Par sv. Jāzepa gadu

†_M

 

Mazliet par PAR SVĒTĀ JĀZEPA GADU

(Liepājas bīskapa Viktora Stulpina aicinājums Svētā Jāzepa gadā)

---

Pagājušā gada (2020.) 8. decembrī, Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos, pāvests Francisks izsludināja sv. Jāzepa gadu. Tas ir saistīs ar 150 gadadienu, kopš svētīgais pāvests Pijs IX, 1870. gada 8.decembrī izsludināja Jāzepu par Vispārējās Baznīcas aizbildni.

Savas valdīšanas laikā piedzīvojot lielus pārbaudījumus, Pijs IX spēku smēlās, lūdzot Vissv. Jaunavu Mariju, kuras bezvainīgās ieņemšanas dogmu viņš izsludināja, kā arī sv. Jāzepu, šķīsto viņas Līgavaini. Uz to viņš aicināja arī visus ticīgos. Dažus mēnešus pēc bezvainīgās ieņemšanas dogmas izsludināšanas 1855. gada 15. jūnijā pāvests Pijs IX marta mēnesi mudināja veltīt sv. Jāzepa godam, līdzīgi kā maija mēnesis bija veltīts Dievmātes godam un jūnija mēnesis- Vissv. Jēzus Sirds godam. Šī Jāzepa godināšana marta mēnesī aizsākās jau agrāk- 1810. gadā, Romā.

---

Trešdienu veltīšana sv. Jāzepa godam bija pazīstama jau XVII gadsimtā. Tās aizsākumi ir benediktīņu klosterī Šalon (Chalon), Francijā.

Liturģiskā gada laikā sv. Jāzepam bija arī vairāk nekā divas (kā tas ir tagad) svētku dienas.

• • 23. janvārī, jeb trešajā svētdienā pēc Epifānijas (Trīs Ķēniņu svētkiem) svinēja sv. Jāzepa saderināšanos ar Vissv. Jaunavu Mariju.
  • 17. februārī – bēgšanu uz Ēģipti.
  • Galvenie svētki bija 19. marts – sv. Jāzepa diena.
  • Svētdienā pēc Lieldienām (Baltajā svētdienā) svinēja divpadsmitgadīgā Jēzus atrašanu svētnīcā.
  • Sv. Jāzepa nāves dienu svinēja trešajā svētdienā pēc Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem.
  • Pēdējā Adventa svētdienā svinēja Jāzepa un Marijas gaidīšanu uz Jēzus Dzimšanu.
  • Trešajā svētdienā pēc Lieldienām svinēja Sv. Jāzepa rūpju svētkus.

Visi šie svētki ticīgajiem atgādināja par sv. Jāzepa uzticīgo personu. Bez tam bija sastopamas daudzas dievbijības formas, kas saistās ar sv. Jāzepu: vairākas litānijas, novennas, stundu dziesmas un apdomāšanai tika piedāvāts iedziļināties sv. Jāzepa septiņās sāpēs un septiņos iepriecinājumos. Dzima arī daudzas brālības sv. Jāzepa godam, kas ikdienas centās dzīvot sv. Jāzepa klātbūtnē un sekojot viņa piemēram.

---

Atbildot pāvesta Franciska aicinājumam aicinu visās mūsu diecēzes draudzēs ik trešdienu pēc sv. Mises vai mājās lūgties sv. Jāzepa litāniju četros nodomos:

• • par Baznīcu- sv. Jāzeps ir Vispārējās Baznīcas aizbildnis;
  • par ģimenēm, jo viņš bija gādīgs sv. Ģimenes tēvs;
  • par strādājošajiem un tiem, kas meklē darbu, lai sv. Jāzeps strādnieks ir visiem atbalsts,
  • par aicinājumiem uz garīgo kārtu- priesterību un konsekrēto dzīvi.

Visiem, kam tas ir iespējams, trešdienās piedalīties sv. Misē, pieņemt sv. Komūniju, pēc nepieciešamības izsūdzot grēkus. Ja nav iespējams tad mājās, izdarot sirdsapziņas izmeklēšanu, lūgties nožēlas lūgšanu “ Es atzīstos” (tā kā sv. Mises sākumā) un Garīgās Komūnijas lūgšanu:

“Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi klātesošs Vissvētākajā Sakramentā. Es Tevi mīlu vairāk par visu, un es vēlos uzņemt Tevi savā dvēselē. Tā kā patlaban man nav iespējams Tevi pieņemt sakramentālā veidā, ienāc manā sirdī vismaz garīgi. Es vēlos būt pilnībā vienots ar Tevi; nekad nepieļauj, ka mani no Tevis kaut kas varētu šķirt.” 

---

Latvijā ir desmit dievnami sv. Jāzepa godam:

• Rīgas arhidiecēzē:
  • Rīgas sv. Jāzepa baznīca,
  • Betānijas Dominnikāņu māsu klostera kapela
  • Smiltenes baznīca;
• Rēzeknes Aglonas diecēzē:
  • Kombuļu baznīca
  • Tilžas baznīca
• Jelgavas diecēzē:
  • Dunavas baznīca
  • Līvbērzes baznīca
• Liepājas diecēzē:
  • sv. Jāzepa katedrāle,
  • Jūrkalnes baznīca
  • Silaiņu baznīca.

Patreiz dzīvojam ārkārtējā situācijā un pulcēšanās ir ierobežota, tomēr aicinu šajā gādā ieplānot un svētceļot (iespējams ģimenes lokā vai privāti) šos dievnamus, lūdzoties, gan mūsu kopējos, gan arī savos privātajos nodomos. Iepriekš noskaidrojot, kad šie dievnami ir vaļā un notiek sv. Mise.

---

Avots: katedrale.lv

---