†M
|
|
DZIESMAS VISSVĒTĀKĀS JĒZUS SIRDS GODAM |
“Universālās Baznīcas muzikālā tradīcija radījusi nenovērtējamu dārgumu krātuvi, visaugstāko sasniegumu pārējo mākslu vidū, īpaši jau tādēļ, ka sakrālais dziedājums, būdams saistīts ar vārdiem, ir nepieciešama jeb neatņemama svinīgās liturģijas sastāvdaļa.”
Dieva iedvesmoto psalmu sacerēšana un dziedāšana, bieži vien – mūzikas instrumentu pavadījumā, bija cieši saistīta jau ar vecās derības liturģiskajām svinībām. Baznīca šo tradīciju turpina un attīsta: “Dziediet savā starpā psalmus, himnas un garīgas dziesmas; dziediet un skandiniet savās sirdīs Kungam.” (Ef 5, 19; sal. Kol 3, 16-17)
“Kas dzied, lūdzas divkārt.”
KBK 1156
ALFABETISKAIS RĀDĪTĀJS
AR ASAJIEM ĒRKŠĶIEM TU APVĪTA (78.)
DAUDZ CIETUŠAIS DĒLS (81.)
ES JĒZUS SIRDI SVEICU UN VIŅU PIELŪDZU (75.)
KAD RĪTĀ AGRI AUGŠĀ CELOS (72.)
KUNGS, UZKLAUSI MŪS (77.)
NĀCIET, VISI DIEVA ĻAUDIS (74)
NO VAIDU ZEMES (79.)
TAVAI SIRDIJ GODU DODAM (76.)
TU CERĪBA MUMS DROŠĀ (80.)
VĒL REIZI VAKARĀ ES SŪTU (73.)
PĒC KĀRTAS
72. KAD RĪTĀ AGRI AUGŠĀ CELOS
73. VĒL REIZI VAKARĀ ES SŪTU
74. NĀCIET, VISI DIEVA ĻAUDIS
75. ES JĒZUS SIRDI SVEICU UN VIŅU PIELŪDZU
76. TAVAI SIRDIJ GODU DODAM
77. KUNGS, UZKLAUSI MŪS
78. AR ASAJIEM ĒRKŠĶIEM TU APVĪTA
79. NO VAIDU ZEMES
80. TU CERĪBA MUMS DROŠĀ
81. DAUDZ CIETUŠAIS DĒLS
Kad rītā agri augšā ceļos,
es sveicu Tevi, Jēzus Sirds,
lai dienas pūlēm spēku smeļos, |
nekad no Tevis neatšķirts. | x2
Tu mana zvaigzne, gaisma, prieks;
To pieņemšu ar drošu prātu, |
ko Tava mīlestība sniegs. | x2
Ņem manu sirdi, patur Viņu,
dod spēku man uz labu iet,
ja prāts uz grēku justu dziņu, |
to žēlastībā turi ciet. | x2
– viss veltīts Tavai mīlībai –
un ikreiz sirds šos vārdus sūtīs: |
ak, Jēzus Sirds, Tev vienīgai. | x2
Un arī visus, kas man dārgi,
slēdz šodien savā Sirdī tos,
tiem dvēseli un miesu sargi, |
un neļauj, ka tie maldītos. | x2
es lūdzu Tavu svētību,
un Tu lai vienmēr klāt man būtu, |
līdz gūšu debess laimību. | x2
Vēl reizi vakarā es sūtu
Tev sveicienu, ak Jēzus Sirds,
ņem dienas priekus, sāpi grūtu,
liec Savā Sirdi, lai tic mirdz!
no rīta dienas nastu es, –
un nu ar prieku teikt es spēju:
Tu palīdzību vienmēr nes.
Tev pateicos par žēlastību,
ka steidzies mani pasargāt!
Dod ari šonakt palīdzību,
Tavs eņģelis lai stāv man klāt!
Tev nepaklausu, man ir žēl;
ak, piedod man, dod jaunu spēku,
lai atkal sirds man skaidra kvēl!
Ak Jēzus Sirds, es lūdzos arī
par savējiem un labdariem,
tos pasargi un svētus dari,
lai Tava mīla ir pār tiem!
lai man ir žēlastību daudz;
lai Tava Sirds – man debess vārti
caur kuriem jauna dzīve sauc!
Nāciet, visi Dieva ļaudis,
Pestītāju godināt!
Viņš mūs ir pie sevis saucis,
lai mums mieru dāvātu.
Jēzus Sirdij dievišķai!
Pie šis Sirds jūs visi nāciet,
atdodami godu tai!
Jēzus Sirds no savas rētas
žēlastību straumes lej.
Viņas mīlestība svētā
mūsu ilgas remdina.
Jēzum vienam pamestībā
par mums visiem nācās ciest.
Mūži mainās – mīlestība
Viņa Sirdi neizdziest.
Svētbildē šo Sirdi redzam,
gaismas staros atmirdzot.
Gaismu ari sevi dedzam,
Pestītāju pielūdzot.
Jēzu, ieslēdz sava Sirdī
savus ļaudis žēlīgi!
Mūsu lūgšanas Tu dzirdi:
piedod visiem mūžībā!
Es Jēzus Sirdi sveicu un Viņu pielūdzu
gan lūgšanās, gan dziesmās to bieži piesaucu.
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
uz Golgatas pie krusta ar šķēpu pārdurta.
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
No Tevis iztecēja ūdens un Asinis,
lai manus grēkus dzēstu un piedots būtu viss.
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
tā veido manu sirdi, Lai top Tev līdzīga.
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
Es lūgšanās uz Tevi sev spēku atrodu
un pienācīgu godu Tev priecīgs atdodu.
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
lai mana dzīve kļūtu par slavas dziesmu Tev!
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
Kad man šī zemes dzīve uz mūžiem izbeigsies,
ņem, Jēzus Sirds, Tu mani pie sevis debesis!
Lai augsti godināta, no visiem cienīta
Vissvētākā Sirds Jēzus ir visā mūžībā!
Tavai Sirdij godu dodam, ak mans Jēzu, ak Jēzu!
Tevi palīgā mēs lūdzam, ak . . .
Tavu Sirdi, ak mans Jēzu!
Tava Sirds ir ievainota, ak . . .
Mūsu pestīšanai dota, ak . . .
Pie šis Sirds mēs visi steigsim, ak…
Godāt Tevi neizbeigsim, ak . . .
Tevi īstā mīlestība, ak . . .
Žēlastību pārpilnība, ak . . .
Tevi meklē cilvēks grēcīgs; ak . . .
Zinot, ka Tu esi žēlīgs, ak . . .
Neraidi mūs prom no sevis, ak . . .
Kad mēs steidzamies pie Tevis, ak . . .
Tavai Sirdij godu dodam, ak . . .
Lūdzot Tevi; mieru rodam, ak . . .
Kungs, uzklausi mūs, Kristu, saudzi mūs,
mīļais Jēzu, svēti mūs!
ka mūs vienus neatstāsi,
paliksi pie mums virs zemes
Svētā Sakramenta zīmēs.
Kungs, uzklausi mūs, . . .
lūgšanās pie Dieva nāku.
Viņam upuri es nesu
savus darbus, sevi visu.
Kungs, uzklausi mūs, . . .
lūdzu es ikkatru dienu:
liec, lai Tavās pēdās eju,
cita ceļa nemeklēju.
Kungs, uzklausi mūs, . . .
rūpju nenomākta, brīva,
kad ar Tevi vienots esmu,
Tavu saldo jūgu nesu.
Ar asajiem ērkšķiem tu apvīta,
Vissvētākā, Dievišķā Sirds,
ar šķēpu uz Golgatas pārdurta,
vēl Asinis brūcē Tev mirdz.
Sirds svētā, Tu, mīlot mūs, brūces šīs nes,
lai debesu valstību mantojam mēs.
Tev dzīvot, Tev nomirt, ar Tevi vien būt.
Tev, dievišķā Sirds, mēs ziedojamies
un svēti kalpot solāmies,
un svēti kalpot solāmies.
Ak Jēzus Sirds, mīlības pārpilna,
par cilvēces grēkiem Tu ciet,
bet Tevi tik daudzi vēl nicina
un zaimojot garām Tev iet.
Jel uzklausi žēlīgs, kad gandarām mēs,
Sirds dievišķā, piedod un grēkus mums dzēs!
Ak Jēzus Sirds, svētlaimes mūžībā
pie Tēva Tev tronis ir dots.
Tev, Karalim, debesu augstībā
ir mūžīga slava un gods.
Caur pasauli ejot, Tev kalposim mēs,
līdz redzēsim Tevi, kā ilgojamies.
No vaidu zemes, asaru lejas,
lūdzošas balsis debesis kāpj.
Uzklausi mūs, Kungs, dod žēlastību,
lai mūsu bēdas norimst un stāj.
Vadi mūs cauri nedienām grūtām.
Tava Sirds svētā – debesu jaukums –
uz Tevi ceram. Kungs, žēlo mūs!
Sirds mūsu tiecas, Jēzu, uz Tevi
ikdienas dzīvei svētību gūt.
Sniedz Tu mums savu dievišķo roku,
jo vienmēr Tavi gribam mēs būt.
Ļauni mēs bijām, Kungs mūsu augstais,
kad grēka valgos iekritām mēs.
Golgatas krusta Upuris svētais
visus no grēka atpestīt spēj.
Paglāb no ļauna ticīgos savus,
kad dzīves gaitās spēki tiem zūd.
Mūžīgās dzīves avots Tu esi,
no Tevis visi stiprumu gūst.
Tu cerība mums drošā, Vissvētākā Jēzus Sirds,
Tu mūsu zvaigzne košā, kas dzīves tumsā mirdz.
Bez Tavas mīlestības mums sirdis skumst un raud;
bez Tavas žēlastības vien baigā nāve draud.
Lai vienmēr rāda ceļu Tavs žēlastības stars.
Jo kā bez lietus lapas, kas ātri vīst un kalst,
tā sirdi moka slāpes, un gars pēc Tevis alkst.
Daudz cietušais Dēls,
maldu ceļinieks vēls,
vai debesu balsi tu dzirdi?
Tu grēcīgs un vājš,
tevi glābs Pestītājs,
un svētīs Viņš satriekto sirdi.
steidzies, dēls, tu labprāt,
tad mantosi mieru drīz svētu.
Un priecāsies sirds,
kas vēl nospiesta ir,
tik paļaujies droši uz Tēvu.
Labi pateikties Kungam un dziedāt tavam vārdam, Visuaugstākais,
sacīt no rīta tavu žēlastību un Tavu uzticību naktīs
ar desmitstīgu kokli un arfu,
ar cītaras maigajām skaņām.
Ps 92, 2-4