Žēlsirdības stunda

M

 

ŽĒLSIRDĪBAS STUNDA

(kā praktizēt – paskaidrojums)

 

Pirms pāris gadiem uz Dieva Žēlsirdības sanktuāriju Krakovā – Lagevņikos – atbrauca jūrnieks, kurš, skaidrojot iemeslu, kāpēc apmeklē svētīgās māsas Faustīnas kapu, pastāstīja šādu gadījumu. Reiz ar savu kuģi viņš nonāca Filipīnās. Izkāpis krastā, jūrnieks ievēroja dīvainu vietējo salas iedzīvotāju izturēšanos. 

Ļoti daudzi cilvēki visā pasaulē, ne tikai Filipīnās, godina Kunga Jēzus nāves brīdi (plkst. 15), kuru Viņš pats ir nosaucis par lielās žēlsirdības stundu (Dienasgrāmata 1320). Žēlsirdības stunda ir viena no Dieva žēlsirdības kulta formām, kuras Viņš cilvēcei ir nodevis caur svētīgo māsu Faustīni. Tā izcelsme ir saistīta ar ieteikumiem, kurus māsa saņēma Krakovā 1937. gada oktobrī.


„Trešajā stundā,” viņai tad teica Kungs Jēzus, „lūdz manu žēlsirdību, jo īpaši grēciniekiem, un kaut īsu brīdi iegremdējies manās ciešanās, jo īpaši pamestībā, ko piedzīvoju nāves brīdī.” (Dienasgrāmata 1320) Ieteikumu pagodināt Viņa nāves stundu Kungs Jēzus atkārtoja pāris mēnešus vēlāk, vēlreiz pasakot tā mērķi, pagodināšanas veidu un sasaistot to ar apsolījumu. „Cik reižu izdzirdēsi, ka pulkstenis sit trešo stundu,” teica māsai Faustīnei, „visa iegremdējies manā žēlsirdībā, pielūdzot un slavējot to; piesauc Viņa visspēcību visai pasaulei, bet jo īpaši nabaga grēciniekiem, jo tajā brīdī tā tika plaši atvērta visām dvēselēm.” (Dienasgrāmata 1572)

Iepazīstinot ar šo Dieva žēlsirdības kulta formu, Kungs Jēzus vienlaikus pamācīja, kā to svinēt. Viņš ilgojas, lai šajā stundā:

    • kaut īstu brīdi apdomātu Viņa mokas, jo īpaši pamestību nāves brīdī;
    • lūgtu Dieva žēlsirdību visai pasaulei, bet jo īpaši grēciniekiem;
    • iegremdētos Dieva žēlsirdībā, to pielūdzot un slavējot, jo šajā stundā tā vispilnīgāk atklājās un vēlas sevi dāvāt cilvēkiem.

Turklāt Kungs Jēzus māsai Faustīnei deva arī konkrētus ieteikumus, kā lūgties Žēlsirdības stundā: „Centies šajā stundā lūgties Krusta ceļu, cik lielā mērā Tavi ikdienas pienākumi tev to ļauj; bet, ja nevari apcerēt Krusta ceļu, tad vismaz uz brīdi ieej kapelā un pagodini manu Sirdi, kura ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; bet, ja nevari ieiet kapelā, lūdzies tur, kur esi, kaut īsu brītiņu.” (Dienasgrāmata 1572)

Viņš minēja arī trīs izšķiroši svarīgus aspektus, kas jāievēro, lai šajā stundā izteiktās lūgšanas tiktu uzklausītas: 

    • lūgšanai ir jābūt izteiktai pēcpusdienā plkst. 15. Kungs Jēzus teica: „Cik reižu izdzirdēsi, ka pulkstenis sit trešo stundu…” (Dienasgrāmata 1572) Šeit ir svarīgi pareizi saprast, ko nozīmē vārds „stunda”. Izteikums Žēlsirdības stunda apzīmē Kunga Jēzus nāves brīdi, nevis veselas stundas pavadīšanu lūgšanā;
    • lūgšanai ir jābūt vērstai tieši uz Kungu Jēzu, tātad nevis uz Dievu Tēvu, Dievmāti vai svētīgo māsu Faustīni. Šajā stundā mēs varam lūgties kopā ar Mariju, kas stāv krusta pakājē, bet nevis caur viņas starpniecību, kopā ar svētīgo māsu Faustīnu, bet nevis caur viņas starpniecību;
    • lūgšanās mums ir jāatsaucas uz Kunga Jēzus sāpīgo ciešanu nopelniem. Tāpēc visbiežāk lūdzamies, izmantojot vārdus: „Tavu sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ lūdzam Tevi, Kungs, par…”

Tam, ko lūdzam, ir jābūt saskaņā ar Dieva gribu, kas izriet no katras lūgšanas dabas, bet pašai lūgšanai ir jābūt uzticīgai, pastāvīgai un savienotai ar darbīgu tuvākmīlestību, kas ir patiesa Dieva žēlsirdības dievkalpojuma noteikums.

Šādi praktizētu lūgšanu Dieva žēlsirdības stundā Kungs Jēzus saistīja ar apsolījumu dot visādas žēlastības un labumus jau zemes virsū. Viņš teica: „Šajā stundā neko neatteikšu dvēselei, kas mani lūgs, atsaucoties uz manām ciešanām.” (Dienasgrāmata 1320) „Šajā stundā visu izlūgsi sev un citiem.” (Dienasgrāmata 1572)

Lai atzīmētu Žēlsirdības stundu, nav speciāli jādodas uz baznīcu, var lūgties visur: darbā, uz ielas, mājās… Šeit nav svarīga lūgšanas vieta, bet gan atslēgšanās no ikdienas nodarbēm, kaut uz brīdi, lai domās un ar sirdi nostātos mirstošā Jēzus priekšā, lai savienotos ar Viņu Viņa nāves brīdī. To vajag darīt pēcpusdienas trešajā stundā, nevis naktī, jo Kunga Jēzus nāves brīdis ir plkst. 15. Katra reāli izdzīvota Kristus nāves stunda šajos platuma grādos ir laiks, ko veltīt kaut īsai lūgšanai vienotībā ar Jēzu, kas mirst pie krusta.

Vajag arī atcerēties, ka Žēlsirdības stundas praktizēšana balstās uz Kunga Jēzus ciešanu pārdomāšanu un Dieva žēlsirdības izlūgšanu pasaulei. Šīm pārdomām var pievienot Dieva Žēlsirdības kronīti, bet tas nav obligāti. Kronīša lūgšanās plkst. 15 vēl nenozīmē Žēlsirdības stundas praktizēšanu, jo tā ir lūgšana, kas ir vērsta uz Dievu Tēvu, bet lūgšanai Žēlsirdības stundā ir jābūt vērstai uz Kungu Jēzu. Līdz ar to, ja kāds plkst. 15 lūdzas Dieva Žēlsirdības kronīti, tas nepraktizē lūgšanu Žēlsirdības stundā. Jo tās ir divas atšķirīgas Dieva Žēlsirdības kulta formas. Lūgšana Žēlsirdības stundā var būt tikai Jēzus nāves brīdī (plkst. 15), un tai ir jāizpilda noteikumi, kurus minēju iepriekš, savukārt Dieva žēlsirdības kronīti var lūgties katrā dienas vai nakts brīdī. Ja kāds lūdzas to plkst. 15, tad līdz ar to atsakās no šīs kulta formas praktizēšanas, kuru dēvējam kā Žēlsirdības stundu. Plkst. 15 ir privileģēts laiks Dieva žēlsirdības dievkalpojumos. Šajā stundā Dieva žēlsirdības apustuļi visā pasaulē vienojas lūgšanā, cenšoties garā pārcelties uz Golgātu, nostāties pie Kunga Jēzus krusta, līdzās Viņa un mūsu Mātei, lai kontemplētu Viņa žēlsirdīgās mīlestības uz cilvēku noslēpumu un Viņa sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ lūgtu žēlsirdību visai pasaulei, bet jo īpaši grēciniekiem. Tāpēc, ka šajā stundā – teica Kungs Jēzus – „žēlsirdība tika plaši atvērta visām dvēselēm” (Dienasgrāmata 1572) un tā ir „lielas žēlsirdības visai pasaulei stunda” (Dienasgrāmata 1320).

Māsa M. Nazaria Dlubaka ZMBM

No poļu valodas tulkoja Ingrīda Puce


Avots: viens no Katoļu baznīcas vēstneša numuriem

Papildinājumu var atrast te:  uzticies-jezum.mozello.lv

Buklets par Dieva Žēlsirdību latviešu valodā:  buklets par Dieva žēlsirdību_LV


Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem,
un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus.Ps 145, 9