiem vārdiem,

slavēts Dievs, mans Pestītājs, savā augstībā.

Pielūdz Tevi mana sirds, slavē manas lūpas,

zeme, debess Tevi teic, viss dzied Tavam godam.

2. Arī mani, augstais Dievs, nosauci Tu vārdā,

ne kā zāli nīcīgu, bet kā savu bērnu.

Lielais mīlestības Dievs, tu mans Tēvs un glābējs,

visu piedevi tu man Kristū, savā Dēlā.

3. Pielūdz Tevi mana sirds, slavē visa būtne,

dzīvība ir dota man Tavā svētā Vārdā.

Kristū visai radībai cerība ir dota

reiz ar Dieva bērniem nākt Tavā valstībā.

 

Loader Loading...
EAD Logo Taking too long?

Reload Reload document
| Open Open in new tab

Lejuplādēt [33.21 KB]


Jaunu spēku Kungs tev dāvā

Jaunu spēku Kungs tev dāvā, (cis H E)

Dievs tevi neatraida, (fis H)

Pretī steidzas tev un apkampj cieši. (E cis gis A)

Dievs tev pretī steidzas. (fis cis H)

 

Loader Loading...
EAD Logo Taking too long?

Reload Reload document
| Open Open in new tab

Lejuplādēt [188.05 KB]


Mana cerība, mana dziesma

Mana cerība mana dziesma (TAIZE)

Mana cerība,  mana  dziesma, (dCF  BC)

mana  gaisma, mans spēks. (dCF C)

Kristus mūsu varenais Dievs, (B Ad) 

Viņš ceļš un dzīvība mūžīgā, (C F B C) 

Viņš ceļš un dzīvība mūžīgā. (a d BC F)

 

Loader Loading...
EAD Logo Taking too long?

Reload Reload document
| Open Open in new tab

Lejuplādēt [157.82 KB]

 


Lai visi būtu vienoti, kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī; un lai viņi būtu mūsos vienoti; lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis. Un godību, ko Tu man devi, es devu viņiem, lai viņi būtu vienoti, kā arī mēs esam viens. Es viņos, un Tu manī; lai viņi būtu pilnīgi vienībā…  J 17, 21-23a