2021_10_22 – par Dievu un dzīvi dzejā (xPSK)

saturs

ieraksts

DZEJOLIS

Ar domu spalvu,
kurā apbrīnas tinte,
es konsekrēju
tevi un pasauli
maizes ikonā,
lai tev ir ko ēst,
tuvojoties Omegai.

Madona, 9.11.2017.

AR LOCIŅU AUGŠĀ

“Nāve un dzīvība sadūrās dīvainā cīņā…”
(Lieldienu sekvence)

Debesu Simfonijai
nepietiek instrumentu,
tādēļ tā ienāca cilvēcē,
lai izmantotu sirds stīgas.

Mīlestības varavīksnei
nepietiek vietas –
tā izstiepās starp naglām,
lai ietilpinātu katru asaru.

Jautājums…
Svārstīšanās…
Nogāze…

Klusuma krāsām
nepietiek elpas, –
tās paceļ izslāpušas rokas,
lai sakratītu zvaigznes.

Sirds notīm
nepietiek līniju, –
tās pārvēršas baložos,
lai pieskartos Vaigam.

Dziesma…
Laulība…
Mūžība…

Madona, Adorācijas kapela, 1.08.2018.

*** Pēc septītā sprediķa…

Pēc septītā sprediķa
viņai palika neērti, jo
nevar Degošo Krūmu
savaldīt jūras dziļumos.
Tas grib izslāpušajai pasaulei
parādīties Mazajā Mākonītī,
nesot pērļu Lietu.

Tomēr viņas agonija
neatnāca tik drīz.
Mēģināja man stāstīt
par akas dziļumu,
trauka trūkumu,
par filozofijām un reliģijām…

Apklusa tikai tad,
kad sadzirdēja par zvejnieku,
kurš „mīlēja vairāk”,
un par meitenīti,
kuras „Kā?!” noslēpums
apžilbināja gudriniekus.

Aizmiga
ap Žēlsirdības stundu
jau viegli, klusi.

Pēc brīža
lietutiņš čukstēja:
„Es… vairāk…”

Lodza, māsu Antoniāņu māja, 17.07.2018

TRĪS UPES

Uz sirds stīgām
bez vārdiem
dejoja Uguns
līdz trim Karmela lielupēm.

Bērni
kā maizes un zivtiņas
un milži
kā seši pilni akmens trauki.

Tagad pie laika pludmales
var atnākt visi
Nikodēmi un Samarietes
un ienirt jūrā
līdz Omegai.

Atstāj gurķus un melones,
sīpolus, ķiplokus un puravus!
Apklusini skanošu zvārguli
un pamet salmu kulšanu!
Tev ir uzklāts Galds
šajā Bezgalībā.

Rīga – Madona
13./14.06.2017.

KARMELA RAKTUVE

Iekāpt žēlastību spainī,
lai tiktu nolaists dziļumos
caur septiņiem mīlestības gredzeniem
pie Noslēpumainā Avota.

Palikt vientuļā tumsā,
lai visas lapsas nomirtu badā
dvēseles pils vārtu priekšā,
nevarēdamas vairs atrast atslēgas.

Tad ielikt sirdi Liesmās,
lai smeltu Dzīvo Ūdeni,
kurš aplaistīs vagas
plaukstošā vīnadārzā un druvā.

Pēc tam atnest ogas un graudus,
lai izspiestas un samaltus –
tos paceltu pāri siržu altāriem,
kuri gaida mātes un tēva roku.

Vissvētākā Sakramenta priekšā,
Aglonā, 8.IV.2016

ESTERE

Ejot starp sasalušām
sutanām un habitiem,
viņa iegāja Ķēniņa pilī.
Saļima
zem sitiena ar zizli,
Žēlsirdības zizli.
Ap viņu krita
uguns pilns sniegs –
Hostiju baltās ziedlapas.

Ikviena nokrita uz sasalušajiem.
Tad viņi sāka pravietot
varavīksnes krāsās.

Es tos salasīju.
Saliku mozaīkā:
Skaista Seja!
Tāda pati,
kā uz dzīvajām sirds plāksnēm.

Nāc, Vējš! Pūt!
Visu šīs pasaules Esteru burās!
Lai tās DOD PADZERTIES
IZSLĀPUŠAJAM!

Adorācija
Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos
Madona, 7/8. XII. 2015.

mūsu izdziedinātas brūces…

PRAVIETOJUMS PAR MAZO PRINCI

Šajā dienā Mazais Princis
bija paņēmis Isaja Grāmatu
un sāka to lasīt tuksnešainā vietā.
Tur bija rakstīts:
„Kunga ilgas ir manī,
jo Viņš bija mani ievainojis un sūtījis,
lai manu rētu vēstuli lasītu rozes,
kuras neviens nebija iemīlējis,
kuras dzīvoja baiļu pagrabā,
bija plēsīgu zvēru sakostas,
bieži, dzīvojot vējā, saaukstējās un
klepo.”

Visu to izlasījis,
viņš piecēlās un devās uz citu planētu.
Uz tas zem laika lielā koka
bija izaudzis mazs Krusta Koks.

Tur viņš dziedās Dziesmu Dziesmu.

Vissvētākā Sakramenta priekšā
Smiltene, 24 VIII 2014

SPOGULĪ

Vai ierakt sirdi
zem kāda celma
vientulības mežā?

Aplīmēt ar plakātu
par uguņošanu
draudzības kursa noslēgumā?

Pārdurt kā riepu,
lai izlaistu ilgpilnu gaisu,
piepildītu dzeju dūmiem?

…Tik un tā sāpēs,
meklēs,
mirs.

Izraktu sirdi
ielikt Derības Šķirstā
ar Mozus, Elija, Judītes un Esteres rokām!

Pasniegt tai transparentu:
“Dāvida Dēls, Patiesā Uguns!
Atver manas delnas, lai tās dāvā rožu liesmas!”

Tad tā noreibs no Dārza smaržām,
kurā Dienvidu Vējš
dzied “Magnificat!”

…Lai sāp,
lai meklē,
lai dzīvo!

Madona, 1. IV. 2016.