Lk 4, 38-44

†M

 

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

Rakstu vieta: Lk 4, 38-44

38. Bet Jēzus atstāja sinagogu un aizgāja uz Sīmaņa namu. Bet Sīmaņa sievasmāte slimoja lielā drudzī, un tās dēļ tie Viņu lūdza. 39. Un Viņš, pie tās stāvēdams, pavēlēja drudzim, un tas to atstāja. Un tā, tūdaļ uzcēlusies, kalpoja viņiem. 40. Bet visi, kam bija slimnieki dažādām kaitēm, saulei norietot, veda tos pie Viņa. Bet Viņš, katram rokas uzliekot, izdziedināja tos. 41. Arī ļaunie gari no daudziem izgāja, kliegdami un sacīdami: Tu esi Dieva Dēls! Bet Viņš norāja tos un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka Viņš ir Kristus.

42. Bet Viņš, dienai austot, aizgāja un staigāja tuksnešainā vietā, bet ļaudis meklēja Viņu; un tie, nonākuši pie Viņa, pūlējās Viņu aizturēt, lai Viņš no tiem neaizietu. 43. Viņš tiem sacīja: Arī citām pilsētām man jāsludina Dieva valstība, jo tāpēc es esmu sūtīts.

44. Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.

Jaunais tulkojums: 

38 No sinagogas aizgājis, Jēzus ienāca Sīmaņa namā. Sīmaņa sievasmāte bija smaga drudža varā, un tie viņu lūdza viņai palīdzēt. 39 Jēzus, noliecies pār viņu, pavēlēja drudzim, un tas viņu atstāja. Un tajā pašā brīdī viņa uzcēlās un viņiem kalpoja. 40 Saulei rietot, visi, kam bija kādi sirgstošie ar dažādām kaitēm, tos atveda pie viņa. Viņš tiem ikvienam uzlika rokas un tos dziedināja. 41 Arī dēmoni no daudziem izgāja, kliegdami: “Tu esi Dieva Dēls!” Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.

42 Bet, dienai sākoties, Jēzus devās prom uz nomaļu vietu. Ļaudis meklēja viņu un, nonākuši pie viņa, mēģināja viņu aizturēt, lai viņš no tiem neaizietu, 43 bet viņš tiem sacīja: “Arī citās pilsētās man jāsludina Dieva valstības evaņģēlijs, jo tādēļ es esmu sūtīts.”

44 Un viņš sludināja Jūdejas sinagogās.

Rakstu vieta: Lk 4, 38-41

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 4,38a → Mk 1,29: Mt 4,18nn.21; Mk 7,17 utt.
  • Lk 4,38b →  Mk 1,30 par.: 1 Kor 9,5.
  • Lk 4,39: Lk 5,25; 8,44.47 utt.
  • Lk 4,40 par.: Mk 4,35; 6,47; 14,17; 15,42 par; 5,15n.18.
  • Lk 4,41 par.: Lk 4,33 par.

Rakstu vieta: Lk 4, 42-43

Paralēlās vietas:

  • Mk 1, 35-38;

Līdzīga tēma:

  • Mk 1,45b;
  • Lk 5,16

Atsauces:

  • Lk 4, 42 par.: Mk 1,45; 6,31n.35. Mk 6,46; 14,32 par.; Lk 3,21; 5,16; 6,12; Mt 14,13; J 11,54.
  • Lk 4,43 par.: Lk 8,1; J 8,42.

Rakstu vieta: Lk 4, 44

Paralēlās vietas:

  • Mt 4, 23;
  • Mk 1, 39.

Līdzīga tēma:

  • Mt 9, 35;
  • Mk 6,6b;
  • Mt 8,1

Atsauces:

  • Lk 4,44 → Mt 4,23 par.: Mk 1,14n; Lk 4,15; 13,22; Mt 11,1; At 7,15; Mt 4,17; 9,35; 10,1; 24,14; 8,17 (ls 53,4).

Komentāri

  • Par pašu dziedināšanu. Pēc sv. Lūkasa teiktā tas notika, vienīgi sakot vārdu, pēc Marka teiktā – paņemot slimo sievieti pie rokas. Jēzus izārstēja Pētera sievasmāti no drudža, un šis brīnums daudzu acīs bija tik liels, ka atbalsojās visā apkārtnē – par to raksta arī visi trīs sinoptiķi (Mt, Mk, Lk). Tā nozīmīgumu nepārprotami apstiprina fakts (kuru fiksējuši visi sinoptiķi), ka pie Jēzus no visām pusēm nesa tos, kas cieta no dažādām slimībām. Un neviens no šiem nabagiem neaizgāja prom, nejūtoties atvieglots. Jēzus viņus dziedināja. 
  • Uzmanības cienīgs ir viens no dziedināšanas veida elementiem. Latviski tas skan: “pavēlēja drudzim”. Komentētāji pasvītro, ka sv. Lūkass lieto vārdu “epitiman“, kas vairāk norāda uz eksorcismu, nevis uz kāda vārda izteikšanu vien. Vēl pie šī apraksta noslēgums (40.-41. panti) atgādina citu aprakstu (6, 17-19), kurā – līdzīgi kā te – veiktās dziedināšanas un atbrīvošanas no ļaunā gara tiek izteiktas ar vienu vārdu “therapeuein” (“izdziedināt”). Tādējādi Evaņģēlijs it kā starp vārdiem atgādina, ka visu slimību un visu kaišu saknes rodamas velna darbībā un cilvēka grēkā. Jau Gudrības grāmata skaidri saka, ka “Ļaunā gara skaudības dēļ pasaulē ienāca nāve” (Gudr 2, 24) un kopā ar to visas kaites. Šīs patiesības atbalss skan arī Apustuļu darbos: “Kā Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidīja Nācarieti Jēzu, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apd 10, 38). Lai papildinājumu nes arī divi fragmenti no katehisma:
    • “Cilvēciskās likstas visdažādākajās to izpausmes formās: gan kā materiālais trūkums, gan kā netaisnīgas apspiešanas, fiziskas un psihiskas slimības un, visbeidzot, nāve – ir acīm redzama zīme cilvēka iedzimtā vājuma stāvoklim, kurā viņš atrodas pēc pirmgrēka, un nepieciešamībai pēc pestīšanas.” (KBK 2448)
    • “Dievs nāvi nav radījis un nepriecājas, ka dzīve iet bojā. [..]. Bet ļaunā gara skaudības dēļ pasaulē ienāca nāve.” (KBK 413 → Gudr 1, 13; 2, 24)
  • Dziedināšanas nozīmīgums bija saprotams ne tikai kā veselības atgriešana cilvēkiem, bet arī kā zīme, kas norāda uz Jēzus kā Dieva sūtīta Mesijas identitāti, kā arī zīme par Dieva Valstības tuvumu (“man jāsludina Dieva valstība”). Mūsdienās Baznīcas dzīvē ir tāpat. Tādēļ ir vērts atcerēties, ka lūgumam pēc dziedināšanas brīnuma jābūt ticības kontekstā un saistībā ar mūžīgo dzīvi, nevis tikai cilvēcisko vajadzību līmenī. Piemēru teksti par to saka:
    • “Bet Jānis, dzirdēdams cietumā par Kristus darbiem, nosūtīja divus no saviem mācekļiem un sacīja Viņam: Vai Tu esi tas, kam bija jānāk, vai lai citu gaidām? Un Jēzus, atbildēdams viņiem, sacīja: Ejiet un ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt! Akli redz, tizli staigā, spitālīgie kļūst tīri, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem tiek sludināts evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas no manis neapgrēcinās.” (Mt 11, 2-6)
    • “Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja viņus pa diviem sava vaiga priekšā visās pilsētās un vietās, kur Viņš domāja iet. Un ja jūs ieiesiet kādā pilsētā un jūs tur uzņems, ēdiet, ko jums liks priekšā! Un dziediniet slimos, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Dieva valstība jums tuvu klāt!”. (Lk 10, 1.8-9)
  • Tas nebija vienīgais brīnums, ko Jēzus Kristus veica Kafarnaumā. Tomēr būtu vērts atcerēties par iedzīvotāju neticību un cietsirdību, jo, izsakot savas “bēdas…” par neticīgajām pilsētām, Jēzus skaidri norādīja arī uz Kafarnaumu: 
    • “Bēdas tev, Horacina! Bēdas tev, Betsaida! Jo, ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas tika darīti jūsos, viņi sen jau maisos un pelnos nožēlotu grēkus. Bet es jums saku: Tirai un Sidonai tiesas dienā tiks vieglāk piedots nekā jums. Un tu, Kafarnauma, vai tu pacelsies līdz debesīm? Līdz pat ellei tu nokritīsi, jo, ja Sodomā būtu darīti tie brīnumi, kas notika tevī, tā noteikti paliktu līdz šai dienai. Tomēr es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.” (Mt 11, 21-24)
  • Par pilsētas atrāšanos – skties Bībeles karte: karte-Sveta-Zeme
  • Evaņģēlijs saka, ka Jēzus devās uz Sīmaņa Pētera namu. Šķiet, ka šī māja Glābējam kalpoja par naktsmājām Viņa kalpošanas laikā Kafarnaumā.
  • Te būtu vērts domāt arī par Pētera izaugsmi ticībā. Viņa paaicinājums un fakts, ka Divpadsmit apustuļu kolēģijā Sīmanis Pēteris ieņēma pirmo vietu, nepadarīja viņu uzreiz par ticīgo visam un visā. Arī viņam vajadzēja redzēt brīnumus un augt īstajā ticībā un pārliecībā par Jēzu Kristu. Tādējādi nav izbrīna, ka jau nākamajā Evaņģēlija nodaļā Jēzus it kā turpina Pētera formāciju, jo taču apzināti izmantoja viņa laivu par kanceli, no kuras mācīja gan Pēteri, gan ļaudis: “Bet Viņš [Jēzus], iekāpis vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, lūdza to atbīdīt nedaudz no malas; un Viņš, sēžot laivā, mācīja ļaudis.” (Lk 5, 3). Šķiet, ka visspēcīgāk par Pētera vajadzību augt ticībā vēsta stāsts par viņa misijas saņemšanu, kad no vienas puses Dieva spēkā viņš apliecina par Jēzu “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” (Mt 16, 16) un Kungs atbild viņam: “Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es uzcelšu savu Baznīcu. Un elles vārti to neuzvarēs.” (Mt 16, 18) Tomēr šajā pašā fragmentā atklājas, ka Pēteris nav brīvs no cilvēciskas domāšanas; vēl nepietiekoši tic un nedomā tā, kā domā Dievs:
    • “No tā laika Jēzus sāka skaidrot saviem mācekļiem, ka Viņam vajag iet uz Jeruzalemi un daudz ciest no vecākajiem un rakstu mācītājiem, un augstajiem priesteriem, un tikt nonāvētam, un trešajā dienā augšāmcelties. Un Pēteris, ņēmis Viņu savrup, sāka Viņam aizrādīt, sacīdams: Nost to no Tevis, Kungs! Lai tas ar Tevi nenotiek! Viņš pagriezās un sacīja Pēterim: Atkāpies no manis, sātan! Tu esi man par apgrēcību, jo tu nedomā to, kas ir Dieva, bet kas cilvēcīgs.” (Mt 16, 21-24).
  • Pēc teiktā – “visi, kam bija slimnieki dažādām kaitēm, veda tos pie Viņa” – nav izbrīna, ka Jēzus slepeni atstāja Kafarnaumu un devās uz citu vietu. Evaņģēlijā vairākas reizes pieminēts, ka Jēzus neļāva sevi apstādināt vienā vietā, vienā kontekstā, jo Viņa sūtība nesaistījās ar kādu vienu konkrētu cilvēku grupu, pilsētu vai pat reģionu. Viņam arī citur bija jāsludina Dieva valstība, jo taču Viņš “bija patiesa Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk šinī pasaulē” (J 1, 9), “Gaisma pagānu apgaismošanai un Izraēļa tautas gods” (sal. Lk 2,  32).
  • Pēc saņemtās dziedināšanas sieviete viņiem kalpoja. Jūdu mājās sievietes gatavoja mielastu un pasniedza to. Izņēmums bija mājas, kurās bija kādi kalpi. Tādēļ nav izbrīna, ka viņa “zibenīgi” gribēja apkalpot arī tik nopietno ciemiņu. Spēja to veikt pastiprina, ka dziedināšana bija pilnīga.  

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Par kādu brīnumainu dziedināšanu, kuru veica Dievs caur Baznīcu, esmu dzirdējis beidzamajā laikā?
  • Kādi brīnumi manā uztverē būtu uzskatāmi par lieliem, nopietniem? Kādi ir kritēriji, lai to mērītu? Vai vispār šādas lietas var kaut kā mērīt?
  • Par kādiem brīnumiem cilvēkiem vajadzētu dzirdēt manā pilsētā vai novadā, lai “baznīcas būtu cilvēku pilnas”?
  • Vai esmu sastapies ar komentāru, ka dažos gadījumos atbrīvošanai no ļaunā gara jābūt pirms dziedināšanas; citos – otrādi?
  • Vai esmu kādam skaidrojis, ka primārā vajadzība nav meklēt cilvēka fizisko veselību “par jebkuru cenu”, bet ka ir vērts iepriekš jautāt par morālās un garīgās dzīves sakārtotību?
  • Vai kādreiz manās mājās ir notikusi kāda sapulce saistībā ar ticību? Vai tur tika sludināts Dieva Vārds vai kāds dalījās par savu ticības pieredzi?
  • Ko savā dzīvē varu dēvēt par “laivu, kurā iekāpis Jēzus”, lai mācītu mani, manu ģimeni vai manus draugus?
  • Kādā veidā  Pētera sievasmātes gadījums ietekmē manu kalpošanu? Kāda ir mana (veselības) robeža (piemēram, augsta temperatūra, klepus, kādas sāpes…), līdz kurai es cenšos kalpot, bet aiz kuras atļauju slimot un būt citu apkalpotam? 

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16