†M
|
|
LiecībasPAR SVĒTĀ JĀZEPA PALĪDZĪBU |
Laikā, kad tika izsludināt sv. Jāzepam veltīts gads, Gulbenes Romas katoļu draudzē tika izveidota ticīgajiem iespēja paņemt uz savām mājām svētā Jāzepa figūru, lai atceroties par tik lielo svēto, kuram Dievs uzticējis pat Savu Dēlu, Jēzu Kristu, nedēļas laikā nodotos īpašai lūgšanai caur Viņa aizbildniecību. Lūk, te ir viena no liecībām, kas norāda, cik lielo žēlastību var saņemt caru šo svēto, kuru Dievs iecēla par sava nama kungu un par visa sava īpašuma valdnieku.
Pateicība Dieva Apredzībai!
(Līga Strapcāne)
Svētā Jāzepa figūrai pieteicos ar domu, lai šis spēcīgais aizbildnis apciemo mūsu māju uz vīra dzimšanas dienu. Bet mēs, protams, nenojautām, ka šis svētā Jāzepa apciemojums, būs patiess stiprinājums un Dieva gādības apliecinājums mūsu ģimenei. Sanāca tā, ka dažas dienas pirms svētā Jāzepa apmeklējuma mūsmājās, no slimnīcas pie mums tika pārvesta vīra mamma, kura bija kļuvusi daļēji paralizēta pēc pārciesta insulta. Mēs priecājāmies, ka varam atdot vienu istabu no divām vīra mammas vajadzībām, tomēr šī jaunā situācija radīja vērā ņemamas izmaiņas mūsu ikdienā.
Vēl viens iepriecinājums bija, ka svētais Jāzeps ciemos atnāca Žēlsirdības svētdienā, kas mums ir dubultsvētki, jo pirms trīs gadiem kristījām šajos svētkos mūsu dēliņu Jāni Pāvilu par godu svētajam Jānim Pāvilam II, vēloties uzticēt dēliņu Dieva žēlsirdībai. Svētā Jāzepa figūras apciemojums šajos svētkos bija Dieva dāvana mums, jo to es nebiju pati apzināti aprēķinājusi. 😉
Sanāca tā, ka nedēļā, kad svētais Jāzeps bija pie mums, uzzinājām, ka abi ar vīru esam saslimuši ar Covid 19. Nebijām vēl tā īsti pieraduši pie situācijas maiņas ar vīra mammu pie mums, kad klāt pienāca jauns pārbaudījums. Tad man kaut kā sabruka pasaule kopā, jo likās, kā var tik nelāgi sakrist, ka esam iesprostoti divās mazās istabās – mēs ar vīru slimi, kopjama vīra mamma un divi mazi un gana skaļi bērni, kuriem, šajā sakarā, mājās jāpavada 24 dienas karantīnā. Pie visa tā, nevarēja pat vīra mammas ģimenes ārste atnākt, lai viņu apraudzītu un dotu kaut kādus ieteikumus mums par guloša cilvēka kopšanu.
Naktī kad visi gulēja un bija kluss un nevarēju iemigt, jo salu, no tā ka cēlās temperatūra, piedzīvoju īpašu prieku. Kaut kā salikās visas šīs lietas kopā, un apjautu, cik ļoti Dievs par mums gādā, ka viņš mums šim laikam ir uzdāvinājis tik īpašu aizbildni. Izjutu milzīgu prieku un sirds gavilēja un slavēja Dievu par Viņa brīnumaino priekšredzību, ka Viņš dod mums to, kas ir vajadzīgs un tad, kad tas ir vajadzīgs, pat tad, ja mēs to neesam lūguši, jo kaut ko tādu mēs neviens nebijām paredzējuši. Tas deva tādu brīvības sajūtu, ka pat likās lieki, kaut ko lūgt, sirds gribēja tikai slavēt. Likās tāda neparasta situācija – cilvēcīgi raugoties viss sarežģīti, bet lūpas smaida un sirds sitas priekā un gavilē. Pie sevis domās pat centos sev atsaukt atmiņā, kad es biju iepriekšējo reizi piedzīvojusi tik spēcīgu Dieva pieskārienu, un nācās sev atzīt, ka tas bijis pilnīgi noteikti “laikos” – pirms Covid 19 satricināja pasauli, kādās rekolekcijās vai svētceļojumā…, bet es nebiju gaidījusi tādu prieka pieplūdumu šādā situācijā. Tobrīd vēl nezināju cik ātri mēs ar vīru tiksim paši uz kājām, lai varētu pienācīgi aprūpēt gan slimo vīra mammu, gan bērnus. Pateicība Dievam, mēs gan diezgan ātri atkopāmies. Sakarā ar karantīnu, svētā Jāzepa statuja pie mums aizkavējās uz divām nedēļām, kas bija papildus žēlastība, par ko pateicamies gan priesterim, gan Vijai, kura bija gatava šo Īpašo Ciemiņu uzņemt vēlāk.
Jāpiebilst, ka tas prieks un miers bija patiešām Dieva dāvana, jo tas nebija īslaicīgs – visu šo laiku izdzīvojām ar mieru un prieku sirdī. Paldies, protams, arī par priestera un draudzes aizlūgumiem par mums šajā īpašajā laikā!
Slava Dievišķajai Apredzībai un pateicība svētajam Jāzepam, kurš kļuva par Tās Vēstnesi mūsu mājās.
2021.gada, aprīlis