†M
Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,
fragmenti un atsauces vietas
Rakstu vieta: Lk 12, 1-10
1. Bet kad daudz ļaužu bija sapulcējušies, tā ka tie gandrīz viens otru samina, Viņš sāka runāt saviem mācekļiem: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!
2. Jo nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nezināms, kas nenāks zināms. 3. Tāpēc, ko jūs esat teikuši tumsā, to runās gaismā; un ko jūs kambaros sacījāt ausī, tas tiks sludināts no jumtiem.
4. Un es jums, saviem draugiem, saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs neko nespēj darīt! 5. Bet es jums rādīšu, no kā jums jābaidās: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas iemest ellē. Tiešām, es saku jums: tā baidieties! 6. Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. 7. Bet arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.
8. Un es jums saku: katru, kas mani atzīs cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9. Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas tiks noliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10. Un katram, kas runā pret Cilvēka Dēlu, tas tiks piedots, bet kas zaimo Svēto Garu, tam to nepiedos.
11. Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet! 12. Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā.
Jaunais tulkojums:
1 Kad sapulcējās tūkstošiem ļaužu, tā ka cits citu gandrīz vai sabradāja, viņš sāka sacīt saviem mācekļiem: “Piesargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības.
2 Nekas nav tā aizsegts, ka netiktu atklāts, un nav nekā slepena, kas nekļūtu zināms. 3 Tādēļ viss, ko būsiet sacījuši tumsā, būs dzirdams gaismā, un, ko jūs būsiet čukstējuši ausī savos kambaros, tas tiks pasludināts no namu jumtiem.
4 Jums, saviem draugiem, es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet vairāk neko nespēj nodarīt. 5 Bet es jums sacīšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas jūs iemest ellē. Tiešām es jums saku: no tā bīstieties! 6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. 7 Arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.
8 Bet es jums saku: ikvienu, kas apliecinās mani cilvēku priekšā, arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9 Bet, kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas taps noliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10 Un ikvienam, kas kādu vārdu sacīs pret Cilvēka Dēlu, tiks piedots, bet, kas zaimos Svēto Garu, tam netiks piedots.
11 Kad jūs vedīs sinagogās un valdnieku un vareno priekšā, neesiet norūpējušies par to, kā jūs aizstāvēsieties vai ko sacīsiet. 12 Svētais Gars pamācīs jūs tajā stundā, kas ir sakāms.”
Rakstu vieta: Lk 12,1
Paralēlās vietas:
- Mt 16,5-6
- Mk 8,14-15
Līdzīga tēma:
- –
Atsauces:
- Lk 12, 1 par.: Apd 21,20.
Rakstu vieta: Lk 12,2-9
Paralēlās vietas:
- Mt 10, 26-33
Līdzīga tēma:
- Mt 6, 26;
- Lk 12, 23-24;
- Mk 4, 22 → Lk 8, 17;
- Mk 8, 38 → Lk 9, 26
Atsauces:
- Lk 12, 2 par.: Jer 1,8; Mk 4,22; Lk 12,3.5; J 18,20; Rom 2,16; 1 Kor 4,5.
- Lk 12, 3 par.: 2 Ķēn 6,12.
- Lk 12, 4-5 par.: Is 8,12; Ez 3,9; 1 P 3,14; Atkl 2,10; J 15,15; Izc 33,11; Lk 6,47; Apd 9,16; 20,35; At 32,39; 1 Ķēn 2,6; Gudr 16,13; 2 Mak 6,30; Ebr 10,31; Jk 4,12; Atkl 14,7; Mt 5,29-30, 18,9 par.
- Lk 12, 6 par.: Am 3,5; Mt 6,26.
- Lk 12, 7a → Mt 10, 30: 1 Sam 14,45; 2 Sam 14,11; 1 Ķēn 1,52; Lk 21,18; Apd 27,34.
- Lk 12, 7b → Mt 10, 31: Mt 12,12.
- Lk 12, 8 par.: Rad 12,3; 1 Sam 2,30; 1 J 4,2-3.15.
- Lk 12, 9 par.: 1 J 2,23.
Rakstu vieta: Lk 12,11-12
Paralēlās vietas:
- Mt 10, 19-20
- Mk 13, 11
Līdzīga tēma:
- Lk 21
- J 14, 26
- Lk 9, 26
Atsauces:
- Lk 12, 11 par.: Izc 4, 12; Apd 4, 8; 6, 10; 7, 55 u.tt.; Rom 2, 15; 2 Kor 12, 19; 1 Kor 2, 13.
Komentāri
Ir vērts šo fragmentu lasīt, kā turpinājumu iepriekšējiem notikumiem un iepriekšējām katehēzēm, paskaidrojumiem, kurus uz šī fona izteica Jēzus. Pēc veiktās atbrīvošanas no ļaunā gara daži Jēzu apsūdzēja sadarbībā ar ļauno garu, daži slavēja, ka Dievs ir viņu vidū un dara lielas lietas. Jēzus daudz skaidroja par savu un velna valstību, par cilvēku nostāju, par Dieva zīmju saprašanu, cilvēku iekšējo gaismu (sirds acīm). Un tūlīt pēc tam sekoja notikums ar maltīti farizeja namā, kas izraisīja komentāru – aizrādījumu farizeju un baušļu mācītāju adresē. Šajā fragmentā Jēzus turpina uzrunāt tautu, brīdinot no nepareizas izpratnes, stiprinot pastāvēt labajā, jo tāpat kā to redzējām iepriekšējos notikumos – ja Viņš tika kritizēts, atmests un vajāts, tā būs arī ar tiem, kuri dzīves gaitās centīsies palikt uzticīgi objektīvajai patiesībai un Dieva mīlestībai. - Aplūkosim šī fragmenta vēstījumu sīkāk. Pirmais no šiem brīdinājumiem patiesībā ir brīdinājums, ka mācekļiem ir jāuzmanās no tā, ko Jēzus tikko bija tik bargi nosodījis farizejos: lai Kristum ticīgie būtu vienkārši un patiesi, tādējādi lai viņi nebūtu liekuļi un divkoši. Liekulība ir kā skābe, kas saēd visu cilvēku, sākot ar viņa iekšieni, viņa sirdi. Tā būtība izriet no fakta, ka cilvēks ir citādăks savā iekšienē un citādāks ārpusē. Tomēr Dieva priekšā cilvēks nevar neko noslēpt, turklāt arī citi cilvēki ar laiku atklāj katra patiesās, visslēptākās sirds nostājas.
- Vaļsirdība, vienkāršība un godīgums vispirms svarīgs tiem, kas pēc paša Kristus pavēles sludina Labo Vēsti. Kristus brīdina, lai neviens nedomā, ka netiks atklāts tas, ko kāds gribētu paslēpt vai ar vislielāko diskrētumu, čukstot ausī, paziņotu citiem. Nekas nav noslēpjams un visi noslēpumi tiks sludināti no jumtiem. Teiktais nav pārspīlējums, jo uz palestīniešu māju jumtiem notika sabiedriskā dzīve, kuras neatņemama sastāvdaļa allaž bija garas sarunas par ikdienišķām un arī neparastām lietām.
- Pēc teiktā var spriest, ka prasības, kas izvirzītas Kunga Jēzus mācekļiem, ir augsta līmeņa prasības. Tāpēc par uzticīgu Dieva Dēla mācības sludināšanu Viņa kalpi dažreiz var dārgi maksāt. To Jēzus pieminēja arī iepriekšējā fragmentā: “Tāpēc arī Dieva gudrība sacīja: Es sūtīšu viņiem praviešus un apustuļus; un no tiem viņi dažus nogalinās un vajās…” (Lk 11, 49) Var jautāt: vai daudz mainījies kopš tā laika? Vai arī Kristus sekotāji, mūsdienu mocekļi neliecina, cik naidīga ir pasaules nostāja pret Dieva Patiesību? Uz šī pamata var nojaust, ka arī parastie cilvēki-apustuļi reizēm juta kārdinājumu mīkstināt Jaunās Derības likuma morālos priekšrakstus. Tas varētu viņus izglābt no daudzām ciešanām un dažreiz pat izglābt viņu dzīvību. Ja kāds gribētu pārliecināties par kārdināšanu mīkstināt Jēzus Evaņģēliju jau apustuļu vidū, nevajag tālu meklēt. Jau pēc Jēzus augšāmcelšanās, Baznīcas pirmā gadsimta dzīvē, un pie tā attiecībā uz svēto Pēteri, šāda reāla kārdināšana ir redzama. Par toreizējo situāciju varam uzzināt, lasot sv. Pāvila vēstuli galatiešiem. Tur viņš komentē, kā stingri un publiski viņam tika aizrādīta divkosība un neuzticība Evaņģēlijam:
- “Kad Kēfa [Pēteris] nonāca Antiohijā, es atklāti viņam pretojos, jo viņš bija peļams, tāpēc ka, iekams daži no Jēkaba nebija nākuši, viņš ēda reizē ar pagāniem, bet kad tie atnāca, tad viņš atrāvās un nošķīrās, bīdamies no apgraizītajiem. Arī pārējie jūdi piekrita viņa divkosībai, tā ka šī izlikšanās arī Barnabu aizrāva līdz ar viņiem.” (Gal 2, 11-13)
- Jēzus uzruna, kas šajā fragmentā seko tālāk, nebija kā lēts iepriecinājums. Tā apustuļos un visos Kristus mācekļos varēja izraisīt lielāku iekšējo dilemmu.
- Viņi uzzināja, ka ir kāds, no kā viņiem jābaidās simtreiz vairāk, nekā no visiem ienaidniekiem uz zemes – velns un viņa pulki. Tie ar savu rīcību var viņiem ne tikai atņemt dzīvību, bet pēc tam var iemest mūžīgajā ugunī, ellē.
- No otrās puses – bija reāls apdraudējums un tāpēc arī bailes no mirstīgajiem cilvēkiem, kas var nodarīt ļaunumu, tostarp – atņemt dzīvību.
- Svarīgs ir arī jautājums par patiesās Dieva bijāšanās lomu, jo apustuļi un Jēzus mācekļi bija intensīvi formēti, ka viss, kas notiek, notiek Dieva acu priekšā; Viņš – kaut paslēpts – šad tad spēcīgi un publiski atklāj savu klātbūtni un uzmanību. Par to liecināja kristības Jordānas upē, Tabora kalna notikums, kā arī dažas citas parādības (piemēram, sal. J 12, 28). Un Dieva Dēls centās apzināti pastiprināt viņos pārliecību par Dieva bezgalīgo mīlestību un labestību pret katru cilvēku. Tam kalpoja, piemēram, cilvēka salīdzinājums ar zvirbuļiem vai teiktais par viņu uz galvas saskaitītajiem matiem:
- “Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Bet arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Lk 12, 6-7)
- 8. – 9. pantā parādās iedrošinājums atzīt Kristu par Kungu un atklāti paust Viņa mācību. Pamanīsim, ka šo drosmi nosaka cerība uz nākotnes atlīdzību tiem, kas Viņu atzīst virs zemes, un otrādi: Kristus noliegšana šeit uz zemes nozīmē neiespējamību piederēt Viņam nākamajā dzīves daļā, tas ir, mūžībā. Ir arī citi fragmenti, kur tos, kuri varētu baidīties no vajāšanas, apspiešanas un ieslodzījuma, Kristus cenšas atbrīvot no šādām bailēm. Viņš tos sauc par draugiem (sal. J 15, 14 un tālāk) un apsola, ka atalgojums par uzticību un ciešanām jau ir sagatavots: “Svētīgi jūs būsiet, ja cilvēki jūs ienīdīs un jūs izslēgs no sava vidus, jūs lamās un jūsu vārdu izmetīs it kā kādu ļaunumu Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties tanī dienā un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs: to pašu viņu tēvi darījuši praviešiem.” (Lk 6, 22-23) Un sv. Pāvils akcentē, cik neaptverams ir šīs algas lielumus: “Un es esmu pārliecināts, ka tagadējā laika ciešanas nav salīdzināšanas cienīgas ar nākotnes godību, kas parādīsies mūsos.” (Rom 8, 18)
- Desmitais pants skar vēl vienu, daudz nopietnāku lietu, ko parasti sauc par grēku pret Svēto Garu. Šo punktu komentētāji, ekseģēti skaidro sekojoši. Var gadīties, ka ir cilvēki, kas nezina Dieva valstības noslēpumus un tad nesaprot arī Jēzus Kristus, Dieva Dēla misiju. Ja tāds cilvēks runātu pret Cilvēka Dēlu, viņš varētu gaidīt grēku piedošanu savas neziņas dēļ. Tomēr, ejot soli tālāk, var teikt, ka bez īpašas atklāsmes nav iespējams zināt, kas īsti ir Cilvēka Dēls [sal.: “Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: «Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.» Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: «Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs.» (Mt 16, 16-17)] Tātad, ja kāds no tiem, kam ir dota Svētā Gara pamācība par to, kas ir Kristus, piemēram, apustuļi, tomēr neatzīst Kristu, tad viņš zaimo Svēto Garu. Viņš nomelno Svēto Garu, sakot, ka it kā nav atklājis Jēzu. Un tas ir tik liels grēks, ka netiks piedots šajā un nākamajā dzīvē. Protams, tas nenozīmē, ka Dieva labestība un Viņa žēlastība ir bezspēcīga attiecībā uz šo cilvēku, bet šì cilvēka stāja, nemanīgā cietsirdība pret Dieva žēlastību un Pestītāja dāvanu, izraisa tam risku sasniegt mūžīgo sodu ellē.
- Īsajā katehismā šis saturs tiek paplašināts un tiek skaidrots, kuri vēl grēki ir tik nopietni, ka var tos pieskaitīt pie grēkiem pret Svēto Garu. Šo grēku sekas parasti ir tas, ka cilvēks mirst ar nāvīgu grēku un nonāk ellē. Kopumā ir seši šādi grēki:
- kas, paļaudamies uz Dieva žēlsirdību, tīšām grēko;
- kas, grēku padarījis, šaubās, ka Dievs viņam to piedos;
- kas pretojas kādai kristīgās mācības patiesībai,
- kas savu tuvāko apskauž tāpēc, ka Dievs to svētījis;
- kas parāda nocietinātu sirdi pret derīgām pamācībām,
- kas no grēkiem tīšām neatgriežas.
- Secinājums no tā visa rāda, ka lieta ir tik ļoti nopietna, ka labāk cilvēkam ir paciest dažādas uzmākšanās un vajāšanas, nevis noliegt Kristu. Bet savas uzrunas noslēgumā Jēzus mācekļiem vēlreiz izsaka stiprinājumu – apsola savu īpašo palīdzību sarežģītās situācijās: pats Svētais Gars ar savu gaismu apgaismos cilvēka prātu, dos nepieciešamās liecības un aizstāvēšanās vārdus, kā arī iedrošinās sirdi pastāvēt nelokamiem. Vairāki piemēri par to atskan Apustuļu darbos.
