Lk 6, 46-49

†_M

 

---

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

---

Rakstu vieta: Lk 6, 46-49

46. Un ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarāt, ko es saku? 47. Es jums rādīšu ikkatru, kas pie manis nāk un manus vārdus klausa, un tos izpilda, kam viņš līdzīgs. 48. Viņš līdzīgs cilvēkam, kas, ēku celdams, raka dziļi un pamatus lika uz klints. Un straume ūdensplūdiem uznākot, gāzās pret šo māju un nevarēja to sakustināt, jo tās pamati bija uz klints. 49. Bet kas dzird un nedara, tas līdzīgs cilvēkam, kas savu namu ceļ uz zemes bez pamatiem; pret to gāzās straume, un tūdaļ tā sagruva; un šī nama sabrukšana bija liela.

---

Jaunais tulkojums: 

46 Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko es saku? 47 Ikviens, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus, un dara pēc tiem, – es jums rādīšu, kam viņš līdzināms: 48 viņš līdzināms nama cēlājam, kas raka dziļi un pamatu lika uz klints; kad plūdi nāca, straumes triecās pret namu, bet nespēja to izkustināt, jo tas bija pamatīgi celts. 49 Bet, kas dzirdējis un tā nerīkojas, tas līdzināms cilvēkam, kas namu ceļ uz zemes – bez pamatiem; kad straumes triecās pret namu, tas tūlīt sagruva, un šī nama brukšana bija liela.”

---

Paralēlās vietas:

• Mt 7, 21 + Mt 7, 24-27

Līdzīga tēma:

• Mt 12, 50 → Mk 3, 35;
• Mt 25, 10-12;
• Mt 25, 41;
• Lk 13, 25-27; 

Atsauces:

• Lk 6, 46 par.: MaI 1,6; Mt 3,2; 12,50; Mk 3,35; Mt 21,29.31; Lk 12,47; J 4,34; 7,17; 9,31; Rom 10,9; Flp 2,11; 1 Kor 12,3; Rom 2,13; 1 J 2,17; 3,7; Jk 1,22.25; 2,14.
• Lk 6, 48a par.: Mt 7,21; 12,50; 25; 1-13; Lk 8,21; Rom 2,13; Jk 1,25; Lk 12,5; Apd 20,35; 1 Kor 4,10.
• Lk 6, 48b par.: Ez 13,10-15; Ps 32,6; Īj 1,19; Is 28,16n; Ez 13,10-15; Sīr 22,16.
• Lk 6, 49a par.: Mt 25,2-8; 1 Kor 3,18; Jk 1,22.
• Lk 6, 49b par.: Gudr 4,4; Is 28,17; Sīr 22,21(18).

---

Komentāri

• Gan sv. Mateja, gan sv. Lūkasa versijā Jēzus sprediķa noslēgums vainagojas ar līdzību par diviem būvniekiem. Šī līdzība (tāpat kā citas) izaug no vietējās dzīves pieredzes. Izraēla zeme gandrīz visu gadu ir ļoti sausa. Tomēr lieti, kas nāk rudens un ziemas laikā, ir tik spēcīgi, ka veido lielas upes. Tās var nopietni ietekmēt teritoriju, izskalot māju pamatus. Tāpēc mājas, ja to pamatos nav klints, sagrūst. Dažiem nezinošajiem var šķist, ka māju iespējams uzbūvēt, izmantojot akmeņus un sausus augus, nemaz nedomājot par to, kas pamatos…
• Jēzus ar skaidru kontrastu parāda, ka cilvēks, kas cenšas sadzirdēt Dieva Vārdu un to realizēt, smeļ no Dieva Gudrības, saņem stipru dzīves balstu. Un tas patiešam redzams ticīgo dzīvē, ka tur, kur daži zaudē pamatu zem kājām, iekrīt skumjās un izmisumā vai izraisa agresiju, apsūdzību, Dieva stiprinātie saglabā sirdsmieru, atrod padomu un cenšas ar Dieva palīdzību iet tālāk.
• Šķiet, katram ticīgajam ir zināms, ka visaugstāko līmeni teiktajam var ieraudzīt pie paša Kristus, kā arī pie mocekļiem. Kaut “dzīves vētra” grib atņemt viņiem dzīvību, savās sirdīs tie pastāv mierā un mīlestībā pret ienaidniekiem.
  • Viens no visdramatiskākajiem un vispārliecinošākajiem tā piemēriem ir Jēzus lūgšana Olīvdārzā: “Un, nedaudz pagājis uz priekšu, Viņš krita uz sava vaiga, lūdza Dievu un sacīja: «Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, tad lai šis biķeris iet man secen, tomēr ne kā es vēlos, bet kā Tu!»” (Mt 26, 39)
  • Dienā, kad lūdzamies ar šo tekstu, labs piemērs var būt arī pr. Vladislavs Litaunieks, kuru (visticamāk) nogalināja 1941. gada 24. jūnijā  Daugavpils cietumā pēc iepriekš veiktām dažādu veidu spīdzināšanām, bet kurš palika uzticīgs Dievam līdz galam.  Mocekļa beatifikācijas process tiek “kustināts”, vairāk par viņu te: oremus.lv
• Kristus teiktajā svarīgi pamanīt akcentu. Dieva Dēls māca, ka nav runa par tiem, kas vispār neuzklausa Dieva Vārdu. Gluži pretēji: runa ir par tiem, kas nāk pie Kristus un Viņa vārdos klausās. Akcents tātad ir likts uz to, vai klausītāji cenšas sadzirdēto izpildīt un ieviest savā dzīvē. Kā zinām, tas ir daudz vairāk nekā tikai klausīties.
• Uz šī fona spēcīgi uzrunā fakts, ka piemēru tam deva pats Dievs, kurš, gribot teikt cilvēcei: “Es Jūs mīlu!”, neizteica to tikai vārdos un caur praviešiem, bet caur Vārdu, kas iemiesojās, cieta par mums, nomira un augšāmcēlās!
  • Tādēļ Vēstule ebrejiem jau pašā sakumā tik lieliski komentē: “Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu…” (Ebr 1, 1-2)
• Atcerēsimies par fragmentu, ar kuru Jēzus sv. Mateja versijā pastiprina šīs mācības kodolu. Dzirdēt Jēzus mācību nozīmē atgriezties no ļauna, no grēka, iekārēm, lai cilvēks būtu brīvs un censtos atpazīt Dieva gribu, kas taču ir mīlestība, un tai atvērties, to pildīt: 
  • “Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.  Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?  Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!” (Mt 7, 21-23)

---

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

• Vai kādreiz esmu piedzīvojis tik nopietnu vētru, ka no tās drebēja visa māja? Ja “jā”, vai tas atstāja kādu iespaidu uz manu turpmāko dzīvi?
• Kā mani ietekmē skats ar citu cilvēku sagruvušām mājām vai ziņas par stihijām, kas izposta dzīvesvietas? Vai līdz šim esmu to attiecinājis uz dzīves patiesībām šī Evaņģēlija fragmenta kontekstā?
• Vai atceros kādu savas dzīves notikumu, kas ļoti konkrēti rāda, ka, cenšoties izpildīt Dieva pamudinājumu, Viņa gribu, es  redzu – rodas dzīvesspēks, sirdsprieks, labi šīs rīcības augļi?
• Dzirdot šo Evaņģēlija fragmentu, ko varu teikt cilvēkiem, kas savu ļauno rīcību vai kavēšanos darīt labu grib attaisnot ar laika apstākļiem, citu cilvēku rīcību, dzīves apstākļiem, it kā izdarītais / neizdarītais nesaistītos ar viņu pašu brīvo gribu? 
• Kuru no savām rīcībām, dzīves nozarēm es raksturotu, kā celtu uz klints? Kura tomēr vairāk izskatās, kā celta uz smiltīm? Vai man ir domas, kā šo beidzamo mainīt?
• Vai varu liecināt par kādu nopietnu “dzīves vētru”, pēc kuras man bija grūti “savākties”? Vai varu liecināt par “dzīves vētrām”, kurām ar Dieva (un cilvēku?) palīdzību gāju cauri mierā un paļāvībā? Kas visvairāk palīdzēja šajās dzīves cīņās?
• Kurš no mocekļu piemēriem mani pārliecina visvairāk, ka Dieva Vārds dod cilvēka sirdij stipru dzīves pamatu?