KBK par sv. Jāzepu

M

 

Par

SVĒTO JĀZEPU

katoliskās Baznīcas katehismā

 

Šī lapa ir domāta tam, lai mums palīdzētu vēl labāk iepazīt un mīlēt svēto Jāzepu. Lai tam palīdz katoliskās baznīcas katehismā atrodamā mācība. Ir vērts to pētīt, pārdomāt un ņemt kā pamudinājumu personīgai lūgšanai.  



 

Sv. Jāzeps – V. J. Marijas vīrs 

 

  • KBK 488: “Dievs sūtīja savu Dēlu” (Gal 4, 4), taču, lai veidotu Viņa miesu [129], Dievs vēlējās, lai radība no brīvas gribas Viņam līdzdarbotos. Šādam nolūkam jau kopš mūžības par Māti savam Dēlam Viņš izvēlējās kādu Izraēļa meitu, ebreju meiteni no Nazaretes Galilejā, jaunavu, “kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzepu, no Dāvida cilts. Un jaunavas vārds bija Marija” (Lk 1, 26-27):

[129] Sal. Ebr 10, 5.

 

Eņģeļa vēsts sv. Jāzepam

 

  • KBK 497: Evaņģēlija teksti [157] jaunavīgo ieņemšanu saprot kā Dieva darbu, kas pārsniedz visu to, ko var izprast un paveikt cilvēks [158]. “Kas viņā dzimis, Tas ir no Svētā Gara,” saka eņģelis Jāzepam, runādams par Mariju, viņa līgavu. (Mt 1, 20) Baznīca šai notikumā saskata pravieša Isajas dotā dievišķā apsolījuma piepildīšanos: “Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu” (Is 7, 14), saskaņā ar Mt 1, 23 tulkojumu uz grieķu valodu. 

[157] Sal. Mt 1, 18-25; Lk 1, 26-38.

[158] Sal. Lk 1, 34.

  • KBK 1846: 1846 Evaņģēlijs ir Dieva žēlsirdības pret grēciniekiem atklāsme Jēzū Kristū. [86] Eņģelis to pasludina Jāzepam: “Tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.” (Mt 1, 21) Tāda pati ir arī Euharistijas, atpestīšanas sakramenta, nozīme: “Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kuras par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai.” (Mt 26, 28)

[86] Sal. Lk 15.

   

Sv. Jāzepa uzdevums un aicinājums

 

  • KBK 437: Jēzus dzimšanu eņģelis ganiem pasludināja kā Izraēlim apsolītā Mesijas atnākšanu: “Šodien Dāvida pilsētā jums ir piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs.” (Lk 2, 11) Kopš iesākuma Viņš ir Tas, “kuru Tēvs svētīja un sūtīja pasaulē” (J 10, 36), kas ieņemts kā “svētais” Jaunavas Marijas klēpī. [32] Jāzepu Dievs aicināja pieņemt savu sievu Mariju, kurā “dzimis Tas, [kas ] [..] no Svētā Gara” ( Mt 1, 20), lai Jēzus, “kas tiek saukts Kristus”, piedzimtu Jāzepa sievai kā Dāvida mesiāniskais pēctecis (Mt 1, 16). [33]

[32] Sal. Lk 1, 35.

[33] Sal. Rom 1, 3; 2 Tim 2, 8; Apd 22, 16.

   

Jēzus augā Svētās Ģimenes klēpī 

 

  • KBK 1655: Kristus ir gribējis piedzimt un uzaugt svētajā Jāzepa un Marijas ģimenē. Baznīca nav nekas cits, kā “Dieva ģimene”. Kopš pirmsākumiem Baznīcas kodolu bieži vien veidoja tie, kas kļuva ticīgi “ar visu savu namu”. [179] Kad viņi pievērsās kristīgajai ticībai, tie vēlējās, lai pestīts tiktu “viss viņu nams”. [180] Kļuvušas ticīgas, šīs ģimenes bija mazas kristīgās dzīves saliņas neticīgajā pasaulē.

[179] Sal. Apd 18, 8.

[180] Sal. Apd 16, 31; 11, 14.

   

Jēzus paklausība sv. Jāzepam

 

  • KBK 532: Būdams padevīgs savai mātei un audžutēvam, Jēzus pilnībā izpilda ceturto bausli. Tas ir Viņa – Dieva Dēla -paklausības debesu Tēvam attēls laikā. Tas, ka Jēzus ik dienas ir bijis paklausīgs Jāzepam un Marijai, iepriekš pasludina un īsteno Viņa paklausības pilno lūgšanu Ģetzemanes dārzā: “Ne mana griba, bet gan Tava lai notiek…” (Lk 22, 42) Kristus paklausība apslēptās dzīves ikdienā jau iesāka atjaunot to, ko Ādama nepaklausība bija sagrāvusi. [248]

[248] Sal. Rom 5, 19.

  • KBK 564: Gan ar savu padevību Marijai un Jāzepam, gan ar pazemīgā darbā pavadītajiem gadiem Nazaretē Jēzus sniedz mums piemēru, kā var dzīvot svētumā pavisam ikdienišķu dzīvi, esot ģimenes loceklis un darba cilvēks.

   

Sv. Jāzepa ticības ceļš 

 

  • KBK 534: Jēzus atrašana Jeruzalemes templī [250] ir vienīgais notikums, kas pārtrauc klusumu, kādā Evaņģēlijs ieskauj Jēzus apslēptās dzīves gadus. Ar šo notikumu Jēzus ļauj ieskatīties Viņa pilnīgās atdeves noslēpumā: Viņš visā pilnībā sevi veltī sūtībai, kas nāk no Viņa dievišķās filiācijas: “Vai jūs nezinājāt, ka man vajag būt pie tā, kas attiecas uz manu Tēvu?” Marija un Jāzeps “neizprata [šos] vārdus”, taču viņi tos pieņēma ticībā; un Marija “visus [šos] vārdus paturēja savā sirdī” visus ilgos gadus, kad Jēzus pavisam nemanāmi un klusi dzīvoja parastu, ikdienišķu dzīvi. 

[250] Sal. Lk 2, 41-52.

   

Sv. Jāzeps – svētīgas nāves aizbildnis

 

  • KBK 1014: Baznīca mūs mudina gatavoties nāves stundai (“No pēkšņas un negaidītas nāves atbrīvo mūs, Kungs”: senā Svēto litānija), lūgt Dievmāti, lai viņa aizlūdz par mums “mūsu nāves stundā” (lūgšana ” Esi sveicināta…”), un uzticēties sv. Jāzepam, svētīgas nāves aizbildnim:

“Visai tavai rīcībai un tavām domām jābūt tādām, it kā tev šodien būtu jāmirst. Ja tava sirdsapziņa būs tīra, tu nebaidīsies no nāves. Ir labāk izvairīties no grēka, nekā bēgt no nāves. Ja tu šodien neesi gatavs, vai tu būsi gatavs rīt?” [599]

“Slava Tev, Dievs, par māsu nāvi, no kuras neviens dzīvais nevar izbēgt. Bēdas ir tiem, kas mirst nāvīgā grēkā. Svētīgi, kas pilda Tavu gribu brīdī, kad nāve tos piemeklē. Jo otrā nāve tiem nedarīs ļaunu.” [600]

[598] Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 48.

[599] De imitatione Christi, 1, 23, 5-8.

[600] Sv. Francisks no Asīzes, Canticum Fratris Solis .

     

Sv. Jāzeps – aizbildnis Debesīs

 

    • KBK 1020: Kristietis, kurš savu nāvi savieno ar Kristus nāvi, uzlūko to kā atgriešanos pie Viņa un ieiešanu mūžīgajā dzīvē. Kad Baznīca pēdējo reizi saka Kristus sniegtās absolūcijas piedošanas vārdus mirstošajam kristietim, pēdējo reizi viņu apzīmogojot ar stiprinošu svaidījumu un dodot Viņam Slimnieku svaidīšanas sakramentā Kristu kā ceļamaizi, tā viņu maigi iedrošina:

      “Aizej, kristīgā dvēsele, Dieva, visvarenā Tēva, vārdā, kas tevi ir radījis; Jēzus Kristus, dzīvā Dieva Dēla, vārdā, kas ir cietis par tevi; un Svētā Gara vārdā, kā žēlastības tu saņēmi. Lai jau šodien tev tiek sagatavota miera vieta, Tava mājvieta pie Dieva svētajā Sionā, ar Vissvētāko Jaunavu Mariju, Dieva Māti, ar svēto Jāzepu, eņģeļiem un visiem Dieva svētajiem [..]. Atgriezies pie sava Radītāja, kas tevi ir veidojis no zemes putekļiem. Aizejot no šīs dzīves, lai sagaida tevi Marija, eņģeļi un visi svētie lai steidzas tevi satikt [..]. Lai tu redzētu Pestītāju vaigu vaigā…” [605]

      [605] Slimnieku un mirstošo garīgā aprūpe (Ordo Unctionis infirmorum eorumque Pastoralis curae, Ordo commendationis morientium), 146-147, paraugizdevums.

     

Sv. Jāzepa svētki

 

  • KBK 2177: Kunga dienas un Euharistijas svinēšana svētdienās ir Baznīcas dzīves sirdī. “Svētdiena, kurā, saskaņā ar apustulisko Tradīciju, tiek svinēts Lieldienu noslēpums, visā Baznīcā ir galvenā svinamā diena.” [95]

“Tāpat svinamas ir sekojošas dienas: mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas svētki (Ziemassvētki), Kunga parādīšanās svētki jeb Epifānija, Kunga debeskāpšanas svētki, Vissvētā Sakramenta svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes – svētki, viņas bezvainīgās ieņemšanas un debesīs uzņemšanas svētki, svētā Jāzepa diena, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki un Visu svēto diena.” [96]

[95] KTK, 1246. kanona § 1.

[96] KTK, 1246. kanona § 1.


 

 
Dievs Viņu iecēla par Sava nama kungu un par visa Sava īpašuma valdniekulitānija sv. Jāzepa godam