†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Debesu Tēvs, skatoties uz šo attēlu- laipu, kas ved pāri purvam, manī ienāk miers un apstiprinājums tam, ka kopā ar Tevi es vienmēr esmu drošībā. Tikai vēlreiz ar savām lūpām jāapliecina: “Tavs prāts lai notiek!” Un Tu mani vedīsi pa to ceļu, kuru esi man paredzējis, pieļausi arī sāpīgus kritienus, lai es caur tiem gūtu sev vajadzīgo mācību.
Purvs ir harmonisks dabas veidojums, kurā nav steigas, pasaules radīto trokšņu. Tur valda miers. Nav augstu koku, tikai zemas priedītes papildina vienmuļo ainavu. Klusums aicina apstāties, sadzirdēt savu sirdsbalsi, ieklausīties, ko man šodien Dievs grib atklāt. Purvā ir arī daudz staignu, dzīvībai bīstamu vietu, kurās iestiegot pašu spēkiem nav iespējams izkļūt ārā. Ne mazāk bīstami ir iegrimt grēka purvā… Dievs ir Mīlestība, un tikai Viņa mīlestības apgaismoti un piepildīti spējam pastāvēt ticībā un patiesībā. Jēzus ir kā šī attēlā redzamā laipa. Viņš katru no mums aicina pie sevis, aicina atzīt Viņu par savu Kungu un Glābēju, un sekot ceļā uz dvēseles un gara brīvību. Nostājoties uz šīs takas ir jāmācās mīlēt augstākā pakāpē- tā kā mīl Jēzus.
“Bet jums, kas mani dzirdat, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst. ” (Lk 6, 27)
Ieklausoties un pārdomājot šos evaņģēlija vārdus, rodas secinājums, ka mana mīlestība vēl ir nepilnīga. Un kāda ir tavējā? “Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds ir jūsu nopelns? ” (Lk 6, 32) Otrs cilvēks ir kā spogulis, kurā ieraugām sevi, savus trūkumus. Un mīlēt tos, kas mani ienīst, ir mācību stunda mūža garumā, tāpat kā piedošana. Mīlestība aicina doties tālāk, ieraudzīt otra vajadzības un dāsni dalīties visā. Dot negaidot atlīdzību, pateicību. Arī kalpojot nemeklēt savu godu. Dalīties ar to, kas pašam liekas vērtīgs, nevis lieks un nederīgs. Dot no pārpilnības ir viegli, tāpēc Jēzus uzslavē nabadzīgo atraitni par ziedojumu templī. “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ziedoja vairāk par visiem. Jo tie visi ziedoja no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija iztikai.” (Lk 21, 3-4 ) Arī ikdienas dzīve parāda, ka ar otru dalās tie, kas izjutuši trūkumu, bet to sirdis, kuriem pieder vara un bagātība, ir aizslēgtas.
Mīlestība aicina netiesāt, nenosodīt, nemeklēt citā cilvēkā trūkumus, bet ieraudzīt otra labos darbus, jo visi esam Debesu Tēva bērni, vienreizēji un neatkārtojami. Jēzus apsola atalgojumu debesu valstībā. Un šis atalgojums ir vērtīgāks par visām pasaules bagātībām!
Konstance Laicāne
Fotobilde tapa: 2016.04.18
Autors: pr. Pāvils Kamola
Vieta: Dunikas purva taka; Dunikas pagasts; Rucavas novads