†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Mīļais Debesu Tēvs, šodien Tavā priekšā es domāju par ziemu un tās ainavām. Un kaut daži ziemas rītos, uz loga pamanot salu, var būt pat dusmīgi, ka ir tik auksts (iespējams, viņi ilgojas pēc vasaras), tomēr pateicos Tev, ka arī ziema sevī iever tik daudz skaista! Un vienu no tās skaistumiem atklāj šī bilde. Fotogrāfija daudzās sirdīs var izraisīt sajūsmu, jo rāda pasakainu dabas mākslu, un ir kā sapņu bilde. Pateicoties tai, sirdī atskan trīs vīru dziedātie vārdi:
“Slavējiet, aukstums un karstums, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos! Slavējiet, puteņi un krusa, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos! Slavējiet, ledus un sals, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos! Slavējiet, sniegi un sarma, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos!” (Dan 3, 67-70)
Es gribu lūgt, lai man un visiem Taviem bērniem būtu redzīgas sirds acis. Māci mūs redzēt ne tikai sasalušu logu un ne tik daudz koncentrēties uz to, ka nevar skaidri redzēt, kas atrodas aiz tā, bet vairāk domāt par to, kas tieši ir aiz loga un ka ir arī durvis, pa kurām var iziet laukā. Tā ir tik svarīga dzīves māksla – nekoncentrēties uz kādu trūkumu vai pat ļaunumu, bet domāt par to, pie kā Tu vari mūs vest, ejot pārbaudījumiem cauri.
Skatoties uz šo bildi, var domāt ne tikai par skaidru redzamību, bet apbrīnot saules gaismas spēku, kas visam iet cauri. Tādējādi mēs varam meditēt līdz pat Tava Dēla, Jēzus Kristus noslēpumu līmenim. Evaņģēlijs saka, ka īsi pirms Viņa aizmigšanas nāvē, “no sestās stundas tumsa iestājās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai” (Mt 27, 45). It kā viss beigtos, it kā nebūtu cerības, it kā visa pasaule mirtu kopā ar Kristu. Bet taču pirms tam Viņš skaidroja, ka nekāda “ziema” nevarēs uzvarēt Viņa Valstības “logus” (sal. Mt 16, 18); un “rādīja”, kas būs “aiz aizsalušā loga”. Evaņģēlijs saka: “Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš un jākļūst vecāko un augsto priesteru, un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un pēc trim dienām Viņš celsies no miroņiem.” (Mk 8, 31) Un par Trīsvienības – dievišķās Gaismas uzvaru Kristus vismaz trīs reizes mums atklāti runāja iepriekš (sal. Mk 9, 31; 10, 33-34). Bet apustuļu un mācekļu sirdis to nevarēja skaidri “ieraudzīt”. Tādēļ krusta laikā visi “atstāja Viņu un aizbēga” (Mt 26, 56). Tomēr – līdzīgi kā šī bilde uzrāda saules gaismas spēku – tā pēc trim dienām “Auseklis no augšienes mūs uzlūkoja” (sal. Lk 1, 78) un no Jēzus tukšā kapa izstaroja Tavas dievišķās Gaismas uzvara! Par to liek priecāties Tavs lielais kalps svētais Pāvils, rakstot, ka “Jēzus Kristus uzvarēja nāvi un evaņģēlijā apgaismoja dzīvību un neiznīcību” (sal. 2 Tim 1, 10).
Tādēļ, Debesu Tēvs, palīdzi mums Tavā Garā redzēt tālāk – redzēt līdz mūžīgajai Gaismai. Palīdzi mums nekad nezaudēt cerību; pat tad, kad pienāktos mirt. Dod, lai esam līdzīgi mūsu visu ticības tēvam Ābrahamam, kas, “pretī cerībai cerēdams” (Rom 14, 18), uzticējās Tev.
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Pr. Pāvils S. Kamola
Aizsalušais dvēseles logs
Ziemas sals spēj izveidot neatkārtojamus aizkarus uz logu rūtīm. Skatoties uz šiem rakstiem, varam priecāties par Dieva radītās pasaules skaistumu.
Arī mūsu cilvēciskās dvēseles logs var pārklāties ar aukstu ledus kārtu. Tas notiek pavisam nemanāmi. Dzīvojot ar Dievu sirdī, ar mīlestību pret tuvāko, mūsu dvēseles logs ir dzidrs un skaidrs. Caur to ienāk Dieva mīlestība, gaisma un siltums. Sirdī sakrātās dusmas, aizvainojumi, neapmierinātība šo logu padara netīru. Nepiedošana un naids kā ledus kārta apņem dvēseli. Sirds protestē, bet prāts nepieņem atziņu, ka izvēlētais ceļš nav īstais. Kāpēc ir tik auksti un neomulīgi?!!Tāpēc, ka loga rūts ledus ir klāts ar grēka sodrējiem… Dieva mīlestības un žēlsirdības stari laužas cauri šim sasalumam, tomēr nespēj aizsniegt sirdi. Grēks ir kā inde, vispirms saindē dvēseli, tad pārņem visu miesu. Ledus un grēka sodrēju kārta neļauj ieraudzīt pasauli tīrās krāsās.
Dievs aicina drosmīgi ieskatīties sevī, kļūdu un neveiksmju cēloņus vispirms meklēt sevī. Tāpat kā Viņš Ābrahāmu aicināja iziet no savas zemes, no savas tautas, lai iemantotu apsolīto zemi, tāpat Viņš aicina katru no mums iziet no sava dvēseles cietuma. Iziet , lai saņemtu…, bet lai saņemtu Dieva gaismu, ir jāatsakās no visa tā, kas traucē savas dvēseles logu turēt tīru. Ir jātic, ka Jēzus spēj nokāpt mūsu šaubu, naida un nepiedošanas ellē, un izvest patiesības un brīvības saulē.
Jēzus mūs aicina: “Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mt 5, 44-45).
Konstance Laicāne,
07.03.2021. Līgo.
Fotobilde tapa: 2021.02.18 (7:43)
Autors: Inguna Jankovska
Vieta: Dzelzava, Gulbenes nov.