Novenna pirms sv. Jāzepa svētkiem

†_M

 

NOVENNA PIRMS SV. JĀZEPA SVĒTKIEM

• Avots: Tēvu Mariāņu izdota grāmatiņa ar šo pašu nosaukumu •

---

Saturs: 

• IEVADS •

• PAR SV. JĀZEPU •

• NOVENNAS KĀRTĪBA •

• DIENU APCERES UN LŪGŠANAS •

 

---

 

Tuvojas svētā Jāzepa, lielā Baznīcas aizbildņa un Jēzus Kristus audžutēva, svētki. Mēs, ticīgie, vēlamies labi sagatavoties šiem skaistajiem svētkiem, lai bagātīgi saņemtu Dieva žēlastības sev un visiem mūsu sirdij tuviem un dārgiem cilvēkiem. Svētā Jāzepa godam Latvijā ir celtas vairākas katoļu (Liepājas diecēzē – Liepājas sv. Jāzepa katedrāle un Silaiņu, Rīgas arhidiecēzē – Rīgas sv. Jāzepa un Smiltenes, Jelgavas diecēzē – Dunavas un Līvbērzes, Rēzeknes – Aglonas diecēzē Kombuļu un Tilžas) baznīcas. Gandrīz vai katrā baznīcā atrodas svētā Jāzepa skulptūra vai arī kāds no altāriem ir veltīts tieši šī svētā godam. Svētais Jāzeps vienlaicīgi ir daudzu kongregāciju un klosteru, arī Mariāņu Tēvu Kongregācijas un Mariāņu Palīgu Apvienības aizbildnis debesīs.

Kristīgā māksla tēlo svēto Jāzepu gan ar liliju kā sirdsšķīstības simbolu rokā, gan Vissvētākās Jaunavas Marijas un Bērna Jēzus sabiedrībā, strādājot savu galdnieka darbu, gan citādi.

Sv. Jāzepa diena ir obligāti svinama svētku diena, un Baznīca to sagaida ar novennas lūgšanām.

Novennas laikā (10. – 18. marta), kā arī sv. Jāzepa svētku dienā (19. martā) kopīgi lūgsim šo svēto, lai izlūdz mums iekšējās sakoptības dāvanu, kura nepieciešama, lai mēs varētu vienoties ar Dievu. Svētais Jāzeps māca mums klusu un auglīgu kalpošanu Dievam un tuvākiem. Viņš, patiesas Dieva mīlestības paraugs, lai mūs no debesīm atbalsta ar savu lūgšanu. Viņa dzīve bija klusa un apslēpta, tā māca mūs upurēties, lai arī mūsu ikdienas darbs, tik bieži kluss un citu nepamanīts, palīdzētu sasniegt Debesu Tēviju.

 

Paliekot vienots lūgšanās, tēvs Pāvels Zeiļa MIC,
Latvijas Mariāņu Tēvu provinciāls
Rēzeknē 2008. gada martā

 

---

 

Svētā Jāzepa, Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavaiņa, vieta Baznīcas liturģiskajā kalendārā ir īpaša, ja reiz viņa svētku diena tiek atzīmēta kā visaugstākās pakāpes svētki – festum. Pēdējā liturģiskā reforma (1969) nepārcēla šos svētkus uz citu dienu, kā to darīja ar daudzām citām svētku dienām Lielā Gavēņa liturģijas dēļ.

Drošu informāciju par svēto Jāzepu atrodam, lasot Evaņģēliju. Par svēto Jāzepu var lasīt arī daudzos apokrifos: Jēkaba protoevaņģēlijā (II gs), Toma evaņģēlijā (II gs), Galdnieka Jāzepa vēsturē (IV gs), Pseudo – Mateja evaņģēlijā (VI gs) un Marijas Dzimšanas evaņģēlijā (IX gs). Taču pārāk daudz tajos dažāda veida izdomājumu un fantāzijas, lai varētu tos uzskatīt par drošu avotu.

Ebreju vārds Jāzeps nozīmē “lai Dievs pieliek”. Šādu vārdu patriarha Jēkaba sieva Rahela deva savam dēlam, lai tādā veidā izlūgtu vēl vienu dēlu (Rad 30, 24).

Svētais Jāzeps bija no Dāvida, izvēlētās tautas ķēniņa, dzimtas. Par to mums sludina svētais Matejs, savu rakstīto Evaņģēliju sākot tieši ar svētā Jāzepa priekšteču geneoloģiju (Mt 1, 1-17).

Svētais Jāzeps nebija Jēzus Kristus tēvs, viņš tāds skaitījās tikai Izraēla likuma dēļ kā Jaunavas Marijas līgavainis. Kaut arī Jaunava Marija Jēzu dzemdināja jaunavīgi, apkārtējie svēto Jāzepu uzskatīja par Jēzus tēvu. Par to varam lasīt Lūkasa Evaņģēlijā (2, 33-48, 4, 22).

Svētais Jāzeps, visticamāk, dzīvoja Nazaretē. Evaņģēlisti mums vēsta, ka Jāzeps paņēma pie sevis Mariju (Mt 1, 19-20). No tiem pašiem Evaņģēlija fragmentiem zinām, ka arī Marija dzīvoja Nazaretē. Daudzi no baznīcas rakstniekiem uzskata, ka Marija un Jāzeps salika šķīstības solījumu līdz nāvei. Dzīvoja Marija un Jāzeps kā brālis un māsa un viņiem citu bērnu nebija. Marijai Jēzus Kristus bija vienīgais dēls.

Evaņģēlijā tiek pieminēti arī Jēzus “brāļi un māsas”. Tā vēl līdz mūsdienām vairākās austrumu valstīs mēdz saukt tuvus radiniekus. Tie, visticamāk, bija svētā Jāzepa brāļu un māsu dēli un meitas.

Par Marijas jaunavīgo ieņemšanu jau liecina pravietis Isaja: “Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu” (Is 7,14), kā arī Evaņģēlija teksti: “Nebaidies, Marija, esi atradusi žēlastību pie Dieva. Lūk, ieņemsi un dzemdēsi Dēlu, kuru nosauksi vārdā Jēzus (..)” Uz to Marija atbildēja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Eņģelis Viņai atbildēja: “Svētais Gars nāks pār Tevi un tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kurš piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu” (Lk 1, 30-32). Par Kunga Jēzus piedzimšanu no Jaunavas lasām arī svētā Mateja Evaņģēlijā: “Ar Jēzus Kristus dzimšanu bija tā: viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu; pirms viņi sanāca kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara (sal. Mt 1, 18-23).

Saskaņā ar Mateja Evaņģēliju, Jāzeps bija galdnieks. “Vai tad viņš (Jēzus) nav namdara dēls?” (13, 55). Būdams galdnieks, viņš rūpējās par ģimenes uzturēšanu gan bēgļu gaitās Ēģiptē, gan Nazaretē, kur Jēzus uzauga. No audžutēva arī Jēzus apguva namdara amatu un pats tika saukts par galdnieku, kā par to liecina Marka Evaņģēlijs: “Vai tad viņš nav galdnieks, Marijas dēls?” (6, 3).

Evaņģēlijā pirmo reizi par svēto Jāzepu lasām sakarā ar viņa saderināšanos ar Jaunavu Mariju (Mt 1, 18-25; Lk 1, 27. 34). Pēc ebreju likuma, tas piepildījās, pateicoties laulības līguma parakstīšanai un līgavas svinīgai ievadīšanai līgavaiņa mājās.

Svētais Jāzeps tiek vairākas reizes pieminēts Evaņģēlijos: pie Jēzus Kristus ieņemšanas, tautas skaitīšanas ķeizara Augusta laikā, Kunga Jēzus Kristus dzimšanas, upurēšanas svētnīcā, brīdī, kad Austrumu Gudrie atnāca, lai pielūgtu Jēzus Bērniņu, bēgšanā uz Ēģipti un atgriešanās Nazaretē.

Jēzus publiskās darbības laikā svētais Jāzeps jau bija miris. Viņš piedzīvoja visskaistāko nāvi, jo nāves stundā kopā ar viņu bija Jēzus Kristus un Jaunava Marija. Tieši tāpēc arī svēto Jāzepu uzskata par laimīgas nāves aizbildni. Arī Latvijā daudzi ik dienas lūdz svētā Jāzepa palīdzību ne tikai garīgo grūtību brīžos un laicīgās vajadzībās, bet arī izlūdzot laimīgas nāves žēlastību sev un citiem sirdij tuviem un mīļiem cilvēkiem.

Pārsteidzoši ir tas, ka notikumos, kuri saistīti ar Jēzus Kristus bērnību, tieši svētajam Jāzepam ir uzticēta galvenā loma: viņam eņģelis izskaidro Kunga Jēzus iemiesošanās noslēpumu, viņam uztic bēgšanu kopā ar Svēto Ģimeni uz Ēģipti un atgriešanos uz Nazareti pēc ķēniņa Heroda nāves. Pēc ebreju likuma, Jāzeps bija Svētās Ģimenes galva un Kunga Jēzus tēvs, kā arī Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavainis.

Ikonogrāfijā svēto Jāzepu visbiežāk attēlo kā sirmu vīru, tādā veidā parādot dogmatisko patiesību par Kunga Jēzus jaunavīgo ieņemšanu, kā arī to, ka Jaunava Marija un svētais Jāzeps dzīvoja laulībā kā brālis un māsa. Patiesībā Jāzeps bija jauns, skaists un spēka pilns.

Baznīcas rakstnieki gadsimtu gaitā ir daudz rakstījuši par svēto Jāzepu, ierādot viņam vietu visu svēto priekšgalā, bet Baznīca, neskatoties uz lielā gavēņa laiku, nepārceļ Jāzepa svētkus, tādā veidā apstiprinot šo patiesību par īpašo vietu, kādu visu svēto vidū ieņem svētais Jāzeps. Par svēto Jāzepu daudz ir rakstījuši tādi baznīcas rakstnieki kā sv. Heronīms (+420), bet pirmais teoloģiski askētisko traktātu par svēto uzrakstīja slavenais zinātnieks un teologs Jānis Garsons (+1429). Izidors no Izolanas uzrakstīja par svēto Jāzepu pirmo Summu (ap 1528). Svētais Bernards no Sjenas izteica pārliecību, ka svētais Jāzeps, līdzīgi kā Vissvētākā Jaunava Marija, piedzīvoja debesīs uzņemšanas godu.

Svēto Jāzepu ļoti godināja svētā Terēze no Avilas (+1582), kura bieži atkārtoja, ka visu, ko lūgusi no Dieva caur svētā Jāzepa aizbildniecību, saņēmusi. Viņa svēto Jāzepu izvēlējās par reformētā Karmela ordeņa aizbildni. Līdzīgi to darīja arī sv. Francisks Salēzietis (+1622), sv. Vincents no PauIo (+1660), sv. Jānis Bosko (+ 1888), sv. Leonards Murialdo (+1900). Pāvests Jānis XXIII, kuram Kristības sakramentā svētais Jāzeps bija izvēlēts par aizbildni, I Euharistiskajā lūgšanā pievienoja svēto Jāzepu. Pāvests izdeva arī speciālu vēstuli, aicinādams ticīgos visā pasaulē izvēlēties svēto Jāzepu par savu īpašo dzīves aizbildni. Daudzi pāvesti ir rakstījuši par svēto Jāzepu. Pāvests Jānis Pāvils II 1989. gada 15. augustā izdeva apustulisko adhortāciju Redemptoris custos par svēto Jāzepu un viņa sūtību Kristus un Baznīcas dzīvē. Tieši šīs adhortācijas fragmentus arī izmantosim novennas laikā, kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II meditējot par svēto Jāzepu.

Ja runājam par svētku liturģiju, tad jāpiemin, ka jau IV gadsimtā svētā Jāzepa svētki tika svinēti Sabas klosterī, netālu no Jeruzalemes. Rietumos svētkus sāka svinēt no VIII gadu simta. Pāvests Siksts IV 1479. g. pievienoja šos svētkus Misālei un breviāra lūgšanām, bet pāvests Gregors XV (1621-1623) to izplatīja pa visu pasauli. Pāvests Benedikts XV 1919. gadā Misālei pievienoja speciālu sv. Jāzepa godam veltītu prefāciju, pāvests Leons XIII 1889. g. 15. augustā izdeva Baznīcas vēsturē pirmo encikliku par svēto Jāzepu Quamquam pluries.

Visbeidzot pāvests svētais Pijs X apstiprināja svētā Jāzepa godam litāniju. Viss marta mēnesis ir veltīts īpašai svētā Jāzepa aizbildniecībai, taču arī katru trešdienu ticīgie jau gadsimtiem ilgi lūdz tieši šo svēto.

Daudzas pasaules valstis izvēlējās svēto Jāzepu par savu aizbildni. Tā, piemēram, izdarīja Kanāda (1624), Čehija (1655), Austrija (1689), Spānija (1679), Portugāle (1744) un citas. Līdzīgi darīja daudzas diecēzes un pilsētas, Tikai Meksikā vien ir 281 apdzīvotavieta, kuras nosaukums cēlies no sv. Jāzepa vārda.

Pasaulē ir daudz svētā Jāzepa godam veltītu svētvietu. Vislielākā no tām atrodas Kanādā, Monreālā. Tā tika dibināta 1904. gadā. Mūsdienās svētceļnieku, kuri apmeklē šo svētvietu, skaits sasniedz 1,5 milj. gadā. Sv. Jāzepa bazilikā var ietilpt 12000 ticīgo, bazilikai ir 61 zvans. Svētā Jāzepa brīnumdarītāja figūra tika kronēta ar pāvesta kroņiem 1955. gadā.

Ja arī jūs vēlaties apmeklēt kādu sv. Jāzepam veltītu svētvietu, tad iesaku doties uz PoIiju, kur Kališas pilsētā no 1670. gada atrodas žēlastībām bagāts Svētās Ģimenes attēls, kurā īpašā veidā godina svēto Jāzepu. Tur no 1673. gada joprojām notiek daudzas un dažādas brīnumainas dziedināšanas. Arī Latvijas svētceļniekiem šī vieta ir pazīstama un mīļa, jo to apmeklējam, esot Polijā, Ļiheņā. 

 

 

---

 

• Dziesma svētā Jāzepa godam (pēc izvēles) → dziesmas
• Apceres par svēto Jāzepu + lūgšanas → apceres
• Litānija svētā Jāzepa godam → litānija
• Tēvs mūsu…
• Esi sveicināta, Marija…
• Gods lai ir…

 

---

 

---