†M
|
|
DAŽĀDAS DZIESMAS DIEVA KUNGA GODAM |
“Universālās Baznīcas muzikālā tradīcija radījusi nenovērtējamu dārgumu krātuvi, visaugstāko sasniegumu pārējo mākslu vidū, īpaši jau tādēļ, ka sakrālais dziedājums, būdams saistīts ar vārdiem, ir nepieciešama jeb neatņemama svinīgās liturģijas sastāvdaļa.”
Dieva iedvesmoto psalmu sacerēšana un dziedāšana, bieži vien – mūzikas instrumentu pavadījumā, bija cieši saistīta jau ar vecās derības liturģiskajām svinībām. Baznīca šo tradīciju turpina un attīsta: “Dziediet savā starpā psalmus, himnas un garīgas dziesmas; dziediet un skandiniet savās sirdīs Kungam.” (Ef 5, 19; sal. Kol 3, 16-17)
“Kas dzied, lūdzas divkārt.”
KBK 1156ALFABETISKAIS RĀDĪTĀJS
DIEVS KUNGS VISSPĒCĪGAIS (103.)
DIEVS, MĒS TEVI SLAVĒJAM (99.)
DIEVS, SVĒTĪ LATVJU (107.)
DIEVS, TICAM TAVAI VARENĪBAI (100.)
ES TICU DIEVA AIZGĀDĪBAI (101.)
KAD MAN SAULES GAISMA IZDZISUSI BŪS (106.)
SVĒTĪ, KUNGS, ŠO MŪSU ZEMI
TIK BRĪNIŠĶI, MANS DIEVS, TU MANI VADI! (104)
TIKKO RĪTĀ MOSTAS AUSMA (98.)
TU – MŪŽAM DZĪVAIS AVOTS (102.)
TUVĀK PIE DIEVA KĻŪT (105.)
PĒC KĀRTAS
98. TIKKO RĪTĀ MOSTAS AUSMA
99. DIEVS, MĒS TEVI SLAVĒJAM
100. DIEVS, TICAM TAVAI VARENĪBAI
101. ES TICU DIEVA AIZGĀDĪBAI
102. TU – MŪŽAM DZĪVAIS AVOTS
103. DIEVS KUNGS VISSPĒCĪGAIS
104. TIK BRĪNIŠĶI, MANS DIEVS, TU MANI VADI!
105. TUVĀK PIE DIEVA KĻŪT
106. KAD MAN SAULES GAISMA IZDZISUSI BŪS
107. DIEVS, SVĒTĪ LATVJU
*** SVĒTĪ, KUNGS, ŠO MŪSU ZEMI
Tikko rītā mostas ausma,
zeme, jūra, saule, gaisma
un ikkatra dzīva būtne
pateicību Dievam sūta.
lūdzu Dievu, darbā ejot.
Pirmās domas Kungam sūtu
visā dabā Dievu jūtu.
Daudzus nāve aicināja,
vakar, kas pie miera gāja.
Es vēl līksmi varu mosties,
dienas darbos priecīgs doties.
Kungu pielūgšu un teikšu:
„Svēti mūs un mūsu mājas,
lai mums dzīvē labi klājas”.
Dievs, mēs Tevi slavējam,
Kungs, mēs teicam Tavu spēku:
jo Tu valdi pasauli,
savām rokām celto ēku.
Laiki iet, un dienas skrien, |
Pavēlnieks Tu esi viens. | x2
ko Tu debess Laimei lēmis,
dod Tev godu augstāko,
redzot to, ko esi cēlis.
Tikai Tu, Kungs, esi svēts |
un kas Tevis izvēlēts. | x2
Tēvs, kas esi debesīs,
visu lietu pirmais sākums:
„Notiek vienmēr Tai Tavs prāts!”,
tāds ir Tavu bērnu lūgums.
Savā dzīvē katru dien’ |
mēs Tev kalposim arvien. | x2
dzīvē gaismu rādi;
un caur dzīves grūtībām
mūs pie sevis tuvāk vadi,
lai mēs Tavā valstība |
satiktos reiz mūžībā. | x2
Dievs, mēs Tevi slavējam,
Radītāju, savu Tēvu;
mīlēt Tevi nebeidzam
žēlastībā smeļot spēku.
Savu dzīvi veltījam |
tikai Tev mēs vienīgam. | x2
Dievs, ticam Tavai varenībai,
jo visur samanāms Tavs spēks.
Un ticam Tavai mīlestībai, |
ko neaptumšo mūsu grēks. | x2
mums šinī dzīvē atļauts būt,
un lūdzam: mūžībā ļauj ari |
pie Tevis svētlaimību gūt! | x2
Dievs, Tu ar savu Svēto Garu
mums sirdis gribi apgaismot.
Jel sūti savu gaismu katram. |
lai Tevi cilvēks atrast prot! | x2
no galvas nenokrīt ne mats.
Uz mūžību caur dzīvi ejot, |
lai visus pavada Tavs skats! | x2
Es ticu Dieva Aizgādībai,
ka visu vada Tēva skats.
Viss padots Viņa svētai gribai,
un nejaušs nenorit ne mats.
Es žēlastību nezaudēšu,
ja Dieva gribu pildīt spēšu.
man grūts ir ceļš, bet esmu drošs,
Tu mani vadi savā gaismā;
par to Tev pateicība, gods.
Es mierīgs nesu krustu grūtu,
jo Tavu aizgādību jūtu.
Es ticu, ka Tu esi klātu
it visos dzīves britiņos.
Uz Tevi priekā ceļu skatu
un bēdās Tev es atdodos.
Ļauj mūžīgi man būt ar Tevi,
kas garam nemirstību devi.
Tu – mūžam dzīvais avots, kas vienmēr spēku dod.
Tu – mīlestības dziļums, kur sirdis mieru rod.
Met savu Tēva skatu uz mani, niecīgo,
un klausi manu balsi un saudzi grēcīgo!
Tik Tevi gribu mīlēt un kalpot Tev arvien.
Jel nāc, Dievs Kungs Visaugstais, un mani iemājo,
un mīlestībā savā Tu mani apžēlo!
Kungs, esi vienmēr līdzās! Kungs, stāvi vienmēr klāt,
lai paļāvībā drošā pie Tevis varu nākt!
Kungs, svēti manas domas un manus darbus ar!
Tu – dzīvā ūdens avots, kur spēku smelties var!
Dievs Kungs Visspēcīgais,
Tu, kas debess valsti mīti,
mēs lūdzam Tevi žēlīgi,
lai mums atspīd saules rīti.
mūsu sirdis droši tiecas,
jo visiem esi Labais Gans,
Tavas rokas pretī sniedzas.
Lai mīlēt nerimstas
Tava Sirds mūs mūžu mūžos.
Kungs, savā patvērumā ņem,
stiprini mūs sāpju brīžos!
atpestī no visa ļauna
un maizi dienišķo mums dod,
pasargi no grēka kauna!
Lai mūsu dzīve, Kungs,
Tavam godam svēta būtu,
un debesis mēs mūžīgi
pestīšanas Laimi gūtu!
Tā Tevi slavē debess, zeme.
Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Ir Tavās rokās mani mūža gadi.
Kad smagi kļūst, Tu mani mierini. Tik brīnišķi!
Un cerībā uz Tevi ceļas skati.
Kad nemiers māc, Tu mani drošini. Tik brīnišķi!
Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Tu dzīvē vienmēr taisnus ceļus rādi.
Kad spēki zūd, Tu mani stiprini. Tik brīnišķi!
Nāc manā sirdī, mājvietu sev radi!
Pēc Tevis, Dievs, sirds mana, ilgojas! Tik brīnišķi!
Tuvāk pie Dieva kļūt sirds ilgojas.
Kad spēks un spirgtums zūd mums ciešanās,
tad viena cerība vēl mani mierina:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!
bet man par svētību tas izredzēts.
Tur debess svētlaime mūs visus aicina:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!
Pēc nakts, kad diena klāt un saule mirdz,
Tev sevi dāvināt steidz mana sirds.
Tā Tevi palikt grib tagad un mūžīgi:
Tuvāk pie” Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!
tomēr tur aizeju, kur blāzmo rīts.
Kad ceļu nobeigšu, pie Tevis palikšu:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!
Kad man saules gaisma izdzisusi būs,
nāves nakts ap mani bargi tumša kļūs,
ko virs zemes guvu, tas vairs nebūs mans,
tikai Dievs man noteiks, kāds būs mantojums.
skatīt Kungu Jēzu viņa godībā.
Esi tad, Kungs, žēlīgs savam ticīgam,
piedod visas vainas vājam cilvēkam!
Jēzu, Jēzu, Jēzu, Gaisma mūžīgā,
Neatstāj, Kungs, mani nāves tumsībā!
Debess Tēva mājās uzņem žēlīgi,
Tevi skatīt, mīlēt gribu mūžīgi.
Dievs, svētī Latvju,
mūs’ dārgo tēviju,
svēti jel Latviju,
ak svēti jel to!
kur latvju dēli dzied,
laid mums tur laimē diet,
mūs’ Latvijā!
Svētī, Kungs, šo mūsu zemi,
svētī, Kungs, lai brīva ziedēt var.
Svētī, Kungs, lai augļus briedinātu,
svētī, Kungs, ja plūkt tos alkstam mēs.
Ļauj mūs savu zemi redzēt brīvu
un svētelim taj’ vietu dod.
Svētī, Kungs, jo Tavi bērni esam
uz apsolītās zemes šīs.
Svētī, Kungs, Tu savu tautu,
svētī, Kungs, lai bērnu čalas dzirkst.
Svētī, Kungs, kad sirdī mīla plosās,
svētī, Kungs, kad debesis mūs sauc.
Ļauj mums savus bērnus brīvus redzēt
un mātēm sirdis neatņem.
Svētī, Kungs, jo Tavi bērni esam
uz apsolītās zemes šīs.
Svētī, Kungs, kad lūgsnas raisās,
svētī, Kungs, lai domas, darbi dzied.
Svētī, Kungs, lai dvēs’ļu velvēs izskan:
lūk, zeme, tauta un mans Dievs.
un svētīts ar’ lai top Tavs vārds.
Jel patvērumā savā stiprā ņem zemi,
tautu šo, ak, Dievs!
Labi pateikties Kungam un dziedāt tavam vārdam, Visuaugstākais,
sacīt no rīta tavu žēlastību un Tavu uzticību naktīs
ar desmitstīgu kokli un arfu,
ar cītaras maigajām skaņām.
Ps 92, 2-4