Lk 8, 1-15

†_M

 

---

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

---

Rakstu vieta: Lk 8, 1-15

1. Un pēc tam notika, ka Viņš apstaigāja pilsētas un miestus, mācīdams un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija ar Viņu, 2. Un arī dažas sievietes, kuras Viņš bija izdziedinājis no ļaunajiem gariem un slimībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļaunie gari, 3. Un Joanna, Heroda nama pārvaldnieka Kūzas sieva, un Zuzanna, un daudzas citas, kas ar savu rocību kalpoja Viņam.

4. Bet kad sanāca daudz ļaužu un no visām pilsētām steidzās pie Viņa, tad Viņš runāja līdzībā: 5. Izgāja sējējs savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un debess putni to apēda. 6. Cita krita uz klints un uzdīgusi nokalta, jo tai nebija mitruma. 7. Un cita krita starp ēkšķiem, un ērkšķi, kopā augot, nomāca to. 8. Un cita krita labā zemē un uzdīgusi deva simtkārtīgus augļus. To sacījis, Viņš sauca: Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

9. Bet Viņa mācekļi jautāja, ko šī līdzība nozīmē? 10. Viņš tiem sacīja: Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.

11. Bet šī līdzība ir: sēkla ir Dieva vārds. 12. Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird; pēc tam nāk velns un aiznes vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netiktu pestīti. 13. Un kas uz klints, ir tie, kas dzirdēdami vārdu, priekā uzņem to, bet tiem nav saknes; kādu laiku viņi tic, bet kārdināšanas brīdī tie atkrīt. 14. Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus. 15. Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.

---

Jaunais tulkojums: 

1 Pēc tam Jēzus apstaigāja pilsētas un ciemus, sludinādams un mācīdams evaņģēliju par Dieva valstību; tie divpadsmit bija ar viņu. 2 Un tāpat arī dažas sievietes, kas bija dziedinātas no nešķīstiem gariem un slimībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi dēmoni, 3 Joanna, Hēroda pārvaldnieka Hūzas sieva, arī Zuzanna un daudzas citas, kas ar savu rocību gādāja par viņiem.

4 Kad sapulcējās liels ļaužu pūlis un daudzu pilsētu ļaudis sanāca pie viņa, viņš runāja līdzībā: 5 “Sējējs izgāja sēt sēklu. Viņam sējot, cita krita ceļmalā un tika samīta, un debesu putni to apēda; 6 cita krita klintainē un uzdīgusi novīta, jo tai nebija valgmes; 7 Cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, reizē augdami, to nomāca; 8 Cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To pateicis, viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

9 Tad mācekļi viņam jautāja: “Ko nozīmē šī līdzība?” 10 Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredzētu un dzirdēdami nesaprastu.

11 Šī līdzība ir šāda, redzi, sēkla ir Dieva vārds. 12 Ceļmalā ir tie, kas dzird; bet tad nāk sātans un paņem prom vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netaptu izglābti. 13 Bet kas sēts klintainē – ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, ar prieku to uzņem, bet, būdami bez saknēm, tikai uz brīdi notic, bet pārbaudījuma laikā atkrīt. 14 Bet kas sēts starp ērkšķiem – ir tie, kas vārdu ir dzirdējuši, bet dzīves rūpesti, bagātība un baudas to noslāpē, un tie augļus nenes. 15 Bet kas sēts labā zemē – ir tie, kas vārdu dzird un glabā to krietnā un labā sirdī un augļus nes pacietībā.

---

Rakstu vieta: Lk 8, 1-3

Paralēlās vietas: –

Līdzīga tēma:

• Mt 27, 55-56 → Mk 15, 40-41 → Lk 23, 49
• Mk 4, 23 → Mk 1, 39 → Lk 4, 44

Atsauces:

• Lk 8,1 par.: Apd 17,1; Mk 1,39; Lk 4,43.
• Lk 8,2 par.: Mt 28,1 par.; J 20,11-18; Lk 10,38nn; 13,11; 23,27; 24,10; Apd 1,14; Mt 27,61 par.; J 19,25; Mt 12,45; Lk 11,26; 8,30.
• Lk 8,3: Lk 24,10?; Apd 13,1.

---

Rakstu vieta: Lk 8, 4-8

Paralēlās vietas:

• Mt 13, 1-9;
• Mk 4, 1-9

Līdzīga tēma:

• Mk 2, 13;
• Lk 5, 1-3

Atsauces:

• Lk 8,4a par.: Mt 5,1; 15,29; 24,3; Mk 2,13. • Lk 8,4b par.: Ties 9,7; Is 28,23; Ez 20,47; Mk 1,38; 2,13.17; 1 Ķēn 5,12; Sak 1,1; Sīr 47,17; Māc 12,9; Mt 13,34- par.; Ebr 9,9; 11,19. • Lk 8,6 par.: Mt 13,20 par.; Jon 4,7.10; Jk 1,11; 1 P 1,24-25; J 15,6; Ps 1,3; Jer 17,8. • Lk 8,7 par.: Rad 3,18; Īj 31,40; Is 32,13; Os 10,8; Ebr 6,8. • Lk 8,8 par.: Rad 26,12; Is 5,10.

---

Rakstu vieta: Lk 8, 9-10

Paralēlās vietas:

• Mt 13, 10-17;
• Mk 4, 10-12;

Līdzīga tēma:

• Mt 25, 29;
• Lk 10, 23-24;
• Lk 19,26
• J 12, 37-40

Atsauces:

• Lk 8,9 par.: Mt 13,34 par.; Mk 4,34 utt.; Lk 8,11n.
• Lk 8,10a par.: Mt 11,25 par.; 16,1; 1 Kor 2,10; Dan 2,25nn.47; Gudr 2,22; 1 Kor 5,12n; Kol 4,5; 1 Tes 4,12; 1 Tim 3,7; Apd 5,13; 1 Tes 4,13; 5,6; Ez 17,2; Hab 2,6; Ps 49,5; Sak 1,6; Sīr 41,11.
• Lk 8,10b par.: Is 6,9n; At 29,3; Jer 5,21; Ez 12,2; Mt 11,4 par.; 11,25 par.; Lk 19,42; J 6,36.40; 8,43; 9,40; 15,24; Apd 13,40n (Hab 1,5); Apd 28,26n; 1 Kor 14,21n (Is 28,11).

---

Rakstu vieta: Lk 8, 11-15

Paralēlās vietas:

• Mt 13, 18-23;
• Mk 4, 13-20

Līdzīga tēma: –

Atsauces:

• Lk 8,11 par.: Mt 13,3-9 par.; 1 Kor 9,11 u.t.t.
• Lk 8,12 par.: Mt 13,14 par.; Rom 1,16; 1 Kor 1,21 u.t.t.; 1 Tes 2,18; 3,5; 2 Kor 11,3.
• Lk 8,13a par.: Mt 13,5 par.; Apd 8,14; 11,1; 17,11; 1 Tes 1,6; 2,13; 2 Kor 11,4; 2 Tim 1,8-9; Jk 1,21.
• Lk 8,13b par.: 1 Tim 4,1; 2 Tim 4,3; Rom 8,35; 2 Kor 4,8n; Ebr 11,25; 1 Tes 3,7; 2 Tes 1,4.
• Lk 8,14 par.: Mt 6,19-34; 19,23 par.; Lk 12,22-33; Lk 14,18-20; 21,34; 1 Tim 6,9; Tit 3,14; 2 P 1,8; 2,13; 2 Tes 2,10; Ebr 3,13; Tit 3,3; Jk 4,1.3; 2 P 2,13.
• Lk 8,15 par.: Mt 3,8 par.; 12,33 par.; Lk 13,9; J 15,2.4-5.8.16; Rom 7,4-5; Kol 1,6.10. + Lk 21,19; Rz 2,7; Ebr 10,36; 12,1; Atkl 3,10; 13,10; 14,12.

---

Komentāri

• Astotās nodaļas pirmajos pantos sv. Lūkass veido sintēzi par Jēzus darbības noteiktu periodu.
  • Vēlreiz norāda, ka Jēzus nepaliek vienā vietā, negaida, ka cilvēki nāks pie Viņa, bet ceļo no pilsētas uz pilsētu, no ciema uz ciemu un sludina Dieva valstības evaņģēliju. Dieva valstības ideja ir Jēzus katehēzes galvenā tēma.
  • Šai mācību darbā Viņu pavada apustuļi. Klausoties Viņa vārdos, savām acīm skatoties viņa paveiktajos brīnumos, tie izdzīvo “garīgo  semināru”,  kas gatavo viņus apustuliskās kalpošanas nākotnei.
  • Par Jēzus un apustuliskās grupas ikdienu rūpējās dievbijīgas sievietes, kas pavadīja Jēzu un apustuļus viņu ceļojumos palestīniešu zemē.
    • Sv. Lūkass piemin tikai vienu, ka Jēzus viņu atbrīvoja no septiņiem nešķīstajiem gariem, bet pārējās viņš minēja vispārīgi, ka viņas tika atbrīvotas no ļaunajiem gariem un izārstētas no dažādām vājībām. Iespējams, katra “bija parādā” Jēzum. Līdz ar to nav brīnums, ka viņas kalpoja Jēzum un apustuļiem.
    • Viņiem sekos vēl citas sievietes, par kurām minēts Apustuļu darbos un sv. Pāvila vēstulēs. Piemēri: Lidija (sal. Apd 16, 14), Priskilla (sal. Apd 18, 2), Evodija un Sintiha (sal. Fil 4, 2),  Hloe (sal. 1 Kor 1, 11), Fēba (sal. Rom 16, 1). Sieviešu kalpošana turpinās arī  šodien, jo viņu pēdās iet dažādas dievbijīgas un drosmīgas sievietes gan klosteru habitos, gan laicīgajā apģērbā. Bez viņu līdzdalības būtu grūti iedomāties misionāru darbu vai vispārējo Baznīcas pastorālo darbību.

 

• Nākamajā rindkopā sastopamies ar slaveno līdzību par sējēju.
• Varbūt tieši tad, kad Jēzus apsēdās sludināt, piekrastes līdzenumā parādījās cilvēks, kas zemē sēja sēklu. Tā bija normāla, bieži sastopama dzīves situācija, tādēļ Jēzus uz šī saprotamā fona varēja sniegt mācību par Debesu lietām.
  • Palestīnas ceļi ne vienmēr ir ceļi šī vārda pilnā nozīmē. Tie bieži nav stingri atdalīti no lauksaimniecības zemes; drīzāk jāsaka, ka katru apstrādātās zemes gabalu šķērso vairāki ceļi. Tādēļ nav izbrīns, ka daudzas sēklas krita uz ceļa vai blakus tam. Nenogrimstot irdenā augsnē, tās samīdīja gājēji, un agrāk vai vēlāk izknābāja putni, kas bieži mēdza sekot sējējiem.
  • Palestīnā ir daudzreiz vairāk klinšu zemes nekā aramzemes. Visbiežāk tas ir zemes slānis, kas nedaudz pārklāj akmeņus. Uz akmeņainajiem izcirtumiem krītošie graudi drīz mirst, jo tiem trūkst mitruma. Līdzībā par ērkšķiem ar tiem jāsaprot visu veidu nezāles, kas ir ārkārtīgi izturīgas pret sausumu, strauji aug un sasniedz augstumu līdz pat 2 metriem. Graudaugi nevar pretoties nezāļu izaugsmes spēkam, nevar tajās pastāvēt.
  • Teikto par simtkārtīgu ražu nevajadzētu uztvert pārāk burtiski. “Simts reizes” šajā gadījumā ir “ļoti daudz”. Šī patiesība vēl labāk uztverama sv. Mateja versijā: “Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.” (Mt 13, 8)
    • Interesantu liecības interpretāciju sniedz svētais Hieronīms (ap 340-420). Saskaņā ar viņa domu šajā attēlā var saskatīt jaunavas, atraitņus un precētos ļaudis – katrs no tiem nes atbilstošus svētuma augļus. Viņa domu var uztvert līdzīgi kā sv. Pāvila teikto par dažādiem dzīves stāvokļiem (attiecībā uz jaunavu svētuma iespējamiem augļiem – sal. 1 Kor 7; attiecībā uz atraitņiem – sal. 1 Tim 5).
• Ar vārdiem “Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!” Jēzus mēdza mudināt savus klausītājus pārdomāt dzirdēto. Nepārprotami tam vajadzīga Dieva žēlastība/palīdzība. Līdzīgā fragmentā no Marka evaņģēlija pamudinājums skan savādāk un tajā atrodams kāds ironisks mājiens: “Jūs nesaprotat šo līdzību? Kā tad jūs sapratīsiet visas līdzības?” (Mk 4, 13) Tādā veidā tiek uzsvērta nepieciešamība iedziļināties Kristus vārdos, nevis tikai klausīties un ātri aizmirst.
  • Līdzīgu akcentu, ļoti skaisti izteiktu, var atrast sv. Jēkaba vēstulē: “Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami, jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī. Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija. Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jk 1, 22-25)
• Jūtot savu klausītāju neattapību, Jēzus pēc brīža paskaidro līdzības nozīmi. Pirms tam seko vārdi, kas izraisa zināmu nesaprašanu – “Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.” Vai no šiem vārdiem varētu secināt, ka Kristus apzināti mācīja līdzībās, lai „citi” neredzētu un nesaprastu Debesu Valstības noslēpumus? Taču šī paņemiena mērķis (mācīt līdzībās) bija paredzēts, lai katrs labas gribas cilvēks “ieraudzītu un saprastu”! Lai to uztvertu, jāsaprot, ka citāts no Isaja grāmatas, uz kuru atsaucās Jēzus, paredzēja sodu, kas piemeklēs jūdus par viņu naidīgo, neticīgo attieksmi pret Vecās Derības praviešu mācību. Uz šī fona Jēzus konstatē, ka Viņa mācība (tik vienkārša un viesiem saprotama) tomēr sastapsies ar klausītāju cietsirdību. Citējot pravieti, Jēzus norāda uz klausītāju cietsirdības sekām. Īpašā veidā tas vēlāk būs redzams attiecībā uz farizejiem.
• Jēzus izteiktais paskaidrojums norāda, ka sēkla ir Dieva vārds; ceļš ir pasaule; ērkšķi ir šīs dzīves prieki un bagātība; putni ir ļaunie gari. Daži komentētāji šo līdzību piedāvā nosaukt par “Dieva vārda likteni”. Svarīgi atzīmēt, ka trīs ceturtdaļas Dieva sēklas tiek izšķērdētas. Tikai katra ceturtā dod vēlamos augļus. Tas norāda, cik dziļi pirmdzimtā un personīgā grēka dēļ ir ievainota cilvēka daba. Precīzi to konstatēja sv. Pāvils, sakot: “…visi ir grēkojuši, un viņiem trūkst Dieva godības.” (Rom 3, 23) un tādēļ – turpina –  “…miesas gudrība ir naidīga Dievam; tā nepakļaujas Dieva likumam, nedz tā to spēj.” (Rom 8, 7) Tātad galvenā līdzības doma akcentē paralēlismu: sēklas – Dieva Vārds un zeme – cilvēku prāts un sirdis.
• Precīzāk skaidrojot klausītāju grupas:
  1. “Ceļmalā” un “kas uz klints” –  tie ir cilvēki, kuri klausās Dieva Vārdu, nesaistot to ar sevi. Viņi dzīvo nemitīgā izklaidībā un neviena Dieva patiesība nevar iegrimt dziļi viņu sirdīs, lai iesakņotos. Protams, Dieva skaistums vai vīzija par atlīdzību Debesīs var uz brīdi piesaistīt viņus, tomēr viņu griba ir pārāk vāja. Grūtībās tie padodas bez cīņas.
  2. “Kas krita ērkšķos…” – tie ir cilvēki, kurus pārņem naudas kāre un miesas baudījums. To paverdzināti, cilvēki nevar neko saglabāt no Dieva Vārda auglīguma.
  3. “Tie, kas labajā zemē” – tie ir cilvēki ar pozitīvu attieksmi un apziņu par nepieciešamību sadarboties ar Dieva žēlastību. Viņu sirdis un dzīve nes svētuma augļus. Bez šaubām šādu sirds un dzīves stāju, tam atbilstošo auglīgumu mēs redzam Baznīcas izsludinātajos svētajos. Viņi mums bija līdzīgi visā, tomēr viņu atbilde uz Dieva Vārdu, uz Dieva aicinājumu izraisīja tik lielus augļus, ka līdz pasaules beigām katrs no mums varēs nopietni izmeklēt savu sirdsapziņu, salīdzinot sevi ar viņiem un tad jo vairāk cenšoties dzīvot svētumā un nest “simtkārtīgus, sešdesmitkārtīgus vai trīsdesmitkārtīgus augļus”. 
• Līdzību par sējēju var uztvert kā stāstu ne tikai par cilvēku grupām, bet arī par cilvēka dzīves posmiem. 
• Dieva žēlastība taču grib atbrīvot no ļaunā gara ietekmēm, izraisīt sajūsmu par Dieva skaistumu, lai maksimāli ātri (dažreiz lielu svētumu sasniedz pat bērni vai jaunieši; šķiet, visi kristieši atceras sv. Terēzi no Lizjē, kura lielu Dieva Vārda auglīgumu sasniedza 24 gadu vecumā!) pievestu pie “simtkārtīgiem” svētuma augļiem. Tādējādi šīs līdzības gaismā katra cilvēka sirds var atrast cerību kļūt par auglīgu augsni Dieva Valstībai.  

---

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

• Salīdzinot sevi ar Jēzu, vai es varētu teikt, ka arī manī ir “Evaņģēliskā nemiera gars”, tas nozīmē, ka arī es “nesēžu uz vietas”, bet cenšos darboties ticībā un Baznīcā? Kādas tam ir konkrētas izpausmes? Ar kādu cilvēku grupu es strādāju ticībā visbiežāk (bērni, jaunieši, pieaugušie, seniori, slimie, nabagie, vai citi)?
• Kādā veidā es piedzīvoju savu “garīgo semināru” pirms kristībām vai pirms apzināta ticības praktizēšanas iesākuma? Kur, kādos dzīves apstākļos atrodas mans tagadējā ticības posma “garīgais seminārs”?
• Vai varu iztēloties sevi pašu kā līdzīgu tām sievietēm, kas sekoja Jēzum? Kāpēc es jūtos “parādā” Dieva žēlastībai?
• Ja vajadzētu norādīt uz tiem, kas man palīdz ticībā, kas mani pavada, kādus vārdus es rakstītu Marijas Magdalēnas, Joannas, Zuzannas, Lidijas, Hloe un citu (kurus piemin Bībele) vietā? Kurš no ticības līdzgaitniekiem ir kopā ar mani no manas (apzinātās) ticības sākumiem?
• Kura no tik daudzām Jēzus izteiktajām līdzībām uzrunā mani visvairāk? Kura no tām man ir nesaprotama līdz šim?
  • Piemēri: par sējēju (sal. Lk 8, 5-7), par aklajiem (sal. Lk 6, 39), par māju uz klints (sal. Mt 7, 24-27), par diviem parādniekiem (sal. Lk 7, 41-42), par muļķīgo bagātnieku (sal. Lk 12, 16-21), par kalpu, kas bija nomodā (sal. Lk 12, 37-40), par vīģes koku (sal. Lk 13, 6-9), par kviešiem un nezāli (sal. Mt 13, 24-30), par sinepju graudu (sal. Mt 13, 31-32), par raugu (sal. Mt 13, 33), par dārgumu tīrumā (sal. Mt 13, 44), par dārgo pērli (sal. Mt 13, 45-46), par tīklu zvējai (sal. Mt 13, 47-50), drēbēm un ielāpiem (sal.
    Lk 5, 36), par jauno un veco vīnu (sal. Lk 5, 37-39), par pazudušo avi (sal. Mt 18, 12-14), par nežēlīgo kalpu (sal. Mt 18, 23-35), par ganu un aitām (sal. J 10, 11-18), par žēlsirdīgo samarieti (sal. Lk 10, 30-36), par ielūgumu uz kāzām (sal. Lk 14, 16-24), par torņa celšanu (sal. Lk 14, 28-30), par karu (sal. Lk 14, 31-33), par zaudēto drahmu (sal. Lk 15, 8-10), par pazudušo dēlu (sal. Lk 15, 11-32), par nekrietno pārvaldnieku (sal. Lk 16, 1-8), par bagātnieku un Lācaru (sal. Lk 16, 19-31), par kungu un tā kalpu (sal. Lk 17, 7-10), par netaisnīgo tiesnesi (sal. Lk 18, 1-8), par farizeju un muitnieku (sal. Lk 18, 10-14), par strādniekiem vīnadārzā (sal. Mt 20, 1-16), par desmit kalpiem un minām (sal. Lk 19, 13-27), par diviem dēliem (sal. Mt 21, 28-32), par kāzām un tām atbilstošajām drēbēm (sal. Mt 22, 1-14), par desmit jaunavām (sal. Mt 25, 1-13), par talantiem (sal. Mt 25, 14-30), par vīnakoku (sal. J15, 1-2)?
• Ar kuru cilvēku grupu es identificētu sevi pašu: “ceļmalā” un “kas uz klints” vai “kas krita ērkšķos…” vai “tiem, kas labajā zemē”?
• Kuri no manas ģimenes locekļiem nes  Jēzus vārdiem atbilstošus svētuma augļus: “simtkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, trīsdesmitkārtīgus”?
• Vai esmu piedzīvoji tādu savas dzīves posmu, ko varētu raksturot vārdiem: “Man bija ausis dzirdēšanai, bet es neko nedzirdēju!”? Vai tas bija vairāk
• stipras sātana ietekmes dēļ, vai dažādu pārbaudījumu, dzīves grūtību un uztraukumu dēļ, vai tomēr bagātības un baudas dēļ?
• Vai pēc savas pieredzes varu apstiprināt sv. Hieronīma domu, ka Dievam veltītās jaunavas nes Baznīcai vislielākos  svētuma augļus, atraitņi – mazliet mazāk un precētie ļaudis – vēl mazāk? Vai mana pieredze tomēr piedāvā citu kārtību? Kāpēc?
• Vai man ir kāda paša atrasta līdzība (bilde, notikums no dzīves vai no dabas), pateicoties kurai es (bieži) citiem stāstu par Dieva skaistumu vai Viņa mācības patiesībām?

---