DZIESMAS DIEVA SVĒTO GODAM

---

 
Valdniece svētā, ieņemtā bez grēka,
ir ticīgajiem Dieva izvēlēta.
Pie viņas nākam, savas bēdas sūdzot,
ticīgie ļaudis – palīdzību lūdzot.

No visa ļauna sargāties mēs solām,_
ļauj, lai caur Tevi žēlastību rodam!
Jaunatnē sargā nevainības rotu,
debesu laimei šajā dzīvē dotu!

Pie Tevis slimie izlūdz veselību,
un grēcinieki meklē aizbildnību.
Tava Sirds svētā, skaidrā, bezvainīgā,
Ceļvede visiem dzīvē dievbijīgā.

 
Mariju mēs sveicināsim,
ar eņģeļiem godināsim!
Viņa ir no grēka brīva
Dievmāte bezvainīga.

Betlēmes vārds visur slavēts,
piedzima tur Kungs visvarens.
Patiesi tās mājas svētas,
kurās apmetās Kungs Jēzus.

Svētnīcā Bērns Jēzus gāja,
– kādreiz Rakstus izskaidroja –
mācītie to uzklausīja,
par to brīnums visiem bija.

Dieva Māte, māci mani
nepazaudēt Jēzu mūžam:
žēlastībā vienmēr dzīvot,
uzticīgi Dievam kalpot!

 
Gods Marijai, gods un slava
mūsu dziesmās skan;
ticībā un mīlestībā
Viņu slavēsim.

Dieva Dēlu, Jēzu Kristu,
Viņa dzemdēja.
Un uz rokām nesa Dievu,
kas mūs radīja.

Jēzus Bērns Tai padots bija,
Viņu cienīja;
Mātes gribu izpildīja,
lai gan bija Dievs.

Mīļie bērni, ja jūs gribiet
labus ceļu iet,
tad kā Jēzus savai Mātei
godu atdodiet!

Par eņģeļiem augstāk celtu
kroņo Kungs Dievs To.
Ticīgais, tu arī tāpat
godā Mariju!

Visās savās dzīves bēdās
palīgā To sauc!
Caur Tās aizbildnību Dievs dos
žēlastību daudz.

Mariju kā savu Māti
ja tu cienīsi,
tad ar Viņu kopā mūžam
Dievu slavēsi.

 
Kā zvaigzne jūrā, Dievmāte skaidrā,
pēc Tevis tiecas noskumis prāts.
Kad Tu mums smaidi ciešanu brīdi,
bēdas mums sirdi vairs nenomāc.

Kā zvaigzne jūrā, ceļvede drošā,
Tu saviem ļaudīm palīgs un sargs;
mūs stiprus dari, gaiši mums staro,
ja mūsu ceļā negaiss nāk bargs.

Mēs Tevi lūdzam, glābēja Māte,
pa dzīves ceļiem pavadi mūs!
Tu spožā zvaigzne debesu vārtos,
skats, mūsu pacelts, uz Tevi būs.

 
Mēs Debesu Valdniecei dziedam
to lūgšanās slavējam mēs,
to sveicam ar tikumu ziediem,
kas kvēlo mums dvēselēs.

Caur Tevi, visžēlīgā Māte,
mums dāvanas izdala Dievs.
Ja bēdas un ciešanas māktu,
pie Tevis sirds remdēsies.

Ja ceļa mūs grūtības sastaps,
tad steidzies Tu palīgā, Māt!
No ausmas līdz pēdējam rietam
mēs lūdzam: stāvi mums klāt!

 
Sveika, Jūras Zvaigzne,
spožā Dieva Māte;
vienmēr tīra, svēta
mirdzi debess mājās!

Noņem grēku važas,
sirdīs gaismu iededz,
svētī savus ļaudis,
viņu vainas dziedē!

Jaunava vislaipnā,
šķīstī mūsu sirdis,
lai, no grēkiem brīvi,
skaidrāki mēs kļūtu!

Slava Dievam Tēvam,
Dēlam, Svētam Garam,
Trīsvienīgam Dievam
visos mūžu mūžos!

 
Pie tevis, Dieva Māte, ar prieku steidzamies:
pie Pestītāja tuvāk caur Tevi nākam mēs.
Tu Jēzus Māte esi, mums vienmēr prieku nesi.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

Ko pasaule ved grēkā, kam nespēks sirdi māc
un cīņā pietrūkst spēka, tam palīgā Tu nāc:
un uzklausa Dievs žēlīgs, kad lūdzās cilvēks grēcīgs.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

Kad tuvosies jau nāve un mūsu dzīvi jauks,
tad Dieva Māte dāvās mums debess miera daudz.
Uz Viņu lai cer droši, pie Dieva aizejošie.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

 
Svētību man, Māte, dzīves ceļā dod,
mana sirds, lai mieru, īstu laimi rod.
Manus darbus svēti, domas augšup cel,
lai es vienmēr protu dzīvot Dieva dēļ. (2×)

Svētību mums visiem, Dieva Māte, sniedz
un pret visām briesmām savus bērnus sedz.
Patvērumu viņiem dod, kad spēki zūd,
taisnos cēlos vadi, uzvaru, lai gūst. (2×)

 
Es Dievmāti Svēto no sirds mīlēšu,
To priekos un bēdās vienmēr godāšu.
Tev, brīnišķā Māte, lai deg mana sirds,
Tu – ceļvede zvaigzne, kas debesis mirdz.

Dod drosmi pret grēku aizvien cīnīties,
pie tā, ko Tev solu, labprāt turēties.
Lai mani no Tevis nekas nevar šķirt:
kā ticīgam bērnam man dzīvot un mirt.

 
Marija raug, Tev visi
mēs savas sirdis dodam.
Tu, mūsu Māte esi –
pie Tevis miera daudz. }2x

Sniedz Sirdi, kas kā saule
ik rītus laipni kvēlo,
lai nenomāc mūs bailes,
kad dzīves vakars nāk.

 
Ved mūs pie Dieva, ak Marija,
bez tā mēs dzīvot nespējam,
jo Viņu mīlēt arvien bija
īsts prieks un laime cilvēkam.

Lai meklē Dievu katra saime
it visos dzīves brītiņos:
kad briesmas draud, kad smaida laime,
kā rītos, tā ar’ vakaros.

Tā gars lai valda sabiedrībā
un ari skolā, likumā,
pat karaspēkā, presē, tiesā,
mūs’ visā dārgā Tēvijā.

Lai nerimst latvji slavas dziesmām
teikt mūžam debess Valdnieku,
un eņģel’s sargs no visām briesmām
glābj sarkanbalto karogu.

 
Jaunava Svētā, Aglonas Baznīcā
ar savu spēku dari daudz mums prieka:
ļaudis liecina, ka latviešu mala
daudz žēlastību saņēma bez gala.

Slimībā grūtā kas ir nogurdināts,
cerības tikums kam ir novājināts.
Tu viņu pacel, nāvi aizdzen tāli
un savu Dēlu dāvini par brāli.

Neviens vien, slīkdams dziļumā ūdeni,
kad Tevi sauca, bija glābts no viņa.
Kad ciemi, mājas bija uguns briesmās,
novērsi postu, mazināji liesmas.

Lai bēdas, spaidi, visādas nelaimes
ir tālu prom no kristīgo saimes.
Kad Tu, Jaunava, būsi mums žēlīga,
tad slavēs Tevi mūsu sirds priecīga.

Ļaudis pie Tevis steidz ar pateicību
un Tavu godu teic ar mīlestību.
Ļauj, Dieva Māte, Tevi slavēt, cienīt,
jo mūžam gribam Tevi karsti mīlēt!

 
Aglona, Aglona, Latgales ilgas
brīnumu Jaunava Svētceļiniekiem.
Mārzemes ezerus turi Tu klēpi,
pakalnus, tīrumus sargā un svēti. }2x

Aglonas Dievmāte, Jaunava skaidrā,
Mārzemes ticīgo aizstāve labā,
vienoti lūgšanā, sāpes Tev sūdzam,
pievērs jel vaigu mums, uzklausi, lūdzam! }2x

Jēzus no krusta mums vēlēja Tevi:
«Lūk, Tava Māte,» viņš māceklim teica.
Iedams pie Tēva, viņš sūtīja Māti,
lai Tu arvien pie mums stāvētu pati. }2x

Debesis uzņemtā, augustā sveiktā,
pulcini Aglonā ticīgo tautu
lūgt Tevi, Jaunavu, Aglonas Māti,
ceļu uz debesīm lai Tu mums rādi! }2x

 
Piedod mums, Dievmāte, piedod!
Dziesmas skaistākās dziedot,
ejam mēs sirdis Tev ziedot,
ceļos pie altāra stāt.
Paceļ Tu vēlīgās rokas,
svētījot laukus un kokus,
dzimtenes apvāršņu lokus,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

Mierini sirdis mums bēdās,
dziedini vainas un rētas,
lai Tavās skaidrajās pēdās
ejam pa dzīvi labprāt.
Pasargi cilvēku cilti,
mājas ar svētību pildi,
pasaulē salstošos sildi,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

Māci mūs žēlot un piedot,
sevi par tuvākiem ziedot,
dievišķo padomu iedod –
gara mantas tik krāt.
Izdziestot šis zemes logiem,
aizlūgt pie Mūžīgā Soģa
iznāc – ar Bērnu uz rokām,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

 
Par kalniem un lejām jau zvanu balss trauc,
tās ticīgos ļaudis uz lūgšanu sauc.

Bet Lurdā gar klintīm, kad diena sāk aust,
iet meitene, kuru par Bernardi sauc.

Un sirdsbalss šo meiteni mudināt sāk,
lai tuvāk pie upmalas klintīm tā nāk.

No debesīm gaisma sāk spožumu liet,
pie grotas vēl tuvāk grib meitene iet.

Tad brīnišķi skaistu tā Jaunavu redz,
viskrāšņākās drēbes Tai augumu sedz.

Kā debesu būtne tik skaista Tā ir,
un saliktās rokās tai rožukronis ir.

Un nedroši meitene runāt tad sāk:
«Kas esi Tu, Kundze, no kurienes nāc?»

«Es debesu Māte, kas svētību dod,
pie manis kas atnāk, tas mieru sev rod.

Es aicinu visus, pie Dieva lai nāk,
par grēcīgo dzīvi lai gandarīt sāk.»

Tā četrpadsmit dienas tur Jaunavu redz,
un tagad tur brīnišķīgs avotiņš irdz.

Bez iedzimtā grēka, Valdniece mūsu,
par Māti Tu esi ticīgiem visiem.

Lūdzies pie Dieva par ticīgo saimi,
palīdzi iemantot debesu laimi!

 
Tu skaistā Dieva Dārza Roze,
Tu Jaunava Vissvētākā,
jau debesīm Tu lemta biji,
kad dzīves gaitas iesāki.

Tu Jaunava, ko grēks nav skāris,
Tu Māras zemes aizbildne.
Gan debess prieks, gan zemes sāpe
mirdz Tavā Mātes skatienā.

Uz Tevi raugās mūsu skati,
Tu Dieva Māte Marija.
Pie Tevis ejam dienās grūtās
un ari brīžos priecīgos.

Tu esi visu mūsu Māte,
kas dzīves ceļā līdzi nāk.
Tu mūsu vajadzības redzi
un patvērumu dāvā mums.

 
Ar lūgšanā paceltām sejām
ar ziediem no šīszemes lejām,
ar dziesmām visskaistākām ejam
mēs sveikt Tevi, mīļotā Māt!

Kā bangas virs vētrainas jūras,
tā pasaulē nedienas turas.
Kad vējš dzīves jūrā plēš buras,
Tu vienmēr nāc palīgā, Māt!

 
Ak, Marija svētā, Tu Lilija Baltā,
Tu debesu krāšņākais zieds!
Mums remdini sāpes un dvēseles slāpes,
un naidniekiem atkāpties liec! }2x

Mēs nožēlā dziļā Tev grēkus, Dievs, sūdzam,
lai dvēsele mieru var gūt.
Un Dievmāti svēto mēs sirsnīgi lūdzam –
pie Dēla lai aizstāv Tā mūs. }2x

 
Dieva Māte, Tevi slavējam,
Tavas sāpes mēs ar godu pieminam,
lūdz, lai Dievs mums sirdis šķīstītu,
žēlastības gaismu visiem dāvātu!

Projām ir Tavs Dēls, mans Mācītājs,
īstens Dievs un Cilvēks, laužu Pestītājs.
Jūdass, māceklis, to nodeva,
ienaidnieku pūlis viņu aizveda.

Satriekta tad, bija Marija,
kad ar savām acīm piektdien redzēja
Kungu Jēzu, virvēm saistītu
un kā noziedznieku ķēdēs iekaltu.

«Jēzu mans! Dievs, visu Glābējs Tu,
līdz ar Tevi ciešu sāpju rūgtumu!
Kāpēc redzu Tevi saistītu,
netaisnīgas tiesas kalpiem nodotu?»

Šķiršanos visstiprāk izjuta,
kad uz nāvi vesto Dēlu satika,
ilgojās tā pati krustu nest,
spēja vairs tik Dievam sāpes upurēt.

Zobens ass tai sirdi pārdūra,
kad pēc grūtām mokām Jēzus nomira;
saule savu gaismu nedeva,
ilgi liela tumsa zemi apklāja.

Ko gan juta Māte Marija,
kad jau nomirušu Dēlu auklēja?
Dziļās skumjās gauži raudāja,
asarām un mirrēm Viņu slacīja.

Lija Asins, kad bij’, dots tam Vārds –
kad bij’ nāves bailēs – šaustīts – sāpināts –
ērkšķiem kronēts – krustā pienaglots –
krūtis šķēpa caurdurts – sirdī ievainots.

Prieka pilna bija Marija,
kad par savu Māti Dievs to svētīja;
kad pie Elizabetes aizgāja,
Svētā Gara prieks tai sirdi pildīja.

Laimes pilna staro Marija,
paņemta no zemes debess Tēvijā.
Viņu Dēls ar slavu kronēja
un par Karalieni ļaudīm dāvāja.

Svētā Māte, lūdzam sirsnīgi,
atļauj Tevi godāt, slavēt mūžīgi!
Esi tagad stiprais patvērums,
grūtībās un briesmās roku sniedz mums!

 
Uz Dievmāti lūdzies, kad neveiksmes māc,
pie debesu Mātes ar cerību nāc!
Tā dziļākās brūces tev izdziedinās
un nospiesto dvēseli iepriecinās.

Var apmelot tevi, var nicināt, smiet,
viss cilvēku ļaunums pār tevi var iet.
Pie debesu Mātes kas atnācis būs,
tas iekšējo mieru un glābiņu gūs.

Kad pēdējā stundā sirds baiļoties sāks,
sauc Dievmāti, Viņa tev palīgā nāks.
Pret sātana dusmām Tā dvēseli segs,
kā maigākā Māte to gādībā slēgs.

 
Es dziedāšu Tev dziesmu,
Tu, spožā, Dieva Māt!
Tu, Jaunava Vissvētākā,
viskrāšņais Debess zieds!

Tu svētlaimībā staro
un slavas spožumā.
Ar Tevi Kungs ir vienmēr,
Tu esi svētīta.

Tu daudzās vietās nāci
un dari brīnumus;
no debesīm nes vēstis,
Lai glābtu cilvēkus.

Tavs maigums, Karaliene,
mūs visus drošina.
Tavs pārdabiskais svētums
mūs Dievam tuvina.

 
Tu, Debesu Sūtne no svētīgo cilts
un skaistākā būtne – uz debesīm tilts.
Tu, Dievmāte esi, kas lūdzas par mums,
un patvērums esi, kad briesmas draud mums.

Tev atdodam sirdis, Tavs brīnišķais tēls
mums dvēselēs atmirdz svēts, varens un cēls.
No zvaigznēm Tev rota, un saulains Tavs vaigs.
Tev Mātes sirds dota un devīgums maigs.

 
Dieva Māte Visulabā,
mani, savu bērnu, glabā,
lai es svēti staigāju,
debess mājās aizeju!

Lielā mūžība kad ausis,
zemes dzīve tumsā gaisis –
Dieva Māte Marija,
aizved mani tēvijā!

 
Kad nāks nāves cīņa grūta,
Dievmāte lai spēkus sūta;
lai mēs svēti aizejam,
svētlaimību mantojam. }2x

Tu mums visur līdzi gāji,
bēdās mīļi mierināji.
Nāves bridī, Dieva Māt,
žēlīgi mums stāvi klāt! }2x

 
Rožukroņa Karaliene, Jaunava Svētā,
mūs’ dzīves ceļā Tu māci un vadi!
Prāts bieži lūgšanās pie Tevis paceļas,
Māte – Jaunava svētā!

Rožukroņa Karaliene, skaidrākā Māte,
par mums Tu debesis aizlūdz pie Dēla,
lai Viņš visžēlīgi atlaistu parādus,
Māte – skaidrākā Māte!

 
Baznīcas Māte, cilvēci saudzē,
lai gan vēl Tevi nepazīst daudzi!
Atved pie Kristus pasaules tautas,
kristiešu saimē lai tās tiek kļautas!

Baznīcas Māte, tēvzemi svētī,
maize lai vienmēr būtu tai klētī!
Pasaulē visā un katrā mājā
ļaudīm nes mieru, naids kad tos vajā!

 
Pie Tavām kājām, Visskaistākā Māte,
Nolieku pelēko ikdienu šo, –
Alkstošo sirdi un gaisīgo prātu
Uzklausi lūgšanu, Aglonas Māt!

Pie Tavām kājām, Visskaistākā māte,
Šaubas par mūžīgo svētlaimi gaist.
Cerības stariņu pēdējā brīdī
Izlūdz no Dieva man, Aglonas Māt!

Eņģeli svētie pie Tevis gāja,
Kad Dieva gribu Tev sludināja.
Pazemīgs Dievu Tu uzklausīji,
Visu, kas prasīts, Tu izpildīji.

Tu Bērnam Jēzum biji par sargu,
Glāb arī mūs nedienā bargā.
Visi mēs Tevi sevišķi lūdzam, –
Aizlūdz tu Dievu, kad grēkus sūdzam.

Pestītājs visus atpirka dārgi,
Lai mūsu vainas netiesā bargi.
Aizstāviet, svētie, visus pie Dieva;
Joahim, Anna, Jāzep, Marija.

Pildot Dieva svēto gribu,
dzīvoji tu šķīstībā
un, kad Jēzus bija dzimis,
biji Tam par aizstāvi.
Ēģiptē un Nazaretē Dieva Dēlu sargāji.
Nāves stundā Pestītājam
dvēseli tu atdevi.

 

Nāc, ak svētais Miķeli,
Dieva tautu aizstāvi!

Viņš ticīgos aizstāv pie Dieva,
kad bēdas vai slimības māc.
Un sarausta sātana valgus,
kur cilvēkiem sapinas prāts.

Ja lūgsi tu Antonu svēto,
viņš ātri tev palīgā ies;
Tik atsaki grēkam, lai valda
pār tevi tik vienīgi Dievs.

Tev sveša šīs pasaules seja,
tās prieki drīz mainās un zūd.
Ar upuriem šīs zemes lejā
var mūžības vainagu gūt.
Šī dvēseles kvēle tev piestāv jo cēli,
ai Terēze svētā, lūdz Dievu par mums! }2x

Tev sekojot, plauksim kā ziedi,
kas Dievam par godu vien kvēl,
kas šķisti kā rītausmas rasa, jo dienas mirdz daiļāki vēl.
Mūs sargā un aizsedz, un sirdis mums iededz
vēl cēlāku mīlu uz Dievu arvien! }2x

1. Svētīgas ir sirdis, kuras deg
Mīlestībā uz Dievu un Viņa baušļiem;
Svētīgas ir acis, kuras redz
Radītāja varenību un savu niecību.

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

3. Svētīgas ir lūpas, ticības pilnas,
Patiesību, kas vēstī par Dieva Vārdu;
Svētīgas ir kājas, kuras meklē
Avi maldījušos tuksneša ērkšķos.

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

1. Uz asinīm celta šī zeme,
lai Māras zemes dēli un meitas
kā ziedi Debesīm plauktu,
savu smaržu izplatot.

 R: Ja grauds zemē nomirs, tad tas nesīs daudz augļu. x2

3. Dievs, uzklausi mūsu lūgšanas,
Tavā Sirdī ko saliekam,
lai Tavu kalpu upuris klusais
dziļu piemēru atstātu.

 R: Ja grauds zemē nomirs, tad tas nesīs daudz augļu. x2

---