†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
“Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Ps 1, 1-3)
Un kaut šo augu lapiņas ir tik maziņas, tās “cenšas” savākt ūdeni arī visai pārējai daļai. Tas mudina domāt, ka arī mums ir svarīgi censties būt uzmanīgiem pret jebkuriem dzīves apstākļiem, jo tajos it visos ir atrodama Tava žēlastība. Pie tā mūs formē Tava Dēla, Jēzus Kristus mācība:
“Kas uzticīgs vismazākajās lietās, tas uzticīgs arī lielās, un kas ir netaisns vismazākajās lietās, tas arī netaisns lielās.” (Lk 16, 10).
Tādēļ es lūdzos, lai ir atvērtas acis uz to, kas katru dienu notiek mūsu dzīvēs. Lai mēs nelaižam garām iespēju saņemt Tavu svētību, Tavus izaicinājumus un izmantot pat pārbaudījumus. Jā, pat pārbaudījumus, jo
“mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu, tiem, kas saskaņā ar lēmumu ir aicināti kļūt par svētajiem.” (Rom 8, 28)
Šī bilde arī atgādina, ka lielāks spēks, iedarbīgums ir tur, kur ir kopiena. Viena lapiņa ir viena lapiņa, bet, savienota ar pārējām, veido lielumu. Tēv, palīdzi mums būvēt stipras kopienas: ģimenes, draudzes, pilsētas un novadus un Tēviju! Palīdzi atcerēties, ka pasaules izmaiņa sākas, pirmkārt, ar katru, jo, ja es pats gribēšu atgriezties un dzīvot svētumā, kā arī otra persona gribēs brīvprātīgi pilnveidoties, tad mēs kopā augsim svētumā un būvēsim stipru kopienu. Atgādini mums, ka nav svēto “mēs” bez svētā “es”! Taču svēto kopienu var veidot tikai konkrēti tās svētie locekļi! Cik lieliski par to atgādina Baznīcas pirmie gadi pēc Svētā Gara atnākšanas, par kuriem svētais Lūkass rakstīja:
“Viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. Visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.” (Apd 2, 42.44-47).
Nāc, Svētais Gars, un caur Jēzus nopelniem ieved katru no mums Baznīcas dziļumos! Aizved tik tālu Dieva žēlastībā, ka par tās “upi” mūsu katra dzīvē mēs varētu apliecināt ar pravieša Ezehiēla vārdiem :
“Tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist.” (Ez 47, 5)
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas mūsu dēļ cieta un augšāmcēlās. Āmen.
Pr. Pāvils S. Kamola
Fotobilde tapa: 2021.03.15
Autors: pr. Pāvils Kamola
Vieta: Ezera “Vadzols” apkārtne; Madonas novads