†_M

 

Bībeles stunda

---

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

---

Rakstu vieta: Lk 3, 15-20

15. Bet kad ļaudīm likās un viņi savās sirdīs domāja par Jāni, vai viņš nav Kristus, 16. Jānis atbildēja un sacīja visiem: Es jūs kristīju ar ūdeni, bet nāks varenāks par mani, kam es neesmu cienīgs Viņa kurpju siksnas atraisīt; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 17. Tā vēteklis ir Viņa rokā; un Viņš iztīrīs savu klonu, un kviešus Viņš sakrās savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī. 18. Vēl daudz citu ko viņš sludināja, mācīdams ļaudis.

19. Bet zemes pārvaldnieks Herods, ko viņš nopēla par Herodiju, tā brāļa sievu, un par visiem ļaunumiem, ko Herods darīja, 20. Visam tam pievienoja vēl to, ka ieslodzīja Jāni cietumā.

---

Jaunais tulkojums:

15 Kad ļaudis gaidīdami savās sirdīs domāja par Jāni, vai tik viņš nav Kristus, 16 Jānis viņiem visiem atbildēja: “Es jūs gan kristīju ūdenī, bet nāks kāds spēcīgāks par mani, kam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu siksnas, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 17 Ar vētekli rokā viņš iztīrīs klonu un savāks kviešus savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.” 18 Vēl daudz citu pamācību Jānis deva ļaudīm, sludinādams evaņģēliju.

19 Bet tetrarhs Hērods, kuru Jānis apsūdzēja viņa brāļa sievas Hērodijas dēļ un par visu, ko Hērods bija ļaunu darījis, 20 nu pievienoja saviem ļaunajiem darbiem vēl arī to, ka iemeta Jāni cietumā.

---

Rakstu vieta: Lk 3, 15-18

Paralēlās vietas:

• Mt 3, 11-12;
• Mk 1, 7-8;
• J 1, 24-28

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

• Lk 3,15: J 1,19-21; Mt 16,14; 21,25; “farizei”: J 4,1; 7,32.45.47n; 8,13; 9,13.15n; 11,46n.57; 12,42.
• Lk 3,16a: Sak 8,2; Lk 17,21.
• Lk 3,16b par.: 2 Sam 22,31; 23,5; Ps 7,12; 1 Kor 10,22; Atkl 18,8; 10,1; 18,21; Mt 11,3; Lk 7,19; Mt 21,9 par.; 23,39 utt.; J 1,33; Apd 1,5; 11,16; 19,1-7.
• Lk 3,17 par.: Mt 13,30; Is 66,24; Mk 9,43n.46.48.

---

Rakstu vieta: Lk 3, 19-20 

Paralēlās vietas:

• Mt 14, 3-4;
• Mk 6, 17-18

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

• Lk 3,19 par.: Mt 4.12; 11,2; Mk 14,1.3.44.46.49; 15.1.

---

Visi atsauču teksti in extenso: Lk 3, 15-20 + visi atsauču teksti

---

Komentāri

• Visos sinoptiķu Evaņģēlijos (→ MT, Mk, Lk) ir atrodama Jāņa liecība par Kristu, bet no tiem tikai sv. Lūkass piemin, ka daži sv. Jāni Kristītāju pašu uztvēra kā Mesiju. Tas liek aizdomāties, cik lielā mērā viņa kalpošana atbilda apsolītajam Mesijas kalpošanas paraugam. Cik tā bija neparasta (vairāk nekā tikai tīri cilvēciska, pārdabiska, Svētā Gara pilna..).
• Jāuzsver, ka bija tādi jūdi, kas patiešām sadzirdēja Dieva sen izteiktos apsolījumus un gaidīja apsolīto Mesiju, Viņa atnākšanu. Saskaņā ar Dieva apsolījumiem tie gaidīja, ka Mesija atjaunos Izraēlu un apliecinās Dieva uzvaru, Dieva triumfu. Diemžēl – kā rāda pats Evaņģēlijs – dažos šīs gaidas pārtapa tikai par politiskām gaidām:
  • “Tad ļaudis, redzēdami brīnumu, ko padarīja Jēzus, sacīja: «Šis patiesi ir pravietis, kam bija jānāk pasaulē.» Bet Jēzus, nomanīdams to, ka tie nāks, lai Viņu ar varu ņemtu un ieceltu par ķēniņu, aizgāja atkal viens pats kalnā.” (J 6, 14-15)
  • “…bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli…” (Lk 24, 21)
  • “Tad tie, kas bija sapulcējušies, jautāja Viņam, sacīdami: «Kungs, vai Tu šinī laikā atjaunosi Izraēļa valsti?»” (Apd 1, 6)
• Bībelē bieži parādās patiesību attīstība, kā arī pestīšanas līdzekļu “izaugsme”. Piemēram: ūdens → vīns; Izraēls → Baznīca; jaunava → māte utt. Šajā Evaņģēlija fragmentā atrodam sekojošu secību, pestīšanas līdzekļu attīstību: kristības ar ūdeni → kristības ar Svēto Garu!
• Doma par kristību ar Garu nav nekas jauns, tajā cilvēki bija gatavoti jau gadu simtiem. Piemēram, caur pravieša Isaja kalpošanu izskan slavenie vārdi par Dieva kalpa – Mesijas svaidīšanu Svētajā Garā (iegremdēšanu Svētajā Garā):
  • “Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars.(Is 11, 1-2)
  • “Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Is 61, 1-3)
• Kaut šie teksti skaidri norāda, ka Mesija būs Gara pilns un kalpos Viņa spēkā, tomēr ne uzreiz tika pieņemts, ka Dieva Gars tiks izliets pār visu Izraēļa tautu, kā vēlāk vismaz divās vietās teikts caur šo pašu pravieti:
  • “…kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs. Tad tiesības mājos tuksnesī un taisnība augļu dārzā. Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums – klusums un drošība mūžīgi. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos. Bet krusas negaiss būs, kad mežs kritīs un pilsēta nogrims pīšļos. Labi jums, kas jūs sējat visur pie ūdeņiem un vēršu un ēzeļu kājas varat brīvi palaist vaļā!” (Is 32, 15-20);
  • “Jo, kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm.” (Is 44, 3-4).
• Sv. Jāņa Kristītāja sludināšana apvieno abus pravietojumu pavedienus: Mesija ir pilns ar Dieva Garu, bet viņš iegremdēs arī tautu šajā Garā!!! (Tāpēc ir vērts it kā “pārlēkt” uz Apustuļu darbu 2. nodaļu un redzēt, kā izskatījās tautas (Baznīcas) kristības Svētajā Garā un kas notika pēc tās.)
• Uzdevums “novilkt sandales” bija verga, kurš bija viszemākais mājas hierarhijā, pienākums. Tāpat kā cilvēku nevar salīdzināt ar Dievu, arī sv. Jānis centās parādīt ļoti kontrastējošo atšķirību starp sevi un Kungu Jēzu; starp savu kalpošanu un Dieva Dēla kalpošanu. Kristītājs saka, ka sevi un savu kalpošanu viņš nevar salīdzināt pat ar verga lomu!
• Vēteklis ir rīks, kas atdala graudus no pelavām. Dieva dusmām (sal. 3, 7) un cirvim (sal. 3, 9) ir līdzīga loma. Šie trīs (vēteklis, dusmas un cirvis) atspoguļo sv. Jāņa uzskatus un mācību. Un tajā ir sava veida pamats, lai saprastu jautājumus, kas minēti 7, 18–23, jo Jānis (un kopā ar viņu pārējie Izraēlī) gaidīja Mesijas “citu versiju”:
  • “Un Jānis, ataicinājis divus savus mācekļus, sūtīja viņus pie Jēzus, jautādams: «Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai lai gaidām citu?» Un vīri, atnākuši pie Viņa, sacīja: «Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis, sacīdams: Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums būs citu gaidīt?» Bet tanī brīdī Viņš daudzus izdziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem, un daudziem aklajiem dāvāja redzi. Un Viņš atbildēja un sacīja tiem: «Ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt: jo aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem evaņģēlijs tiek sludināts.» Un svētīgi tie, kas no manis neņem apgrēcību.”  (Lk 7, 19-23)
    • Teiktajā ietverts teksts no Is 35, 5-6: “Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.”
• Lieta tā, ka Jēzus darbība ir diezgan maiga, salīdzinot ar ideju “vēteklis, dusmas un cirvis”. Tā nebija tik varena, iespaidīga, visiem pamanāma, kā daži gaidīja, ka Mesijas kalpošana saistīsies, piemēram, ar kādu karagājienu. Jēzus gadījumā tā izpaudās dziedināšanā, eksorcismos un sludināšanā nabadzīgajiem. Nerunājot par (it kā) “vājā” Mesijas vēlāko miršanu uz krusta!
• 19. – 20. pants atklāj dubultdrāmu – zaudējumu un grēku.
  1. jo Hērods noraida Labo Vēsti;
  2. vairāk – iemet cilvēku, kurš to pasludina, cietumā.
• Zīmīgi – to pašu, ko izdzīvo Jānis, izdzīvos arī Jēzus. Tādējādi arī tajā Jānis ir Jēzus priekštecis un it kā sagatavo Viņam ceļu uz noraidījumu un mokām gan caur mācības nepieņemšanu, gan dzīves gaitām:
  1. Jēzus mācību daudzi noraidīs,
  2. un Viņš pats tiks ieslodzīts un iznīcināts!
• Hēroda uzvedība prasīja stingru nosodījumu, jo tā bija atklāta, ārkārtīgi aizvainojoša attiecībā uz valdnieku. Var teikt, ka tajā bija 3 ļaunuma, grēka elementi:
  1. Hērods izšķīrās no arābu princeses, Aretas meitas
  2. bija kopā ar Hērodiju, kura bija gan viņa brāļameita (viena viņa pusbrāļa meita),
  3. bet bija arī viņa brāļa sieva, jo tā bija izšķīrusies no otra Heroda brāļa – Filipa.
• Jūdi to vērtēja saskaņā ar Levitu grāmatu 18, 16:
  • “Sava brāļa sievas kaunumu (kailumu) tev nebūs atsegt, jo tas ir tava brāļa kaunums (kailums).” 
• Jānis tika ieslodzīts Herodes cietoksnī “Mečerontā”, kas atrodas pie Nāves jūras. Pat ebreju laicīgais vēsturnieks Jozefs Flaviuss liecina par Jāņa galvas nociršanas faktu (sal. Ant. 17,5,2).

---

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

• Cik reizes dzīvē man vajadzēja kādam cilvēkam skaidrot, kas es esmu vai arī – kas es neesmu? Kādos apstākļos parādījās šāda vajadzība?
• Vai es lūdzos par cilvēkiem (it sevišķi jūdiem), kuri joprojām gaida Mesijas atnākšanu?
• Vai es varu liecināt, ka esmu piedzīvojis kristību Svētajā Garā? Kādos apstākļos tas notika (laikā, kad mani nokristīja, iestiprināja vai tomēr citā brīdī)?
• Par kādām kristības Svētajā Garā izpausmēm, kas notika manā dzīvē, es varētu stāstīt pārējiem?
• Vai es lūdzos par savas dzimtenes, draudzes, ģimenes “atjaunošanos Svētajā Garā” (Tit 3, 5)?
• Vai savā sirdī es atrodu robežu starp to, kam es būtu spējīgs “novilkt sandales”, un to, kuram tomēr šādā veidā būtu jāpakalpo man? No kā tas atkarīgs?
• Kuru mācības un kalpošanas stilu Evaņģēlijā es uztveru kā vairāk piemērotu: Jāņa (kalpošana pa “vētekļa, dusmu un cirvja” līniju) vai Jēzus (kalpošana ar atvērtību, maigumu un žēlsirdību)? Kāpēc es tā domāju?
• Vai es varētu pieļaut, ka Dievs kādreiz prasīs no manis gatavot Kungam Jēzus ceļu caur kādām manām ciešanām? Vai manā dzīvē tas jau vairākkārt ir bijis?