†M
Adventa laikā, sākot ar 17.decembrI, Baznīca lūdzas ar īpašām, tā sauktām lielajām “Ak!” antifonām, kuras ir kā lielais izslāpušās cilvēces sauciens, lai atnāktu pie mums Pestītājs. Visticamāk tās tapa V. gadsimtā. Tajās ir paslēpts īpašs dialogs starp Baznīcu un Dievu. Proti, Jēzus vārdi, kuri tur atskan latiņu valoda (SAPIENTIA, ADONAI, RADIX, CLAVIS, ORIENS, REX, EMMANUEL) dod sekojošus pirmos burtus S + A +R + C + O + R + E. No tiem burtiem izveidotus latiņu valodas vārdus var lasīt no gala un it kā sadzirdēt Dieva atbildi uz šo Baznīcas saucienu Adventa: “ERO CRAS”, ka tulkojumā ir “BŪŠU RĪT”!
17.XII – “O Sapientia…”
O Sapientia, quae ex ore Altissimi prodiisti, attingens a fine usque ad finem fortiter, suaviterque disponens omnia: veni ad docendum nos viam prudentiae.
Nāc, Visaugstā Gudrība, kas izkārto visu ar spēku un maigumu, nāc, māci mūs staigāt godprātības ceļu.
18.XII – “O Adonai…”
O Adonai, et dux domus Israel, qui Moysi in igne flammae rubi apparuisti, et ei in Sina legem dedisti: veni ad redimendum nos in brachio extento.
Nāc, Izraēļa nama Valdniek, kas Mozum devi Likumu Sinaja kalnā, nāc un atpestī mūs ar savu vareno roku.
19. XII – “O Radix Jesse…”
O Radix Jesse, qui stas in signum populorum, super quem continebunt reges os suum, quem gentes deprecabuntur: veni ad liberandum nos, iam noli tardare.
Nāc, Jesses atvase, kas esi par karogu tautām, nāc mūs atbrīvot, vairs nekavējies.
20.XII – “O Clavis…”
O Clavis David, et sceptrum domus Israel, qui aperis, et nemo claudit, claudis, et nemo aperuit: veni, et educ vinctum de domo carceris, sedentem in tenebris, et umbra mortis.
Nāc, tu Dāvida nama atslēga, kas atver durvis uz mūžības valstību, nāc un izved no cietuma tos, kas mīt tumsā.
21.XII – “O Oriens…”
O Oriens, splendor lucis aeternae, et sol iustitiae: veni, et illumina sedentes in tenebris, et umbra mortis.
Nāc, Ausekli, mūžīgās gaismas spožums un taisnības saule, nāc un apgaismo tos, kas mīt tumsā un nāves ēnā.
22.XII – “O Rex…”
O Rex Gentium, et desideratus earum, lapisque angularis, qui facis utraque unum: veni, et salva hominem, quem de limo formasti.
Nāc, tautu karali un Baznīcas stūrakmen, nāc un atpestī cilvēku, ko esi veidojis no zemes.
23.XII – “O Emmanuel…”
O Emmanuel, Rex et legifer noster, expectatio gentium, et Salvator earum: veni ad salvandum nos, Domine, Deus noster.
Nāc, Emanuēl, tu mūsu karali un likumdevēj, nāc un atpestī mūs, Kungs un Dievs.