1. Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa. 2. Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams: 3. Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība. 4. Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi. 5. Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti. 6. Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti. 7. Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti. 8. Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu. 9. Svētīgi ir miermīlīgie, jo viņi sauksies Dieva bērni. 10. Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība. 11. Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās. 12. Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs!
(Mt 5, 1-12a)
