†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Debesu Tēvs, skatoties uz šo koku fotogrāfiju, kas kādreiz tapa Stāmerienā, es Tev pateicos par sauli un to, ko tā dara ar redzamo pasauli. Te īpaši domāju par tā saukto “zelta stundu”, tas ir, dienas daļu, kas ir apmēram stundu pēc rītausmas vai stundu pirms saulrieta (precīzs laika posms atkarīgs no vietas un gadalaika, kad un kur saule atrodas virs zemeslodes). Dievs, Tevis radītā saule staro gaismu, ko var nosaukt par izkliedētu, mīkstu un siltu, kas zelta krāsā glezno visu pasauli. Šai laikā uzņemtās fotogrāfijas ir daudzkārt patīkamākas nekā tās, kas bildētas jebkurā citā laikā.
Mēs zinām, ka tas notiek tādēļ, ka saules stari krīt uz zemi ar leņķi, kurš – pateicoties gaismas dispersijai – šo gaismu padara par zeltainu (citās stundās tā ir vairāk zila vai balta). Šī efekta dēļ fotogrāfijas ir apbrīnojami skaistas. Tādēļ arī fotogrāfijā fiksētie vecie baļķi un koki, kas redzami līdzās, izskatās kā apzeltīti un gandrīz nemaz nav līdzīgi kokmateriāliem.
Bet domājot par šo fenomenu, es, Debesu Tēvs, redzu tur arī labu dzīves ikonu, stāstu par dzīvi. Kādā ziņā? Tas atgādina par bērnības un jaunības dienām, kā arī par vecumu pirms aiziešanas mūžībā. Arī šo laiku es uztveru kā tādu “zelta stundu”, kas ir nesalīdzināmi dārgāks nekā citi dzīves gadi. Cilvēka piedzimšanas posmu ( dzīves saullēktu) es redzu tik dārgu kā zelts, jo tad cilvēks vēl ir tīrs, brīvs no ļaunuma un tiek veidots vairākās dimensijās: gan fiziski, intelektuāli, gan morāli un garīgi. Viņš var augt liels visdažādākajās dzīves gudrībās un Tevis dotajā svētumā.
Nav izbrīns, ka, pārdomājot cilvēka darbību un viņa iesākumu, sakamvārdā ietvertā gudrība teic: “Bonum initium est dimidium facti” (tulk.: “Labs sākums ir jau kā puse no plānotās darbības”). Tas skaidro, cik svarīgi ir labi iesākt darbu. Bet izejot no tā, var domāt arī par cilvēka dzīvi. To redzam pie svētajiem un lieliem cilvēkiem, jo viņu dzīves “zelta stunda” tika lieliski izmantota skaistai formācijai! Kā viens no pazīstamākajiem piemēriem ir sv. Terēze no Lizjē, kas izauga par lielu svēto un pat Baznīcas doktori, jo viņas dzīves “zelta stundu” pareizi virzīja svēti vecāki un radinieki.
Tādēļ, mūsu Tēvs, gribas lūgties par bērniem un jauniešiem – sargā viņu dzīves “zelta stundu”! Veido viņus par lieliem svētajiem mūsdienās. Lai man un pārējiem bieži atmiņā ataust piemērs, kā Tu caur Savu Dēlu pagodināji bērnus un uztraucies par viņiem. Tajā skan arī brīdinājums tiem, kas grib bērnus ieļaunot:
“Jēzus, pasaucis bērnu, nostatīja to viņu vidū un sacīja: «Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs debesvalstībā neieiesiet. Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesvalstībā. Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani. Bet kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos.»” (Mt 18, 2- 6)
Sirdī domas rodas arī par cilvēka vecumu un dzīves noslēgumu. Tavā gaismā arī šo posmu varam redzēt kā “zelta stundu”, jo, ja cilvēks vecumdienās paliks skaists sirdī, viņš būs Tevis apbalvots pašās debesīs. Cilvēka vecums ir kā “zelta durvis”, kas ved pie vēl lielākiem brīnumiem, par kuriem sv. Pavils saka: “Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1 Kor 9, 9) Tādēļ Jēzus Kristus iedrošina katru no mums atteicībā uz dzīves “saurietu”: “Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.” (Mt 10, 22) un “Un svētīgs ir tas, kas no manis neapgrēcinās.” (Mt 11, 6) Atgādini mums, Tēvs, arī patiesību, ka pēdējai dzīves “zelta stundai” vajadzētu gatavoties visu dzīvi, lai par sakrāto sirds gudrību un visu dzīves bagatību (it sevišķi nemateriālo) kāds varētu teikt, ka esam “pielīdzināmi nama tēvam, kas no sava mantu krājuma izceļ jauno un veco” (Mt 13, 52). Tādēļ palīdzi, Dievs, lai īstenojas vārdi: “Sirmu vīru galvās mītot gudrība, un ilgs mūžs cilvēkam dodot īstu atziņu!” (Īj 12, 12) Lai šāda “zelta stunda” ieved mūžīgajā gaismā, kas mums sagatavota Debesīs. Par to slavēja Tevi Tautu apustulis, sakot:
“Pateiktos Dievam Tēvam, kas mūs darījis cienīgus būt par līdzdalībniekiem svēto mantojuma gaismā. Viņš izglāba mūs no tumsības varas un pārcēla sava mīļā Dēla valstībā.” (Kol 1, 12-13)
Pr. Pāvils S. Kamola
Fotobilde tapa: 2020.06.01 (21:17)
Autors: pr. Pāvils Kamola
Vieta: Stāmerienas ezers, Stāmeriena pagasts, Gulbenes novads