2021_10_10 – sprediķis (xPSK)

†_M  

Lai top slavēts mūsu Kungs, Jēzus Kristus!

Dārgie Kristū! Daloties ar sprediķiem no svētku dienām, lūk, te ir sprediķis no parastā liturģiskā laikposma XXVIII svētdienas (10. X 2021.). Bija dots to ierakstīt.

Zīmējumi pie svētdienas Evaņģēlija 

Lauras Feldbergas zīmējums (“Mieram tuvu”, 10.10.2021.)	Ingunas Jankovskas zīmējumi

1. Galvenā vēsts → patiesība, lai īstenotos un padarītu cilvēku laimīgu, gaida lēmumu
   • “Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?”
   • “Tas noskuma par šiem vārdiem un bēdīgs aizgāja, jo viņam bija daudz īpašumu.”
2. Patiesībā un mīlestība (vienmēr) notiek 3 attiecībās
   1. mīlēt Dievu
      • “Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.” → gribēja apstāties uz cilvēka līmeņa un uz “sausas” baušļu pildīšanas? 
      • bet akcents ir uz attiecībā ar Dieva personu, tādēļ: “Tu baušļus zini..” + “Nāc, seko man..”
   2. mīlēt otro cilvēku
      • “Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta Debesīs”
   3. mīlēt sevi pašu
      • gribēja saņemt vislielāko dāvanu:  “…kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?”,  tomēr “…noskuma par šiem vārdiem un bēdīgs aizgāja…”
3. Kāpēc tā? Ir traucēkļi, par kuriem mājiens ir  pirmajā lasījuma:
   1. “Gudrības gars. → Es viņu vērtēju augstāk par valdnieku varām un troņiem
   2. un bagātības uzskatīju par neko salīdzinājumā ar viņu. Dārgakmeņus es nestādīju viņai blakus, jo ikviens zelts, salīdzinot ar viņu, ir nieka smilts un par dubļiem ir uzskatāms sudrabs viņas priekšā.
   3. Es viņu iemīlēju vairāk par veselību un skaistumu 
4. Tas nekas nav jauns. Arī tā bija kārdināts pats Kungs Jēzus  (sal. Mt 4):
   1. “Tad velns ņēma Viņu sev līdz svētajā pilsētā un novietoja Viņu svētnīcas jumta galā, un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties zemē! Jo ir rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem pavēlējis par Tevi un viņi Tevi nesīs uz rokām, lai Tu kādreiz pie akmens nepiedauzītu savu kāju. 
   2. “Atkal velns ņēma Viņu līdz ļoti augstā kalnā un rādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību, un sacīja Viņam: To visu es Tev došu, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” 
   3. “Un kārdinātājs piestājās un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi kļūst maize!
5. Slavenais kopsavilkumu par to skan caur sv. Jāni:
   • “Jo viss, kas pasaulē, ir miesas kārība un acu kārība, un dzīves lepnība, kas nav no Tēva, bet no pasaules.”  (1 J 2, 16)
6. Zāles: Dieva Vārds
   • kā cīņas rīks, jo tā arī Jēzus atspēkoja kārdināšanu:
     • Viņš atbildēja un sacīja: Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.
     • Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Dievu, savu Kungu, un Viņam vienam kalpo!
   • kā sirdsapziņas izmeklēšanas un garu atpazīšanas rīks (sal. Ebr 4):
     • Dieva Vārds ir dzīvs un iedarbīgs, asāks par katru divasmeņu zobenu. Tas iespiežas tik dziļi, ka pāršķeļ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes. Tas ir sirds domu un ilgu tiesnesis. Un nav neviena radījuma, kas būtu tam neredzams
7. Dieva svētie → izmantosim arī viņu palīdzību 
   • tie parādīja, kā nepalikt pārdomu līmeni
   • bet kā teikt “Jā” un palikt laimīgiem, nevis “bēdīgiem aiziet”

Lai svētī Visvarenais Mīlestības Dievs: †

Pāvils, priesteris