†_M

 

Bībeles stunda

---

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

---

Rakstu vieta: Lk 3, 7-14

7. Viņš runāja ļaudīm, kas nāca pie viņa kristīties: Jūs, odžu dzimums! Kas jūs mācīja bēgt no nākamajām dusmām? 8. Tāpēc nesiet grēku nožēlošanas cienīgus augļus un nesāciet sacīt: Mums Ābrahams ir tēvs. Jo es jums saku, ka Dievs spējīgs no šiem akmeņiem radīt Ābrahamam bērnus. 9. Jau cirvis pielikts pie koku saknēm. Katrs koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un ugunī iemests.

10. Un ļaudis jautāja viņam, sacīdami: Ko tad mums darīt? 11. Bet viņš tiem atbildēja un sacīja: Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav; un kam pārtika, lai dara tāpat. 12. Bet nāca arī muitnieki kristīties; un tie sacīja viņam: Mācītāj, ko lai mēs darām? 13. Un viņš tiem sacīja: Neņemiet vairāk, nekā jums noteikts. 14. Bet jautāja viņam arī kareivji, sacīdami: Ko mums būs darīt? Un viņš tiem sacīja: Nedariet nevienam pārestību un netaisnību un esiet mierā ar savu algu!

---

Jaunais tulkojums:

7 Uz ļaužu pūļiem, kas nāca pie viņa, lai viņš tos kristītu, Jānis runāja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks? 8 Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus un nesāciet atkal viens otram teikt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus. 9 Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī.”

10 Ļaudis viņam jautāja: “Ko lai mēs darām?” 11 Un viņš tiem atbildēja: “Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav, un, kam ir ko ēst, lai dara tāpat.” 12 Arī muitnieki nāca, lai tiktu kristīti, un tie viņam jautāja: “Skolotāj, ko lai mēs darām?” 13 Tiem viņš sacīja: “Neņemiet vairāk, kā jums noteikts.” 14 Arī kareivji viņu izjautāja: “Un mēs, ko lai mēs darām?” Un viņš sacīja tiem: “Neizspiediet naudu un neapsūdziet nepatiesi, bet esiet mierā ar savu algu.”

---

Rakstu vieta: Lk 3,7-9

Paralēlās vietas:

• Mt 3,7-10

Līdzīga tēma:

• Mt 23,33;
• Mt 7,19

Atsauces:

• Lk 3,7 par.: Mt 12,34; 16,1.11n; 1 Mak 1,64; Gudr 5,20; Rom 1,18; 2,5; 1 Tes 1,10; Ef 5,6; KoI 3,6; Dan 7,9-11; Is 13,9; Sof 1,15; 2,2n; MaI 4,1.
• Lk 3,8a par.: Rom 2,17-29; 4,12; J 8,33.37.39.
• Lk 3,8b par.: J 8,33.39; Mt 8,10n; Rom 2,28n; 4,11; 9,6-8; Gal 3,7.29.
• Lk 3,9 par.: Lk 13,6-9; J 15,6; Tit 3,14; Dan 7,9-11; Is 13,9; Sof 1,15; 2,2n; MaI 4,1.

---

Rakstu vieta: Lk 3, 10-14 

Paralēlās vietas: –

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

• Lk 3,10: Apd 2,37; 16,30; 22,10; Mk 10,17; Lk 10,25; 18,18; Mt 19,16; J 6,28.
• Lk 3,11: Mih 6,8; Os 4,1; Tob 4,8.11.
• Lk 3,12: Lk 7,29.
• Lk 3,14: 1 Kor 9,7; Lk 19,8.

---

Komentāri

• Komentējot iepriekšējo fragmentu, pieminējām, ka sv. Jāņa kalpošana  pēc pravieša Melahija laika notiek pēc ilgāka pārtraukuma. Īpašas uzmanības cienīgs ir fakts, ka pravietojumā pieminēta pravieša Elija otrreizējā atnākšana un šajā mantojumā ienāk sv. Jānis Kristītājs. Teksts no Mal saka:
  • “Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots. (…) Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Eliju, iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena. Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem, lai Man nebūtu jānāk un nebūtu jāapkrauj visa zeme ar Savu lāstu smagumu!” (sal. Mal 3, 1.23-24)
• Bez šaubām – tur runāts par Jāņa kalpošanu, jo viņa identitāti vēlāk komentēja eņģelis Gabriēls: 
  • “Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.16. Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva. Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.” (Lk 1, 13-17)
• Vēlāk to komentēja pats Kungs Jēzus. Evaņģēlijā atrodam šadu tekstu:
  • “Bet viņiem aizejot, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: «Ko jūs gājāt tuksnesī skatīt? Vai vēja šķobītu niedri? Bet ko jūs gājāt skatīt? Vai mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, kas tērpjas mīkstās drēbēs, tie dzīvo ķēniņu pilīs. Bet ko jūs gājāt skatīt? Vai pravieti? Jā, es saku jums, un vairāk nekā pravieti. Šis ir tas, par ko rakstīts: lūk, es sūtu savu eņģeli pirms Tava vaiga, kas sagatavos Tavu ceļu pirms Tevis. Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav lielāks nācis par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesvalstībā ir lielāks par viņu. No Jāņa Kristītāja laikiem līdz šim debesvalstība cieš varu: un tie, kas varu lieto, iegūst to. Jo visi pravieši un bauslība līdz pat Jānim pravietoja. Un ja jūs gribat pieņemt: viņš ir Elijs, kam bija jānāk.»” (Mt 11, 7-14).
• Ņemot vēra datus par toreizējiem imperatoriem, saprotam, ka sv. Jāņa kalpošana sākās 29.gadā pēc Kristus atnākšanas.
• Viņa parādīšanās atgādina toreizējos ieradumus, ka valdnieki, imperatori sev pa priekšu sūtīja sūtņus, kas vēstīja par šai vietā plānoto kunga ierašanos. Tieši tāda bija Jāņa misija: vēstīt par Kunga Jēzus drīzo parādīšanos un kalpošanu.
• Kristītāja mācība bija ļoti barga, tā skaidri norādīja uz Dievu kā tiesnesi, tomēr atgādināja, ka cilvēks var mainīt savu dzīvi. Var atgriezties no grēcīgas dzīves, pildīt baušļus un tādējādi izvairīties no tiesas un soda.
• Uz šī fona skaidrāk saprotams, kāpēc viņš akcentēja, ka atsaukšanās uz saviem senčiem (pat Abrahamu) neko nedod. Dievs jautās par katra personīgi pieņemtiem lēmumiem un rīcību, nevis izcelsmi. Ar laiku to pašu var dzirdēt Kristus mācībā, it sevišķi slavenajā strīdā ar farizejiem:
  • “Tie [farizeji] Viņam atbildēja: «Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?» Jēzus atbildēja viņiem: «Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi. Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi. Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat. Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.» Tie atbildēja Viņam, sacīdami: «Mūsu tēvs ir Ābrahams.». Jēzus viņiem sacīja: «Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus! Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja. Jūs darāt savu tēvu darbus.» Tad tie sacīja Viņam: «Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!» Jēzus viņiem sacīja: «Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis. Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.»” (J 8, 33-43)
• Domājot par “nākamajām dusmām”, daži var jautāt: “Kāpēc Dievs ir tik vienaldzīgs pret ļaunumu, kas notiek pasaulē, un to nenotiesā uzreiz?!?” Atbilde ir, ka Dievs ir taisnīgs, tomēr – kamēr ir iespējams, Viņš, pirmkārt, grib būt žēlsirdīgs. Par to jau sen Viņš runāja caur pravieti Ezehiēlu: “Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?” (Ez 18, 23). Dieva taisnība pilnībā uzrādīsies pastarā dienā (sal. līdzība par pļaujas laiku → Mt 13, 24-30)
• Dieva varu, kas ir spējīga “no šiem akmeņiem radīt Ābrahamam bērnus” komentē arī svētais Pavils, īpaši vēstulē galatiešiem un romiešiem (sal.: Ga 3; Rom 4), akcentējot ticību, kas izpaužas paļāvībā un darbos. Būtu vērts izlasīt šos tekstus.
• Jēdziens “odžu dzimums” it kā ir pretrunā ar jēdzienu “Abrahama bērni”. Ņemot vērā Radīšanas grāmatas stāstu par velnu un cilvēka kārdināšanu, vajadzētu to nosaukt “velna dzimums”. Jēzus strīdā ar farizejiem, kad Jēzus skaidri saka: “Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības.” (J 8, 44), atskan tā atbalss. 
• Šķiet, nav līdz galam skaidrs, kas ir vārdu “odžu dzimums” adresāts: vai tikai farizeji, vai saduceji vai viss pūlis? Tas ir tādēļ, ka sv. Lūkasa Evaņģēlijā vārds “pūlis” bieži ir aizstāts ar vārdu “tauta”.
  1.  pieminēts “viss pūlis”,  un  pārmetums attiecināts uz viņiem tādēļ, ka tie nāk pie Jāņa ar tādu kā maģisku ticību:  tiksim apslacīti  ar ūdeni un mūsu dzīve pēkšņi mainīsies. Tā varēja domāt visa tauta, jo katrs izraēlietis jutās kā Abrahama dzimums.
  2. Ja te ir doma par jau pieminētām grupām, tad arī tam ir pamats – lasot tālāk sv. Lūkasa Evaņģēlijā mēs saprotam, ka daudzi šo grupu pārstāvji atmeta Jāņa kristību:
     • “Un visa tauta un muitnieki, to dzirdēdami, godāja Dieva taisnību un kristījās Jāņa kristībā. Bet farizeji un bauslības pratēji nicināja Dieva gribu par sevi, nesaņemot no viņa kristību.” (Lk 7, 29-30)
     • ”…augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecākajiem sapulcējās un jautāja Viņam, sacīdami: «Saki mums, kā varā Tu to dari, vai kas ir, kas Tev šo varu devis?» Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: «Arī es jums jautāšu vienu vārdu. Atbildiet man: ai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem?» Bet viņi sevī domāja, sacīdami: «Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš mums sacīs: Kāpēc tad jūs neticējāt viņam? Bet ja mēs teiksim: no cilvēkiem, tad visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo viņa pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.» Un viņi atbildēja: «Mēs nezinām, no kurienes.»” (Lk 20, 1b-7)
• Teiktais “Dievs spējīgs no šiem akmeņiem radīt Ābrahamam bērnus” vēstī, ka Dievam ir brīnumaini veidi, kā pamudināt uz ticību. Tādēļ arī citā vietā teikts:
  • “«Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi», saka Tas Kungs. «Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.»” (Is  55, 8-9).
• Šai punktā savā ziņā parādās drāma, jo atgriežas nevis tautas garīgie vadītāji (farizeji, saduceji, priesteri), bet vienkārši cilvēki. Vairāk: atgriežas muitnieki un kareivji, kas tika uztverti kā tautas nomale, morālā bedre. Vēlāk pie tā atsaucās arī pats Pestītājs, komentējot:
  • “Jēzus viņiem sacīja: «Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.»” (Mt 21, 31b-32)
• Sīkāk par pieminētajām grupām.
  1. Muitnieki varēja viegli veidot zagšanas struktūru, jo vienīgi viņi zināja, cik lielus nodokļus prasīja Roma, bet viņi varēja nodokļu līmeni noteikt pa savam un smelt no tā negodīgu naudu. Tādējādi šī grupa padarīja sevi par nešķīstu Likuma gaismā.
  2. Kareivji – tie bija jūdi, kas sadarbojās ar okupantiem, ar Romas impēriju. Viņi bija Hēroda algādži. Kā spēka vīri varēja baidīt tautu, it sevišķi pieminēto nodokļu kontekstā, un saņemt “kukuļus” (viņu alga kā tāda nebija liela), tādējādi ir saprotams, ka arī no viņiem nevarēja gaidīt augstu morālās dzīves līmeni. Starp pēdējiem tomēr atrodas daži, kas bija atgriezušies, un par viņiem stāsta Dieva Vārds:
     • kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, kas bija simtnieks tā sauktajā itāliešu karaspēka daļā (sal. Apd 10 -11)
     • cits simtnieks (sal.: Mt 9, 18-26; Lk 7, 1-17)
     • virsnieks, kas stāvēja pie Jēzus krusta (sal. Mt 27, 54).
• Jautājums “Ko mums būs darīt?” liecina par sirds gatavību, lai izmainītu savu dzīvi, par gatavību padoties formācijai. Šis jautājums trīsreiz parādās arī Apustuļu darbu grāmatā un norāda uz to, cik liela dzīvē ir Dieva žēlastība. Pie tā nozīmīga ir atbilde uz jautājumu, kas trīsreiz norāda uz kristības vajadzību. Tādējādi tiek savienotas divas kvalitātes: kristība un dzīves izmaiņa. Kristība nevar nest augļus, ja paliek formalitātes līmenī; dzīves izmaiņa  būs neauglīga Dieva priekšā, ja nebūs savienota ar kristības žēlastību.
• Sv. Jāņa Kristītāja atbilde uz jautājumu “Ko mums būs darīt?”, Viņa ieteikumi ir: galvenokārt jāpaļaujas uz taisnīgumu un tuvākā mīlestību, tad cilvēka dzīve patiešām mainīsies (un Dievs “būs apmierināts”) …
• Citi teiktu: atgriešanās mēraukla ir veiktā žēlastība:
  • “…tiesa nežēlīga tiem, kas neparāda žēlsirdību. Bet žēlsirdība pārsniedz tiesu.” (Jk 2, 13)
  • Patiesi, dodiet (žēlsirdības) dāvanu no tā, kas jums pāri paliek, un, lūk, viss jums būs tīrs.” (Lk 11, 41)
• Domājot par Kristītāja mācību, ir svarīgi saprast, ka Jānis nemudina citus dzīvot tāpat kā viņš (tuksnesī, izvairīties no alkohola, ēst tārpus) vai atteikties no sava “darba”, bet gan radīt svētumu un morālo dzīvi savā aicinājumā, savā dzīves vietā un tās apstākļos! Vai ne uz to norādīja arī Jēzus savā lūgšanā: “Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu tos pasargātu no ļauna.” (J 17, 15)

---

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

• Cik reizes es prasīju no Dieva Svētā Gara klātbūtni savā sirdī un dzīvē, kas būtu līdzīga pravieša sv. Elijas vai sv. Jāņa Kristītāja svaidīšanai?
• Ja kāds prasītu padalīties, kādas Svētā Gara dāvanas es redzu darbojamies manā dzīvē, vai es būtu spējīgs par to runāt?
• Kā sev un pārējiem plašāk izskaidrotu secību: stumbrs – auglis?
• Vai es mācētu izskaidrot atšķirību starp kūdīšanu uz revolūciju un nepieciešamību pēc iekšējas pārveidošanās?
• Ko sv. Jāņa Kristītājā mācīšanas stils un saturs saka par viņu pašu kā skolotāju? Ko mans “mācīšanas”, komentāru, dalīšanās stils liecina par mani?
• Vai es vēlētos, lai Jānis Kristītājs būtu sprediķotājs manā draudzē vai arī tās prāvests? Kā es paskaidrotu savu stāju attiecībā uz šo punktu?
• Kas līdz šim manā dzīvē bija kā Jānis Kristītājs? Kāpēc es tā nosauktu šīs personas?
• Ko es domāju – par ko sv. Jānis šodien runātu manā dzīves vietā, manā draudzē, ja viņš kalpotu mūsu atgriešanās procesam? No kā visvairāk vajadzētu atgriezties man, no kā – pārējiem?
• Vai šodien redzu sevi kā Jāni Kristītāju savā dzīves vietā? … vai drīzāk es varu pildīt šādu kalpošanu kaut kad nākotnē? Vai varbūt nemaz negrasos domāt par sevi kā “Kristītāju”?
• Kādas personas (sabiedrībā? ģimenē?) es identificētu ar sv. Jāni Kristītāju? Kāpēc?
• Ko Dievs šodien runā caur manas dzīves “Jāņiem”? Ko man vajadzētu mainīt savā dzīvē, ko tomēr atstāt tā, kā līdz šim?