Lk 7, 18-35

M

 


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 7, 18-35

18. Par visu šo Jānim paziņoja viņa mācekļi. 19. Un Jānis, ataicinājis divus savus mācekļus, sūtīja viņus pie Jēzus, jautādams: Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai lai gaidām citu? 20. Un vīri, atnākuši pie Viņa, sacīja: Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis, sacīdams: Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums būs citu gaidīt? 21. Bet tanī brīdī Viņš daudzus izdziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem, un daudziem aklajiem dāvāja redzi. 22. Un Viņš atbildēja un sacīja tiem: Ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt: jo aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem evaņģēlijs tiek sludināts. 23. Un svētīgi tie, kas no manis neņem apgrēcību.

24. Kad Jāņa sūtītie bija aizgājuši, Viņš sāka ļaudīm runāt par Jāni: Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai vēja šķobītu niedri? 25. Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai mīkstās drānas tērptu cilvēku? Redziet, kas tērpjas dārgās drānās un dzīvo izpriecās, tie ir ķēniņu pilīs. 26. Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: un vairāk nekā pravieti. 27. Šis ir tas, par ko rakstīts: Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas iepriekš Tevis sagatavos Tev ceļu. 28. Jo es jums saku: Starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka pravieša par Jāni Kristītāju, bet mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu. 29. Un visa tauta un muitnieki, to dzirdēdami, godāja Dieva taisnību un kristījās Jāņa kristībā. 30. Bet farizeji un bauslības pratēji nicināja Dieva gribu par sevi, nesaņemot no viņa kristību.

31. Bet Kungs sacīja: Kam lai es pielīdzinu šīs paaudzes ļaudis? Kam viņi līdzīgi? 32. Viņi ir līdzīgi tirgū sēdošiem bērniem, kas savstarpēji sarunājas, sacīdami: Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt. 33. Jo atnāca Jānis Kristītājs: viņš neēd maizi un nedzer vīnu, un jūs sakāt: viņā ir ļaunais gars. 34. Atnāca Cilvēka Dēls: Viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: Lūk, cilvēks, kas ir rijējs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs. 35. Un šo gudrību attaisno visi viņas bērni.


Jaunais tulkojums: 

18 Un Jānim to visu pavēstīja viņa mācekļi. Pieaicinājis divus no saviem mācekļiem, Jānis 19 sūtīja pie Kunga, likdams jautāt: “Vai tu esi tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” 20 Un vīri, pie viņa atnākuši, sacīja: “Jānis Kristītājs sūta mūs pie tevis un jautā: vai tu esi tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” 21 Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi. 22  Un viņš tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim, ko skatījāt un dzirdējāt: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 23 Un laimīgs ikviens, kas manis dēļ neapgrēcinās.”

24 Kad Jāņa vēstneši bija aizgājuši, viņš sāka ļaudīm runāt par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo? 25 Ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai cilvēku, ģērbtu smalkās drēbēs? Redzi, tie, kam ir dārgas drēbes un kas mīt greznībā, tie ir ķēniņu pilīs. 26 Tiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti. 27 Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. – 28 Es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka par Jāni. Bet mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.” 29 Un visa tauta, pat muitnieki, ieklausījās un apliecināja, ka Dievs ir taisns, pieņemdami Jāņa kristību, 30 bet farizeji un likuma zinātāji nonicināja Dieva padomu, nepieņemdami Jāņa kristību.

31 “Kam tad lai es pielīdzinu šīs paaudzes cilvēkus, un kam tie ir līdzīgi? 32 Tie pielīdzināmi bērniem, kas sēž tirgus laukumā un cits citam sauc: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt, mēs dziedājām raudu dziesmu, un jūs neraudājāt. 33 Atnāca Jānis Kristītājs, viņš nedz maizi ēda, nedz vīnu dzēra, un jūs sakāt: viņā ir dēmons. 34 Atnāca Cilvēka Dēls, viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: redzi, izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs. 35 Un gudrību attaisno visi tās bērni.”


Rakstu vieta: Lk 7, 18-23

Paralēlās vietas:

  • Mt 11, 2-6

Līdzīga tēma: –

Atsauces:

  • Lk 7,18 par.: Mt 4,12; 14,3 par.; Mk 1,14; Lk 3,19n; J 3,26; Lk 10,1; 19,29; Mt 18,16; J 18,17.
  • Lk 7,19 par.: Mt 3,11 par.; Apd 13,24; 19,4; Ps 118,26; Hab 2,3; MaI 3,1; Dan 7,13; Mt 21,9; 23,39; Lk 13,35; J 1,15; 3,31; 6,14; 11,27; Ebr 10,37; Atkl 1,4.
  • Lk 7,21: Mk 3,10n.
  • Lk 7,22 par.: Is 29,18-19; 35,5-6; 42,18; 26,18-19; Is 61,1; Mt 15,30-31; Mt 8,1-9,35 par.
  • Lk 7,23 par.: Mt 13,57; 16,21-23; 26,31; J 6,61.

Rakstu vieta: Lk 7, 24-35 

Paralēlās vietas:

  • Mt 11, 7-19;

Līdzīga tēma:

  • Mk 1, 2

Atsauces:

  • Lk 7,24 par.: Mt 3,1.5 par.; 1 Ķēn 14,15; Is 42,3.
  • Lk 7,25 par.: Mt 3,4 par.
  • Lk 7,26 par.: Mt 21,26 par.; Lk 1,15.76; J 1,25; Mt 13,17.
  • Lk 7,27 par.: Izc 23,20; Mal 3,1; 4,5; J 3,28.
  • Lk 7,28 par.: Īj 11,12; 14,1n; 15,14; 25,4; Gal 4,4; Mt 18,1 par.
  • Lk 7,29 par.: Lk 3,12.
  • Lk 7,30 par.: Mt 21,25 par.; Apd 13,46; Rom 10,3.
  • Lk 7,32a par.: Mt 12,39; 16,4; 18,2n par.; 19,4 par.
  • Lk 7,32b par.: Sak 29,9; Māc 3,4.
  • Lk 7,33 par.: Mt 3,4 par.
  • Lk 7,34-35 par.: Mk 2,18 par.; At 21,20; Sak 23,20; Mt 9,11; Mk 2,15 par.; Lk 15,2; 19,7; Sak 8,32; Sīr 4,11; 24,1-22; 1 Kor 1,24; Lk 11,49; Mt 23,34.

Komentāri

  • Sv. Lūkasa stāsts par sv. Jāni Kristītāju sasniedz punktu, kurā šis pravietis lūdz Jēzu publiski atzīties mesiāniskajā apziņā. Kā saprast šo Jēzus priekšgājēja jautājumu? 
    • Komentāri norāda, ka sv. Jāņa jautājums nav saistīts ar viņa šķietamo neziņu, kas ir Jēzus, jo viņam uz to bija skaidri norādīts un viņš redzēja izpildāmies šos Dieva Vārdus. Par sv. Jāni lasām uzrakstītajā Evaņģēlijā: 
      • “Otrā dienā Jānis redzēja Jēzu nākam pie viņa un sacīja: «Lūk, Dieva Jērs, kas deldē pasaules grēkus. Šis ir, par ko es teicu: Pēc manis nāks Vīrs, kas bija pirms manis, jo Viņš bija pirmāk nekā es. Un es Viņu nepazinu, bet es nācu tāpēc, kristīdams ar ūdeni, lai Viņš kļūtu zināms Izraēlim.» Un Jānis liecināja, sacīdams: «Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz Viņa. Un es Viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz Viņa paliekam, tas ir, kas krista Svētajā Garā. Un es redzēju un liecināju, ka Viņš ir Dieva Dēls.»” (J 1, 29-34)
    • Pie Jordānas upes sv. Jānis dzirdēja arī Debesu Tēva balsi, kas apstiprināja Jēzus identitāti. Par to teikts sv. Lūkasa Evaņģēlijā: “Bet notika, ka visi ļaudis kristījās, un arī Jēzus bija kristīts, tad Viņam, Dievu lūdzot, debesis atvērās, un Svētais Gars miesīgā veidā kā balodis nolaidās uz Viņu; un balss atskanēja no debesīm: «Tu esi mans mīļais Dēls, pie Tevis man labpatikšana!»” (Lk 3, 21-22)
    • Līdz ar iepriekš pieminēto nav ticams, ka šo jautājumu Kristītājs uzdot savu mācekļu dēļ, jo Evaņģēliji skaidri norāda, ka savus mācekļus viņš “ateva” Jēzum; norādīja uz Kristu, kā uz to, kam vajadzētu sekot (sal.: J 1, 35-38) un pats priecājās, ka viņam jāiet mazumā, lai Kristus misija un Viņa mācekļu pulks pieaugtu (sal. J 3, 27-30). 
    • Paskaidrojums, kas visprecīzāk atbilst Evaņģēlija vēstījumam, bija jau minēts komentāros pie fragmenta Lk 3, 15-20 (skaties te: bibele/lk/3_15-20). Visticamāk sv. Jānis un pārējie gaidīja bargu Mesiju, bet sastapās ar pārāk maigu Dieva Jēru. Precīzāk runājot: Jēzus darbība bija diezgan maiga, salīdzinot ar ideju “vēteklis, dusmas un cirvis”, par kuru vēstīja un bija pārliecināts sv. Jānis attiecībā uz Dieva sūtīto Mesiju. Daudzi, kas uzauguši ar Vecās Derības Mesijas ideju kā varenu Izraēlas politiskā spožuma glābēju un atjaunotāju (tai skaita sv. Jānis), gaidīja, ka Mesijas kalpošana izpaudīsies caur karaspēku, spēcīgu politisko ietekmi, stingru tiesu un bargu sodu tiem, kuri to bija pelnījuši. Tā vietā viņi ieraudzīja Jēzu, kuru atzina par “cilvēku, par rijēju un vīna dzērāju, par muitnieku un grēcinieku draugu” (sal. Lk 7, 34). Tādējādi sv. Jāņa Kristītāja uzdoto jautājumu var saprast kā patiesu izbrīnu nevis pilnīgu neziņu par Kristus misijas spēku.
  • Abi evaņģēlisti citē identisku Jēzus atbildi uz sv. Jāņa jautājumu, kas ir Lk 4, 18 atbalss. Ar atsauci uz pravietojumiem, it sevišķi pravieša Isaja teikto (sal. Is 26,18-19; 29,18-19; 35,5-6; 42,18; 61,1), Jēzus centās norādīt, ka tieši žēlsirdības darbos īstenojās Dieva Valstības sludināšana un Viņa – kā Dieva sūtītā Mesijas – misija. Precīzāk runājot, nevis pats Dieva Dēls, bet caur praviešiem izteiktā Debesu Tēva autoritāte vēlreiz apstiprina, ka sen izteiktie pravietojumi izpildās Viņā. Tāpēc nevajag šaubīties un meklēt vēl citus apstiprinājumus tam, kas ir Jēzus. Protams, pilnvērtīgu atbildi ikviens varēs gūt tad, kad pēc ciešanām, nāves pie krusta un augšāmcelšanās pilnībā atmirdzēs Jēzus Kristus godība. Sv. Kristītāja jautājuma brīdī līdz tam bija palicis garš ceļš. 

 

  • Pēc daļas, kurā tiek jautāts par Jēzus Kristus identitāti, seko paskaidrojums par sv. Jāņa Kristītāja identitāti. Šoreiz no paša Kristus mutes. Liecība par sv. Jāni skan vienādi sv. Mateja un sv. Lūkasa stāstījumā. Kristītājs nav “vējā šūpojoša niedre”, viņš nav “vīrietis, kas ģērbies mīkstās drēbēs un ļāvies priekam” un tāds, “kas dzīvo karaļa pilīs”. Jānis ir lielākais no praviešiem. Uz viņu Jēzus skaidri attiecina pravieša Malahija vārdus “Redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā.” (Mal 3,1).
  • 25. pantā sv. Lūkass pieskaras apģērba simbolikai. Viņa uzrakstītajā Evaņģēlijā apģērbam ir īpaša loma, jo arī tādējādi tiek vēstīts par cilvēka statusu, dažreiz pat par viņa sirdi, sirds stāvokli. Ir vērts to uzlūkot, piemēram, pantos: 2, 7.11; 8, 35; 16, 19; 23, 11.
  • Jānis ir pat vairāk nekā pravietis, jo starp tiem, kas dzimuši no sievietēm, neviens nav lielāks par viņu. Tas ir ļoti spēcīgs raksturojums, kurā atskan vispārēja Dieva valstības dēlu uzslava. Debesu valstību vajag saprast kā jaunu pestīšanas ekonomiku vai, precīzāk sakot, jaunu ticīgo kopienu. Un mazākais no šīs kopienas ir lielāks nekā sv. Jānis Kristītājs. Mazākā Dieva valstībā pieminēšana, šķiet, ir mājiens uz pašu Jēzu. Tas bija Viņš, kurš teica, ka nāk kalpot visiem. Arī Viņš savas pazemībā vēlāk mazgās apustuļu kājas. Šī atziņa par sv. Jāni  Kristītāju netieši kļūst par mājienu uz visiem nicinātajiem Dieva valstībā: Dieva acīs viņi ir lielāki pat par Jāni Kristītāju, kurš vēl nepiederēja Dieva Jaunajai Valstībai.
  • Jēzus liecība par sv. Jāni Kristītāju un par mazāko Dieva valstībā beidzas ar piezīmi, kas parāda, ka lielākā daļa cilvēku, kas klausījās Jēzu, iepriekš lūdza, lai Jānis viņus kristī. Tādējādi viņi akceptēja un pieņēma Dieva izpirkšanas plānu, jo šādi Dievs nolēma, ka cilvēki sagatavos savu sirdi Viņa Dēla pieņemšanai, izmantojot “atgriešanās un gandarīšanas kristību”.
  • Šajā punktā var rasties izbrīns, ka to saprata lielākā daļa ebreju (pat muitnieki, kurus parasti uzskata par tipiskiem grēciniekiem), tomēr farizeji un Rakstu zinātāji, tas ir, tie, kuri, lasot Svētos Rakstus, varēja viegli atklāt Dieva plānu Jēzū Kristū, ar savu cietsirdību un aklo spītību nepiekrita izpildīt Dieva glābšanas plānu, kas viņiem bija paredzēts.
  • Caur 29. panta vēstījumu sv. Lūkass norāda, ka ar savu pestīšanas plānu Dievs Tēvs aptver pilnīgi visus cilvēkus. Nolādētie (notiesāti uz mūžīgo sodu) Dieva Valstībā neieies tikai savu vainu dēļ.

 

  • Pēdējā šī fragmenta daļa  (31.-34. pants) ir līdzība par bērniem, kas spēlējas tirgus laukumā. Tā ir kā ilustrācija farizeju un rakstu mācītāju attieksmei pret Jēzu un Jāni: nedz Jēzus, nedz Jānis nespēja apmierināt viņu gaumi.
  • Līdzība beidzas ar īstās gudrības galīgās uzvaras pieminēšanu. Sv. Mateja versijā runāts par to, ka gudrība tiek attaisnota ar rīcību. Sv. Lūkasa versijā gudrību attaisno tās bērni. Formulējums jāsaprot šādi: Dieva gudrību, kas izpaužas Dieva pestīšanas darbos, var saprast un atzīt par patiesu tikai tie, kas ir dzimuši no Dieva gudrības; kuri pakļāvušies Dieva žēlastībai, tās gaismai un vadībai. Cilvēka prāta spēks pats no sevis nevar atpazīt Dieva takas. Vienīgi gaisma no augšienes var apgaismot cilvēku un ļaut viņam piedzimt no jauna (sal. J 3, 3: “Patiesi, patiesi es tev saku: Ja kas no jauna neatdzimst, tas Dieva valstību nevar saskatīt.”). Vienīgi Tēvs, kas debesīs, nevis “miesa un asins”, var Dieva plānus atklāt pilnībā cilvēka vājajai dabai (sal. Mt 16, 17: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs.”) Tādējādi, pateicoties šai dievišķajai gudrībai, cilvēki saprata, ka Jānis ir Mesijas priekštecis.
  • Labs kontrasta piemērs tam, kas ir “gudrības bērns”, ir grēciniece, par kuru lasīsim nākamajā sv. Lūkasa Evaņģēlija fragmentā, proti, 7, 36-50!

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Kādos dzīves apstākļos es pirmo reizi uzdevu jautājumu par Jēzu līdzīgi sv. Jāņa jautājumam: “Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai lai gaidām citu?” Vai tā bija patiesības meklēšana vai vairāk šaubu izpausme?
  • Kādos dzīves apstākļos es esmu uzdevis līdzīgu jautājumu savas laulības / priesterības / konsekrācijas kontekstā – vai tas ir tas, kam jāvelta sava dzīve?
  • Kurš cilvēks vajadzības gadījumā varētu izteikties par mani: kas es esmu, kas neesmu? Vai tas būtu viens no maniem vecākiem, tuviniekiem, draugiem vai kāds cits?
  • Vai esmu atradis konkrētu Svēto Rakstu vietu, kuru uztveru kā savas dzīves misijas paskaidrojumu, norādi uz to?
  • Vai man ir gadījies apzināti atbildēt uz kādu jautājumu nevis vārdos, bet tikai darbos?
  • Vai es pazīstu cilvēkus, kuri atgriezās pēc sastapšanās ar vēstījumu par ļoti bargu Dievu, kurš ar “vētekli”, “dusmām” un “cirvi” nāk pie cilvēkiem? Un pretēji – vai es pazīstu cilvēkus, kuri atgriezās pēc sastapšanās ar vēstījumu par žēlsirdīgo Dievu, kurš cieta par saviem bērniem?
  • Kas, manuprāt, mūsdienās atbilst Jēzus teiktajam: “vēja šķobīta niedre”, “mīkstās drānās tērpts cilvēks”, “pravietis”?
  • Cik lielā mērā es apzinos, ka mans apģērbs un izskats liecina par mani, to, kas es esmu? Kāda ir mana mīļākā krāsa apģērbām? Kāpēc?
  • Mēģinot salīdzināt Dieva kultu Vecās Derības un Jēzus laikmetā, kas man šķiet visskaistākais, visdārgākais Jēzus Kristus dibinātajā Baznīcā? Vai tas būtu, piemēram, viens no sakramentiem?
  • Uz kā pamata es skaidrotu, ka par cilvēka lielumu liecina nevis viņa amats vai vieta sabiedrībā, bet viņa sirds un veiktie darbi? Vai māku norādīt uz Bībeles pantiem, kur skaidrots, kas Dieva acīs būs dārgs tiesas laikā pastarā dienā attiecībā uz cilvēku rīcību? 
  • Vai es piedzīvoju situāciju, par kuru varētu pārfrāzēt Evaņģēlija vārdus un teikt: “Viņi stabulēja, bet es nedejoju; viņi dziedāja raudu dziesmas, bet es neraudāju.”? 

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16