14. Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums zināms, un savām ausīm uzmaniet manus vārdus: 15. Viņi nav iereibuši, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda; 16. Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacīja:

17. Tas būs pēdējās dienās, saka Kungs, es izliešu no sava Gara pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunieši redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un viņi pravietos. 19. Un es došu brīnumzīmes augšā pie debesīm un apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmu kvēpus; 20. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, iekams nāks Kunga lielā un redzamā diena.21. Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts.

22. Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt, 23. To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt. 24. Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt. 25. Jo Dāvids par Viņu saka:

Es vienmēr redzēju Kungu savu acu priekšā, jo Viņš ir man pa labi, lai es nešaubītos. 26. Tāpēc mana sirds priecājās, un mana mēle gavilēja, un arī mana miesa dusēs cerībā. 27. Jo Tu neatstāsi manu dvēseli mirušo valstī, nedz dosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu. 28. Tu man esi zināmus darījis dzīves ceļus, un ar līksmību Tu mani piepildīsi sava vaiga priekšā.

29. Brāļi, es uzdrošinos ar jums vaļsirdīgi runāt par patriarhu Dāvidu, ka viņš ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai. 30. Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs viņam zvērēdams apsolīja sēdināt viņa tronī vienu no tā miesas atvasēm. 31. Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos, jo Viņš netika atstāts mirušo valstī, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu.

32. Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki. 33. Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat. 34. Jo Dāvids neuzgāja debesīs, bet pats sacīja:

Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, 35. Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par paklāju Tavām kājām. 

36. Tāpēc lai viss Izraēļa nams visnoteiktāk zina, ka Dievs padarīja Viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, ko jūs sitāt krustā. 

14 Bet Pēteris, nostājies kopā ar tiem vienpadsmit, skaļā balsī uzrunāja ļaudis: “Jūdu vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzālemē, lai tas jums top zināms, uzmanīgi klausieties manus vārdus – 15 viņi nav piedzērušies, kā jūs domājat, jo vēl ir tikai dienas trešā stunda, 16 bet tagad notiek tas, kas sacīts caur pravieti Joēlu:

17 pēdējās dienās notiks, saka Dievs, es izliešu savu Garu pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi skatīs redzējumus, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18 Un arī pār maniem kalpiem un manām kalponēm es izliešu savu Garu tajās dienās, un viņi pravietos. 19 Es darīšu brīnumus augšā debesīs un zīmes apakšā uz zemes – asinis, uguni un dūmu mākoņus. 20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs – pirms nāks Kunga lielā un spožā diena. 21 Un tad ikviens, kas piesauks Kunga vārdu, tiks izglābts. 

22 Israēliešu vīri, klausieties šos vārdus: Jēzu, Nācarieti, vīru, ko Dievs, kā jūs paši to zināt, apstiprinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darīja caur viņu jūsu vidū, 23 viņu, kas pēc Dieva nodoma un paredzējuma bija nodots jums, jūs viņu ar noziedznieku rokām piesitāt krustā un nonāvējāt. 24 Dievs viņu uzmodināja, no nāves sāpēm raisīdams, jo nāve viņu nespēja paturēt. 25 Dāvids par viņu saka:

Es vienmēr esmu turējis Kungu savā priekšā, tā ka viņš ir pie manas labās rokas, lai es neļodzītos. 26 Tādēļ mana sirds līksmojas un mana mēle gavilē, un arī mana miesa dusēs cerībā, 27 jo tu nepametīsi manu dvēseli šeolā nedz liksi savam Svētajam pieredzēt iznīcību. 28 Tu esi man darījis zināmus dzīvības ceļus, un tava klātbūtne piepildīs mani ar līksmību.

29 Mani brāļi, es drīkstu jums sacīt droši par cilts tēvu Dāvidu – viņš ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz pat šai dienai. 30 Pravietis būdams, viņš zināja, ka Dievs bija zvērējis kādu viņa pēcnācēju sēdināt viņa tronī. 31 Paredzēdams to, viņš runāja par Kristus augšāmcelšanos, jo Kristus netika atstāts šeolā, nedz viņa miesa pieredzēja iznīcību.

32 Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki. 33 Ar Dieva labo roku paaugstināts un saņēmis no Tēva apsolījumu par Svēto Garu, viņš to izlēja, kā jūs redzat un dzirdat. 34 Dāvids gan neuzkāpa debesīs, tomēr viņš saka:

Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas, 35 līdz es lieku tavus ienaidniekus par kājsolu zem tavām kājām.

36 Lai viss Israēla nams tad nu nešaubīgi zina, ka Dievs lika viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, kuru jūs piesitāt krustā.”