Pa Dieva pēdām… (2021_08_22)

M

 

Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341


Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.


 

Kalni – dzīves un ticības ikona 

 

Mīļais Debesu Tēvs! Kā Tev pateikties par kalnu skaistumu?!? Kā pateikties par šo burvīgo dzīves  un ticības ikonu?
Jo, lai sasniegtu klusumu, skatu, kas sniedzas neaprakstāmi tālu, ko nav iespējams aizsniegt, atrodoties ielejās, kā arī debesu tuvumu, vajag soli pa solim kāpt augstāk un augstāk. Un pat tie, kas, stāvot kalna pakājē, brīnījās un jautāja: “Mēs tur būsim…?!?”, pēc noteikta laika sasniedza 2000 metru v.j.l. augstumu. No virsotnes varēja baudīt skatu, kas līdzīgs tam, ko redzam fotogrāfijā. Bet, lai to sasniegtu, jāzina taka, pa kuru iet un jāturas uz tās. Pretējā gadījumā var notikt nelaime (noslīdēšana bezdibenī, tikšanās ar zvēriem…). Veiksmīgai kāpšanai palīdz gan kartes, gan sava un citu cilvēku pieredze. Ja plānojam kāpt pa daudz grūtāku taku, lai sasniegtu kādu augstāku virsotni, ir ieteicams ceļot kopā ar ceļvedi, kas kāpšanas laikā dod padomus, kā arī iepriekš sagādā nepieciešamo aprīkojumu (tā ir, piemēram, kāpjot virsotnē “Rysy” (kartē: goo.gl/maps), kas atrodas 2500 m. v.j.l. Šķiet, nevienam nav šaubu arī par to, cik svarīga ir draugu kompānija, ar kuru dalāmies piedzīvotajā skaistumā, kā arī tie, ar kuriem veidojam savstarpēju atbalsta komandu (kurš nesīs sviestmaizes, kurš dzērienus, kurš paņems fotoaparātu u.t.t.). Viņa paša rīcība norādīja uz kalu īpatnību, jo Evaņģēlijā ir vairākas reizes teikts, ka kalnos Jēzus pavadīja klusuma, vienatnes un lūgšanas laiku: “Un Viņš, ļaudis atlaidis, viens pats uzkāpa kalnā lūgt Dievu. Vakaram iestājoties, Viņš bija tur viens pats.” (Mt 14, 23); Un Viņš, atlaidis ļaudis, uzgāja kalnā Dievu lūgt.” (Mk 6, 46). 

Līdzīgi ir dzīvē un ticībā. Daudzi, izjūtot grūtības īsto vērtību sasniegšanā, kā arī Evaņģēlija īstenošanā, padodas un paliek ielejā. Tiešam kalnos tas ir ļoti labi redzams, ka kliedzošs pūlis, alus sūcēji un tamlīdzīgi ļaudis paliek ielejās. Tuvu visaugstākajām virsotnēm tiek salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Par līdzīgu cilvēces stāvokli komentēja Kungs Jēzus: “Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet. Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.” (Mt 7, 13-14). Nopietnu vērtību un augsta dzīveslīmeņa (arī ticībā) sasniegšana nenotiek ātri, it kā uzlecot. Vajag būt pacietīgam un pakāpeniski augt, strādāt. Pie Dieva nākot, taču arī nepietiek tikai ar kristību vien… Vajag ik dienas lūgties, piedalīties svētdienas Euharistijā (Svētajā Misē), katru mēnesi meklēt grēksūdzi… Pie visa vēl nepieciešama Dieva Vārda (Bībeles) zināšana, Baznīcas mācība (katehisms) un dažādas labas grāmatas, kas skaidro dzīves un ticības takas. Pat zinot daudz, grūti iedomāties, ka Debesīm varētu tuvoties bez draugiem ticībā. Tādēļ, lai mums palīdzētu, Dievs “uzreiz” iedibināja Baznīcu, kas ietver sevī visus, kas grib sasniegt Tēva mājas Debesīs un var viens otram palīdzēt. Baznīcas svētie, piemēram, svētais Jānis no Krusta, norāda, ka dvēselēm, kuras Dievs stipri mudina augt svētumā, kāpt garīgajos augstajos kalnos, ir nepieciešams biktstēvs, garīgais līdzgaitnieks. Bez viņa ļaunais gars nopietni traucētu sasniegt garīgas virsotnes, kā arī paša cilvēka gars ne tik viegli un ne bez kļūdām pats varētu atpazīt Dieva saucienus un žēlastības.

Vēl vienu gudrību, par kuru Tev, Tēvs, pateicos, sastapu pie sv. Alberta mājas Zakopanē (kartē: goo.gl/maps). Tur bija rakstīta norāde/pamācība: “Kalnu cilvēks nav tas, kas māk izstaigāt kalnus un kam tas patīk, bet tas, kurš šo stilu doties pa kalniem, māk saglabāt arī ielejās.”. Tādēļ, Dievs, es lūdzos, māci mani un mūs būt par svētuma kalnu cilvēkiem un ar tādām sirdīm dzīvot šajā laicīgās dzīves ielejā, cenšoties sasniegt un tuvojoties mūžības virsotnei! 
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

pr. Pāvils Kamola


Fotobilde tapa: 2018.07.25.

Autors: pr. Pāvils Kamola 

Vieta: “Sarkanās Virsotnes”, kalni Tatri, Polija

 


 

Tas, kas Viņā neredzams, un Viņa mūžīgais spēks, un dievība no pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi Viņa darbos…Rom 1, 20