Lk 6, 12-16

†M

 

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

Rakstu vieta: Lk 6, 12-16

12. Bet tanīs dienās notika, ka Viņš uzgāja kalnā Dievu pielūgt; un Viņš visu nakti pavadīja, lūdzot Dievu. 13. Un Viņš, dienai austot, sasauca savus mācekļus un izvēlējās no viņiem divpadsmit, kurus nosauca par apustuļiem: 14. Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli, 15. Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas saukts Centīgais, 16. Un Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas kļuva nodevējs.

Jaunais tulkojums: 

12 Tanīs dienās viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt un pavadīja tur cauru nakti lūgšanās. 13 Dienai iestājoties, viņš pasauca pie sevis mācekļus un izraudzīja no tiem divpadsmit, kurus tad viņš nosauca par apustuļiem: 14 Sīmani, kuram deva vārdu Pēteris, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu, Jāni, Filipu, Bartolomeju, 15 Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zēlots, 16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas kļuva par nodevēju.

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma:

  • Apd 1,13;
  • J 1, 42

Atsauces:

  • Lk 6,12 par.: Mt 14,23; 15,29; 17,1 par.; Lk 3,21; 9,18 u.t.t .; Apd 13,2-3.
  • Lk 6,13: Apd 1,2.
  • Lk 6,14 par.: Mk 1,16-.29; 13,3; 5,37; 9,2; 14,33 par.; Mt 16,18 par.; Ga 1,18; 2,9.11.14; 1 Kor 1,12; 3,22; 9,5; 15,5; J 1,40.44; 6,8; 12,22; Mk 9,38; Lk 9,54. 

Komentāri

  • Sv. Lūkass apraksta divpadsmit apustuļu izvēli sev raksturīgā veidā. Proti, viņa uzrakstītajā vēstījumā Jēzus ļoti bieži ir parādīts kā īstais Dievlūdzējs, citos Evaņģēlijos tā nav. Lūgšana mūs sagatavo svarīgāko lēmumu pieņemšanai. Un tā ir arī šeit: pirms apustuļu apustuļu kolēģijas formēšanas Dieva Dēls visu nakti velta savam Tēvam, sarunai ar Viņu.
  • Diezgan nozīmīga ir vieta, uz kuru dodas Jēzus, lai tur lūgtos, un pēc kā notiks Baznīcas apustulisko pamatu būvēšana – Jēzus dodas kalnā Dievu pielūgt. Jūdu saprašanā kalni un kalnu virsotnes parasti saistījās ar komunicēšanos ar Dievu. Bībelē ir daudz piemēru, kad tautas pārstāvji, patriarhi vai pravieši devās kalnos, lai runātu ar Dievu, saņemtu Viņa vēstījumu vai sūtību. Šķiet, šo vietu privilēģija šādām darbībām ir visiem saprotama, jo kalni paceļas pāri tam, kas ikdienišķs, vienkāršs, piezemēts. Pat vizuāli – tie sasniedz debesis. Tādējādi kalni un to virsotnes kļūst par morāli un garīgi augstākas realitātes vai pat dievišķā ikonu. Līdz ar to bez vārdiem ar savu rīcību Jēzus jau kuro reizi norāda, ka Baznīcas realitāte, tai skaitā, apustuļu iedibināšana savu avotu atrod nevis tajā, kas cilvēcisks, bet kas nāk no Dieva (sal. slavenais dialogs ar sv. Pēteri, pēc kura Jēzus vēstī, ka uz viņu Dievs būvēs savu Baznīcu: 
    • “Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: «Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.» Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: «Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs. Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un es tev došu debesvalstības atslēgas. Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs.»” (Mt 16, 6-19)
  • Vērts ņemt vērā arī lūgšanai veltīto laiku pirms tiek izvēlēti apustuļi. Gan tāpēc, ka Jēzus lūdzās visu nakti (kas norāda uz lietas svarīgumu, ja prasa šādu sarunu ar Dievu), gan to, ka Viņš lūdzās naktī (kas norāda uz klusumu un mieru, kad sirds Dievu var “sadzirdēt” daudz labāk). 
  • Tikai pie sv. Lūkasa jēdzieni “mācekļi” “divpadsmit” un “apustuļi” veido tik organisku vienību un norāda uz izaugsmi ticībā, kas pārtop par šo cilvēku sūtību un gaida viņu kalpošanu. Teksts nepārprotami parāda, ka lielākā grupa apustuļu bija Kunga Jēzus mācekļi. No viņu vidus pēc noteikta laika pats Pestītājs izvēlējās Divpadsmit vīru kolēģiju. Un Jēzus viņus nosauca par apustuļiem, lai gan nevajadzētu aizmirst, ka apzīmējumu “apustuļi” tie būtu pelnījuši tikai no brīža, kad tika nosūtīti misionāram darbam.  To nozīmē minētais vārds. Tādējādi visi apustuļi – un neviens cits kā viņi – ir daļa no Divpadsmit kolēģijas. Ikviens no apustuļiem bija arī Jēzus Kristus māceklis, bet ne otrādi: tikai daži no mācekļiem tika aicināti uz apustuļu pakāpi. 
  • Šķiet, ka mūsdienu kontekstā vajadzētu pasvītrot, ka par apustuļiem tika izvēlēti vīrieši, kaut Jēzum sekoja arī dažādas dievbijīgas sievietes un viņu loma tāpat nebija maza. Jāpiemin kaut sv. Marija Magdalēna, kura kā pirmā aiznesa apustuļiem vēstījumu, ka Jēzus kaps ir tukšs un ka Viņš ir augšāmcēlies. Vīriešu-apustuļu loma veido nozīmīgas paralēles:
    • no Ādama (vīrieša) Dievs izveda Ievu (sievieti) 
    • Jēzus – Jaunais Ādams (sal. 1 Kor 15) – ir atnācis pie mums cilvēka miesā kā vīrietis, lai no Viņa atvērtās Sirds Dievs formētu žēlastībā Svēto Baznīcu (arī latviski šis vārds ir sieviešu dzimtē)
    • Jēzus kalpošana tiek turpināta Viņa Mistiskajā Miesā – Baznīcā (sal.: 1 Kor 12; Kol 1, 18; Ef 5, 20-33), tad vajadzēja, lai tās sākums būtu būvēts uz vīriešu, Jēzus sekotāju -apustuļu, pamata. 
  • Vārdu “apustuļi” citi Evaņģēlisti nepiemin tik bieži kā sv. Lūkass. Viņa darbos (Lk un Apd) šis vārds ir klātesošs 30 reizes. 
  • Lai papildinātu sapratni par apustuļu izvēli, vērts atcerēties, ka Baznīcas vēsturē vēl divi citi cilvēki visas Baznīcas apstiprinātā veidā ieņēma šo statusu un kalpošanu. Tādējādi Jaunā Derība māca, ka jēdzienu “apustulis” var saprast gan mazliet šaurāk – attiecinot to burtiski un tiem, kurus Jēzus izvēlējās sākumā, gan plašāk – uz tiem, kas Dieva izredzēti tāpat kā “pirmie” Divpadsmit kļūs par Jēzus dzīves, mācības un īpaši – augšāmcelšanās lieciniekiem (skaties zemāk – Apd 1, 15-26 – kā sv. Pēteris skaidro apustuļa statusu). 
  • Runa par sv. apustuli Matiju (jeb Matīsu) un sv. Pāvilu. Stāsts par viņiem no vienas puses apstiprina faktu, ka no Kristus mācekļiem daži tika paredzēti īpašai apustuļu misijai, tomēr norāda, ka Dievs ir brīvs savos lēmumos un par Sava Evaņģēlija paudēju var paaicināt arī Baznīcas vajātāju. Šai kontekstā neaizmirsīsim, ka Saula “starta punkts” nebija kāda pagānisma pilna dzīve. Var teikt, ka viņš bija nopietns Vecajā Derībā atklātā Dieva kalps. Pirmkārt, labi izglītots jūds (“Es esmu jūds, dzimis Tarsā, Kilikijā, bet uzaudzināts šinī pilsētā, izglītojies pie Gamaliēla kājām saskaņā ar tēvu un patiesībām, bauslības cīnītājs, kādi arī jūs šodien visi esat…” [Apd 22, 3]), praktizējošs un dedzīgs savā ticībā (“Es jūdu ticībā pārspēju daudzus sava vecuma ļaudis savā tautā, būdams centīgāks savu tēvu paražās” [Gal 1, 14]) un piederēja vienai no stingrākajām tā laika reliģiskajām grupām – farizejiem (“Viņi [visi jūdi] pazīst mani no sākuma (ja tie gribētu liecināt), ka es esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākā novirziena, būdams farizejs.” [Apd 26, 5])
    • Par sv. Matija apustuļa statusu: “Tanīs dienās Pēteris, nostājies brāļu vidū, (bet tie bija kopā ap simts divdesmit cilvēku) sacīja: «Brāļi, vajag izpildīt Rakstus, ko Svētais Gars pasludināja ar Dāvida muti par Jūdasu, kas bija vadonis tiem, kas apcietināja Jēzu. Tas bija pieskaitīts mums, un viņš piedalījās šinī kalpošanā. Tas ieguva tīrumu par netaisnības algu un, pakāries, vidū  pārsprāga, un visas viņa iekšas izgāzās. Tas kļuva zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem, tā ka tas tīrums viņu valodā tika nosaukts Hakeldama, tas ir, asins tīrums. Jo psalmu grāmatā rakstīts: “Lai viņu mājvieta paliek tukša un lai neviens tanī nedzīvo; un viņa bīskapa pilnvaras lai saņem cits.” Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums bija vienoti visu laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nāca un gāja, sākot ar Jāņa kristību, līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, jākļūst līdz ar mums par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.» Un viņi izraudzīja divus: Jāzepu, ko sauca par Barsabu, kas iesaukts Taisnīgais, un Matiju. Un viņi, Dievu pielūgdami, sacīja: «Tu, Kungs, pazīsti visu sirdis, parādi, kuru no šiem diviem Tu esi izvēlējies, lai tas saņemtu kalpošanas un apustuļa pienākumus, ko Jūdass atstāja, lai aizietu savā vietā.»  Un tie deva viņiem lozes, un loze krita Matijam, un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem.” (Apd 1, 15-26)
    • Viens no tekstiem, kas koncentrētā veidā lieliski stāsta par sv. Pāvila aicinājumu un ļoti intensīvo apustuļa darbu: “Brāļi, es atgādinu jums evaņģēliju, ko es jums pasludināju, ko jūs pieņēmāt un kurā jūs arī stāvat, caur ko jūs arī esat pestīti, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūsu ticība ir veltīga. Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit. Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši. Pēc tam Viņš parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem; bet pēdīgi pēc visiem Viņš parādījās arī man, it kā kādam nelaikā dzimušajam. Jo es esmu mazākais starp apustuļiem un es neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva Baznīcu. Bet, pateicoties Dieva žēlastībai, es esmu tas, kas es esmu, un Viņa žēlastība manī nebija nesekmīga, un es strādāju vairāk par viņiem visiem, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība kopā ar mani.“ (1 Kor 15, 1-10)
  • Visi trīs Evaņģēlisti (Mt 10, 2-4, Mk 3, 16-19 un Lk 6, 14-16) uzrāda Divpadsmit apustuļu vārdu sarakstu (sv. Lūkass pat divreiz, jo arī Apustuļu darbos → sal. 1, 13). Katrs no viņiem to dara nedaudz citādāk: 
    • Sv. Matejs apustuļus uzskaita pa pāriem, sevi liekot beigās kā bijušo nodokļu iekasētāju (te zināma paralēle ar nodevēju Jūdasu).
    • Sv. Marks piemin apustuļus pa vienam, tulkojot vai pārrakstot aramiešu vārdus grieķu valodā. Viņa apustulisko vārdu katalogs rada iespaidu par sarakstu, kas rekonstruēts pēc atmiņas.
    • Sv. Lūkass, uzskaitot apustuļu vārdus, apvieno brāļus. Gan šajā Evaņģēlijā, gan Apustuļu darbos viņš Jēkaba ​​brāli Jūdu liek blakus Jūdam Iskariotam, kuram pievieno paskaidrojumu “…kurš ir kļuvis par nodevēju”.
    • Apbrīnojama ir Dieva paredzēto apustuļu kolēģija savā vienotību un personu dažādībā. Kaut padomāsim par viņu amatiem un dzīves statusu (zvejnieks, muitnieks, cīnītājs par brīvību, nodēvējs…). Evaņģēliji zināmā mērā (bet ne tik daudz kā varbūt gribētos) atklāj arī viņu raksturu nopietnās atšķirības. Galu galā Bībele vairākas reizes saka, ka Dievs nešķiro pēc personām (sal.: At 10, 17; Apd 10, 34; Rom 2, 11; Gal 2, 6; Ef 6, 9; Kol 3, 25; Jk 2, 1; 1 P 1, 17), bet skatās uz sirdi un to, kā tā atbild uz Viņa aicinājumu. Šajā punktā daži varētu lietot mazliet dzejisku salīdzinājumu un teikt, ka apustuļi bija kā graudi, kas tika samalti, lai taptu par miltiem maizei, kas tika izcepta Svētā Gara ugunī Vasarsvētku dienā, un tad – vairs nedomājot par personu atšķīrību – garīgi pabarotu visu pasauli. 
  • Arī apustuļu skaits nav bez nozīmes. Tas norāda uz jūdu ticības, kas tika būvēta uz divpadsmit Dieva izvēlētām ciltīm, turpinājumu. Šoreiz divpadsmit apustuļu personās. Tāpēc pēc Jūdasa aiziešanas bija nepieciešams apustuļu kolēģiju papildināt līdz skaitlim “divpadsmit” (par ko jau iepriekš minēts).
  • Šīs patiesības gaismā var saprast sv. Pāvila teikto par 12 cilšu augšāmcelšanos, ko tās sagaidīja Kristū un Viņa Mistiskajā Miesā – Baznīcā:
    • “Un tagad es stāvu tiesas priekšā par cerību uz apsolījumu, ko Dievs devis mūsu tēviem. To mūsu divpadsmit ciltis, dienām un naktīm kalpodamas, cer sasniegt.” (Apd 26, 6-7)
  • Svarīgi apustuļu katalogos pamanīt tur klātesošo “refrēnu”, kas izstaro gaismu Baznīcas saprašanai: sv. Pēteris vienmēr ir uzskaitīts kā pirmais, Jūdas – kā pēdējais. 

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Vai mani var raksturot kā īstenu Dievlūdzēju? Kuras no dienas stundām es privileģēju lūgšanai? Kādas vietas man šķiet visvairāk piemērotas lūgšanai? Vai man ir savs “lūgšanu stūrītis”?
  • Jēzus pirms nopietniem notikumiem pat visu nakti  pavadīja lūgšanā. Vai man ir līdzīga pieredze? Kādos dzīves kontekstos un lēmumos es lūgšanā pavadu ilgāku laiku? Vai ir kādi lēmumi, kurus cilvēks, manuprāt, var pieņemt bez “konsultācijas” (lūgšanas) ar Dievu?
  • Vai savā dzīvē esmu piedzīvojis kādu īpašu atklāsmi, apgaismošanu ticībā? Kad tas notika? Kādos apstākļos? Vai es varu teikt, ka tā augļi manī ir joprojām? Vai tos attīstu? 
  • Kāda ir mana kalnu pieredze? Vai varu liecināt, ka kalni palīdz dzīvot augstāk, ne tikai ikdienišķās dzīves “vidējā” līmenī? Ko es varētu nosaukt par savas dzīves kalniem un ko par saviem garīgās  dzīves kalniem? Kāpēc? 
  • Kuru no apustuļiem esmu visvairāk iepazinis? Kurš ir mans “mīļākais” apustulis? Vai tas ir tas pats, ar kuru identificējos vai kuram gribu līdzināties? 
  • Kādu iespaidu manī izraisa fakts, ka Dieva Dēls par vienu no apustuļiem apzināti izvēlējās cilvēku, kas kļuva nodevējs?
  • Kuru cilvēku no savas draudzes es sauktu par īpašu Dieva apustuli un kalpu? Kāpēc? 
  • Vai redzu, ar ko atšķiras Baznīca, kas cenšas turēties pie apustuļu mantojuma un pāvesta, kuru Jēzus (toreiz sv. Pētera personā) ielika par redzamās Baznīcas galvu, no tās, kas pie šādas vienotības neturas? Vai esmu pateicīgs par Baznīcu, par kuru katru svētdienu apliecinu: “Es ticu uz vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu…”
  • Vai savu pievienošanos Dievam, ticībai un Baznīcai es redzu līdzīgu tai, kādu gāja divpadsmit apustuļi (tie ar Jēzu bija no sākuma) vai vairāk kā sv. Pāvila ceļu (viņš Baznīcai pievienojās daudz vēlāk un pēc “smagiem piedzīvojumiem”)?  
  • Kā es raksturotu savu ticības statusu:
    • vai Dieva palīdzību meklēju vien dzīves grūtajos brīžos,
    • cenšos iet tālāk un būt Jēzus māceklis arī savā ikdienišķajā dzīvē, 
    • var teikt, ka jau kādu laiku esmu Dieva rīcībā un kaut kādā mērā esmu Viņa apustulis savā dzīves un darba vietā, kā arī savā draudzē?
  • Vai kādu no draugiem un tuviniekiem es varētu saukt par manu lietu apustuli?
  • Ko varu piedāvāt, lai atjaunotu vīriešu kalpošanas degsmi Dievam savā draudzē un vispārējā Baznīcā?
  • Vai man ir zināms “Sv. Jāzepa vīru” grupas statuss un misija? Ko varu teikt par viņu kalpošanu Latvijā? Vai esmu sastapies ar tās augļiem?
  • Vai mācētu paskaidrot vīrieša un sievietes statusu un misiju? To, kāds ir viņiem paredzētais Dieva plāns? It sevišķi tiem, kuri dzimumu atšķirību redz kā pretstatu vai cīņas un strīda lauku? 
  •       xyz xyz xyz  
  • xyz xyz xyz  
  • xyz xyz xyz  

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16