Apd 4, 24 To noklausījušies, viņi vienprātīgi pacēla savas balsis uz Dievu, sacīdami: Kungs, kas esi radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī ir…
- Izc 20, 11: Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
- Neh 9, 6: Tu esi Tas Kungs, tiešām, Tu vienīgais! Tu esi radījis debesis – debesu debesis un visus debesu pulkus; zemi un visu, kas ir uz tās, jūras un visu, kas ir tajās, un Tu uzturi visus tos pie dzīvības, un debesu pulks Tevi pielūdz!
- Ps 146 [145], 5-6: 5 Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu, 6 kas radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī iekšā, kas paliek mūžīgi uzticīgs,…
- Apd 14, 13-14: 13. Kad apustuļi Barnaba un Pāvils to dzirdēja, tie saplēsa savas drēbes un, izsteigušies pie ļaudīm, kliedza, 14. Sacīdami: Vīri, ko jūs darāt? Arī mēs esam līdzīgi jums mirstīgi cilvēki, kas jums sludinām no šī tukšuma atgriezties pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tanīs ir.
Apd 4, 25 Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: «Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības?»
- Ps 2, 1-3: 1 Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš? 2 Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto: 3 “Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!”
Apd 4, 27 Jo patiesi šinī pilsētā Herods un Poncijs Pilāts apvienojušies ar pagāniem un ar Izraēļa ļaudīm pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis…
- Lk 3, 21-22: 21. Bet notika, ka visi ļaudis kristījās, un arī Jēzus bija kristīts, tad Viņam, Dievu lūdzot, debesis atvērās, 22. Un Svētais Gars miesīgā veidā kā balodis nolaidās uz Viņu; un balss atskanēja no debesīm: Tu esi mans mīļais Dēls, pie Tevis man labpatikšana!
- Lk 4, 1.14.17-18.21: 1. Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas, un Gars Viņu aizveda tuksnesī. (…) 14. Bet Jēzus Gara spēkā atgriezās Galilejā, un vēsts par Viņu izpaudās visā apgabalā. (…) 17. Un Viņam pasniedza pravieša Isaja grāmatu. Un Viņš, grāmatu atverot, atrada vietu, kur bija rakstīts: 18. «Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju…» (…) 21. Un Viņš sāka runāt tiem: «Šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs.»
- Apd 3, 13: Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs pagodināja savu Dēlu Jēzu, ko jūs nodevāt un noliedzāt Pilāta priekšā, kad tas nolēma Viņu atbrīvot.
- Apd 10, 37-38a: 37. Jūs zināt, kādi notikumi norisinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko sludināja Jānis. 38. Kā Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidīja Nācarieti Jēzu…
- Ebr 1, 6a.8-9 (sal. Ps 44, 6-7): 6. Un kad atkal ieved Pirmdzimto pasaulē, Viņš [Dievs] saka… 8. (savam) Dēlam: «Tavs tronis, Dievs, mūžīgi mūžos; un taisnības zizlis ir Tavas valsts zizlis. 9. Tu mīlēji taisnību un ienīdi netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs Tevi svaidīja ar prieka eļļu vairāk par Taviem līdzdalībniekiem.»
- Mt 27, 1–2: 1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un tautas vecākie apspriedās par Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei. 2 Un tie saistījuši Viņu, aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam.
- Mk 15, 1: Un tūdaļ rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem, un visa augstā tiesa apspriedās; un tie, saistījuši Jēzu, aizveda Viņu un nodeva Pilātam.
- Lk 23, 1. 7–11: 1. Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta. (…) 7. Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē. 8. Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu. 9. Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja. 10. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja. 11. Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
- J 18, 28–30: 28. Tad viņi veda Jēzu no Kaifas uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pilī, lai neapgānītos, bet lai ēstu Lieldienas jēru. 29. Tad Pilāts izgāja ārā pie viņiem un sacīja: Kādu apsūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku? 30. Tie atbildēja viņam, sacīdami: Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu tev nenodotu.
Apd 4, 28 Lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms nolēmis, ka tam jānotiek.
- Apd 2, 22-23: 22. Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt, 23. To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt.
Apd 4, 29 Bet tagad, Kungs, skaties viņu draudos un dod saviem kalpiem pilnā paļāvībā runāt Tavu vārdu!»
- Apd 18, 9-10: 9. Tad naktī Kungs parādībā sacīja Pāvilam: Nebīsties, bet runā un neklusē, 10. Jo es esmu ar tevi, un neviens tevi neaiztiks, lai darītu tev ļaunu, jo man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.
- Apd 28, 31: 30. Bet viņš [Pāvils] palika savā īrētajā dzīvoklī veselus divus gadus un pieņēma visus, kas pie viņa nāca. 31. Neviena netraucēts, viņš sludināja Dieva valstību un visā paļāvībā mācīja par Kungu Jēzu Kristu.
- Ef 6, 19: Arī par mani [lūdziet Dievu], lai man tiktu doti vārdi, kad atdarīsies mana mute, un es drošsirdīgi sludinātu evaņģēlija noslēpumu!
Apd 4, 30 Izstiep savu roku dziedināšanai un zīmju un brīnumu darīšanai sava svētā Dēla Jēzus vārdā!»
Apd 3, 16: Un ticības dēļ Viņa [Dieva Dēla – Jēzus] vārdam šo, kuru jūs redzat un pazīstat, Viņa vārds stiprināja; un ticība, kas no Viņa ir, dāvāja tam pilnīgu veselību visu jūsu priekšā.
Apd 4, 31 Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
- Notikusi tā sauktā “mazā Svēta Gara nosūtīšana”. Lielā → sal. Apd 2, 1-13.
- Apd 1,8: 8. Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
- Apd 16, 25-26: 25. Bet pusnaktī Pāvils un Sīls lūdza un godināja Dievu; un apcietinātie klausījās viņos. 26. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; un tūdaļ visas durvis atvērās, un visu važas atraisījās.