1. Debesvalstība pielīdzināma nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja derēt strādniekus savam vīna dārzam. 2. Un viņš, vienojies ar strādniekiem par dēnāriju dienā, sūtīja tos savā vīna dārzā. 3. Un viņš, izgājis ap trešo stundu, redzēja citus tirgū bez darba stāvam. 4. Un viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā, un es jums došu, kas pienākas. 5. Un viņi aizgāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. 6. Bet viņš, ap vienpadsmito stundu izgājis, atrada vēl citus stāvam un sacīja tiem: Ko jūs šeit stāvat visu dienu bezdarbā? 7. Viņi atbildēja: Neviens nav mūs derējis. Viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā! 8. Kad iestājās vakars, vīna dārza kungs sacīja savam saimniecības pārzinim: Pasauc strādniekus un, sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem, izmaksā viņiem algu! 9. Tad atnāca tie, kas darbā iestājās ap vienpadsmito stundu, un saņēma katrs pa dēnārijam. 10. Un kad atnāca pirmie, viņi cerēja vairāk saņemt, bet arī tie dabūja katrs pa dēnārijam. 11. Un saņēmuši viņi kurnēja pret nama tēvu. 12. Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu stundu; un tu viņus pielīdzināji mums, kas izcietām dienas nastu un karstumu. 13. Un viņš atbildēja vienam no tiem, sacīdams: Draugs, es nedaru tev netaisnību. Vai tu ar mani nesaderēji par vienu dēnāriju? 14. Saņem, kas tavs, un ej! Šim pēdējam es gribu dot tik, cik tev. 15. Vai man nav tiesību darīt to, ko es gribu? Vai tava acs skaudīga, ka es esmu labs? 16. Tā pēdējie būs pirmie un pirmie būs pēdējie,
(Mt 20, 1-16a)
