†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Uzmanību, ceļa sašaurinājums!
Mīļais Debesu Tēvs, domājot par šo bildi, es gribu lūgties par gudru sirdi sev, maniem tuviniekiem, draudzei, tiem, kuriem kalpoju un vēl ceru kalpot. Lūdzos par sirdi, kura nebaidās formēties, padoties Tavai un Baznīcas vadībai vai tiem, kuri vispār var mums palīdzēt sasniegt vairāk morālajā un garīgajā dzīvē. Tieši šādu saturu es kontemplēju šajā bildē.
Var šķist, ja redzamā vecā ceļa daļa zaudē savu platumu, savu “brīvību”, “neatkarību”, tad tas ir kāds liels zaudējums. Tomēr pamanām, ka uz šī ceļa iesākas jauns posms, kurš kaut kādā mērā ir ierobežots vai labāk teikt – sakārtots, un to klāj jauns asfalts, kam ir drošas, sakārtotas ceļmalas!
Ak, cik reizes dzīvē un ticībā esam sastapušies ar šādu nesaprašanu, kad jauna kārtība, jauni pieprasījumi, tai skaitā, arī Dieva un Baznīcas mācība un baušļi, varētu būt uztverti kā apdraudējums, nevis kā atvieglinājums dzīves bīstamībās un kā aizsardzība, kas ir mīlestības izpausme. Cik skaisti par to reiz skaidroja Kungs Jēzus Kristus, sakot:
“Bet Viņš tiem sacīja līdzībā: Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām drēbēm, citādi tas sabojās jaunās, un jaunais ielāps nepiestāvēs vecajām. Un neviens nepilda jaunu vīnu vecos maisos, citādi jaunais vīns saplēsīs maisus, un tas pats izlīs, un maisi ies bojā. Bet jaunais vīns jāpilda jaunos maisos, tad abi uzglabāsies. Un neviens, kas dzēris veco, negribēs jauno, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.” (Lk 5, 36-39)
Jā, varam domāt, ka labāk turēties pie veciem pieradumiem, pie brīvības, kas cilvēkam var šķist tik laba un kā vienīgā. Bet, domājot par šo “ikonu”, gribas jautāt, vai braucot pa Latvijas ceļiem (it sevišķi naktī), neesam piedzīvojuši, ko nozīmē nobraukt no jauna, izremontēta ceļa uz veco, kurš it kā ir platāks, bet ceļmalas ir bedru un sadrupināta asfalta pilnas (un bojā riepas un amortizatorus). Un ir tik grūti braukt pa šo veco ceļu, kurā nav nedz līniju nedz stabu ar atstarotājiem, ka pat grūti saprast, kur ir ceļa vidus un kur sākas zāle vai grāvis. Es pats šādu šoku reiz piedzīvoju naktī aiz Ērgļiem, kad izbeidzās jaunais asfalts….
Tādēļ, Dievs, palīdzi mums novērtēt Jēzus “jauno vīnu”, kas prasa vairāk nekā Vecās Derības laikā, bet kurš piešķir lielāku aizsardzību no grēka, brīvību no nevajadzīgām ciešanām un dod izaugsmi Tavā svētībā un neaptveramajā sirds laimē, kuru esi mums paredzējis. Lai Evaņģēlijs mūs mudina pūlēties un cīnīties par svētumu: “Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet. Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.” (Mt 7, 13-14) un sv. Pāvila teiktais: “Vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi gan skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu! Katrs sacīkšu dalībnieks atturas no visa, un to viņi dara, lai iegūtu iznīcīgo kroni, bet mēs – neiznīcīgo.” (1 Kor 9, 24-25)
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
pr. Pāvils Kamola
Fotobilde tapa: 2019.09.10.
Autors: pr. Pāvils Kamola
Vieta: Svētceļojuma Gulbenes – Aglona trase