Lk 10, 1-12

†M

 

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

Rakstu vieta: Lk 10, 1-12

1. Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja viņus pa diviem sava vaiga priekšā visās pilsētās un vietās, kur Viņš domāja iet. 2. Un Viņš tiem sacīja: Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz. Lūdziet tad pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā! 3. Ejiet! Lūk, es jūs sūtu kā jērus vilku starpā. 4. Nenesiet līdz nedz naudas maku, nedz somu, nedz kurpes un nevienu ceļā nesveiciniet! 5. Un kur jūs kādā namā ieiesiet, vispirms sakiet: miers šim namam! 6. Un ja tur būs miera bērns, jūsu miers mitēs pār viņu; bet ja nē, tad tas atgriezīsies jūsos. 7. Bet tanī pat namā palieciet un ēdiet, un dzeriet, kas viņiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs! Nestaigājiet no vienas mājas otrā! 8. Un ja jūs ieiesiet kādā pilsētā un jūs tur uzņems, ēdiet, ko jums liks priekšā! 9. Un dziediniet slimos, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Dieva valstība jums tuvu klāt! 10. Bet ja jūs ieiesiet kādā pilsētā, un viņi jūs neuzņems, izgājuši tās gatvēs, sakiet: 11. Pat putekļus, kas no jūsu pilsētas mums pielipuši, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu! 12. Es jums saku, ka Sodomai tai dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.

Jaunais tulkojums: 

1 Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz visām pilsētām un ciemiem, kur viņam bija jāiet. 2 Un viņš tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz, tādēļ lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā. 3 Ejiet! Redzi, es jūs sūtu kā jērus vilku vidū. 4 Nenēsājiet līdzi nedz maku, nedz somu, nedz apavus un ceļā nevienu nesveiciniet. 5 Lai kurā namā jūs ieietu, vispirms sakiet: miers šim namam! 6 Un, ja tur būs kāds miera dēls, tad pār viņu dusēs jūsu miers; bet, ja ne, tas atgriezīsies pie jums. 7 Tajā pašā namā palieciet, ēdiet un dzeriet, kas viņiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs. Un nestaigājiet no mājas uz māju. 8 Lai kurā pilsētā jūs ieietu un jūs tur uzņem, ēdiet, ko jums liek priekšā. 9 Dziediniet tur slimos un viņiem sakiet: Dieva valstība ir tuvu jums. 10 Lai kurā pilsētā jūs ieietu un jūs tur neuzņem, izejiet tās ielās un sakiet: 11 pat jūsu pilsētas putekļus, kas pielipuši pie mūsu kājām, mēs pret jums nokratām, bet to ziniet, ka Dieva valstība ir klāt. 12 Es jums saku, ka sodomiešiem tajā dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.

Paralēlās vietas: 

  • Mt 9, 37-38; 10, 7-16;

Līdzīga tēma: –

  • Mk 6, 6b-11; Lk 9, 1-5;
  • J 4, 35;
  • 1 Kor 9, 5-14;
  • 1 Tim 5, 18;
  • Jk 5, 4

Atsauces:

  • Lk 10,1: Lk 7,13; Apd 1,24; Izc 24,1; Sk 11, 6.24n; 35,30; Izc 15,27; 19,15.
  • Lk 10,2: Mih 4,11-13; Is 63,1-6; Jer 25,30-31; Jl 3,13; Is 27,12-13; Mt 20,1; 13,39; Atkl 14,5; Lk 13,27; 2 Kor 11,13; Flp 3,2; 2 Tim 2,15; Jk 5,4; Apd 19,25.
  • Lk 10,3 par.: Is 11,6; 65,25; Mt 7,15; J 10,12; Apd 20,29; Sīr 13,17; Rad 3,1.
  • Lk 10,4 par.: Lk 9,4; 22,35-36; 2 Ķēn 4,29; Rad 32,11; Izc 12,11; 2 Ķēn 5,16.
  • Lk 10,5 par.: 1 Sam 25,6; J 20,19; Apd 10,36; Lk 2,14.
  • Lk 10,6: Lk 2,25; Apd 16,13-15; 2 Ķēn 2,15; Sk 11,25.
  • Lk 10,7 par.: Izc 20,11; Sk 18,31; Flp 4,18; 2 Tes 3,9; Jk 5,4; 1 Tim 5,18; 1 Kor 9,14.
  • Lk 10,8: Lk 9,53; 1 Kor 10,27.
  • Lk 10,9 par.: Mt 3,2; 4,17; Is 55,1; Mk 16,17-18; Apd 3,6; 5,16; 8,7; 9,34.40; 14,9-10; Jk 5,16.
  • Lk 10,10-11 par.: Lk 9,53; Apd 13,51; 18,6.
  • Lk 10,12 par.: Rad 19,24-28; Zah 12,3-4; Jer 30,8; Is 10,20; Mt 11,24; Lk 10,14.

Komentāri

  • Tikai trešais Evaņģēlija autors (sv. Lūkass) runā par tā sauktajiem septiņdesmit diviem (izņemot apustuļus un mācekļus), kas tiks sūtīti misionārajā darbā.
    • Dažu manuskriptu varianti, kas maina skaitli 72 uz 70, izskatās kā mēģinājums radīt analoģiju ar 70 zemes tautām (sal. Rad 10), kā arī 70 tautas vecākiem (sal. Sk 11, 16-17.24-25), vai arī līdz 70 Sanhedrina locekļiem.
    • Šajos skaitļos var ieraudzīt vēl citu motīvu. Skaitlis “12” atgādina 12 Izraēļa ciltis, kuras Dievs pieņēma par savu tautu. Jau Apustuļu izvēlē mēs redzam Izvēlētās tautas turpinājumu. Un šī ideja par 12 grupām visbeidzot atmirdz Atklāsmes grāmatā, kad tiek aprakstīta Dieva Baznīca Debesīs, “Svētā pilsēta Jeruzaleme”, kura norāda uz 12 Izraēļa ciltīm un 12 apustuļiem. Tādējādi tiek atgādināts, ka Dieva tauta sākās Izraēlī, bet tika turpināta Kristus Baznīcā, kas iedibināta uz apustuļu pamata: “Un tai bija liels un augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un vārtos divpadsmit eņģeļu un uzrakstīti vārdi, kas ir divpadsmit Izraēļa bērnu cilšu vārdi. Un pilsētas mūrim bija divpadsmit pamati un tanīs divpadsmit Jēra apustuļu vārdi.” (Atkl 21,  12.14)
    • Vairāk. Ja 72 = 12 x 6, tad pēc Bībeles simbolikas tas atgādina par cilvēcisko, kas vājš, nepilnīgs, kas gaida dievišķo papildinājumu (sal.: pasaules radīšana 6 dienās un 7. diena, kas visu veikto svētdara, piešķir tam jēgu, ļauj par to priecāties un to baudīt). Ja šos 72 sūtītos sarēķinātu ar iepriekš izvēlētajiem un sūtītajiem 12 apustuļiem, tad kopā ir 12 x 7. Tas pēc Bībeles simbolikas (7 ir pilnība, dievišķība) liek domāt, ka arī misionāru ziņā Dievs grib, lai Jēzus Kristus Baznīca attēlo pilnību. Šī pilnība izpaužas misijās, kur harizmātiskā tauta ir sūtīta kopā ar apustuļiem, kas ir hierarhijas pārstāvji. Vieni bez otriem neveido pilnību. 
  • Septiņdesmit divus var identificēt arī ar cilvēkiem, kas citur tiek saukti par Jēzus mācekļiem, lai gan nav iemesla uzskatīt, ka visi Kunga mācekļi bija tikai septiņdesmit divi. Nav zināms, cik kopumā bija Kunga Jēzus mācekļu. Neviens no Evaņģēlistiem to nevēstī.
  • Šīs grupas sūtīšana notika pāros. To var skaidrot ar praktiskiem apsvērumiem: bija vieglāk un dažreiz pat drošāk – mācīt, staigājot divatā. Turklāt saskaņā ar Veco Derību divu cilvēku liecība bija pietiekami uzticama, un tai bija oficiāls raksturs (sal. At 19, 15).
  • Svarīgi sadzirdēt, ka Jēzus sūtīja tos uz visām pilsētām, kuras vēlāk Viņš domāja personīgi apmeklēt. Tādējādi sūtītie mācekļi kļuva par Jēzus ierašanās vēstnešiem. Līdzīga prakse zināma no vēstures, kad, piemēram, pirms karaļa ierašanās kādā vietā tika sūtīti viņa sūtņi (heroldi), lai mudinātu tautu sagatavoties gaidāmajai vizītei. 
  • 4.-11. panti stāsta, ka, tāpat kā Divpadsmit, arī šie 72 sūtņi pirms došanās ceļā saņēma īpašu pamācību. Tomēr iepriekš (2.-3. pantā) Jēzus izsaka līdzību, norādījumu par nepieciešamību vispār iesākt šo lielisko misionāru darbu: “Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz.”
    • Līdzīgu līdzību par pļauju vēlāk izteiks arī sv. Pāvils: “Es dēstīju, Apolls laistīja, bet Dievs deva augumu. Tāpēc ne tas ir kas, kas dēsta, un ne tas, kas laista, bet Dievs, kas audzē. Bet dēstītājs un laistītājs ir līdzīgi. Katrs saņems savu algu saskaņā ar savu darbu; jo mēs esam Dieva palīgi, jūs esat Dieva tīrums, Dieva celtne.”  (1 Kor 3, 6-9)
  • Tam seko arī ļoti praktiska norāde Baznīcai, kas ir aktuāla mūsdienās un būs aktuāla līdz pasaules beigām: katrā laikā vajadzētu lūgt, lai Dievs savā žēlastībā nosūta tik daudz darbinieku, cik vien iespējams, lai Dieva tauta augtu ticībā un sasniegtu mūžīgo dzīvi. Daži to izsaka citos vārdos, uzrunājot konkrētas draudzes: “Jums ir tādi priesteri, kādus jūs sev izlūdzāt.” Tā ir ļoti praktiska norāde, kas balstās uz Evaņģēlijā pausto un savā ziņā ir kā termometrs tautas lūgšanai par aicinājumiem. 
  • Tiek izteikts arī nopietns brīdinājums, ka Kristus dotā misija sastapsies ar lielām grūtībām. Tā nebūs “gulēšana ēnā”, bet “jēru darbība vilku starpā”. Šī patiesība par misijas bīstamību vispilnīgākā veidā būs redzama Jēzus liktenī, it sevišķi Krusta laikā. Tāpēc par šo Viņa un mācekļu sūtību var citēt vienu no psalmiem, kas arī tiek attiecināts uz Jēzus ciešanām, jo saka:
    • “Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši. Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva. (…) Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas. Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku.” (Ps 22, 13-14.17-18)
  • Arī tiem septiņdesmit diviem līdzīgi kā apustuļiem būs jāpraktizē absolūta nabadzība. Viņiem jābūt pilnībā atdotiem Dieva valstības sludināšanai. Viņi pat nevar apstāties ceļā, lai sveiktu draugus, jo tas (saskaņā ar austrumu tradīciju) prasītu pārāk daudz laika un būtu liels zaudējums Dieva Valstības misijai. Plašāk šī lieta skaidrota pie iepriekšējā fragmenta, kad runājām par Jēzus trim sekotājiem (skaties komentāros te: bibele/lk/9_57-62. 
  • Par 5. – 6 pantu. Daudzos Vecās Derības pravietojumos Mesija tika saukts par Miera Princi (piemēram, Is 9, 5). Tātad nav izbrīns par to, ka Mesijas vēstneši ir miera heroldi. No tā radusies norāde: “Kur jūs kādā namā ieiesiet, vispirms sakiet: «Miers šim namam!»”. Šie vārdi nav tikai tukša formula, parasts sveiciens. Tie ir un būs kā īsts Dieva miera un svētību nesējs saimniekiem (ja vien tie izrādīsies tā cienīgi), kā darbojoša svētība Dieva spēkā. Komentāru par Jēzus mācekļu misijas raksturu dzirdam arī sv. Lūkasa uzrakstītajā otrajā grāmatā, tas ir, Apustuļu darbos, kad Viņš citē svēto Pēteri: “Dievs sūtīja vārdu Izraēļa bērniem, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu.” (Apd 10, 36)
  • Ievērojot nabadzību un atsakoties pat no ikdienas dzīvei nepieciešamām lietam, sūtņiem bija tiesības izmantot visu viņiem vajadzīgo palīdzību un atbalstu no tiem, kam tie sludināja Dieva valstību. Kā patiesi Kristus darbinieki viņi ir maksājuma cienīgi. Viņiem ir tiesības izmantot mājokli, saņemt pārtiku un dzērienu. Tomēr viņiem nav atļauts izvēlēties labāko vietu, būt izvēlīgiem un  pārcelties no vienām mājām uz otrām; kā arī nedrīkstēja prasīt labākus ēdienus vai atmest tos, kas saskaņā ar ebreju likumu uzskatāmi par iespējami nešķīstiem. Vienkārši “ēdiet, ko jums liks priekšā!”, jo kā citādi viņi varētu sludināt Dieva valstību pagānu vidū? 
  • Šīs Jēzus piešķirtās tiesības saviem sūtņiem rod atbalsi arī šodien, jo no Pieciem Baznīcas Baušļiem piektais saka: “Tev būs palīdzēt uzturēt savu baznīcu un tās kalpus.”  Savā ziņā tas nav nekas jauns, ja ņemam vērā arī sv. Pāvila komentārus par misiju raksturu, par tiesībām saņemt atbalstu no evaņģelizētās tautas:
    • “Ja mēs esam jums sējuši garīgo, vai tad ir kas liels, ka mēs pļaujam jūsu laicīgo?  Ja citi ir jūsu tiesību līdzdalībnieki, kāpēc jo vairāk ne mēs? Bet mēs neesam šīs tiesības izlietojuši, un mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam neradītu šķērsļus.” (1 Kor 9, 11-12);
    • “Bet tas, kas tiek pamācīts vārdos, lai dalās visos labumos ar to, kas viņu pamāca.” (Gal 6, 6) 
    • “Raksti saka: «Kūlējam vērsim purnu neaizsien.» un «Strādnieks ir savas algas cienīgs.»”  (1 Tim 5, 18; sal. At 25, 4)
  • Septiņdesmit divu misijas mērķis ir tāds pats kā uzdevumi, ko Kristus lika divpadsmit apustuļiem: tiem ir jādziedina slimie un jāsludina, ka Dieva valstība ir tuvu (viņu atgriešanās attālumā). Ievērības cienīgs ir fakts, ka sv. Lūkasa redakcijā slimo dziedināšana ievietota pirmajā vietā. Varbūt tādēļ, ka Viņš pats bija ārsts un to uzskatīja par primāru…? 
  • Pēdējā daļa  ( 10. – 12. panti) ir kā draudi tās pilsētas iedzīvotājiem, kuri nevēlētos šos septiņdesmit divus Kristus sūtņus godīgi pieņemt. Jēzus sūtņi (līdzīgi kā apustuļi šādās situācijās) nokratīs putekļus no apaviem un paziņos par viņu viesmīlības trūkumu.  Un kaut nekas nespēj apturēt Dieva Valstības tuvināšanas procesu, tomēr Kristus brīdina, ka tiesas dienā pat Sodomai (sal. Rad 18, 20-21; 19, 24-25) būs vieglāk, nekā pilsētai, kas paredzēta Dieva svētībai un no tās ir atteikusies. 

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Kādā veidā mani iespaido apziņa, ka mana ticība ir izaugusi uz Izraēļa ticības pamata? 
  • Vai kādreiz esmu mēģinājis izveidot sarakstu ar “septiņdesmit divām” personām, kas manai sirdij ir īpaši palīdzējušas ieiet ticībā un augt tajā? 
  • Vai man ir pieredze ar evaņģelizāciju uz ielām (kā tas ir, piemēram, “Marijas Leģiona” pienākumos, kā to dara “Neokatehumenālais Ceļš” vai “Marijas Evaņģelizācijas skola”)? 
  • Kura no manas draudzes grupām man šķiet vistuvākā 72 sūtņu grupai? Kāpēc? 
  • Kādu cilvēku es labprāt redzētu pārī ar sevi, dodoties uz evaņģelizāciju? 
  • Kā man šķiet, vai pilsētu, kurā es dzīvoju, var raksturot kā evaņģelizācijai atvērtu? Vai tajā ir notikuši šāda veida pasākumi (baznīcās, uz ielām, kādās sporta hallēs vai parkos)? 
  • Vai mana sirds dzird Jēzus teikto: “Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz. Lūdziet tad pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!”? Kādu vietu manā sirdī ieņem rūpes par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu, konsekrēto dzīvi vai vispār dažādu veidu kalpošanu Baznīcā? Cik bieži es pasūtu šādu Svētās Mises nodomu? Cik reizes esmu pieņēmis Svēto Komūniju šādā nodomā? 
  • Vai savā liecināšanā par Jēzu (ģimenes lokā, darbavietā vai citur) es tiešām piedzīvoju, ka biju kā  “jērs vilku starpā”. Kā izpaužas klausītāju vai novērotāju nelabvēlība, kādā veidā esmu gājis tai cauri ar Dieva palīdzību? Kas man ir palīdzējis saglabāt sirdsmieru un pārliecību par misijas vajadzību? Vai līdz galam esmu palicis kā miera herolds? 
  • Vai zinu, ka ir Pieci Baznīcas Baušļi? Vai tos ievēroju? Ko pēc šī Evaņģēlija fragmenta meditācijas es varētu  teikt par piektā (“Tev būs palīdzēt uzturēt savu baznīcu un tās kalpus.”) ievērošanu? Kādu ziedojumu es nesu Dieva un Baznīcas priekšā katru svētdienu un obligātajos svētkos? 
  • Vai esmu dzirdējis, ka daži savā ticībā un sirds dāsnumā cenšas praktizēt ko neparastu un Baznīcas vajadzībām atdod savas peļņas desmito tiesu? Ja esmu dzirdējis par šādiem cilvēkiem, vai šie piemēri pārliecina arī mani, lai darītu to pašu? 
  • Vai man kādreiz ir gadījies izteikt draudus tiem, kas skaidri pretojas Dieva atklātajām patiesībām vai Baznīcas mācībai? 

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16