†M
|
|
DZIESMAS VISSVĒTĀKĀ SAKRAMENTA GODAM |
“Universālās Baznīcas muzikālā tradīcija radījusi nenovērtējamu dārgumu krātuvi, visaugstāko sasniegumu pārējo mākslu vidū, īpaši jau tādēļ, ka sakrālais dziedājums, būdams saistīts ar vārdiem, ir nepieciešama jeb neatņemama svinīgās liturģijas sastāvdaļa.”
Dieva iedvesmoto psalmu sacerēšana un dziedāšana, bieži vien – mūzikas instrumentu pavadījumā, bija cieši saistīta jau ar vecās derības liturģiskajām svinībām. Baznīca šo tradīciju turpina un attīsta: “Dziediet savā starpā psalmus, himnas un garīgas dziesmas; dziediet un skandiniet savās sirdīs Kungam.” (Ef 5, 19; sal. Kol 3, 16-17)
“Kas dzied, lūdzas divkārt.”
KBK 1156
ALFABETISKAIS RĀDĪTĀJS
ALTĀRA ZVANIŅIEM SKANOT (64.)
AR ILGĀM TEVI GAIDU (63.)
DIEVS, TEVI PIELŪDZU (57.)
JĒZU, IENĀC MANĀ SIRDĪ (68.)
JĒZU, NĀC, MANS PRIEKS UN LAIME (58.)
KAD PRIESTERA ROKAS CEĻ HOSTIJU SVĒTO (67.)
KUNGS, ES NEESMU CIENĪGS (69.)
LAI GODS UN SLAVA (59)
MAIZI PIE DIEVGALDA (65.)
MĒS CEĻOS KRĪTAM (53.)
MĒS PIE DIEVA GALDA EJAM (66.)
NĀC, JĒZU, MANĀ SIRDĪ (61.)
NO TĀLĀM, GAIŠĀM BĒRNU DIENĀM (62.)
PIE TEVIS, LABAIS JĒZU (60.)
PIELŪDZU ES TEVI (56.)
SLAVĒ SAVU PESTĪTĀJU (71.)
ŠEIT ALTĀRĪ KRISTS KUNGS (70.)
ŠEIT IR JĒZUS KUNGS UN DIEVS (55.)
VISI ĻAUDIS, NĀCIET KLĀT (54.)
PĒC KĀRTAS
53. MĒS CEĻOS KRĪTAM
54. VISI ĻAUDIS, NĀCIET KLĀT
55. ŠEIT IR JĒZUS KUNGS UN DIEVS
56. PIELŪDZU ES TEVI
57. DIEVS, TEVI PIELŪDZU
58. JĒZU, NĀC, MANS PRIEKS UN LAIME
59. LAI GODS UN SLAVA
60. PIE TEVIS, LABAIS JĒZU
61. NĀC, JĒZU, MANĀ SIRDĪ
62. NO TĀLĀM, GAIŠĀM BĒRNU DIENĀM
63. AR ILGĀM TEVI GAIDU
64. ALTĀRA ZVANIŅIEM SKANOT
65. MAIZI PIE DIEVGALDA
66. MĒS PIE DIEVA GALDA EJAM
67. KAD PRIESTERA ROKAS CEĻ HOSTIJU SVĒTO
68. JĒZU, IENĀC MANĀ SIRDĪ
69. KUNGS, ES NEESMU CIENĪGS
70. ŠEIT ALTĀRĪ KRISTS KUNGS
71. SLAVĒ SAVU PESTĪTĀJU
Mēs ceļos krītam tavā priekšā, Dievs,
pēc žēlastības Tavas lūdzoties.
Ticībā dzīvā, sirds pazemībā,
upuri sākam Tavam godam mēs.
lai dzīve skaidra tai kā avots irdz.
No posta sargā mājokļus, laukus,
lai labi klājas mums pie Tavas Sirds.
Dzīviem, Kungs Jēzu, žēlastību dod,
mirušie Tevi atdusu lai rod.
No kara sargā, no elles briesmām,
cilvēci svētī, labus laikus dod!
Tu mūsu Dievs un visa Radītājs:
mēs Tavi bērni – cilvēki visi,
uz Debess mājām ved mūs, Pestītāj.
Tev pieder mūsu sirdis, Kungs un Dievs,
uz svētlaimību ceram mēs ikviens.
Kungs, piedod vainas mums, grēciniekiem,
uzklausi žēlīgs, kad mēs lūdzamies!
Tev Trīsvietīgam godu atdodam.
Lai pateicība Tev mūžu mūžos
par žēlastībām, ko mēs saņemam.
Visi ļaudis, nāciet klāt,
Kungu Jēzu godināt!
Lai top mūžam cildināts
Vissvētākais Sakraments!
Tu par visiem gādīga,
māci savu Dēlu sveikt,
kas šeit cienīts Sakraments.
Dziediet, visi eņģeli,
Dieva svētie vēstneši:
Svēts, svēts, svēts, lai mūžam teikts,
augsti godāts Sakraments.
un viss pirmais tēvu nams –
it viss vecais testaments
dzied: Lai teikts ir Sakraments.
Praviešiem Dievs atklāja,
prieka ziņu vēstīja:
Jēzus Kristus – Marija,
kas šeit pielūgts Sakraments.
Dievu slavē līksmībā,
savu Mācītāju redz,
kas šeit ir kā Sakraments.
Visi svētie mocekļi,
debess draudzes locekļi,
jūsu Kungs un īstens Dievs
ir šis augstais Sakraments.
kuras Dievam veltītas,
jūsu prieks un labais Gans
nāk pie jums kā Sakraments.
Dievs, kam tronis ir debesis,
mūs tik ļoti mīlējis:
Pats pie mums ir palicis
altārā kā Sakraments.
ceļos krītot, pielūgsim,
skaidrām sirdīm pieņemsim,
kas šeit cienīts Sakraments.
Dzīvā Maize, ļaužu prieks,
īstens cilvēks, īstens Dievs.
Esi mūžam godināts, –
svēts un brīnišķs Sakraments!
Šeit ir Jēzus Kungs un Dievs
palikt vienmēr vēlējies.
Visi svētie debess gari
sveic To altārī.
Debess Maize, ļaužu prieks,
dāvāts Vakariņās svētās,
Kunga svētītās.
Dievs mums patvērums ir drošs,
Sakramentā klātesošs.
Dziļā cieņā mēs šeit iesim,
Kungu pielūgsim.
zemes bērniem novēlēts,
lai tiem gara spēkus vairo,
sirdis apskaidro.
Jēzus ticīgajiem draugs,
palīdzētājs vienmēr jauks.
Kamēr dzīvosim,
to teiksim, mīlēt nebeigsim.
māci debess mantu krāt:
dari, lai mums svētas ilgas
sirdis piepilda.
Jēzu, Tevi lūdzamies
un pie Tevis steidzamies
dāvā dzīvi svētlaimīgu
visiem mūžīgu!
žēlastību pieņemiet!
Sevi Jēzum veltījot,
Sakramentu pielūdziet!
Pielūdzu es Tevi, Augstais, Svētais Dievs,
kas šai Sakramentā esi klāt arvien.
Savu sirdi nesu Tev par upuri,
Jēzu, lai tā pieder Tev vien mūžīgi.
bet Tu mīlestībā žēlīgs pretī nāc.
Tu mums spoža saule, gaišas dienas rīts,
lai gan Sakramenta noslēpumā tīts.
Šeit es redzu Tevi, savu Glābēju;
vainagotu ērkšķiem, krustā piesistu.
Nožēlā es lūdzos: Jēzu, piedod man,
kā reiz piedevi pie krusta slepkavam.
dziļās naglu rētas acīm skatīt liec.
Līdz ar Tomu spēju ticēt, iesaukties:
Jēzu, labais Jēzu. Tu mans Kungs un Dievs.
Jēzu, dzīvā maize – tam, kas izsalcis,
spēks un spirdzinājums – tam, kas paguris,
spoža laimes diena – bēdu nomāktam,
uzticamais Glābējs – katram cilvēkam.
Tava Asins svētā – pestīšana man.
Cik šī Asins dārga! Lāses pietiktu,
pasaulei, lai visas vainas noņemtu.
Sakramentā Svētā, žēlsirdīgais Dievs,
Tu mūs vienmēr gaidi, mūsu ilgojies.
Pieņem mūs, Kungs Jēzu, savā gādībā,
aizved mūs Sev līdzi gaišā mūžībā. Amen.
Dievs, Tevi pielūdzu. Šeit Hostijā Tavs Vaigs
ir aizklāts cilvēkiem, jo nav vēl nācis laiks.
To zinot, atdodas sirds mana Tev tik vien,
un Tavam svētumam un Tavai slavai dien.
tik Tev es uzticos, jo patiesīgs Tavs vārds:
„Tā mana Miesa ir, tās – manas Asinis;
“un dzīvos mūžīgi, kas mani pieņēmis.»
Pie krusta staba bij` Tavs dievišķīgums slēpts,
šeit cilvēciskums ari noslēpumā tērpts.
Tev tomēr ticu es. Man apliecināt prieks,
ko teicis lūgdamies pie krusta grēcinieks.
Tu tomēr Dievs, mans Kungs, kam mūžam slava skan.
Liec pieaugt ticībai un cerībai ikdien,
ļauj Tevi pielūgt, Kungs, un Tevi mīlēt vien.
Ak, svētā Hostija, kas debess vārtus ver,
Tu, dzīvā Maize mums, kas pestīšanai der.
Liec sirdij ilgoties pēc Tevis, Kungs un Dievs,
un Tevi līksmi rast un Tevi priecāties.
kas svētās Asinis par saviem ļaudīm lej
Lai šķisti mani tas no visiem grēkiem nu,
vien piliens deldēt spēj šo grēku smagumu.
Kaut mūsu acīm vēl Tu esi slēpts un šķirts,
to, lūdzams, piepildi, kad vajadzēs mums mirt:
lai izzūd noslēpums, kas Tavu vaigu sedz,
un līksmā dvēsele lai Tevi mūžam redz. Amen.
Jēzu, nāc, mans prieks un laime,
nāc un aizdedz manu sirdi!
Kungs, es Tevi ilgās gaidu,
manas lūgšanas Tu dzirdi.
visus aicini pie sevis.
Manas vājības Tu redzi,
bet es ilgojos pēc Tevis.
Kungs, es vēlos savā sirdi
Tevi sveikt kā mīļu viesi.
Esot vienībā ar Tevi,
būšu laimīgs es patiesi.
un pēc Tevis vienmēr slāpstu,
lai ar gaišu smaidu vaigā
nesu savu dzīves krustu.
Lai gods un slava mūžīgi mūžam
Tev, mūsu Dievam un Radītājam!
debess un zemes Valdnieku sveicam.
Cik varens esi, teic debess velve,
un kas ir radīts ūdeņu dzelmēs.
tos svēti pildīt mums pavēlēji.
Lai mēs Tev būtu īpaši tuvi,
pasaulē nāci un cilvēks kļuvi.
svētīdams ļaudis, kas grib būt Tavi.
Krustā kaut izsmiets un nievāts biji,
piedot mums grēkus Tu apsolīji.
un visa vara Tev rokās dota.
Bet vienus, Jēzu, mūs neatstāji,
Hostijā vienmēr mūs- stiprināji.
pats sevi vienmēr upuri nesi.
Dari, Kungs Jēzu, mūs skaidrus, svētus,
cienīgi Tevi uzņemt, lai spētu.
no rīta ausmas līdz saules rietam.
Gribam Tev, Jēzu, mēs visur sekot,
Tev visu ziedot, Tev, vienam kalpot.
ceļā uz gaismu vadi ikvienu.
Nekas lai nespēj no Tevis mūs šķirt,
Tev gribam dzīvot, Tev ari nomirt.
Pie Tevis, Labais Jēzu, ar prieku steidzamies,
Tev atdot sirdi savu tik loti vēlamies.
Tu žēlsirdīgs mums esi un pestīšanu nesi.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
Kungs, visu Tu mums devi un ar mums paliki.
Ak, neizteicams labums, ak, mīlestības daudzums!
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
Tu patiesības vārdiem pie sevis visus sauc,
kā vareniem, tā vārgiem Tu palīdzi tik daudz.
Kas uzticīgs Tev seko, tas īsto laimi manto!
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
un priecāties vien varu, jo visas sāpes rimst.
Tev gribu atdot sevi, lai mūžam būt ar Tevi.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
Kad jūti smagu krustu, pie Jēzus ātri ‘ steidz
un savu sāpju nastu ar sevi paņem līdz.
Pat vainīgo viņš nerāj, tam mieru savu atstāj.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
un stingri sevi nolemt tik viņam veltīties:
viņš augstākā būs laime, kas gaida debess saimē.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
Ak, Jēzu visulabais, ļauj Tevi mīlēt man,
Tev, mūsu Kungs visaugstais, lai gods un slava skan,
lai skaistāko, ko varu, es Tavam godam daru!
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!
Nāc, Jēzu, manā sirdī
un esi žēlīgs man!
Tu manas domas dzirdi,
Tev mana dvēs’le skan.
Tu manas domas dzirdi,
Tev mana dvēs’le skan.
just mieru brīnišķu,
grib gaidīt tik un klusēt,
lai Tevi klausītos,
grib gaidīt tik un klusēt,
lai Tevi klausītos.
Tu, žēlastības kaisot,
skar manu dvēseli;
Tu, labam vietu taisot,
min katru nezāli.
Tu, labam vietu taisot,
min katru nezāli.
lai neskar mani grēks.
Liec mīlestībā kvēlot
pret Tevi, Dieva Dēls.
Liec mīlestībā kvēlot
pret Tevi, Dieva Dēls.
Kā pateikties Tev spēšu,
mans Jēzu, labais Dievs?
Tev sevi upurēšu es,
nabags grēcinieks.
Tev sevi upurēšu
es, nabags grēcinieks;
ikviena radība
par visu, ko man devi
un dosi mūžībā,
par visu, ko man devi
un dosi mūžībā.
Lai dzīve Tev par godu
kā dziesma skanētu,
es sevi visu dodu,
Tavs prāts, lai notiktu,
es sevi visu dodu,
Tavs prāts, lai notiktu.
No tālām, gaišām bērnu dienām
tik maigi dziesma sirdi skan.
Pie mātes, krēslas stundā vienam,
tā lūgties viegli bija man:
sev pa prātam veidot sāc,
sirds mazina un visam aizslēgta,
tik Tev, mans Jēzu, atvērta,
tik Tev, tik Tev, ak, Jēzu mans!
Un vēlāk dzīves grūtās cīnās,
kur kārdinošu balsu daudz,
nāk atmiņā man bērnu dienas,
un dvēsele man atkal sauc:
Kungs, liec, lai vienmēr lūgties spētu
es bērnišķīgā ticībā,
lai sirdi bieži atskanētu
man dziesma šī kā bērnībā:
Jēzu, . . .
Ar ilgām Tevi gaidu, mans Jēzus Hostijā
un lūgšanu Tev skaitu kā savā bērnībā,
lai glabāt sirdi skaidru ar Tevi vienībā,
lai glabāt sirdi skaidru ar Tevi vienībā.
Nu Hostijā Tu esi, lai viņus svētītu,
un ticībā, lai visi šeit Tevi pielūgtu,
un ticībā, lai visi šeit Tevi pielūgtu.
Mēs tanī rodam spēku, ka debess laime ir;
tas palīdz pieveikt grēku, kas var no Tevis šķirt.
Kā citādi rast jēgu – kam dzīvot un kā mirt?
Kā citādi rast jēgu – kam dzīvot un kā mirt?
lai uzticīgi būtu mēs Tavā Baznīcā,
un jaunu dzīvi gūtu pie Tevis mūžībā,
un jaunu dzīvi gūtu pie Tevis mūžībā.
Jel nāc pie sava bērna, Dievs, mana cerība!
Man laime tikai viena – tā Tava tuvība,
jo mana sirds Tev pieder un mana dzīvība,
jo mana sirds Tev pieder un mana dzīvība..
Altāra zvaniņiem skanot,
Pestītājs aicina mūs
tuvāk lai dievgaldam nāktu,
debess mielasts kur būs.
Kristus balss dvēselē dzirdama man:
«Nāciet jūs visi, kam grūti,
pie Manis mieru var gūt.»
Pestītājs Hostijā svētā
pats sevi cilvēkiem dod,
lai, ēdot debesu maizi,
ticīgie spēku sev rod.
Hostijā mūžīgo Dievu
pielūgt un godināt ej.
Mirklis viens vienīgs pie Viņa
dvēseli dziedināt spēj.
Altāra zvaniņi…
Maizi pie Dievgalda dāvā mums debesis,
Kristus Vissvētāko Miesu un Asinis.
Ticības noslēpums ir svētā Hostija,
Pestītājs mācekļiem saviem ko svētīja. }2x
piedod mums žēlīgi grēkus, kad apraudam.
Hostijā svētajā ļauj Tevi sagaidīt,
dvēseli savu pie Tevis lai sasildīt. }2x
Mēs pie Dieva galda ejam saņemt Dzīvo Maizi,
jo tā gara spēkus vairo dvēselē ik reizi.
Jēzus katru sauc pie sevis, grēciniekus žēlo,
debess goda kronis apņem Viņa pieri cēlo.
lai mēs dzīves ceļu ietu apustuļu garā.
Ja mums kādreiz ceļā stāsies ļaunums, laiki bargi,
Kungs, mēs Tevi tagad lūdzam: savus ļaudis sargi!
Kad priestera rokas ceļ Hostiju svēto
un biķera zelts sveču ugunis mirdz,
tad pieņem, Tēvs, žēlīgi Upuri cēlo,
ko dāvā Tev Jēzus Vissvētākā Sirds.
mēs nākam, lai ziedotu sirdis Tev vien.
Kungs, pieņem tās kopā ar Upuri svēto
un palīdzi dzīvē un darbā ik dien’!
Jēzu, ienāc manā sirdī,
lūgšanas, Kungs, manas dzirdi!
Tevi ilgās gaidām visi,
vai gan mums Tu garām iesi? }2x
nemierā un ilgās vaidu,
jo bez Tevis grēkos slīkstu,
tukšas dzīves gaitās nīkstu. }2x
Nepatīk man zemes prieki,
tie bez Tevis man ir lieki.
Tik ar Tevi kopā esot,
laimīgs es, pat krustu nesot. }2x
svētai dzīvei mani māci!
Tevi ilgās gaidām visi,
vai gan mums Tu garām iesi? }2x
Kungs, es neesmu cienīgs, ka manā sirdi nāc
bet saki tikai vārdu (2x), un būšu dziedināts.
Sirds, grēku aptumšota, tad žēlastību gūs,
un, Tevis apgaismota (2x), par mājokli Tev kļūs.
Uz Tevi, Jēzu, tiecas ar ilgām dvēsele,
pēc Tevis, alkstot (2x), lūdzas, Tev priekā gavilē.
Tu visu labu devi, Kungs, savā gudrībā,
ļauj ari redzēt Tevi (2x) man Tavā valstībā.
Šeit altārī Krists Kungs dzīvo pie mums.
Viņš – ticīgo līksmība, mierinājums.
Ik dievnamā katrā kā saule mums mirdz
Vissvētākais Sakraments – Baznīcas sirds.
dod cerību gaišu, kam liktenis drūms.
Ko vārdzina bēdas, ko valgos tur grēks,
tam Glābēja roku sniedz dievišķais spēks.
No altāra Kristus pats uzlūko mūs.
Viņš, Hostijā apslēpts, ir neredzams, kluss.
Ak, eņģeļu Maize, ak, debesu prieks,
Tev pateicīgs dziedāšu es, grēcinieks!
Slavē savu Pestītāju, savu Pavēlnieku,
lai Viņš tavu sirdi valda, dāvā svētu prieku.
Viņa baltās drēbes mirdz, ērkšķu kronis zaigo,
bezgalīga žēlsirdība apmirdz seju maigo.
lai sev mieru sirdi rastu, lūgšanu tam sūti!
Viņa brūču rētas kvēl, svētums staro sejā,
Viņš ar debess maizi baro mūs šai sāpju lejā.
Cik vēl ilgi grēka važās dvēseli sev kalsi?
Pazemībā nāc un klausi Dieva Dēla balsi!
Viņa žēlastību lūdz, dzird Viņš katru vaidu,
Tevi Viņš ar mīlestību Sakramentā gaida!
Labi pateikties Kungam un dziedāt tavam vārdam, Visuaugstākais,
sacīt no rīta tavu žēlastību un Tavu uzticību naktīs
ar desmitstīgu kokli un arfu,
ar cītaras maigajām skaņām.
Ps 92, 2-4