†M
Bībeles stunda
Apustuļu darbi
Rakstu vieta: Apd 2, 42-47
42. Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. 43. Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus. 44. Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. 45. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, 47. Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.
42 Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām. 43 Ikviena dvēsele pildījās ar bijību: gan daudz brīnumu, gan zīmju notika caur apustuļiem. 44 Visi ticīgie turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. 45 Viņi pārdeva savu mantu un īpašumus un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Dienu no dienas tie vienprātībā pulcējās templī; bet mājās tie lauza maizi un kopīgi ēda līksmībā un sirds vienkāršībā, 47 slavēdami Dievu un baudīdami labvēlību tautā. Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos.
Atsauces:
- Apd 2, 42:
- Apd 20, 7: Bet pirmajā nedēļas dienā, kad mēs sanācām maizi lauzt, Pāvils, gribēdams nākošajā dienā doties tālāk, runāja tiem; un viņa runa ieilga līdz pusnaktij.
- Apd 2, 43:
- Apd 2, 33: Un apustuļi lielā spēkā deva liecību par mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos; un liela žēlastība bija viņos visos.
- Apd 5, 12-16: 12. Bet caur apustuļu rokām notika tautā daudz zīmju un brīnumu; un visi vienprātīgi bija kopā Salomona priekštelpā. 13. Bet no pārējiem neviens neuzdrošinājās tiem piebiedroties, bet tauta tos ļoti godināja. 14. Tad arvien vairāk auga to vīriešu un sieviešu skaits, kas ticēja uz Kungu, 15. Tā kā tie iznesa slimos ielās un nolika gultās un nestavās, lai, Pēterim garām ejot, kaut viņa ēna kādu no tiem apēnotu un tie atbrīvotos no savām kaitēm. 16. Tad sapulcējās Jeruzalemē arī daudzi no kaimiņu pilsētām; tie atnesa neveselos un ļauno garu apsēstos, un tie visi tika izdziedināti.
- Apd 5, 11-12a: 11. Un, lūk, trīs vīri no Cēzarejas, kas bija sūtīti pie manis, tūdaļ nostājās pie nama, kurā es biju. 12. Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nešaubīdamies, eju tiem līdz.
- Lk 1, 11-12: 11. Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē. 12. Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
- Apd 2, 44:
- Apd 4, 32.34-37: 32. Un daudzie ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele; un neviens no viņiem nekā no tā, kas viņiem bija, nesauca par savu, bet viss viņiem bija kopīgs. (…) 34. Un neviena trūcīga nebija viņu starpā, jo tie, kam bija tīrumi un nami, pārdeva tos un atnesa maksu par pārdoto, 35. Un nolika apustuļiem pie kājam. Un katram tika dalīts, kā tam bja vajadzīgs. 36. Arī levīts Jāzeps, dzimis kiprietis, ko apustuļi sauca par Barnabu, kas nozīmē: iepriecināšanas dēls, 37. Pārdeva tīrumu, kas tam piederēja, un naudu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.
- Apd 2, 45:
- Apd 6, 1: Bet tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, grieķu starpā cēlās kurnēšana pret ebrejiem, ka ikdienišķajā apkalpošanā viņu atraitnes netiek ievērotas.
- Apd 2, 46:
- Apd 2, 42: Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā.
- Lk 24, 51-53: 51. Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs. 52. Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē. 53. Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu.
- Apd 2, 47:
- Apd 11, 21: Un Kunga roka bija ar viņiem; liels skaits ticēja un atgriezās pie Kunga.
- Apd 4, 21-33: 21. Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis; 22. Jo cilvēkam, pie kā šis izdziedināšanas brīnums notika, bija vairāk nekā četrdesmit gadu. 23. Kad viņus atlaida, tie aizgāja pie savējiem un stāstīja viņiem, ko augstie priesteri un vecākie tiem sacījuši. 24. To noklausījušies, viņi vienprātīgi pacēla savas balsis uz Dievu, sacīdami: Kungs, kas esi radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī ir, 25. Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības? 26. Zemes ķēniņi saceļas un valdnieki apvienojas pret Kungu un Viņa Svaidīto? 27. Jo patiesi šinī pilsētā Herods un Poncijs Pilāts apvienojušies ar pagāniem un ar Izraēļa ļaudīm pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, 28. Lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms nolēmis, ka tam jānotiek. 29. Bet tagad, Kungs, skaties viņu draudos un dod saviem kalpiem pilnā paļāvībā runāt Tavu vārdu! 30. Izstiep savu roku dziedināšanai un zīmju un brīnumu darīšanai sava svētā Dēla Jēzus vārdā! 31. Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva Svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu. 32. Un daudzie ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele; un neviens no viņiem nekā no tā, kas viņiem bija, nesauca par savu, bet viss viņiem bija kopīgs. 33. Un apustuļi lielā spēkā deva liecību par mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos; un liela žēlastība bija viņos visos.
- Apd 5, 12-13: 12. Bet caur apustuļu rokām notika tautā daudz zīmju un brīnumu; un visi vienprātīgi bija kopā Salomona priekštelpā. 13. Bet no pārējiem neviens neuzdrošinājās tiem piebiedroties, bet tauta tos ļoti godināja.
- Apd 2,41: 41. Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.
