†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Mīļais Debesu Tēvs, paldies Tev par kalniem, par to lielumu un skaistumu! Mums bija dots tur būt vairākas reizes! Un ar vairākiem cilvēkiem tik daudz piedzīvot. Paldies Tev, ka kalni vieno cilvēkus un viņu sirdis! Ka dod atpūtu un iepriecina. Paldies Tev par tur piedzīvotajām pastaigām, sarunām, lūgšanām, kopīgajām maltītēm un kopīgo izbrīnu par redzēto!
Šī bilde, kas tapa kalnos, man atgādina par dienu, kad bija liels lietus. Paldies Tev, ka Tu sūti lietu! Tas katram var atgādināt par Evaņģēliju, kurā ir Tavs Dēls, mūsu Kungs – Jēzus Kristus, kas saka: “Lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas debesīs, kas liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem!” (Mt 5, 45) Tādēļ lietus stāsta par Tavu žēlastību un žēlsirdību, par Tavu dāsnumu! Paldies Tev, Tēvs!
Kalnos mūsu ceļā starp akmeņiem bija šī nelielā peļķe. Tik skaisti varējām vērot, kā visi ūdens burbuļi vienojas un atspoguļo apkārtējo pasauli: mūs – klātesošos, kokus, kalnus un debesis. Šo bildi varējām uztvert, kā cilvēku kopienas ikonu – katrs esam atsevišķi, bet Tu gribi, lai mūsos notiek “pasaule”, kurā esam mēs paši, citi cilvēki (ar kuriem veidojam attiecības vai vienkārši esam kopā), kā arī Tu, kas esi mūsu Tēvs, kas gaidi Debesīs.
Daži burbuļi bija lielāki nekā pārējie. Varbūt tādēļ, lai – domājot par konkrētu cilvēku un viņa sirdi – mēs sadzirdētu jautājumu, kuru Tu gribi dažiem no mums uzdot. Jautājumu, kuru kādreiz uzdevi sv. Pēterim: “…vai tu mani mīli vairāk nekā viņi?” (J 21, 15) Jā, mēs zinām, ka esam aicināti uz dažādiem svētuma līmeņiem, uz dažādu mīliestības intensivitāti. Bet tas nedara mūs mazāk laimīgus. Tādēļ palīdzi mums mīlēt maksimāli, cik katra spēkos. Ir taču teikts: “Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta!” (Mt 22, 37) Un tas neapdraud nevienu – to esi mums paskaidrojis caur svēto Terēzi! Lūk:
“Reiz es izteicu savu izbrīnu par to, ka mīļais Dievs Debesīs nepiešķir vienādu svētlaimi visiem saviem izredzētajiem. Es baidījos, ka visi nav laimīgi. Tad Paulīne sūtīja mani atnest tēta lielo glāzi un nolikt to blakus manam mazajam uzpirkstenītim, pēc tam tos abus piepildīt ar ūdeni, un tad man jautāja, kurš no tiem pilnāks. Es atbildēju, ka abi ir vienādi pilni un ka nav iespējams tajos ieliet vēl vairāk ūdens. Tādā veidā mana mīļotā Māte man lika noprast, ka Debesīs mīļais Dievs saviem izredzētajiem dos tik lielu godību, cik vien katrs varēs saturēt, un tādēļ pēdējam nebūs par ko apskaust pirmo.” (A 19r-19v)
Tādēļ, Tēvs, es lūdzos, lai mēs mākam viens otru papildināt, kaut esam tik dažādi un tik dažādām Tavām dāvanām, talantiem, harizmām. Palīdzi, lai šī dzidrās ūdenspeļķes bilde paliek mūsu sirdīs kā Baznīcas ikona – Baznīcas, kura sastāv no dažādām dvēselēm, bet visās ir Tava žēlastība un visi esam aicināti attēlot sevī Debesis un Tavu Dēlu, Jēzu Kristu! Vai ne par to lasām Tavā Vārdā:
“Un Viņš [Jēzus Kristus] iecēla citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, bet citus par ganiem un mācītājiem, lai sagatavotu svētos kalpošanas darbam, Kristus miesas uzcelšanai, kamēr mēs sasniegsim vienību ticībā un Dieva Dēla atzīšanā, vīra briedumu, Kristus mūža pilnības mēru…” (Ef 4, 11-13)
“Vienam caur Garu tiek doti gudrības vārdi, citam tanī pat Garā zinātnes vārdi, citam ticība tai pašā Garā, citam dāvana dziedināt tanī pat vienā Garā, citam darīt brīnumus, citam pravietot, citam pazīt garus, citam dažādas valodas, citam valodu tulkošana. Bet to visu dara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram, kā gribēdams.” (1 Kor 12, 8-11)
Vai arī citā vietā:
“Dievs Baznīcā dažus iecēla: pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad deva spēku darīt brīnumus, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt, runāt dažādās valodās, iztulkot runas. Vai tad visi ir apustuļi, vai visi pravieši, vai visi mācītāji? Vai visi ir brīnumdarītāji, vai visiem ir dāvanas dziedināt, vai visi runā mēlēs, vai visi tās iztulko?” (1 Kor 12, 28-30)
Uzlūkojot līdzīgas ūdenspeļķes, palīdzi mums, Tēvs, saprast Baznīcas bagātību un tājā atrast savu vietu un savu kalpošanu. Lai mēs izmantojam savstarpējo dažādību, pateicoties kurai “viss notiks pacelšanai” (sal. 1 Kor 14, 26). Un lai lietojam tik dažādās Svētā Gara dāvanas Baznīcas celšanai (sal. 1 Kor 14, 12). Lai tas notiek saskaņā ar Tavu gribu, jo Tu saki:
“…žēlastības ir dažādas, bet tas pats Gars. Un ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. Un ir dažāda darbība, bet tas pats Dievs, kas visos visu dara. Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme, lai nestu svētību.” (1 Kor 12, 4-7)
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
Pr. Pāvils S. Kamola
Fotobilde tapa: 2018_07_26
Autors: pr. Pāvils S. Kamola