†M
|
|
LIELDIENU DZIESMAS |
“Universālās Baznīcas muzikālā tradīcija radījusi nenovērtējamu dārgumu krātuvi, visaugstāko sasniegumu pārējo mākslu vidū, īpaši jau tādēļ, ka sakrālais dziedājums, būdams saistīts ar vārdiem, ir nepieciešama jeb neatņemama svinīgās liturģijas sastāvdaļa.”
Dieva iedvesmoto psalmu sacerēšana un dziedāšana, bieži vien – mūzikas instrumentu pavadījumā, bija cieši saistīta jau ar vecās derības liturģiskajām svinībām. Baznīca šo tradīciju turpina un attīsta: “Dziediet savā starpā psalmus, himnas un garīgas dziesmas; dziediet un skandiniet savās sirdīs Kungam.” (Ef 5, 19; sal. Kol 3, 16-17)
“Kas dzied, lūdzas divkārt.”
KBK 1156
ALFABETISKAIS RĀDĪTĀJS
IESIM GAIŠAJĀ DIEVA SVĒTNĪCĀ (48.)
JĒZUS KRISTUS AUGŠĀMCĒLĀS (45.)
KRISTUS AUGŠĀMCĒLIES (46.)
KUNGS JĒZUS DZĪVS IR UZCĒLIES (50.)
LĪKSMI DZIEDIET PESTĪTĀJAM (44.)
PRIECĪGA MUMS IR ŠĪ DIENA (43.)
PRIECĪGS «ALLELUJA» (49.)
TICIET MAN, KA ES PATIESI (47.)
PĒC KĀRTAS
43. PRIECĪGA MUMS IR ŠĪ DIENA
44. LĪKSMI DZIEDIET PESTĪTĀJAM
45. JĒZUS KRISTUS AUGŠĀMCĒLĀS
46. KRISTUS AUGŠĀMCĒLIES
47. TICIET MAN, KA ES PATIESI
48. IESIM GAIŠAJĀ DIEVA SVĒTNĪCĀ
49. PRIECĪGS «ALLELUJA»
50. KUNGS JĒZUS DZĪVS IR UZCĒLIES
Priecīga mums ir šī diena,
vienmēr turēsim to cieņā:
Šodien Kristus augšāmcēlās!
Alleluja, alleluja, alleluja.
Viņš kā gaisma atspīdēja,
tumsas spēkus uzvarēja. Alleluja…
Kungs pēc savas nāves svētās
atstāja tik naglu rētas
savā miesā apskaidrotā. Alleluja, . . .
bet jau žēlastības lija
pāri mierā aizgājušiem. Alleluja, .
Tie, kas nāves valstī bija,
Pestītāju ieraudzīja,
debess laimi iemantoja. Alleluja, . . .
Kapa sargiem bailes bija:
Jēzu kapā nemanīja. Alleluja, . . .
Godībā Viņš augšāmcēlies,
apustuļiem parādījās,
viņu šaubas izkliedēja. Alleluja, . . .
Un To mīļi uzrunāja,
Mātes sirdi mierināja. Alleluja,..
Esmu sāpes aizmirsusi,
Tevi, Dēls, kad skatījusi, –
kā no jauna piedzimusi. Alleluja, . . .
tad no visiem atvadījās,
aiziedams pie sava Tēva. Alleluja, . . .
Slavēts esi, Jēzu dārgais,
Dievs un Pestītājs vismīļais,
mūsu glābējs dievišķīgais. Alleluja,..
Dēlam – laužu Pestītājam,
Garam Svētajam uz mūžiem! Alleluja, . . .
Līksmi dziediet Pestītājam,
Dieva Dēlam mūžīgajam.
Viņš ir nāvi uzvarējis,
elles spēkus savaldījis.
alleluja, alleluja.
Jēzum krusta nāve ejot,
mācekļi vairs necerēja.
Daži, kas vēl droši bija,
To uz kapu pavadīja.
Bet, kad Jēzus cēlās augšā,
cerība tiem atkal ausa.
Tiem, kas maldījušies, bija,
asaras pār vaigiem lija.
Mācekļi pie kapa skrēja,
līdzko vēsti sadzirdēja:
citu runām neticēja,
kamēr paši ieraudzīja.
Bija, kas vēl projām bēga,
bīdamies no sava grēka.
Kas ar Jēzu agrāk gāja,
pulcējās pie Pestītāja.
Svētku prieks lai katra sejā,
kad pie Pestītāja ejam:
mīlestību sirdīs nesam,
Viņam pateicīgi esam.
Alleluja, . .
Jēzus Kristus augšāmcēlās, alleluja, alleluja,
godībā un lielā spēkā, alleluja, alleluja.
Sievietes uz kapu gāja, alleluja, alleluja,
un par Jēzu pārrunāja, alleluja, alleluja.
eņģel’s viņām tā sacīja: alleluja, alleluja,
«Nebīstieties, raudāt beidziet, alleluja, alleluja,
prieka vēsti aiznest steidziet, alleluja, alleluja.
Augšāmcēlās Kungs, patiesi, alleluja, alleluja,
mācekļiem to sakiet visiem,» alleluja, alleluja.
Šodien jauka svētku diena, alleluja, alleluja,
priecājās, lai sirds ikviena, alleluja, alleluja!
Kristus augšāmcēlies,
uzvarēja elli.
Tiesas dienā arī mēs
visi augšāmcelsimies. Alleluja.
rūgtā nāvē ejot,
Jēzus mūs ir pestījis,
debesis mums atvēris. Alleluja.
Līdzi svētku zvaniem
visas sirdis skaniet:
Kristus nāvi satriecis,
mūs no elles atpircis. Alleluja.
Viņa zīmi nesam.
Viņš mūs loti mīlējis,
debess Tēvam veltījis. Alleluja
Tagad bērnu garā
iet pie Dieva varam,
Jēzus vārdā lūdzoties,
Viņa pēdās steidzoties. Alleluja..
Ticiet man, ka es patiesi
dzīvs no kapa piecēlies.
Lielais, smagais kapa akmens,
redziet, pats ir novēlies.
Jūs, kas manim sekojāt,
kas zem krusta stāvējāt,
tagad priekā gavilējiet,
ka es tiešām augšāmcēlies.
– tās ir naglu caurdurtas:
nomiru es lielās mokās,
sists pie krusta Golgatā.
Šķēps man sānu pārdūra,
ūdens, asins izlija . . .
Bet es tomēr dzīvs, kā redziet,
nešaubieties vairs, bet ticiet!
Mani vēstneši jūs būsiet,
prieka vēsti tautām nest;
manu patiesību nesiet,
ļaužu sirdis gaismu degt.
Mana Tēva namā ies
neskaitāmas dvēseles,
kas nav mani redzējušas,
bet caur jums man ticējušas.
Iesim gaišajā dieva svētnīcā
dzirdēt par lielo brīnumu:
uzcēlies Kristus, sveicina visus,
starodams debesu spožumā.
Kristum ticīgais, kamdēļ sevi nes
apslēptu grēka akmeni?
Kristus to novels, kritušo piecels,
iesim pie dievišķā Glābēja!
Jēzus tuvumā uzplaukst dzīvība
brīnišķā, jaunā skaistumā.
Iesim ar Viņu, dzīvības Kungu,
ceļā, kas ved mūs uz pilnību.
Sirds tik priecīga, brīva, laimīga,
smagā nasta kad noņemta.
Jēzu, Dievs esi, svētlaimi nesi,
gods Tev un slava ir mūžīga.
Alleluja, alleluja, gods Tev un slava ir mūžīga.
Priecīgs «Alleluja»
nebeidz sirdi skanēt.
Dievs’ no kapa piecels
jaunai dzīvei mani.
lai cik nakts ir gara,
visām lietām pāri
Dieva spožums staro.
Jēzum naglu rētas
rokās, kājās svētās.
Manis dēļ Viņš cieta,
lai es laimē ietu.
karstas ilgas kvēlo:
mīlēt Tevi, Jēzu,
kā Tu mani mīli!
Kungs Jēzus dzīvs ir uzcēlies,
no kapa akmens novēlies,
vien baltās drēbes palika,
kur svētā Miesa dusēja.
kad brīnumu šo redzēja:
kā dievišķīga spožumā
Kungs Jēzus kapu atstāja.
Uz kapu steidzas sievietes,
tās dārgās smaržu zāles nes,
lai savu Kungu godināt
un viņa Miesu apsvaidīt.
kas novels smago akmeni?
Bet, tuvu pienākot, tās redz,
ka akmens novēlies jau pats!
Teic sievām Dieva eņģelis
«Te pravietojums piepildīts.
Ir Jēzus godā uzcēlies
un mācekļus Viņš sastapt ies.»
kas Kungam Jēzum ticējis.
Var sabrukt zeme, debesis –
Viņš savus vārdus piepildīs.
Labi pateikties Kungam un dziedāt tavam vārdam, Visuaugstākais,
sacīt no rīta tavu žēlastību un Tavu uzticību naktīs
ar desmitstīgu kokli un arfu,
ar cītaras maigajām skaņām.
Ps 92, 2-4