†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Mīļais Debesu Tēvs, šodien es lūdzos par Tava Svētā Gara dāvanu, lai redzot Tavu radību – klintis, kalnus, mēs varētu meditēt un kontemplēt tos Tava Vārda gaismā. Lai mums palīdz daži Tavas atklāsmes fragmenti.
“Tad Mozus sacīja: “Rādi man, lūdzams, Savu godību!” Un Viņš [Dievs] sacīja: “Es likšu visai Savai godībai iet garām tavā priekšā, un Es saukšu tavā priekšā Tā Kunga Vārdu. Jo Es esmu žēlīgs, kam esmu žēlīgs, un, par ko Es apžēlojos, par to Es apžēlojos.” Bet Viņš sacīja: “Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt un palikt dzīvs.” Un Tas Kungs sacīja: “Redzi, še pie Manis ir vieta, kur tu vari nostāties uz klints. Un notiks, kad Mana godība ies tev garām, Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku, līdz kamēr būšu pagājis garām. Un, kad Es pacelšu Savu roku, tu Mani redzēsi no muguras, bet Mans vaigs nebūs redzams.” (Izc 33, 18-23)
“Mans draugs atbild un saka man: celies, mana draudzene, mana skaistule, un nāc šurpu! Jo redzi, ziema ir pagājusi, lietus ir mitējies, un lietus posms ir galīgi izbeidzies! Zemes virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks – pavasaris, un ūbeles balss jau dzirdama mūsu zemē. Vīģes kokiem sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši un izdveš savu smaržu. Piecelies, mana draudzene, un nāc, mana daiļā, nāc šurp pie manis!” “Tu, mana dūja klinšu spraugās, slēpta akmeņu plaisās, parādi man savu vaigu un liec man dzirdēt savu balsi, jo tava balss ir salda un tavs vaigs ir mīlīgs!” (Dz 2, 10-14)
“Klausi, ak, Dievs, manu skaļo saucienu, ņem vērā manu lūgšanu! No zemes gala es Tevi saucu savas sirds tvīksmē, pacel mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani, jo Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem, es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā! Jo Tu, Dievs, klausi manus solījumus, dod mantojumu man kā vienam no tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.” (Ps 61, 2-6)
“Brāļi, es negribu atstāt jūs neziņā, ka mūsu tēvi visi bija zem padebess un visi gāja caur jūru, Un padebesī, un jūrā visi ir kristīti Mozū, u visi ēda to pašu garīgo barību, un visi dzēra to pašu garīgo dzērienu (viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem sekoja), bet klints bija Kristus; tomēr daudzi no viņiem Dievam nepatika; un viņi gāja bojā tuksnesī. Bet tas viss notika mums par brīdinājumu, lai mēs nekārotu pēc ļauna, kā viņi ir kārojuši…” (1 Kor 10, 1-6)
“Un atmetuši visu ļaunprātību un viltību, un liekulību, un skaudību, un visas mēlnesības, bez viltības, kā jaunpiedzimuši bērni alkstiet pēc garīgā piena, lai jūs no tā augtu atpestīšanai, jo jūs jau baudījāt, cik labvēlīgs ir Kungs. Ejiet pie Viņa kā pie dzīvā akmens, ko gan cilvēki atmeta, bet Dievs izredzēja un godāja! Uzceliet uz Viņa no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu celtni, topiet par svētajiem priesteriem, lai caur Jēzu Kristu nestu Dievam patīkamus garīgus upurus! Tāpēc Rakstos teikts: «Lūk, es lieku Sionā izredzētu, dārgu stūrakmeni, un kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā», un jums, kas ticat, ir gods, bet neticīgajiem šis «akmens, ko cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens» un piedauzības akmens, un apgrēcības klints tiem, kuriem vārds ir piedauzība, un tie netic. Tas viņiem arī lemts. Bet jūs esat izredzētā cilts, ķēnišķīgā priesterība, svētā tauta, iegūtie ļaudis, lai paustu Tā varenos darbus, kas jūs aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. Jūs citkārt nebijāt tauta, bet tagad esat Dieva tauta; nebijāt apžēloti, tagad esat apžēloti.” (1 P 2, 1-10)
“Bet Jēzus nonāca Filipa Cesarijas robežās un jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: «Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?» Bet viņi atbildēja: «Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, bet citi par Jeremiju vai vienu no praviešiem.» Jēzus viņiem sacīja: «Bet par ko jūs mani uzskatāt?» Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: «Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.» Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: «Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs. Un es tev saku: Tu esi Pēteris [klints], un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un es tev došu debesvalstības atslēgas. Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs.»” (Mt 16, 13-18)
Nāc, Svētais Gars, palīdzi mums dziļi saprast, par ko mums saka visas pasaules klintis un akmeņi. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Pr. Pāvils S. Kamola
Fotobilde tapa: 2019_06_15
Autors: pr. Pāvils Kamola
Vieta: Līču Laņģu grava, Liepas pagasts, Priekuļu novads