2020_12_25 – sprediķis (xPSK)

Lai Jēzus ir vienmēr slavēts!

Uz COVID situācijas fona izauga piedāvājums ierakstīt un dot ticīgajiem iespēju paklausīties sprediķus no svētku dienām. Lūk, te ir sprediķis no MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS DZIMŠANAS SVĒTKIEM (25. XII 2020.) Bija dots to ierakstīt.


 

Ieraksts atrodas te: drive.google.com

 

Tās dienas lasījumu parametri: 

  • Is 52, 7-10
  • Psalms 98 (97)
  • Ebr 1, 1-6
  • J 1, 1-18

 

Galvenās domas / atslēgas vārdi 

  • kā spēcīgu starta punktu paņemt no Ebr 1: “Daudzkārt un daudzējādi Dievs ir senāk runājis uz mūsu tēviem caur praviešiem. Beidzot, šajās dienās, Viņš ir runājis uz mums caur Dēlu”
  • ko Dievs var man teikt caur šo Bērniņu un Viņa piedzimšanas apstākļiem?
    • 1) Viņš piedzimšana notika diezgan nepatīkamos apstākļos – kūtī
      • manas dzīves kūts ? (grēki? atkarības? dzīves trūkumi finansēs vai veselībā? ļaunprātīgie kaimiņi? nesakārtotas ģimenes attiecības? …)
      • Dieva mīlestību tas neiznīcināja
      • vai es vispār esmu spējīgs atzīties savas sirds un dzīves kūts lietā?
      • labs pārbaudījum: kur un kam esmu spējīgs to atklāt (biktskrēsls – grēkšudze? aizlūgumi? draugi? lūgšanu grupa? …)
    • 2) Viņš piedzima tieši tur, bet “mīlestības rokās” → Jāzeps, Marija, ganiņi, Gudrie…
      • mans grēks un visa dzīves nabadzība prasa mīlestību
      • jautājums par manu atvērtība uz to, ja citi dod?
      • un mana aktīva mīlestības meklēšana, lai to atrastu un saņemtu?
    • 3) bez vārdiem, bet spēcīgi “kliedz” kūts dzīvnieki: vērsis un ēzelis
      • tie nav tikai kūts elements
      • tie ir pravietojums, kas ir kā Dieva kliedziens pēc Viņa mīlestības pieņemšanas, kā spēcīgs sirdsapziņas jautājums mums visiem (neticīgajiem, lai ieticētu; ticīgajiem – lai padziļinātu ticību): “Klausieties, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: «Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis. Vērsis pazīst savu īpašnieku un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas izpratnes!»”  (Is 1,2-3)