Lk 12, 22-34

†M

 

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

Rakstu vieta: Lk 12, 22-34

22. Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Tāpēc es jums saku: nebaidieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko jūs ģērbsieties. 23. Jo dzīvība ir vērtīgāka par barību, un miesa vairāk par apģērbu! 24. Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs? 25. Bet kas no jums rūpējoties var pagarināt savu augumu par vienu olekti? 26. Ja jūs nespējat pat vismazāko, ko tad jūs raizējaties par citu? 27. Ņemiet vērā lilijas, kā tās aug! Tās nestrādā un nevērpj, bet es jums saku: pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām. 28. Bet ja Dievs tā ģērbj zāli, kas šodien tīrumā, bet rīt tiek krāsnī mesta, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! 29. Tāpēc arī jūs nejautājiet, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, un neuztraucieties! 30. Jo to visu meklē pasaules tautas. Bet jūsu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag. 31. Labāk cenšaties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un viss tas tiks jums piedots klāt.

32. Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums valstību!

33. Pārdodiet savu mantu un dodiet nabagiem dāvanas! Gādājiet sev somas, kas nenoveco, un neizsīkstošu mantu debesīs, kur zagļi netuvojas un kodes nebojā! 34. Jo kur jūsu manta, tur arī jūsu sirdis.

Jaunais tulkojums: 

22 Un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Tādēļ es jums saku, nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. 23 Jo dzīvība ir vērtāka nekā barība un miesa nekā drēbes. 24 Pavērojiet kraukļus; ne tie sēj, ne pļauj; tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos baro. Cik daudz vairāk vērti jūs esat par putniem. 25 Kurš gan no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? 26 Ja pat tādu nieku jūs nespējat, kādēļ tad zūdāties par visu pārējo? 27 Pavērojiet lilijas, kā tās aug. Ne tās nopūlas, ne vērpj. Bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. 28 Ja nu pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! 29 Nemeklējiet arī jūs, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un neraizējieties! 30 Pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu Tēvs tāpat zina, ka jums to vajag. 31 Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots.

32 Nebīsties, tu mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums Valstību.

33 Pārdodiet savu mantu un izdaliet žēlastības dāvanās. Dariniet sev naudas makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž. 34 Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.

Rakstu vieta: Lk 12, 22-32

Paralēlās vietas:

  • Mt 6,25-34

Līdzīga tēma:

  • Mt 10,29-31
  • Mt 6,7-8
  • Lk 12,6-7 

Atsauces:

  • Lk 12, 22-23 par.: 1 Mak 6,10; Sīr 42,9; Mt 13,22; 2 Sam 7,10; 1 Hr 17,9; J 12,25; Flp 4,6n: 1P 5,7; Tim 6,6.8; Ebr 13,5n.
  • Lk 12, 24 par.: Īj 38,41; Ps 147,9; Īj 12,7; Mk 4,32; Mt 8,20; Lk 9,58; Mt 3,12 utt.; Ps 104,13n; 147,9; Mt 12,12.
  • Lk 12, 25 par.: Ef 4,13; J 9,21.23; Ebr 11,11; Lk 2,52; 19,3; J 21,8; Atkl 21,17.
  • Lk 12, 26 par.: Ps 103,15; Is 40,6-8; Jk 1,10n.
  • Lk 12, 27 par.: 1 Ķēn 10,14nn; 2 Hr 9,13-; Dz 3,11; 1 Ķēn 3,13.
  • Lk 12, 28 par.: Mt 8,26; 14,31; 16,8; 17,20.
  • Lk 12, 31 par.: Lk 10,42; Rom 14,17; 1 Ķēn 3,13n; Ps 37,4.25; Gudr 7,11.

Rakstu vieta: Lk 12,33-34

Paralēlās vietas:

  • Mt 6,19-21

Līdzīga tēma:

  • Lk 16,9
  • Mt 11,21 → Mk 10, 21 → Lk 18, 22

Atsauces:

  • Lk 12,33 par.: Lk 12,16-21; Is 50,9; 51,8; Īj 4,19; 13,28; Os 5,12; Jk 5,2n; Mal 3,11 (LXX); Sīr 29,10: Ez 12,5; Īj 24,16; Mt 10,9; Lk 10,4; 11,41; 12,16-21; Mt 5,12; 19,21; Sīr 29,11; Tob 4,9; 1 Tim 6,19.

Komentāri

  • Šo fragmentu var uztvert kā iepriekšējā  turpinājumu un arī kopsavilkumu. Jēzus akcentē, ka primāri jābūt svarīgam tam,   kam ir nozīme Dieva acīs, kas sasniedz mūžīgo dimensiju, nevis šīs zemes labumiem. Ēšanas un ģērbšanās jautājumi nav tik būtiski, lai piepildītu cilvēka sirdi un pārņemtu prātu. Otrkārt – Dievs ir mūsu Tēvs, pie tam neaptverami mīlošs Tēvs, tāpēc šīs zemes uztraukumiem nevajadzētu salauzt mūsu paļāvību uz Viņu.
  • Protams, tas nenozīmē citu galējību – Jēzus nemāca, lai mēs pilnīgi neko nedarītu un gaidītu vienīgi Dieva apredzību. Gluži pretēji: mums ir maksimāli jādara to, kas mums pienākas, bet maksimāli uzticoties Dieva vadībai un meklējot Viņa palīdzību, spēku un aizsardzību šim darbam. Kārdināšanu (→ neko nedarīt) jau reiz izgaismoja sv. Pāvils,  rakstot tesaloniķiešiem:
    • “Jo arī tad, kad bijām pie jums, mēs jums aizrādījām, ka, ja kāds negrib strādāt, tas lai neēd.  Jo mēs dzirdējām, ka daži starp jums dzīvo nekārtīgi, neko nestrādā, bet nododas nedarbiem. Bet tiem, kas tādi ir, mēs Kunga Jēzus Kristus vārdā pavēlam un pamudinām tos, lai viņi, mierīgi strādādami, ēstu savu maizi.” (2 Tes  3, 10-12)
  • Vai ne uz šādu pareizu kārtību un tai atbilstošu paļāvību katram no mums nenorāda slavenā ikdienišķā “Kunga lūgšana”? Tieši tajā Kristus ir ietvēris lūgšanu vārdus: “[Tēvs], mūsu dienišķo maizi dod mums šodien!” (Lk 11, 3), tomēr tie seko pēc akcentiem uz svarīgākām lietām: “Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds! Lai atnāk Tava valstība!” (Lk 11, 2). Šī iemesla dēļ šajā fragmentā skan: “Jūsu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag. 31. Labāk cenšaties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un viss tas tiks jums piedots klāt.” (Lk 12, 30b-31)
  • Ja tas būtu par maz mūsu saprašanai, Jēzus kuro reizi liek lasīt “dabas grāmatu”, norādot uz kraukļiem vai lilijām. Ejot pa šo ceļu “a minore ad maius” (no mazām lietām līdz lielām) secināms: ja tik apbrīnojamu un (savā ziņā) bagātības pilnu eksistenci redzam pie sīkām zālēm vai putniem,  dzīvniekiem, ko tad lai sakām par cilvēku, kas ir “radīšanas kronis”, kuram viss tika dots (sal. Rad 2) un kas,  pareizi izmantojot šo dāvanu, var “ātrāk” atpazīt sava Tēva mīlestību uz viņu un tuvoties Viņam ar savu pateicību un paļāvību. Tāpēc Jēzus saka:
    • “Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs? (…) Ņemiet vērā lilijas, kā tās aug! Tās nestrādā un nevērpj, bet es jums saku: pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām. Bet ja Dievs tā ģērbj zāli, kas šodien tīrumā, bet rīt tiek krāsnī mesta, cik gan vairāk jūs…” 
  • Tos, kuri līdz šim to nesaprata un saskaņā ar to nedzīvo, Kristus raksturo kā “mazticīgos” vai pielīdzina pagāniem un pasaules tautām: “Tāpēc neraizējieties jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies? Jo to visu meklē pagāni.” (Mt 6, 31-32a)
      • Šī mācība ir ļoti aktuāla arī mūsdienā. Ik pēc brīža ziņās var atrast drūmas liecības par to,  ka šajos laikos mantkārība sasniedz otra cilvēka (pat savu radinieku) slepkavības līmeni vai izraisa karus. Par spīti tam, nabadzīgo (pēc sirds) liecības apžilbina pasauli. Šķiet,  nav tāda ticīga cilvēka, kas nebūtu sastapties ar liecību par, piemēram, franciskāņu ordeni, kura iedibinātājs – sv. Francis no Asīzes – “salaulājās” ar “māsu Nabadzību”- kā viņš to dēvēja. Tomēr liecības par svētā dzīves stilu ietekmēja un joprojām ietekmē daudzas cilvēku paaudzes.
  • Jēzus argumenti par pareiziem akcentiem, par robežu starp paļāvību Dievā un mūsu  pienākumu virs šīs zemes pildīšanu tāpat iet pa šo līniju – vienmēr būs notikumi, kurus – nezinot pat cik augsta līmeņa cilvēces attīstības pakāpē esam – nevarēsim kārtot un izmainīt. Pie šīm lietām pieder, piemēram, jautājumi par dažādām slimībām, tā sauktie nelaimes gadījumi, stihijas vai citi, kurus cilvēks nevar mainīt,  savaldīt. Tāpēc Jēzus atvieglina mūsu uztraukumu un piedāvā jautājumu: “Bet kas no jums rūpējoties var pagarināt savu augumu par vienu olekti? 26. Ja jūs nespējat pat vismazāko, ko tad jūs raizējaties par citu?”
  • No šādas, pareizi uzstādītas sirds stājas var veidoties tas, ka cilvēks ir spējīgs “pārdot savu mantu un dod nabagiem dāvanas!”  (sal. Lk 12, 33), kā minēti piemēri Apustuļu darbu grāmatā:
    • “Un neviena trūcīga nebija viņu starpā, jo tie, kam bija tīrumi un nami, pārdeva tos un atnesa maksu par pārdoto, un nolika apustuļiem pie kājam. Un katram tika dalīts, kā tam bja vajadzīgs. Arī levīts Jāzeps, dzimis kiprietis, ko apustuļi sauca par Barnabu, kas nozīmē: iepriecināšanas dēls, pārdeva tīrumu, kas tam piederēja, un naudu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.” (Apd 4, 34-37)
  • Gribas apgalvot, ka tas notiek arī mūsdienās. Pat šeit “uz vietas”, tas ir,  Gulbenes vai Jaunpiebalgas draudzē ir pazīstamas ģimenes, kuras Jēzus dēļ pārdevušas savu māju vai saimniecības daļu, lai turpmāko dzīvi veltītu Kristum un Baznīcai, dzīvojot kopienā “Chemin neuf” (vairāk par to: katolis.lv_chemin-neuf), kalpotu citiem cilvēkiem. Man pazīstamas (caur vecākiem) arī liecības no Polijas par ģimenēm no tā sauktā “Neokatehumenālā ceļā” (vairāk par to: katolis.lv_neokatehumenalais-cels), kuri ticības dēļ ir devušies misijās uz Izraēla zemi, atstājot savu “stabilitāti” un jautājumus “Ko ēdīsim vai ko dzersim…?”
  • Dieva Dēla mācībā atrodam vēl vienu argumentu, kas atbrīvo cilvēka sirdi no pārmērīgām raizēm. Virs šīs zemes: “lietas noveco, zagļi zog un kodes bojā” (sal. Lk 12, 33), tāpēc visas mūsu “lielās ražas”, kā arī “mazie vai lielie šķūņi” (sal. Lk 12, 13-21) vienmēr būs to apdraudēti. Savukārt Debesīs, pie Dieva “nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž”.
  • Mācības noslēgumā atrodam teikumu, kas var skaidrot cilvēka dzīves dinamiku gan tagad, gan kā apsolījumu nākotnei, jo Jēzus saka: “Kur jūsu manta, tur arī jūsu sirdis.” 
    1. Šķiet, ka visiem tas redzams dzīvē: kādas ir prioritātes, kur ir cilvēka sirds, tur būs liktas viņa pūles, lai tās sasniegtu. Piemēram, ja kādam ir dārgas, mīļas grāmatas un to lasīšana un tajā “ir viņa sirds”, viņš  meklēs iespēju (laiku) lasīšanai,  kā arī meklēs un jautās pēc citām grāmatām vai iespējas apmainīties ar tām ar citiem cilvēkiem. Kam sirds ir sportā, tas veltīs uzmanību, laiku, līdzekļus un  pakārtos tam savus dzīves pienākumus. Un tā tālāk… Tāpat ir ar ticību un Debesu lietām. Ja sirds “pagaršoja, cik labs ir Kungs” (sal. Ps 34, 9), tad tam veltīs savu uzmanību, laiku un piepūli un gribēs sasniegt vairāk. Citas lietas kļūs kā  dīvaina bezdievība un tukšība, “kā pelavas, ko vējš aizpūš projām” (sal. Ps 1, 4).
    2. Veiktās piepūles, laiks, iztērētie līdzekļi u.tt. nes tādus augļus, kuros cilvēka sirds atrod savu “algu”. Ja cilvēku sirdis ir šīs pasaules pārņemtas, tad te, virs šīs zemes “viņi savu algu saņēmuši” (sal. Mt 6, 2.5.16), tomēr Debesu kontekstā viņi apdraud sevi ar mūžīgām bēdām, tas ir,  ar ciešanām šķīstītavā vai pat mūžīgo sodu ellē. Par to brīdina nopietns teksts, Jēzus līdzība par Lācaru un bagātnieku. Tur ir teikts: “Ābrahams sacīja viņam: «Atminies, dēls, ka tu savu labumu saņēmi, būdams dzīvs, turpretī Lācars – ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.»” (Lk 16, 25)
  • Ir vēl cita vieta Bībelē, kas skaisti izsaka šo patiesību: “Nepievilieties, Dievs neļauj sevi izsmiet, jo ko cilvēks sēs, to arī pļaus. Kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus iznīcību, bet kas sēj garā, tas no gara pļaus mūžīgo dzīvi.” (Gal 6, 7-8).

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16