†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Mīļais Debesu Tēvs, kā Tev pateikties par lielo Mīlestību, kuras uzvaru šodien svin visa Baznīca – par Tava Dēla ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos?!? Slavējam Tevi, ka Tu jau mūžībā domāji par mūsu svētumu un mūsu laimi! Ka “Kristū esi mūs izredzējis pirms pasaules radīšanas, lai mēs mīlestībā būtu svēti un nevainīgi Viņa priekšā. Un savā labprātībā Tu nolēmi mūs pieņemt sev par bērniem caur Jēzu Kristu, par slavu savas žēlastības godībai, ar kuru Tu mūs apveltīji savā mīļotajā Dēlā.” (sal. Ef 1, 4-6) Mēs saprotam, cik tā ir liela dāvana, ja apzināmies savu vājumu un savu grēcīgumu.
Vēl vairāk! Slavējam Tevi, Tēvs, par pestīšanas darbu, kuru Savā Dēlā, Jēzū Kristū, esi veicis, jo neesi no mums ieļaunojies un neesi mūs pametis. Mēs pazīstam savu cilvēcisko dabu un zinām, ka dažreiz tik viegli padodamies, kad sastopamies ar ļaunumu, nespēku, ar tā sauktajām “neveiksmēm”. Mums ir tik viegli “atmest ar roku”. Tik bieži esam līdzīgi svētajam Pēterim, kurš droši apliecina: “…ja visi ieļaunotos no Tevis, es tomēr ne!” (Mk 14, 29), bet “pēc brīža” jau “nolaižas rokas”. Tādēļ pateicamies un slavējam Tavu Sirdi, kura paredzēja, ka “Jēzū Kristū mums ir pestīšana caur Viņa asinīm, grēku piedošana saskaņā ar Viņa žēlastības bagātību, kas pārpilnībā piešķirta mums visā gudrībā un saprašanā.” (sal. Ef 1, 7-8).
Un vēl lielāku izbrīnu mūsos var raisīt fakts, ka Tu, mūsu Dievs, “tā sevī biji nolēmis, laikiem piepildoties, visu, kas debesīs un kas virs zemes, atjaunot Kristū” (sal. Ef 1, 9b-10), ka mēs ne tikai būtu piecelti no grēka, bet arī paredzēti būt līdzīgi Tavam Dēlam. Tādēļ, redzot dabā attēlu, kāds fiksēts šajā fotogrāfijā, mēs varam domāt par Tavām ilgām redzēt mūsos Sava Svētā Dēla atspoguļojumu. Tādēļ Tu strādā ar mums; tādēļ Tu gadiem esi pacietīgs; tādēļ Tu sūti mums dažādus “savus kalpus” vienreiz un otrreiz (tad pat “vairāk nekā pirmo reizi”) un “beidzot Tu sūtīji pie mums Savu Dēlu” (sal. Mt 21, 34.36-37). Un Tavs Svētais Gars vēlas turpināt mūsos atpestīšanas darbu “līdz kamēr Kristus izveidosies mūsos” (sal. Gal 4, 19).
Palīdzi mums, Tēvs, nezaudēt nevienu žēlastību, kas nāk caur lūgšanu un sakramentiem, caur parastiem un pārdabiskiem dzīves notikumiem, lai līdzīgi svētajam Pāvilam mēs kādreiz varētu teikt: “Es dzīvoju, bet jau ne es, bet manī dzīvo Kristus. Un cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani mīlējis un atdevis sevi par mani.” (Gal 2, 20) Palīdzi vienmēr būt atvērtiem uz neaptveramo Lieldienu spēku, uz šo Dzīves Gaismu, Pasaules Gaismu (sal.: J 1,4-5; 8, 12; 9, 5), kura tik vareni atmirdzēja Lieldienu naktī. Dievs, Svētais Gars, palīdzi man un mums bieži izmantot Lieldienu slavas himnu, kas tik vareni apdzied Tavu mīlestību uz mums, Dieva Jēra uzvaru un patiesību (ko attēlo arī lūgšanas pamatbilde), ka tu vienmēr vēlies, lai Jēzū Kristū, Viņa Krustā un Augšāmcelšanās spēkā “apvienojas zeme un debesis, izlīgst cilvēks ar Dievu”:
Lai līksmo visi eņģeļi debesīs un visi Dieva kalpi. Lai līksmi skan Lieldienu zvani, sveicot Kungu Jēzu ar uzvaru. Priecājies, zeme, Kunga spožumā, jo ir izklīdusi grēka tumsa. Priecājies arī tu, Māte – Baznīca, ietērpta gaismā no augstumiem. Svētnīcu sienas lai piepildās ar tavu ļaužu dziesmām. (…)
Patiesi tas ir labi un taisnīgi, ka mēs no visas sirds un gaviļpilnām balsīm slavējam neredzamo Dievu, visvareno Tēvu un viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu. Viņš par mums atdeva mūžīgajam Tēvam Ādama parādu un seno grēka parādzīmi dzēsa ar savām asinīm.
Lūk, tagad ir Lieldienu svētki, kuros viņš – patiesais Jērs tika nonāvēts un ar viņa asinīm tika svētītas ticīgo mājas. Lūk, šī ir tā nakts, kurā mūsu tēvi, Izraēļa dēli, ceļā no Ēģiptes zemes sausām kājām pārgāja pār Sarkano jūru. Šī ir tā nakts, kas ar gaismas mākoni izklīdināja grēka tumsu. Lūk, šī ir tā nakts, kas Kristum ticīgos visā pasaulē, atbrīvotus no netikumiem un grēka varas, ietērpj žēlastībā, pievieno svētajiem. Šī ir tā nakts, kurā, sarāvis nāves valgus, Kristus kā uzvarētājs cēlās augšā no kapa. Nebūtu nozīmes mūsu dzīvībai, ja mēs nebūtu pestīti.
Ak, apbrīnojamā tava, Kungs, labvēlība pret grēcīgo cilvēku, ak, neaptveramais tavas mīlestības lielums: lai atpirktu kalpu, tu atdevi Dēlu! Ak, patiesi nepieciešamais Ādama pārkāpums, kas ar Kristus nāvi tiki izdeldēts! Ak, laimīgā vaina, kas izpelnījies pasaulei tādu Pestītāju! Ak, patiesi svētīgā nakts, kam vienīgai bija lemts zināt Kristus augšāmcelšanās laiku un stundu. Šī ir tā nakts, par kuru ir rakstīts: Un nakts kļūs gaiša kā diena, un šī nakts būs mana gaisma un līksmība. Šīs nakts svētdarītāja vara izdzēš noziegumus, nomazgā vainas, atjauno nevainību kritušiem grēkos un dāvā noskumušiem prieku. Tā aizdzen naidu, ienes saticību un pazemina varenos.
Tāpēc šajā žēlastību pilnajā naktī pieņem, Kungs Dievs, šo vakara slavas upuri, ko Tev, svinīgi upurējot Lieldienu sveci, ar savu kalpu rokām sniedz svētā Baznīca. Mēs saprotam šīs vaska sveces attēloto līdzību, virs kuras plīvo Dieva godam iedegtā uguns. Tā dāvā visiem savu gaismu un tomēr neko nezaudē no sava mirdzuma. Ak, patiesi svētīgā nakts, kurā apvienojas zeme un debesis, izlīgst cilvēks ar Dievu. Tāpēc, Kungs, mēs Tevi lūdzam, lai šī Tavam godam svētītā svece, izklīdinot šīs nakts tumsu, nepārtrauktu degt un mirdzēt, un, Tevis pieņemta kā patīkama smarža, pievienotos taviem spīdekļiem debesīs. Lai viņas liesma sagaida rīta Zvaigzni, to Zvaigzni, kas nepazīst rietu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas, atgriezies no nāves valstības, gaiši mirdz pār cilvēku cilti un dzīvo un valda mūžu mūžos. Amen.
(Lieldienu slavas himnas garākais variants)
Noslēgumā es lūdzos, Tēvs, par katru ticīgo, lai manī un mūsos tā atspoguļojas Tavas Debess “žēlastības mākoņi un koki”, ka arī mēs, pateicoties Lieldienām, būtu kā Tavs Dēls – “Gaisma pagānu apgaismošanai” (sal. Lk 2, 32). Palīdzi mums ar savu žēlastību un žēlsirdību izpildīt sūtību, kuru jau sen esi paredzējis un izteicis caur pravieti Isaju: “Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu citām tautām, ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.” (Is 49, 6) un esi to īstenojis svētā Pāvila un Barnabas sirdīs un dzīvē, ko viņi publiski komentēja, citējot vārdus: “Jo tā Kungs mums pavēlējis: Es Tevi nolikšu pagāniem par gaismu, lai Tu būtu pestīšana līdz pasaules galam.” (Apd 13, 47)
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Pr. Pāvils S. Kamola
Debesu atspulgs, Dievs, ir Tavas godības un varenuma atspulgs uz zemes. Tas ir Tavas mīlestības nemainīguma, Tavu apsolījumu nemainīguma atspulgs. Kā Jēzus apsolījums saviem mācekļiem pēc augšāmcelšanās: “Un redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt 28, 20).
To simboliski izsaka arī šis attēls. Melnā koku josla ir kā trīs tumsas dienas kapā, lai Pasaules Gaisma atkal atklātos savā spēkā un spožumā. Tā ir Dzīvības uzvara pār nāvi!
Apustulis Pāvils mums saka: “Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar viņu.” (Kol 3, 4)
Konstance Laicāne
03.04.2021.
Fotobilde tapa: 2018.11.04.
Autors: pr. Pāvils Kamola
Vieta: Ezers “Vadzols”; Madonas novads