†M
Lai top slavēts mūsu Kungs, Jēzus Kristus!
Dārgie Kristū! Daloties ar sprediķiem no svētku dienām, lūk, te ir sprediķis no parastā liturģiskā laikposma XXXII svētdienas (7. X 2021.). Bija dots to ierakstīt.
| Tās dienas lasījumu parametri (cikls `B`) |
Sprediķa ieraksts |
|
|
| Mazs dzejolis kā komentārs šīs dienas Evaņģēlijam pr. Pāvils – Gulbene, 28.10.2021.; Vissvētākā Sakramenta priekšā |
Ingunas Jankovskas zīmējums |
|
“Atraitne ziemā”
Barga ziema –
Daži brīnās,
Kad viltīgais rudens |
 |
Sprediķa galvenās domas / atslēgas vārdi
- Šķietams paradokss
- ir Evaņģēlijs, kurā teikts, ka ir jārēķina kareivji vai resursi celtniecībai (sal. Lk 14, 28-32)
- bet te ir runa par atraitni, kura neko neaprēķināja un iemeta visu savu uzturu
- Paskaidrojums
- akcent uz to, kā priekšā tā notiek;
- jautāju par paļāvības virzienu
- atraitne, kas uzticējās pravietim
- atraitne, kas uzticējās Dievam
- protams, nedrīkst paļāvību jaukt ar neatbildību vai kādu dzīves nekārtību
- Kādā dzīves līmeni sakās cilvēka paļāvība, lai ziedotu
- viszemākais – nemaz negribēt riskēt
- zems: “visi (kas meta upuru lādē) meta no tā, kas viņiem palika pāri”
- Sareptas atraitnei bija
- “vien nepilna sauja miltu tīnē un krūzē mazliet eļļas”
- bet uzreiz bija saņēmusi stiprinājumu: “Nebaidies, bet ej un dari, kā esi teikusi. Tomēr vispirms sagatavo no šiem miltiem nelielu plāceni un atnes to man. Sev un savam dēlam sagatavosi vēlāk. Jo tā saka Kungs, Izraēļa Dievs: miltu tīne neizsīks, nedz eļļas krūze kļūs tukša līdz pat tai dienai, kad Kungs dos lietu virs zemes.”
- atraitne Evaņģēlijā “upurēja no savas nabadzības visu, kas tai bija, – visu savu uzturu”, nesaņemot nekādu iepriekšējo garantiju, ka tā vieta saņems citu vai arī vairāk
- visaugstākais līmenis (par kuru saka šodien Ebr): Jēzus Kristus
- “Viņš ir parādījies vienu reizi, lai, sevi upurējot, izdeldētu grēku” (Ebr 9)
- “Kas, Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Viņš atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu. Kļūdams cilvēkiem līdzīgs, Viņš ārīgi izskatījās kā cilvēks. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.” (Flp 2, 6-8) Kristus ir vienreiz upurēts, lai daudziem izpirktu grēkus.
- Kādas vērtības mēs varam upurēt?
- nauda
- laiks
- darbs (kalpošana)
- sava dzīve (moceklība, bet arī svētsolījumi)
- Ir vēl jautājums par saņēmēju – kā mēs izmantojam saņemtus dārgumus, dāvanas?
- Rakstu zinātāji – “Viņi aprij atraitņu mājas…”
- pravietis Elijs godīgi saņēma un izmantoja atraitnes palīdzību
- pats Dievs, kas saņem mūsu upurus un atmaksā simtkārtīgi līdz mūžīgās dzīves līmenim
Lai svētī Visvarenais Mīlestības Dievs: †
Pāvils, priesteris
DOD MAN DZERT… J 4,7