Lk 10, 21-24

M

 


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 10, 21-24

21. Tanī pat brīdī Viņš gavilēja Svētajā Garā un sacīja: Es godāju Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu to apslēpi gudrajiem un mācītājiem, bet atklāji mazajiem! Tiešām, Tēvs, jo tas Tev tā labpaticis! 22. Mans Tēvs visu man atdevis; un neviens nezina, kas ir Dēls, kā tikai Tēvs; un kas ir Tēvs, kā tikai Dēls un kam Dēls to vēlas atklāt.

23. Un Viņš, griezdamies pie saviem mācekļiem, sacīja: Svētīgas tās acis, kas redz to, ko jūs redzat! 24. Jo es jums saku, ka daudzi pravieši un ķēniņi vēlējās redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.


Jaunais tulkojums: 

21 Tajā pašā brīdī Jēzus gavilēja Svētajā Garā: “Es tevi slavēju, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un atklājis tās bērniņiem! Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība! 22 Mans Tēvs visu man ir devis, un neviens nezina, kas Dēls ir, kā vienīgi Tēvs un, kas Tēvs ir, kā vienīgi Dēls un kam Dēls vēlēsies to atklāt.”

23 Un, vērsies pie mācekļiem, viņš sacīja: “Laimīgas tās acis, kas redz, ko jūs redzat. 24 Es jums saku: daudzi pravieši un ķēniņi ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, tie ilgojās dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.”


Paralēlās vietas:

  • Mt 11, 25-27; 13,16-17

Līdzīga tēma: 

  • J 3,35
  • J 7,29
  • J 13,3
  • J 10,14-15
  • J 17,2
  • J 17,25

Atsauces:

  • Lk 10, 21a par.: Sīr 51,1; Tob 8,7; Ps 9,2; 135,26; Is 42,5; Tob 7,18; Apd 17,24; Is 29,14; Lk 9,45; 18,34; 19,42; 1 Kor 1,19.26-; 2,6-7; Ps 8,3; Sīr 3,19-; Gudr 10,21; Mt 5,3; 21,16; 1 Kor 1,21.
  • Lk 10, 21b par.; Lk 2,14; Rom 10,1; Ef 1,5.9; Flp 1,15; 2,13; 2 Tes 1,11.
  • Lk 10, 22 par.: Dan 7,14; Mt 24,36 par; 28,18; Mk 2,10; 1 Kor 15,27; Ef 1,20-; Atkl 12,10; Mt 16,17; Gal 1,15-16; J 10,14-15; Mt 11,19; Sīr 1,6-9; Gudr 8,4; 9,9-11.17-18.
  • Lk 10, 23 par.: Mt 11,25 par.; Sak 20,12; Is 52,10; Mt 5,3-11; 11,6; 16,17; Lk 2,30; 1 J 1,1-.
  • Lk 10, 24 par.: Is 52,15; Mt 13,17; J 8,56; Ebr 11,13; 1 P 1,10-; 1 J 1,1-
  • 0; Gal 4,14; 3 J 8; Mt 18,5; J 12,44.48; 15,23; 1 Tes 4,8; 1 J 2,23.

Komentāri

  • Šajā fragmentā Jēzus izsaka sava Tēva slavināšanas himnu. Sv. Lūkass Jēzus teiktos vārdus piemin teju identiski kā sv. Matejs. Tajā klātesoši divi pateicības motīvi:
    • pirmkārt, ka Debesu Tēvs savus noslēpumus atdeva Dēlam (lai Viņš tos nodotu Dieva ļaudīm),
    • šī garīgā bagātība tiek atklāta tiem, kam ir vienkārša sirds (lepnajiem tā nav pieejama, kamēr tie neatgriežas un nekļūst kā bērni – sal. Mt 18, 3). 
  • Interesanti pamanīt, ka Jēzus sirds prieka izpausme parādās pēc tam, kad sūtītie (72) dalījās ar to, ko viņi veica Jēzus spēkā. Tādējādi Kristus kaut kādā mērā bauda sava Tēva svaidījuma un sūtījuma augļus, kuri nāk, pateicoties Viņa kalpošanai un tādēļ, ka pie tā strādā Viņa Mistiskās Miesas  – Baznīcas (sal. 1 Kor 12) – locekļi. Abi šie punkti norāda, ka tā jābūt līdz pasaules beigām, ka Dieva Dēla misija atklāt cilvēku sirdīm Dieva mīlestību un pestīt tos mūžīgajai dzīvei turpināsies Viņa mācekļos un caur viņiem – līdz pasaules beigām. Jēzus vārdi, kas atskanēja pirms Viņa debesskāpšanas, neapšaubāmi uz to norāda:
    • “Jēzus piegāja un runāja viņiem, sacīdams: «Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.  Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis, un, lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam.»” (Mt 28, 18-20)
  • Ja kāds jautātu par to, kas būtībā ir šīs lietas”, tad, ņemot vērā visu sv. Lūkasa Evaņģēlija kontekstu, komentētāji norāda uz trim faktoriem:
    • caur Jēzus kalpošanu atklājas Debesu Valstības būtība, ka tā nav no šīs pasaules un tā nav veidota ar karaspēku (sal. J 18, 36); tā nav paredzēta politiskiem nolūkiem (sal.: Lk 24, 21; Apd 1,6) vai tamlīdzīgi, bet Debesu Valstība ir garīga realitāte, kas sagatavota kā laimes pilna mūžīga radības kopība ar savu Radītāju un Dievu;
    • Otrās Dievišķās Personas iemiesošanās un kalpošana virs šīs zemes atklāj Viņa – Jēzus Kristus – attiecības ar Tēvu, Viņu savstarpējo vienotību un dievišķo dabu (uz to norāda, piemēram: vēstījums par pašu iemiesošanās faktu, kas notika Dieva Svētā Gara spēkā; kristība Jordānas upē, kas atklāja Dieva “skatienu” uz savu Dēlu un mīlestību uz Viņu, kā arī Viņa misiju, kas sākās Tēva Sirdī; Tabora kalna noslēpums, kas Dieva mūžības plānus, iekļautus Likumā un pravietojumos, skaidri attiecina uz Jēzu kā Dieva godības dzīvu atspulgu un izpausmi miesas veidā – sal. Kol 2, 9)
    • trešā no “šīm lietam” ir organiskā vienotība starp Jēzu kā Baznīcas Galvu un Viņa Mistiskās Miesas – Baznīcas locekļiem; šī vienotība ir tik stipra, ka Jēzus saka: “Kas jūs klausa, tas mani klausa; un kas jūs nicina tas nicina mani; bet kas mani nicina tas nicina to, kas mani sūtījis.” (Lk 10, 16)
  • Teksta otrajā daļā Jēzus saviem mācekļiem skaidro, ka viņiem tiek dota īpaša privilēģija, jo tie redz īstenojamies Dieva plānus, kas no mūžiem tik skaidrā veidā līdz šim nebija atklāti. Par to, cik liela ir Dieva klātbūtnes un mīlestības Kristū dāvana, var spriest, ņemot vērā, ka to nebaudīja pat vislielākie no praviešiem (piemēram, Isajs, kurš tik spēcīgi komentēja, kas būs un ko veiks Dieva Mesija), nedz ķēniņš Dāvids (kuram taču bija skaidri izteikti  apsolījumi attiecībā uz viņa pēcnācējiem). Var teikt, ka tādējādi Jēzus izsaka īpašu svētību apustuļiem un tiem, kas ar vienkāršu sirdi atveras Jēzus noslēpumiem un bauda Dieva klātbūtni un Viņa mīlestības darbību.
  • Dieva Dēla izteikto par šīs dāvanas lielumu pastiprina arī apustuļu teiktais, piemēram: 
    • “Bet Viņam, kas spējīgs jūs stiprināt saskaņā ar manu evaņģēliju un Jēzus Kristus vēstījumu, saskaņā ar noslēpumu atklāšanu, kas no mūžības bija noslēpts, Vienīgajam Visugudrajam Dievam caur Jēzu Kristu lai ir gods un slava mūžīgi mūžos! Amen.” (Rom 16, 25.27),
    • “To lasot, jūs varat saprast manu Kristus noslēpuma izpratni. Tā citām cilvēku bērnu paaudzēm netika sludināts, kā tas tagad ticis atklāts Garā Viņa svētajiem apustuļiem un praviešiem, ka pagāni Kristū Jēzū ir Viņa apsolījuma līdzmantinieki un vienas miesas locekļi un līdzdalībnieki, pateicoties evaņģēlijam…” (Ef 3, 4-6),
    • “Noslēpums, kas no mūžiem un no paaudžu paaudzēm bija apslēpts, tagad ir atklāts Viņa svētajiem. Dievs viņiem gribēja darīt zināmu, cik bagāta ir šī noslēpuma godība starp pagāniem; un tas ir Kristus, godības cerība jūsos.” (Kol 1, 26-27), 
    • “Par šo [dvēseļu] pestīšanu ir rūpīgi taujājuši un pētījuši pravieši, kas sludināja jums nolemto žēlastību. Tie cenšas uzzināt, uz kuru vai kādu laiku viņos norāda Kristus Gars, kas iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību. Viņiem tika atklāts, ka ne viņiem pašiem, bet jums kalpoja tas, ko jums pēc Svētā Gara atsūtīšanas no debesīm sniedza tie, kas jums sludināja evaņģēliju, kurā pat eņģeļi vēlas ieskatīties.” (1 P 1, 10-12). 

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Par kādām lietām ticībā es visbiežāk izsaku savu pateicību Dievam? Vai  pateicību esmu spējīgs izteikt arī publiski, piemēram, baznīcā, slavēšanas laikā vai lūgšanu grupas sapulcē?
  • Kura no Baznīcas dziesmām, manuprāt, vislabāk izsaka pielūgsmi, kas pienākas Dievam? Kāpēc tā domāju? 
  • Kādu vietu draudzē (tas ir, vietā, kurā dzīvoju) es apzinos kā savu; kādu kalpošanu? Cik lielā mērā tas saistās ar Dieva kultu, liturģiju (lasīšana, psalma vai dziesmu dziedāšana, kalpošana pie Dieva altāra….); cik lielā mērā tā saistās ar saimnieciskām lietām (baznīcas telpu kopšana, kurināšana, iepirkumi, remontdarbi…); cik lielā mērā ar cilvēkiem, savstarpējām attiecībām vai evaņģelizāciju (esmu katehēts, grupas līderis, Evaņģēlija paudējs, rakstnieks, zīmētājs…)? 
  • Vai apzinos, ka, daloties ar Dievu lūgšanā par savas sirds prieku un veikto saskaņā ar  ticību, es iepriecinu Viņa Sirdi? 
  • Kurš Dieva caur praviešiem dotais apsolījums man ir īpašs (vismīļākais, visdārgākais, visspēcīgākais…)? 
  • Kādos dzīves apstākļos visvairāk varu pamanīt savu vienotību ar Jēzu (jo esmu Baznīcas, kuras Galva Viņš ir, loceklis)?  
  • Kādus savas sirds noslēpumus sargāju visvairāk? Kāpēc? Kādus noslēpumus esmu jau atklājis citiem un redzējis to skaistos augļus ticībā? 
  • Vai ir kāds Dieva noslēpums, kuru līdz šim neesmu atklājis, nesaprotu vai neesmu to piedzīvojis? 

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16