Lk 11, 33-36

†_M

 

---

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

---

Rakstu vieta: Lk 11, 33-36

33. Sveci aizdedzinājis, neviens to neliek slēptuvē vai zem pūra, bet svečturī, lai tie, kas ienāk, redzētu gaismu.

34. Tavas miesas gaisma ir tava acs. Ja tava acs ir vesela, arī visa tava miesa būs gaiša, bet ja tā ir ļauna, tad visa tava miesa būs tumša. 35. Tāpēc pielūko, ka gaisma, kas tevī ir, nekļūst tumsa. 36. Ja tad visa tava miesa būs gaiša un tanī nebūs vietas tumsībai, tad tā būs visa gaiša, it kā zibens spožums tevi apspīdētu.

---

Jaunais tulkojums: 

33  Gaismekli iededzis, neviens to neliek slēptuvē vai zem pūra, bet liek to lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu.

34 Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa ir gaismas pilna; bet, ja acs kļūst ļauna, arī tava miesa ir aptumšota. 35 Tad nu pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu. 36 Ja nu visa tava miesa ir apgaismota un neviena tās daļa nav tumsā, tā visa būs tik gaiša, itin kā gaismeklis ar savu spožumu tevi apspīdētu.”

---

Rakstu vieta: Lk 11, 33

Paralēlās vietas:

• Mt 5, 15;
• Mk 4, 21

Līdzīga tēma: 

• Lk 8, 16

Atsauces:

• Lk  11, 33 par.: 2 Sam 21,17; 22, 29; 23,3-4; Zah 4, 2; Ps 119, 105; Gudr 18, 4; Mt 23, 13; Lk 11, 52; J 5, 35; 2 P 1, 19; Jk 1, 17; Atkl 18, 23; 21, 23; 22, 5.

---

Rakstu vieta: Lk 11, 34-36

Paralēlās vietas:

• Mt 6,  22-23

Līdzīga tēma: –

Atsauces:

• Lk 11, 34a → Mt 6, 22: Ef 1, 18; Sak 15, 30; 22, 9; Sīr 23, 19; Jk 1, 5; Rom 12, 8; 2 Kor 8, 2; 9, 11.13; Ef 6, 5.
• Lk 11, 34b → Mt 6, 23: Mt 20, 15; Mk 7, 22; J 11, 10; At 15,9; 28, 54-; Sak 23, 6; 28, 22; Sīr 14, 10; Tob 4, 7.
• Lk 11, 36: Mt 28, 3.

---

Komentāri

• Vārdi “gaisma, kas tevī ir” norāda, ka šajā fragmentā izteiktā Jēzus mācība neskar jautājumu par cilvēka veselību vien, bet te ir mājiens uz morālo dzīvi. Arī vārdu savienojumu “vesela acs” – “ļauna acs” pretnostatīšana liek domāt par iekšējo sirds skatienu, pēc sv. Pāvila teiktā – par “sirds acīm” (sal. Ef 1, 18), atbilstoši kurām no cilvēka iziet labi vai slikti vārdi un darbi: “Labs cilvēks no savas sirds labajiem krājumiem sniedz labu; bet ļauns cilvēks no ļaunajiem krājumiem sniedz ļaunu…” (Lk 6, 45)
• Ņemot vērā, ka šis fragments seko daudzām Dieva Dēla izteiktajām mācībām un veiktajām zīmēm un brīnumiem, kā arī tam, ka ir jau notikusi Viņa apustuļu un mācekļu sūtīšana, kura turpina Mesijas kalpošanu pasaulē, tādējādi šis fragments kļūst par savā ziņā Kristus (un Baznīcas) mācības un kalpošanas novērtēšanu vai kopsavilkumu – “Viņš bija patiesā gaisma, kas nāca pasaulē un spīd visiem cilvēkiem.” (J 1, 9), un kas šo “liecību pieņēmis, tas apzīmogojis, ka Dievs ir patiesīgs” (sal. J 3, 33).
• Cilvēces nespēja pieņemt Jēzus Gaismu. Komentāros skan šāds jautājums: ja pārsvarā visiem ir skaidri zināms, ka “sveci aizdedzinājis, neviens neliek slēptuvē vai zem pūra, bet svečturī, lai tie, kas ienāk, redzētu gaismu”, kāpēc tad tik daudzi nebija spējīgi ieraudzīt un pieņemt šo lielisko Jēzus klātbūtnes un mācības gaismu?! Vairāk! Šādu dilemmu sastopam jau senās Vecās Derības grāmatās, kur Dievs savā ziņā žēlojas, ka cilvēks negrib pieņemt Viņa gudrību, paliek pats savā muļķībā un cietsirdībā un tāpēc tam būs jācieš. Viens no šādu tekstu piemēriem ir sekojošs:
  • “Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij; tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā: «Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu? Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus. Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību, tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties, un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas…»” (Sak 1, 20-27)
• Atbilde uz uzdoto jautājuma saistās ar cilvēces stāvokli pēc krišanas grēkā: cilvēka daba vairs nav spējīga tik skaidri atpazīt to, kas patiess un labs. Situācija ir līdzīga cilvēkam ar sabojātu redzi: viņš redz priekšmetu siluetus vai krāsas, tomēr nevar ieraudzīt sīkākās detaļas vai, piemēram, izlasīt kādu tekstu. Tāpēc tas prasa divkāršu Dieva palīdzību: šķīstīšanu un atbrīvošanu no grēka slimības sekām, kā arī Svētā Gara aktīvu palīdzību saskaņā ar Vārdu: “kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni.” (J 16, 13)
• Iluzorā gaisma? Jēzus teiktajā atklājas vēl viens “slānis”, grēka slimības vēl viena izpausme – cilvēks ne tikai “nonicina gudrības mācību un negrib sajust bijību Tā Kunga priekšā” (Sak 1, 29), bet var pat neapzināties, ka dzīvo ilūzijās un savas pārliecības, viedokļus un ar to saistīto dzīvesveidu var uztvert kā “staigāšanu gaismā”. Tāpēc nepieciešams nemitīgi pārbaudīt, vai “gaisma, kas manī ir, nekļūst tumsa” un nemitīgi jācenšas būt atvērtam uz Dieva Gaismu un piesaukt to :
  • “Pārbaudiet paši sevi, vai esat ticīgi, pārbaudiet sevi!” (2 Kor 13, 5a),
  • “Bet atjaunojieties savā prātā un garā, un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!” (Ef 4, 23-24),
  • “Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!” (Kol 3, 16a).
• Evaņģēlija iepriekšējā fragmentā izskanēja prasība, lai Kristus rāda kādu īpašu “zīmi no debesīm” (sal. Lk 11, 16). Jēzus uzruna tagad skaidro, ka viss, ko Dievs ir paredzējis dot cilvēkiem, kas viņiem būtu nepieciešamā dzīves gaisma, jau ir dots. Citiem vārdiem – būtu nejēdzīgi domāt, ka Dievs kaut ko mums vēl vajadzīgo būtu paslēpis, ka Viņš ar mums “spēlē paslēpes”. Gluži pretēji – atminēsimies vārdus:  “Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no sava Tēva, es jums pasludināju.” (J 15, 15)
• Tie, kuriem “iegaršojās” šī Dieva dāvana, centīsies “pastāvēt apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā” (sal. Apd 2, 42). Pat vairāk:  sasniegt Dieva Iemiesotās Gudrības pilnīgu skatīšanos Debesīs – šāda stāja, šādas ilgas kļūs par viņu sirds uztraukuma un garīgo meklēšanas pamatu:
  • “Tiešām, es uzskatu par zaudējumu visu sava Kunga Jēzus Kristus pazīšanas dēļ, kas visu pārspēj; tās dēļ es visu esmu zaudējis un uzskatu par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā ne savas taisnības dēļ, kas izriet no bauslības, bet tās dēļ, kas izriet no ticības uz Jēzu Kristu. Tā, taisnība, pamatota ticībā, nāk no Dieva.” (Flp 3, 8-9)

---