†M
Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,
fragmenti un atsauces vietas
Rakstu vieta: Lk 6, 46-49
46. Un ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarāt, ko es saku? 47. Es jums rādīšu ikkatru, kas pie manis nāk un manus vārdus klausa, un tos izpilda, kam viņš līdzīgs. 48. Viņš līdzīgs cilvēkam, kas, ēku celdams, raka dziļi un pamatus lika uz klints. Un straume ūdensplūdiem uznākot, gāzās pret šo māju un nevarēja to sakustināt, jo tās pamati bija uz klints. 49. Bet kas dzird un nedara, tas līdzīgs cilvēkam, kas savu namu ceļ uz zemes bez pamatiem; pret to gāzās straume, un tūdaļ tā sagruva; un šī nama sabrukšana bija liela.
46 Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko es saku? 47 Ikviens, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus, un dara pēc tiem, – es jums rādīšu, kam viņš līdzināms: 48 viņš līdzināms nama cēlājam, kas raka dziļi un pamatu lika uz klints; kad plūdi nāca, straumes triecās pret namu, bet nespēja to izkustināt, jo tas bija pamatīgi celts. 49 Bet, kas dzirdējis un tā nerīkojas, tas līdzināms cilvēkam, kas namu ceļ uz zemes – bez pamatiem; kad straumes triecās pret namu, tas tūlīt sagruva, un šī nama brukšana bija liela.”
Paralēlās vietas:
- Mt 7, 21 + Mt 7, 24-27
Līdzīga tēma:
- Mt 12, 50 → Mk 3, 35;
- Mt 25, 10-12;
- Mt 25, 41;
- Lk 13, 25-27;
Atsauces:
- Lk 6, 46 par.: Mal 1,6; Mt 3,2; 12,50; Mk 3,35; Mt 21,29.31; Lk 12,47; J 4,34; 7,17; 9,31; Rom 10,9; Flp 2,11; 1 Kor 12,3; Rom 2,13; 1 J 2,17; 3,7; Jk 1,22.25; 2,14.
- Lk 6, 48a par.: Mt 7,21; 12,50; 25; 1-13; Lk 8,21; Rom 2,13; Jk 1,25; Lk 12,5; Apd 20,35; 1 Kor 4,10.
- Lk 6, 48b par.: Ez 13,10-15; Ps 32,6; Īj 1,19; Is 28,16n; Ez 13,10-15; Sīr 22,16.
- Lk 6, 49a par.: Mt 25,2-8; 1 Kor 3,18; Jk 1,22.
- Lk 6, 49b par.: Gudr 4,4; Is 28,17; Sīr 22,21(18).
Atsauču teksti
- Mal 1, 6: Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu. Ja nu Es esmu tēvs, kur tad nu ir Man parādāmais gods? Ja Es esmu Kungs, kur tad ir pret Mani sajūtamā bijība? – tā saka Tas Kungs Cebaots jums, priesteri, kas jūs nicināt Manu Vārdu, – un tad jūs sakāt: kā tad mēs Tavu Vārdu nicinām?
- Mt 3, 1-3: 1. Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs, mācīdams Jūdejas tuksnesī 2. Un sacīdams: Gandariet par grēkiem, jo debesvalstība tuvu! 3. Šis ir tas, par ko min pravietis Isajs, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa tekas!
- 12, 47-50 (sal. Mk 3, 31-35): 47. Kāds Viņam sacīja: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē Tevi. 48. Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: Kas ir mana māte un kas mani brāļi? 49. Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi! 50. Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.
- Mt 21, 28-32: 28. Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā! 29. Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja. 30. Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja. 31. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā. 32. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.
- Lk 12,47-48: 47. Bet šis kalps, kas zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nepildīs viņa prātu, saņems daudz sitienu. 48. Bet kas nezinādams dara to, kas sodāms, tas saņems maz sitienu. Bet no katra, kam daudz dots, daudz arī prasīs; un kam daudz uzticēts, no tā daudz atprasīs.
- J 4,34: Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.
- 7,16-17: 16. Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Mana mācība nav mana, bet Tā, kas mani sūtījis. 17. Ja kāds vēlas Viņa gribu pildīt, tas no mācības sapratīs, vai tā no Dieva, vai es runāju pats no sevis.
- 9,31: Bet mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neuzklausa. Bet kas godā Dievu un Viņa gribu pilda, to klausa.
- Rom 10,9-10: 9. Jo, ja tu ar savu muti atzīsi Kungu Jēzu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tad būsi pestīts. 10. Jo sirdī ticam, lai panāktu attaisnošanu, bet ar muti apliecinām, lai panāktu pestīšanu.
- Flp 2, 9-11: 9. Tāpēc arī Dievs Viņu paaugstinājis un devis Viņam vārdu pār visiem vārdiem, 10. Lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē, 11. Un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.
- 1 Kor 12,3: Tāpēc es jums paskaidroju, ka neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: Lāsts Jēzum. Un neviens nevar pateikt: Kungs Jēzus, kā tikai Svētajā Garā.
- Rom 2,13: Jo ne likuma dzirdētāji ir taisnīgi Dieva priekšā, bet gan likuma izpildītāji būs taisnīgi.
- 1 J 2,17: Un pasaule un viņas kārība pāriet, bet kas izpilda Dieva gribu, paliek mūžīgi.
- 3,7: Bērniņi, lai neviens jūs nemaldina! Kas dara taisnību, tas ir taisnīgs, tāpat kā Viņš ir taisnīgs.
- Jk 1,22-25: 22. Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami, 23. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī. 24. Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija. 25. Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.
- 2,14: 14. Kāds labums, mani brāļi, ja kāds teiks, ka tam ticība, bet nav darbu? Vai ticība varēs viņu izglābt?
- Mt 7,21-23: 21. Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.
22. Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu? 23. Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari! - 12,50: 50. Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.
- 25, 1-13: 1. Tad debesvalstība būs pielīdzināma desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampiņas, izgāja pretim līgavainim un līgavai. 2. Bet piecas no tām bija vieglprātīgas un piecas gudras. 3. Jo piecas vieglprātīgās paņēma sev līdz lampiņas, bet nepaņēma eļļu. 4. Bet gudrās līdz ar lampiņām paņēma arī eļļu savos traukos. 5. Kad līgavainis kavējās, visas iemiga un gulēja. 6. Bet nakts vidū atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim! 7. Tad visas šīs jaunavas uzcēlās un iededzināja savas lampiņas. 8. Bet vieglprātīgās sacīja gudrajām: Dodiet mums no jūsu eļļas, jo mūsu lampiņas izdziest. 9. Gudrās atbildēja, sacīdamas: Lai nepietrūktu mums un jums, labāk ejiet pie pārdevējiem un nopērciet sev! 10. Bet kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis; un kas bija sagatavojušās, tās kopā ar viņu iegāja kāzās un durvis aizslēdza. 11. Bet pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atver mums! 12. Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. 13. Tāpēc esiet modri, jo nezināt ne dienu, ne stundu!
- Lk 8,19-21: 19. Bet atnāca pie Viņa māte un Viņa brāļi un daudzo ļaužu dēļ nevarēja Viņam tikt klāt. 20. Un Viņam tika ziņots: Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt. 21. Viņš atbildēja tiem, sacīdams: Mana māte un mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu klausās un izpilda.
- Rom 2,13: 13. Jo ne likuma dzirdētāji ir taisnīgi Dieva priekšā, bet gan likuma izpildītāji būs taisnīgi.
- Jk 1,22: Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami…
- Lk 12,4-5: 4. Un es jums, saviem draugiem, saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs neko nespēj darīt! 5. Bet es jums rādīšu, no kā jums jābaidās: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas iemest ellē. Tiešām, es saku jums: tā baidieties!
- Apd 20,35: 35. Es jums visu esmu rādījis, ka, tā strādājot, jāuzņem vājie, atminēdamies Kunga Jēzus vārdu, ko Viņš sacījis: Svētīgāk ir dot nekā ņemt.
- 1 Kor 4,10: 10. Mēs neprātīgi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti.
- Ez 13, 10-15: 10 Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina Manu tautu, sacīdami: miers, kad nav miera, un, kad tauta uzceļ sienu, tad tie to tikai apmet ar kaļķiem. 11 Saki šiem apmetējiem: tā sabruks! – Kad nāks stiprs lietus un Es likšu krist lieliem krusas gabaliem, un plosīsies viesulis, 12 tad siena sabruks, un jums zobgalīgi jautās: kur tad nu palika jūsu kaļķu apmetums? 13 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es sūtīšu dusmās viesuli un Savā bardzībā stipru lietu, un Savā dusmu karstumā krusas gabalus, lai tie visu iznīcina. 14 Es saārdīšu sienu, ko jūs apmetāt ar kaļķiem, Es to nogāzīšu pie zemes, ka tās pamati top redzami. Kad tā kritīs, arī jūs aiziesit bojā zem drupām, lai jūs beidzot atzītu, ka Es esmu Tas Kungs. 15 Kad Es tad būšu izlējis Savas dusmas pār to sienu un pār tiem, kas to apmeta ar kaļķiem, tad ļaudis jums sacīs: tur nav vairs ne sienas, nedz arī to, kas viņu apmeta ar kaļķiem…
- Ps 32,6: Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs.
- Īj 1,19: Un redzi, liela vētra nāca no tuksneša un sagrāba namu aiz visiem tā četriem stūriem; tas sagruva uz jauniešiem, un tie bija pagalam. Es vienīgais izglābos, lai tev to paziņotu.
- Is 28,16-17: 16 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: “Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā! 17 Es padarīšu tiesu par mērauklu un taisnību par atsvaru; krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi.”
- Sīr 22,16: Kā, uznākot zemestrīcei, nelūzīs iebūvēts koka spraislis, tā vajadzīgajā brīdī nebaiļosies sirds, balstījusies prātīgā padomā.
- Mt 25, 1-13 → skaties piezīmi pie Lk 6, 47-48a
- 1 Kor 3,18-19: 18. Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kāds uzskata sevi gudru šinī pasaulē, tam jātop neprātīgam, lai kļūtu saprātīgs. 19. Jo šīs pasaules gudrība ir Dievam neprātība. Jo ir rakstīts: Es notveršu gudros viņu viltībā.
- Jk 1,22: Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami…
- Gudr 4,4: 3 Turpretim bērnu daudzums nelīdzēs bezdievīgo pulkam, no ārlaulības atvasēm neviena neiesakņosies dziļi, droša pamata nebūs nevienai; 4 pat ja zaros sakuplos uz brīdi, ļodzīgi augušas, svārstīsies vējā, vētra ar saknēm tās izraus…
- Is 28,16-17: 16 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: “Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā! 17 Es padarīšu tiesu par mērauklu un taisnību par atsvaru; krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi.”
- Sīr 22,16: Kā, uznākot zemestrīcei, nelūzīs iebūvēts koka spraislis, tā vajadzīgajā brīdī nebaiļosies sirds, balstījusies prātīgā padomā.
Lk 6, Lk 6, 47. Es jums rādīšu ikkatru, kas pie manis nāk un manus vārdus klausa, un tos izpilda, kam viņš līdzīgs. 48a. Viņš līdzīgs cilvēkam, kas, ēku celdams, raka dziļi un pamatus lika uz klints. Lk 6, 48b. Un straume ūdensplūdiem uznākot, gāzās pret šo māju un nevarēja to sakustināt, jo tās pamati bija uz klints. Lk 6, 49. Bet kas dzird un nedara, tas līdzīgs cilvēkam, kas savu namu ceļ uz zemes bez pamatiem… Lk 6, 49b. …pret to gāzās straume, un tūdaļ tā sagruva; un šī nama sabrukšana bija liela. 46. Un ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarāt, ko es saku?
22. Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu? 23. Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!