†M
Visuma skaistums. Radītās pasaules kārtību un harmoniju nosaka radību dažādība un attiecības, kas pastāv starp tām. Cilvēks pakāpeniski atklāj šīs attiecības kā dabas likumus, kuri zinātniekos izraisa sajūsmu. Radības skaistums atspoguļo Radītāja bezgalīgo skaistumu. Tam jāiedveš cilvēka prātā un gribā cieņa un padevība. KBK 341
Bildi lielākā izmērā var atvērt, uzklikšķinot uz tās.
Mīļais Debesu Tēvs, es Tev pateicos par jautājumiem un atbildēm, pamudinājumiem un norādēm, kuras esi man un mums atstājis dabā. Atceros, ka daži to sauc par “Piekto Evaņģēliju”. Es atceros arī svētā Jāņa no Krusta domas, ka skatoties uz pasauli, viņš visur, arī pašā cilvēkā, redzēja Tavas “pēdas”. Un ilgojās pēc Tevis paša, un meklēja Tevi. Palīdzi man un pārējiem meklēt Tevi, sekot Tev, ejot pa šīm pēdām.
Šodien dabas “grāmatā” es lasu par Tavu Dēlu, Jēzu Kristu, par kuru esi mums jau sen teicis caur pravieti Isaju: “Redzi, tas ir Mans kalps, ko Es neatlaižu; Mans izredzētais, pie viņa Manai dvēselei ir labpatika. Es liku Savu Garu uz viņu, lai viņš nes tautām taisnību. Viņš nebrēks un netrokšņos, un viņa balsi nedzirdēs uz ielas. Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs; uzticīgi viņš darīs zināmu tiesu pēc patiesības. Viņš nepagurs un nekritīs, kamēr viņš nenodibinās taisnību virs zemes. Jūras salas jau cer uz viņa norādījumiem.” (Is 42, 1-4). Es Tev pateicos par Jēzus maigumu, par kuru man atgādina ezerā esošās niedres, bet arī par Jēzus neatlaidību – ka Viņš gribēja mūs atpestīt.
Palīdzi man skatīties tā, kā Viņš: lai es nenicinu to, kas vājš, nepilnīgs; lai ar mieru pieņemu to, kas dzīvē bija, ir un būs nepilnīgs, vājš, pat grēcīgs, bet lai pie tā izkopju cerību un paļāvību, kura pie visa aicinās Tevi, Tavu žēlastību un žēlsirdību. Palīdzi man ieaicināt Jēzu, lai Viņš dziedina mūsu sirds un dzīves “niedres”, jo arī par Viņu Tu esi teicis tā paša pravieša grāmatā: “Kungs mani sūtījis dziedināt salauztas sirdis” (Is 61,1). Un par to lūdzos droši arī tādēļ, ka Evaņģēlijs norāda, ka šie vārdi, šī sūtība tiešām attiecas uz Tavu Dēlu, mūsu Kungu, Jēzu Kristu:
“Un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis, un pēc sava paraduma sabata dienā iegāja sinagogā; un viņš piecēlās lai lasītu. Un Viņam pasniedza pravieša Isaja grāmatu. Un Viņš, grāmatu atverot, atrada vietu, kur bija rakstīts: «Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu un atmaksas dienu.» Un Viņš aizvēra grāmatu, atdeva to apkalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā bija vērstas uz Viņu. Un Viņš sāka runāt tiem: «Šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs.»” (Lk 4, 16-21).
Bet esmu drošs lūgties par vēl lielāku žēlastību. Es lūdzu piepildi mani ar Savu Svēto Garu! Atjauno mani kā Tavu Svētā Gara svētnīcu! Esmu taču kristīts Jēzū Kristū, esmu iestiprināts! Un paveic to žēlīgi arī tajos, kas nes kristieša vārdu. Tādēļ, Tēvs, palīdzi man un mums, lai mūsos izpildās šie pravieša Isaja vārdi. Svētī mūs, lai arī mēs esam Svētā Gara piepildīti un sūtīti! Dod, lai mēs esam tik stipri savās sirdīs, ka “ielūzušu niedri nenolauzīsim un kvēlojošu degli neizdzēsīsim”. Vēl vairāk: lai Tava Gara spēkā arī mēs, kristieši, esam “svaidīti un sūtīti sludināt Evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds, cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Tavu žēlastības gadu un atmaksas dienu”!
Tavā klātbūtnē, Tēvs, es gribu izteikt arī Tava svētā kalpa – svētā Franciska no Asīzes, Svētā Gara svaidītā vīra, lūgšanas vārdus. Tie atsaucas manā sirdī, kad domāju par trauslajām niedrēm, par pasaules vājumu un grēku, par mūsu aicinājumu un Tavu Svētā Gara dāvanu Baznīcai:
“Ak, Kungs, dari mani par Tavu miera nesēju.
Lai tur, kur naids, es nestu Mīlestību;
Lai tur, kur dara pāri, es nestu Piedošanu;
Lai tur, kur šķelšanās, es nestu Vienotību;
Lai tur, kur šaubas, es nestu Ticību;
Lai tur, kur maldi, es nestu Patiesību;
Lai tur, kur izmisums, es nestu Cerību;
Lai tur, kur skumjas, es nestu Prieku;
Lai tur, kur tumsa, es nestu Gaismu.
Ak, Kungs, lai es netiektos tik daudz būt mierināts kā mierināt.
Ne tik daudz saprasts, cik citus saprast;
Ne tik daudz mīlēts, cik citus mīlēt.
Jo mēs saņemam dodot.
Piedodot iegūstam piedošanu.
Nomirstot sev, piedzimstam Mūžīgajai Dzīvei.”
Amen.
Pr. Pāvils S. Kamola
Fotobilde tapa: 2021_01_17, 15:28
Autors: pr. Pāvils S. Kamola
Vieta: Kaļņa ezers, Gulbenes novads