Lk 10, 25-37 + visi atsauču teksti

Lk 10, 25. Un, lūk, kāds likumu pazinējs piecēlās, un, Viņu kārdinādams, sacīja: Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?“

• Mt 22,15-22: 15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, ka Jēzu vajadzētu pieķert kādā vārdā. 16 Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus kopā ar Hēroda piekritējiem, un tie jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess, tu Dieva ceļus māci patiesībā un nelokies neviena priekšā, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni; 17 saki mums – kā tu domā, vai ir atļauts dot cēzaram nodevas vai ne?” 18 Jēzus, noprazdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Ko jūs mani izaicināt, jūs liekuļi? 19 Parādiet man naudu, ko maksājat nodevās.” Tie atnesa viņam denāriju. 20 Tad viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un uzraksts?” 21 Tie viņam atbildēja: “Cēzara.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” 22 Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.
• Ps 2,2: Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto…
• Apd 4,24-29: 24. To noklausījušies, viņi vienprātīgi pacēla savas balsis uz Dievu, sacīdami: Kungs, kas esi radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī ir, 25. Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības? 26. Zemes ķēniņi saceļas un valdnieki apvienojas pret Kungu un Viņa Svaidīto? 27. Jo patiesi šinī pilsētā Herods un Poncijs Pilāts apvienojušies ar pagāniem un ar Izraēļa ļaudīm pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, 28. Lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms nolēmis, ka tam jānotiek. 29. Bet tagad, Kungs, skaties viņu draudos un dod saviem kalpiem pilnā paļāvībā runāt Tavu vārdu!
• Mt 16,1: Tad atnāca pie Viņa farizeji un saduceji un, kārdinādami Viņu, lūdza, lai Viņš rāda tiem zīmi no debesīm.
• Mt 19,3: Un farizeji, kārdinādami Viņu, nāca pie Viņa un sacīja: Vai cilvēkam brīv kaut kādu iemeslu dēļ atstāt savu sievu?
• Mih 6,8: Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas ir labs, ko Kungs no tevis prasa – spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu.
  
• Ps 15: 1 Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā? 2 Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī; 3 kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu; 4 kas neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas To Kungu; kas negroza zvērestu, ja tas viņam par nastu; 5 kas neņem netaisnus augļus par aizdoto naudu vai dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!
• Is 33,15-16: 15 Kas staigā taisnībā un patiesi runā, kas varmācīgu guvumu nievā, kas savu roku krata un kukuli neņem, kas aizbāž ausis, kad sauc uz varasdarbiem, kas aizklāj acis, lai ļaunu neredzētu, – 16 tāds augstumos dzīvos, klinšu cietoksnis tam būs patvērums, tam dos viņa maizi, tam ūdens būs nodrošināts! 
• Is 56,1: ​1 Tā saka Kungs: “Turiet tiesu un dariet taisnību, jo mana glābšana tuvu pienākusi un mana taisnība drīz atklāsies. 2 Svētīts cilvēks, kas to dara, un cilvēka dēls, kas pie tā turas, kas ievēro sabatu un to nesagāna, kas attur savu roku no visa ļauna.”
• Am 5,4: Jo tā saka Kungs Israēla namam: “Meklējiet mani, un jūs paliksiet dzīvi!” 
• Hab 2,4: Redzi, gan sapūties, kurš sirdī nav taisns, bet taisnais no ticības dzīvos!”
• Lev 19,15-18: 15 Nedari netaisnību tiesā – neiztopi nabagam, nedod priekšroku dižajam, bet tiesā savus tuvākos taisnīgi! 16 Nestaigā savā tautā baumodams, nealksti sava tuvākā asiņu – es esmu Kungs! 17 Nenīsti sirdī savu brāli, pamāci savu tuvāko, lai tu neesi līdzvainīgs. 18 Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs!

Lk 10, 26. Bet Viņš tam sacīja: Kas bauslībā rakstīts? Kā tu lasi? 27. Un tas atbildēja un sacīja: Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu…

• At 6,4-5: 4 Klausies, Israēl! Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs! 5 Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku! 6 Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, ir tev sirdī! 7 Piekodini tos saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies. 8 Piesien tos par zīmi uz savas rokas, un lai tie ir piesprādzēti tev uz pieres, 9 un raksti tos uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem.
• Joz 22,5 (LXX): Tikai sargieties, ka pildāt baušļus un ievērojat bauslību, ko Kunga kalps Mozus jums devis, – mīliet Kungu, savu Dievu, staigājiet visos viņa ceļos, turiet viņa baušļus, pieķerieties viņam un kalpojiet viņam no visas sirds un dvēseles!” 

Lk 10, 27b. …un /mīli/ savu tuvāko – kā sevi pašu.

• Lev 19,18.34: 18 Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs! 34 Lai svešinieks, kas pie jums apmeties, jums ir kā savējais, un mīli viņu kā sevi pašu, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
  
• Rom 13,8-9: 8. Nepalieciet nevienam nekā parādā, kā tikai savstarpējo mīlestību, jo, kas mīl savu tuvāko, tas izpilda likumu. 9. Jo: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, kā arī visi citi baušļi ir ietverti šajos vārdos: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu! 10. Mīlestība nedara tuvākajam ļaunu. Tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
• Gal 5,14: Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!
• 1 J 4,7-8: 7. Mīļie, mīlēsim viens otru, jo mīlestība ir no Dieva! Katrs, kas mīl, dzimis no Dieva un pazīst Dievu. 8. Kas nemīl, tas nav Dievu pazinis, jo Dievs ir mīlestība.
• Jk 2,8: Bet ja jūs pildāt Rakstu ķēnišķo likumu: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad jūs labi darāt.
• J 15,12-13: 12. Tas ir mans bauslis, lai jūs viens otru mīlētu, kā es jūs mīlēju. 13. Nav nevienam lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem.

Lk 10, 28. Un Viņš tam sacīja: Tu pareizi atbildēji; dari tā, un tu dzīvosi!

• Lk 7,41-43: 41. Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki: viens bija parādā pieci simti denāriju un otrs – piecdesmit. 42. Tā kā šiem nebija no kā atdot, viņš atlaida abiem. Kurš no tiem viņu vairāk mīl? 43. Sīmanis sacīja, atbildēdams: Domāju, ka tas, kam vairāk atlaida. Bet Viņš tam sacīja: Tu pareizi esi spriedis.
• Lk 20,39-40: 39. Bet daži rakstu mācītāji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, Tu labi pateici. 40. Un tie neuzdrošinājās vairs neko Viņam jautāt.
• Mt 22,46: Un neviens nevarēja Viņam ne vārda atbildēt; un no šīs dienas neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt.
• Lev 18,5: Turiet manus likumus un manas tiesas, tas cilvēkam jādara un pēc tiem jādzīvo – es esmu Kungs! 
• Ps 40,7-9: 7 Kaujamie upuri un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upurus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro. 8 Tad es teicu:”Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts: 9 man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.”

Lk 10, 29. Bet viņš, gribēdams sevi attaisnot, sacīja Jēzum: Un kas tad ir mans tuvākais?

• Lk 16,15: Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat tādi, kas sevi attaisno cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis, jo kas cilvēkiem augsts, tas Dieva priekšā ir negantība.
• Lk 18,9-14: 9. Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību: 10. Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks. 11. Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks! 12. Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir. 13. Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs! 14. Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts.
• Lk 18,20-22: 20. Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt. 21. Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības. 22. Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man!
• Dz 5,16: Viņa aukslējas ir saldums, un viņš viss – kārums. Tāds ir mans mīļais, tāds ir mans draugs, jūs, Jeruzālemes meitas.
• Ps 35, 13-15: 13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem 14 kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs. 15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
• Sīr 12,1-5: ​1 Ja dari labu, zini – kam, un par labo tev pateiksies. 2 Dari labu dievbijīgajam, un tev atlīdzinās: ja ne viņš – Visuaugstākais gan. 3 Nebūs labā tam, kas nemitas darīt ļaunu un nesniedz žēlastības dāvanas. 4 Dod dievbijīgajam, bet nepalīdzi grēciniekam; 5 dari labu pazemīgajam, bet bezdievīgajam nedod neko! 

Lk 10, 30. Tad Jēzus iesāka un sacīja: Kāds cilvēks, iedams no Jeruzalemes uz Jēriku, iekrita slepkavu rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainoja, un, atstājuši pusdzīvu, aizgāja.

• –

Lk 10, 31. Bet gadījās, ka kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, viņu ieraudzījis, pagāja garām. 32. Tāpat arī levīts, kad bija tanī vietā, viņu redzēdams, pagāja garām.

• Lev 21,1-3: ​1 Kungs teica Mozum: “Saki priesteriem, Ārona dēliem: neviens no jums lai nepaliek nešķīsts, pieskardamies mironim no saviem ļaudīm, 2 izņemot pašus tuvākos – māti, tēvu, dēlu, meitu, brāli 3 un jaunavu māsu, kas viņam tuvākā, kurai nav vīra –, tikai tā viņš drīkst palikt nešķīsts. 
• Sk 5,2: ​1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Pavēli Israēla dēliem, lai tie izraida no nometnes visus spitālīgos, ikvienu, kam tek, un ikvienu, kas pieskāries mironim! 3 Gan vīru, gan sievu izdzen no nometnes, lai tie nepadara nešķīstu nometni, kur viņu vidū mītu es!” 
• Sk 19,2- 13: ​1 Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: 2 “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis: saki Israēla dēliem, lai ved pie tevis sarkanu teli, kas bez vainas un kam vēl nav likts jūgs. 3 Dodiet to priesterim Elāzāram, lai ved to ārpus nometnes un nokauj viņa priekšā. 4 Lai priesteris Elāzārs ņem ar pirkstu teles asinis un slaka tās visapkārt Saiešanas teltij septiņas reizes. 5 Lai tele tiek sadedzināta, viņam redzot, – lai sadedzina tās ādu, gaļu un asinis kopā ar tās mēsliem. 6 Lai priesteris ņem ciedru koku, īzapu un sarkanu audumu un iemet tur, kur tele tiek dedzināta. 7 Tad lai priesteris mazgā drānas un mazgā savu miesu ūdenī, un pēc tam lai iet uz nometni. Priesteris paliek nešķīsts līdz vakaram. 8 Arī tas, kurš to dedzināja, lai mazgā ūdenī drānas un mazgā ūdenī savu miesu un paliek nešķīsts līdz vakaram. 9 Lai šķīsts vīrs savāc teles pelnus un noglabā ārpus nometnes šķīstā vietā, lai Israēla dēlu sapulce glabā tos priekš ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tas ir grēku upuris. 10 Un tas, kurš savāc teles pelnus, lai mazgā drānas un paliek nešķīsts līdz vakaram. Šis lai ir mūžīgs likums Israēla dēliem un svešiniekiem, kas mīt pie tiem. 11 Kas pieskaras mirušam cilvēkam, lai paliek nešķīsts septiņas dienas. 12 Lai tas šķīstās no grēkiem trešajā un septītajā dienā, un viņš būs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nebūs šķīstījies, tad nekļūs šķīsts. 13 Ikviens, kas pieskāries cilvēka līķim un nav šķīstījies no grēka, apgāna Kunga Mājokli – tas lai tiek nošķirts no Israēla, jo pār to nav slacīts ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tāds ir nešķīsts, tādam paliek nešķīstība.
• Ez 44,25-27: 25 Lai neviens no tiem netuvojas mirušajam, ka neapgānās, – vienīgi, ja mirušais ir paša tēvs, māte, dēls, meita vai neprecēta māsa, tie drīkst apgānīties, 26 bet pēc tam, kad tie šķīstījušies, jāpieskaita vēl septiņas dienas, 27 tad lai iet svētvietā – kalpot iekšpagalmā svētvietā un upurēt grēku upuri, saka Kungs Dievs. 

Lk 10, 33. Bet kāds samarietis, iedams savu ceļu, nonāca pie viņa un, to ieraudzījis, apžēlojās. 34. Un tas, piegājis klāt, apsēja viņa brūces, ieliedams tanīs eļlu un vīnu, un, uzcēlis viņu savā lopā, aizveda to mājvietā un rūpējās par viņu.

• Os 6,6: Uzticība man tīk, ne upuri, un Dieva atziņa, ne sadedzināmie upuri! 
• 2 Hr 28,15: Tika izvēlēti vīri, tie cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba ar salaupīto visus, kas bija kaili, – apģērba tos, deva sandales, paēdināja un padzirdīja, svaidīja ar eļļu un visus izvārgušos cēla uz ēzeļiem. Viņi tos aizveda uz Jēriku, palmu pilsētu pie brāļu robežas, bet paši atgriezās Samarijā.
  
• Sīr 27,20-21: 20 Gadās tāds, kas vārdos tēlo gudro, bet nav ieredzēts:  tas paliks bez jebkādas iztikas, 21 jo no Kunga nav saņēmis žēlastību, un tādēļ tam trūkst jebkādas gudrības. 
• Is 1,6: No kāju pēdām līdz galvai nav veselas vietas! Brūces un rētas, sasitumi un pušumi, neizspiesti un nepārsieti,
  ar eļļu nemiekšķēti!
  
• Mk 6,13: Un viņi izdzina daudz ļauno garu un daudzus slimos svaidīja ar eļļu, un darīja tos veselus.
  Jk 5,14-15: 14. Ja kāds no jums slimo, lai tas aicina Baznīcas priesterus, lai tie par viņu lūdz Dievu, svaidīdami ar eļļu Kunga vārdā! 15. Un ticīgā lūgšana izglābs slimnieku, un Kungs viņu pacels; un, ja viņš būtu grēkojis viņam tiks piedots.
• Apd 23,23-25: 23. Un viņš [priekšnieks], pasaucis divus virsniekus, sacīja tiem: Sagatavojiet trešajai nakts stundai divi simti kareivju, kas lietu uz Cēzareju, un septiņdesmit jātniekus, un divi simti šķēpnešus. 24. Un sakārtojiet jājamos lopus, lai Pāvilu uzsēdinātu un novestu viņu veselu pie zemes pārvaldnieka Fēliksa. 25. (Jo viņš baidījās, ka jūdi kādreiz nepaņem to ar varu un nenonāvē, un vēlāk viņam pašam nebūtu jācieš zaimi, it kā viņš gribējis naudu pieņemt.)

Lk 10, 35. Bet otrā dienā viņš, izvilcis divus denārijus, deva tos mājas saimniekam, sacīdams: Gādā par viņu, un, ko tu vairāk izdosi, es, kad atgriezīšos, atdošu tev.

• Apd 4,5: 5. Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji, 6. Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas.

Lk 10, 36. Kā tev šķiet, kurš no šiem trim bija tuvākais tam, kas iekrita slepkavu rokās?

• –

Lk 10, 37. Un viņš atbildēja: Tas, kas viņam parādīja žēlsirdību. Un Jēzus viņam sacīja: Ej, un tu dari tāpat! 

• Lk 1,57-58: 57. Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu, 58. Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
• Lk 1,67-72: 67. Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams: 68. Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu; 69. Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu; 70. Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības; 71. Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst; 72. Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
• 2 Sam 12,1-7a: ​1 Kungs sūtīja Nātānu pie Dāvida. Atnācis tas viņam sacīja: “Kādā pilsētā bija divi vīri – viens bagāts, otrs nabags. 2 Bagātajam bija avju un vēršu bez skaita, 3 bet nabagajam nebija nekā, tik viena maza aitiņa tam piederēja. Tā uzauga pie viņa kopā ar paša bērniem, no viņa kumosa ēda, no viņa kausa dzēra, viņa azotē gulēja, bija viņam kā paša meita. 4 Kāds ceļinieks iegriezās pie bagātā vīra, bet tam bija žēl ņemt savu avi vai vērsi, lai pagatavotu ceļotājam, kas pie viņa iegriezies. Viņš ņēma nabaga vīra aitiņu un pagatavoja tam vīram, kas pie viņa iegriezies.” 5 Dāvids aizsvilās lielās dusmās par to vīru un teica Nātānam: “Dzīvs Kungs! – Par to, ko šis vīrs darījis, viņš ir nāvi pelnījis. 6 Par to aitiņu viņš atlīdzinās četrkārt – par to, ka tā darīja un neiežēlojās!” 7 Tad Nātāns teica Dāvidam: “Tu esi tas vīrs! 
• Mt 21,28-31: 28. Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā! 29. Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja. 30. Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja. 31. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā.