Maijs – V. J. Marijas mēnesis (2020)

+M

 

Dievs, Mīlestības avots, mēs Tev pateicamies par apbrīnojamiem darbiem, kurus esi paveicis Vissvētākās Jaunavas Marijas sirdī un dzīvē! Palīdzi mums šajā mēnesī vēl vairāk pamanīt Viņas klātbūtni katrā no mums, kā arī visas Baznīcas dzīvē!
Amen!

Pāvils, priesteris

 

 

Šī lapa ir domāta kā maza palīdzība V. J. Marijas mēnesim, lai ar Dieva Vārda, Baznīcas mācības un pieredzes palīdzību mēs karstāk mīlētu Dievmāti un caur Viņu pašu Jēzu Kristu!

  • Bībeles teksti skaidri norāda uz svēto Mariju jeb ir kā pravietojumi, kurus Baznīca attiecina uz Dievmāti. Ir vērts tos meditēt un lūgt, lai ar to gaismas palīdzību Svētais Gars vairāk un vairāk izgaismo mums Vissvētākās Jaunavas noslēpumu.
  • Dziesmas/mūzika ir manis ierakstīta mājas (baznīcas :-)) apstākļos. Piedodiet kļūdas un kvalitāti… Es mācos…

 

Dienu saraksts: 

 

 

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

1.05.2020. – mēneša pirmā piektdiena

Marija – Jaunās Derības Degošais Krūms

 

Dieva Vārds 

  • Izc 3  
    1 Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiāna priestera, avis. Viņš aizdzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Dieva kalna Horeba. 2 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega. 3 Tad Mozus sacīja: “Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg.” 4 Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: “Mozu, Mozu!” Mozus sacīja: “Te es esmu.” 5 Un Tas Kungs sacīja: “Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” 6 Un Viņš sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dievu uzlūkot. 7 Un Tas Kungs sacīja: “Vērodams esmu vērojis Manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par tās uzraugiem Es esmu dzirdējis, jo Es zinu viņu ciešanas. 8 Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek, uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi. 9 Un redzi, Israēla bērnu brēkšana ir nākusi Manā priekšā, un Es esmu redzējis tos spaidus, ar kādiem ēģiptieši viņus apspiež. 10 Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!”

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 724
    Marijā Svētais Gars atklāj Tēva Dēlu, kurš ir kļuvis par Jaunavas Dēlu. Viņa ir pēdējās un galējās teofānijas (Dieva atklāšanās) DEGOŠAIS KRŪMS (sal. Izc 3): Svētā Gara piepildīta, viņa parāda Vārdu, kas atklājies miesas pazemībā, un ļauj Viņu iepazīt nabagajiem un pirmajiem no tautām.

 

Priestera mazs komentārs 

  • Saskaņā ar Vēstuli ebrejiem 7,23.30 Mozus sastapās ar Dievu degošā krūma zīmē tad, kad viņam bija 80 gadi. Kādu gaismu manai dzīvei un ticības ceļam dod patiesība par šādu dzīves posmu? Vai es varētu teikt, ka mana sirds jau tika pievesta pie Jaunās Derības Degošā Krūma, tas ir, pie Kristus un Baznīcas Mātes?
  • Dievs, runājot ar patriarhu Mozu, bija teicis: “Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” Ko manā dzīvē attēlo pieminētās kurpes? Ko man vajadzētu kā kurpes “noņemt” no savas sirds, lai tās netraucētu Marijas noslēpuma saprašanai? Kādi ir šķēršļi, kuri man (vai citiem) neļauj pilnībā sastapties ar Dievmātes svētumu un Viņas misiju manā vai Baznīcas dzīvē?
  • Degošā krūma notikums palīdzēja Mozum pazemības apstākļos atklāt savu aicinājumu un misiju. Mēs to varam dzirdēt it sevišķi vārdos: “Tagad ej. Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!”  Ja mana sirds jau pazīst svēto Jaunavu un dažādos veidos un formās ar Viņu sastopas, vai visi šie paņēmieni palīdz arī man stiprināties savā jau atklātajā aicinājumā un dzīves misijā, kuru man ir paredzējis Dievs? Vai dzirdot Viņa norādes, saņemot pamudinājumus un iedvesmas, cenšos tās cītīgi un ar mīlestību izpildīt? Vai esmu gatavs būt pārsteigts, bet arī atvērts, ja Dievs mani (kaut dziļā vecumā) apdāvinās ar kādu citu, jaunu ieaicinājumu?

 

Dziesma / mūzika

  • “Per Mariam ad Jesum”  (vienbalsīgi, ģitāras pavadījumā)
  • “Per Mariam ad Jesum”  (instrumentāli,  ģitāra, visas balsis kanonā)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

2.05.2020. – mēneša pirmā sestdiena

Marija – Kānas Vidutāja

 

Dieva Vārds 

  • J 2 
    1. Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur. 2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās. 3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna. 4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi! 5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet. 6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri. 7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām. 8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa. 9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini. 10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim. 11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 2618 
    Evaņģēlijs mums atklāj, kā Marija lūdzas un aizlūdz ticībā: Kānā [sal. J 2,1-12] Jēzus Māte lūdz savu Dēlu parūpēties par kāzu mielastu, kas ir zīme citam Mielastam, Jēra kāzu mielastam, kurā Viņš dod savu Miesu un savas Asinis Baznīcai, Viņa Līgavai, pēc tās lūguma. Un Jaunavas Marijas lūgšana tiek uzklausīta tieši tai stundā, kad krusta pakājē tiek noslēgta jaunā derība [sal. J 19, 25-27], – Marija tiek uzklausīta kā Sieviete, jaunā Ieva, patiesā “dzīvo Māte”.

 

Priestera mazs komentārs 

  • Evaņģēlija par Kānas notikumu gaismā ir vērts padomāt un mēģināt atbildēt:
    • 1) Kas ir manas dzīves ūdens un darbs ar to, kuru prasa no manis Jēzus?
    • 2) Vai varu norādīt uz kādu konkrētu dienu manā dzīvē, kad biju sadzirdējis Marijas teikto: “Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet!”
    • 3) Cik reizes dzīvē biju pamanījis, ka ar pateicību biju gājis ne pie tās personas, pie kuras vajadzēja aiziet pateikties?
    • 4) Vai es apzinos cilvēkus no manas ģimenes, draudzes, pilsētas, kuri līdz šim nav pagaršojuši Dieva Mīlestības vīnu? Cik reizes un kādējādi es devu viņiem padzerties no jau klātesošiem manā dzīvē “jauniem ādas maisiem, kas piepildīti ar jaunu vīnu”(sal. Mt 9,7)  vai tomēr aicināju viņus pašus “piepildīt sešus akmens traukus” (sal. J 2,6-7)?

 

Dziesma / mūzika

  • Variācijas par  tēmu “Palūdzies Miriam” (ģitāra)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

3.05.2020. – mēneša pirmā svētdiena

Marija – Varenā Judīte

 

Dieva Vārds 

  • Judt 13 
    11 Jau no tālienes Judīte sauca vārtu sargātājiem: “Atveriet, atveriet vārtus, ar mums ir Dievs, mūsu Kungs, kas vēl dos Israēlam spēku un uzvaru pār ienaidniekiem, tāpat kā to darīja šodien.” 12 Tiklīdz vīri pilsētā izdzirdēja viņas balsi, tie steidzās nokāpt pie pilsētas vārtiem un sasauca pilsētas vecajos. 13 Un saskrēja visi no maza līdz lielam, jo tas šķita tiem neiespējami, ka viņa atnāks atpakaļ, un tie atvēra vārtus, uzņēma viņas un, aizdedzinājuši lāpās ugunis, ielenca abas. 14 Viņa tiem varenā balsī sacīja: “Dievam slavu dziediet, slavu dziediet, Dievam slavu dziediet! Viņa žēlastība neatkāpās no Israēla nama, un viņš sadauzīja ar manu roku mūsu ienaidniekus šajā naktī.” 15 Tad viņa, izņēmusi nocirsto galvu no maisa, rādīja visiem un sauca: “Redziet, Holoferna, asīriešu karaspēka virspavēlnieka, galva un, redzi, aizkars, aiz kura viņš piedzēries gulēja, un Kungs viņu sita ar sievietes roku. 16 Dzīvs ir Kungs, kas mani nosargāja ceļā, ko es gāju, jo Holofernu piekrāpa mana seja viņam par pazudināšanu, bet viņš neizdarīja ar mani nekādu grēku, kas mani apgānītu vai apkaunotu.” 17 Visu tautu sagrāba izbrīns, un tie krita pie zemes un pielūdza Dievu un vienprātībā sauca: “Slavēts, mūsu Dievs, kas šajā dienā esi nonicinājis savas tautas ienaidniekus.” 18 Ozija viņai sacīja: “Visaugstais Dievs lai tevi svētī, meita, vairāk par visām sievām uz zemes, un lai svētīts Kungs Dievs, kas radīja debesis un zemi un kas tevi sagatavoja sadauzīt mūsu ienaidnieku vadoņa galvu, 19 jo tava cerība neatkāpsies no cilvēku sirdīm, kas pieminēs Dieva spēku mūžam. Lai Dievs tev to piešķir par mūžīgu slavu, apbalvodams tevi ar labumu, tādēļ ka tu nesaudzēji savu dzīvību mūsu tautas pazemojuma dēļ, bet devi pretsparu mūsu krišanai, staigājot taisni mūsu Dieva priekšā.” 20 Un visa tauta sauca: “Lai notiek, lai notiek!”

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 64
    Ar praviešu starpniecību Dievs veido savu tautu cerībā uz pestīšanu, gaidot jauno un mūžīgo derību, kas ir domāta visiem cilvēkiem [sal.: Jer 31, 31-34; Ebr 10, 16] un kas būs ierakstīta sirdīs [sal.: Jer 31, 31-34; Ebr 10, 16]. Pravieši sludina Dieva tautas radikālo atpestīšanu, tās šķīstīšanu no visām neuzticībām [sal. Ez 36.], pestīšanu, kas aptvers visas tautas [sal.: Is 49, 5-6; 53, 11]. Par šīs cerības nesējiem pirmām kārtām kļūs Kunga nabagi un pazemīgie. [sal. Sof 2, 3] Svētās sievietes, kā Sāra, Rebeka, Rāhele, Mirjama, Debora, Hanna, Judīte un Estere – saglabā dzīvu Izraēļa pestīšanas cerību. Visdzidrākā no viņām ir Marija [sal. Lk 1, 38].

 

Priestera mazs komentārs 

Judīte ir Vissvētākās  Jaunavas Marijas pirmtēls. Polijā “Stundiņās” par šo patiesību tiek dziedāts: “Ak, varenā sieviet, cīnījošā Judīt, tu glāb savu tautu no bargas verdzības”. Protams, šis verdzības autors ir pats velns. Tādā kontekstā vieglāk saprast, ka Judītes uzvara pār Holofernu (un tā galvas nociršana) simbolizē Kristus Mātes uzvaru pār sātanu, tā kārdināšanu un visu ļaunumu. Šajā uzvarā izpildījās Dieva senais apsolījums no paradīzes dārza: “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (Rdz 3,15). Pēdējā un noslēdzošā uzvara pār ļaunā gara valstību tika paveikta caur Marijas no Nācaretes Dēlu, Jēzu Kristu. Uz šī fona vieglāk saprast, kāpēc Katoļu Baznīca minēto fragmentu no Judītes grāmatas, it sevišķi pantus: “Visaugstais Dievs lai tevi svētī, meita, vairāk par visām sievām uz zemes, un lai svētīts Kungs Dievs, kas radīja debesis un zemi. Tava cerība neatkāpsies no cilvēku sirdīm, kas pieminēs Dieva spēku mūžam. Lai Dievs tev to piešķir par mūžīgu slavu.” izmanto kā liturģiskos tekstus Dievmātei veltītos svētkos un piemiņas dienās, piemēram:
• 11.02. – Vissvētākās Jaunavas Marijas no Lurdas piemiņas dienā – kā psalma tekstu pēc pirmā lasījuma
• līdzīgi 3.05., kad Polijā V. J. Marija tiek atzīta kā Polijas Karaliene un Valdniece
• un kā psalmu pie kopīgiem lasījumiem Svētajā Misē Dievmātes godam Lieldienu laikā

Pārdomām
•  Cik reizes savā dzīvē esmu sastapies ar nopietno cīņu starp Dieva Valstību un velnu? Vai tajā man bija dots piedzīvot Vissvētākās Jaunavas Marijas sevišķo klātbūtni un palīdzību?
•  Vai man ir pazīstamas eksorcistu vai arī pārējo ticīgo liecības, cik varena ir Dievmātes aizbildniecība un kā uz to reaģē ļaunie gari?
•  Kādu visdrošāko ceļu esmu atradis līdz šim, par kuru ejot, es atrodu palīdzību ļaunā gara uzbrukumos? Cik lielā mērā to ceļu manā dzīvē veido: grēksūdze, priestera un pārējo ticīgo aizlūgumi, sakramentālijas (svētītais ūdens, krusta zīme, Sakpulārs…), konkrētas lūgšanas?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Stundiņas” Vissvētākās Jaunavas Marijas godam (balss)

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

4.05.2020. (pirmdiena)

Marija – Ārona Zizlis

 

Dieva Vārds 

  • Izc 7
    8 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: 9 “Kad faraons sacīs jums: rādiet kādu brīnumu, – tad saki Āronam: ņem savu zizli un met to faraona priekšā, ka tas top par čūsku.” 10 Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un darīja tā, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis; un Ārons nometa savu zizli faraona priekšā un viņa kalpu priekšā, un tas tapa par čūsku. 11 Tad faraons arī lika ataicināt savus gudros vīrus un savus burvjus, un arī viņi, ēģiptiešu burvji, darīja to pašu ar savām burvju mākslām. 12 Un tie ikviens nometa savu zizli, un tie pārvērtās par čūskām. Bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.
  • Sk 17 
    16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 17 “Saki Israēla bērniem un ņem no viņiem no katra tēva nama vienu zizli, tātad no visiem tēvu namu vecākajiem kopā divpadsmit zižļus, un raksti ikkatra vārdu uz viņa zižļa, 18 bet Ārona vārdu raksti uz Levija cilts zižļa, jo, raugoties pēc cilts galveniem, tā ir viena cilts. 19 Un novieto tos Saiešanas teltī liecības priekšā, tur, kur Es mēdzu jums atklāties. 20 Un tad lai notiek tā: kuru Es Sev izvēlēšu, tā vīra zizlis zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu žēlošanos Manā priekšā, ar ko tie pastāvīgi vēršas pret jums.” 21 Kad Mozus to sacīja Israēla bērniem, tad visi viņu vecākie deva tam pa zizlim, no katra tēva nama vecākais deva vienu zizli, pavisam divpadsmit zižļus, un to vidū bija arī Ārona zizlis. 22 Un Mozus nolika zižļus Liecības teltī Tā Kunga priekšā. 23 Un nākamā dienā, kad Mozus iegāja Liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis, no Levija nama, zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un nesa mandeles. 24 Un Mozus visus zižļus, kas bija novietoti Tā Kunga priekšā, iznesa ārā Israēla bērniem, un tie visi to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli. 25 Tad Tas Kungs sacīja Mozum: “Nes atpakaļ Ārona zizli Liecības mājoklī bauslības plākšņu priekšā; to paglabā par zīmi stūrgalvīgiem pēctečiem; tā tev šo kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka viņiem nav jāmirst.” 26 Un Mozus tā darīja, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; tā viņš darīja.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 491
    Gadsimtu gaitā Baznīca arvien vairāk ir apzinājusies, ka Marija, kuru Dievs “piepildīja ar savu žēlastību” [sal. Lk 1, 28], tikusi izpirkta jau kopš savas ieņemšanas brīža. To arī apliecina Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX: “Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa.” [Pijs IX, Bulla Ineffabilis Deus : DS 2803.]
  • KBK 2097
    Pielūgt Dievu nozīmē absolūtā bijībā un padevībā atzīt, ka “radība nav nekas”, ka tā pastāv, tikai pateicoties Dievam. Pielūgt Dievu nozīmē sekot Marijas paraugam, kas dziedāja Magnificat, – teikt un slavēt Dievu, kā arī nostādīt sevi savā pazemīgajā stāvoklī. To mēs darām kā Marija, apliecinot ar pateicību, ka Viņš ir darījis lielas lietas un svēts ir Viņa vārds. [sal. Lk 1, 46-49] Vienīgā Dieva pielūgsme atbrīvo cilvēku no ieslēgšanās pašam sevī, no verdzības grēkam un pasaules elkdievības.

 

Priestera mazs komentārs 

Acteki lielā mērā praktizēja upurus no cilvēkiem. Gadā tie nogalināja līdz 50 tūkstošiem cilvēku, lai šādus upurus veltītu saviem dieviem (par ko Bībele skaidro, ka galu galā te runa par dēmoniem – sal. Ps 106,37: “Viņi upurēja savus dēlus un meitas ļauniem gariem”), ar cerību tādējādi iegūt labvēlīgus laika apstākļus, zemes auglīgumu. Apmēram katrs piektais upuris bija bērns. Par šāda kulta pamatu, par  tā autoru Dieva Vārds saka: “Velns no iesākuma ir bijis cilvēku slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā to, kas ir no viņa paša, jo viņš ir melis un melu tēvs.” (J 8,44). Lai bilde būtu vēl skaidrāka, piebildīsim, ka indiāņu Acteku ticībā atrodams stāsts par to, ka viņu senčiem parādījusies kaut kādā komēta spārnotas čūskas veidolā, tādēļ viņi savus dievekļus attēloja kā čūskas. Bībele ļoti skaidri mums saka , ka viss ļaunums, tai skaita slepkavība, iesākās ar kārdināšanu, kuru paveica kāda būtne, attēlota kā čūska (sal. Rad 3!), un Baznīcas maģisterijs skaidro, kas ir šī čūska (KBK 391): Aiz mūsu vecāku nepakļāvīgās izvēles stāv kāds, kura vilinošā balss, nostājusies pret Dievu [sal. Rad 3, 1-5], skaudības dēļ ierauj viņus nāvē. [sal. Gudr 2, 24] Svētie Raksti un Baznīcas Tradīcija saskata šai būtnē kritušo eņģeli, ko sauc par sātanu jeb velnu. [sal.: J 8, 44; Atkl 12, 9] Baznīca māca, ka viņš vispirms bija kāds Dieva radītais labais eņģelis. “Velnus un pārējos dēmonus Dievs bija radījis pēc dabas labus, bet pašu vainas dēļ tie kļuvuši ļauni.” [sal. Laterāna IV koncils (1215. gadā), 1. nod., De fide catholica : DS 800.]
     Uz šī briesmīgā fona, kad velns-čūska gribēja indēt cilvēku sirdis ar savu maldu mācību un veda pie cilvēku slepkavošanas, indiāņiem (un caur viņiem arī mums) Dievs deva V. J. Mariju, Gvadelupes Dievmāti. Notikums sākās netālu no Meksikas, 9.decembrī 1531.gadā. Tur V. J. Marija brīnišķīgi paskaidroja savu lomu, kas līdzīga Ārona zizlim Ēģiptē – iznīcināt ļaunā gara darbus un palīdzēt būvēt īstā Dieva Valstību. Viņas izteiktie vārdi indiānim Jānim Diego: „ Nešaubies, mans visdārgākais, vismazākais un visjaunākais dēliņ, ka es esmu Svētā Marija, pilnīga un vienmēr Jaunava, Patiesā Dieva Māte, caur kuru viss dzīvo, un kurš ir visu lietu, kādas mums ir apkārt, debess un zemes Kungs. No visas sirds vēlos, lai šajā vietā tiktu uzcelts Man mazs nams, kurā atklāšu Dievu, paaugstināšu un izdarīšu tā, ka Viņš atklāsies. Došu Viņu cilvēcei caur visu manu personīgo mīlestību, caur visu manu līdzjūtību, caur manu palīdzību, caur manu aizsardzību: jo patiesi esmu Tava žēlsirdīgā Māte, tava un visu to Māte, kuri dzīvo šajā valstī, kā arī tiem, kuri mani mīl, piesauc un atdodas Man, šajā namā klausīšos viņu asarās un raudienos, palīdzēšu visās grūtībās un skumjās. Lai izpildītu to, ko tev, lūdzu, ej uz bīskapa rezidenci, un pastāsti viņam manu vēlēšanos, lai šajā Meksikas vietā uzceltu svētnīcu manam godam…”  Mazliet vēlāk savu atklāsmi Dievmāte  apstiprināja ar ne jau cilvēka rokām veidotu attēlu, kurš joprojām ir skatām Gvadelupes sanktuārijā.  Līdzīgi Ārona zizlim Baznīcas Māte tur izklīdināja velna tumsu, lai atmirdzētu Kristus pestīšanas gaisma. Viņa caur savas sirds svētumu un caur visas savas dzīves skaistumu norāda uz to, kurš padarīja Viņu par nevainīgi ieņemto, svēto un tik skaisto. Tieši Viņa, kā “žēlastības pilna” (Lk 1, 28), uzplaukusi žēlastībā, norāda, ka Viņas Dēls ir īstais priesteris, kurš upurējies par Viņu un par mums, par Viņas un mūsu svētumu, kā arī Viņš joprojām aizlūdz par mums Debesīs (sal.: Ebr 7,25; 9,24). Tādēļ caur Vissvētāko Jaunavu un Viņas dēļ mēs varam lūgt no Dieva ne tikai labus laika apstākļus, bet arī mūžīgo dzīvi! (sal.: J 17,2; 1 J 5,13).

Pārdomām:
1) Kuros manas dzīves punktos V. J. Marija kā Ārona Zizlis “aprija”, tas ir izdzēsa ļaunā gara darbus manā sirdī un dzīvē? Kādā veidā es par to pateicos?
2) Zinot, ka Marijas sirds un dzīves “ziedi” (it sevišķi Viņas bezvainīgā ieņemšana!) bija izplaukuši vienīgi pateicoties Jēzus Kristus Upurim, kādas dzīves lietas un cik bieži es lieku Marijas – Ārona Zižļa – priekša, lai Viņa izlūdz man vajadzīgo uzplaukumu? Kurā vietā man ir vieglāk to darīt: Dievmātes sanktuārijos (kuros?), savā baznīcā, mājās…?
3) Kristus un Baznīcas Māte sargā mūs no elkdievības un ved pie patiesa Dieva kulta, pie Viņa slavināšanas. Kādi ir manējie visbiežāk lietotie Kunga Jēzus, Debesu Tēva vai Svētā Gara pielūgsmes veidi? Vai tās ir konkrētas lūgšanas, dziesmas, žesti? Kurā dienas laikā mana sirds visbiežāk vēršas pie Dieva, lai Viņu slavētu un pateiktos? Vai manā ticības dzīvē ir kādas tam īpaši atbilstošas vietas?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Magnificat” (ukuleles pavadījumā; var to dziedāt kā četrbalsīgo [!] kanonu)

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

5.05.2020. (otrdiena)

Marija – Medus no Jūdas Lauvas

 

Dieva Vārds 

  • Ties 14
    5 Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna dārziem viņam pretī rūkdams izlēca jauns lauva. 6 Un Tā Kunga Gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu saplēš, un viņa rokās nebija nekā; bet viņš ne savam tēvam, ne savai mātei neteica, ko viņš bija darījis. 7 Un viņš nonāca un runāja ar šo jauno meitu, un viņa ļoti patika Simsona acīm. 8 Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad viņš mazliet nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi, nedzīvajā lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus. 9 Un viņš to ar savām rokām izņēma un pa ceļam to ēda un gāja pie sava tēva un pie savas mātes, viņš arī tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem nesacīja, ka viņš medu bija izņēmis no lauvas maitas.
  • Atkl 5
    5 Tad viens no vecajiem man saka: neraudi, redzi, lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, ir uzvarējis, viņš atvērs rakstu rulli un salauzīs tā septiņus zīmogus.
  • Ps 34
    9 Baudiet un redziet, cik Kungs labs! Svētīts vīrs, kurš tveras pie viņa!

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 153
    Kad Pēteris apliecina, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls, Jēzus viņam atbild, ka šī atklāsme tam nav nākusi no miesas un asinīm, bet no Viņa Tēva, “kas ir debesīs” ( Mt 16, 17). [Sal.: Gal 1, 15-16; Mt 11, 25.] Ticība ir Dieva dāvana, Viņa ieliets pārdabisks tikums. “Lai apliecinātu šo ticību, cilvēkam nepieciešama Dieva žēlastība, kas viņu sagatavo un viņam palīdz, tāpat kā Svētā Gara iekšējā palīdzība. Viņš skar cilvēka sirdi un pievērš to Dievam, atver cilvēka gara acis un dod ‘visiem tīksmi piekrist un ticēt patiesībai’.” [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Dei Verbum, 5]
  • VISSVĒTĀ JEZUS SIRDS (Lieli svētki)  – Prefācija
    Patiesi, tas ir labi un taisnīgi, pareizi un svētīgi, ka Tev, Debesu Tēvs, visvarenais, mūžīgais Dievs, mēs pateicamies vienmēr un visur caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.  Viņš, savas lielās mīlestības dēļ pacelts krustā, ir atdevis par mums pats sevi un, izlejot asinis un ūdens no pārdurtā sāna, ir dāvājis Baznīcai svētos sakramentus, lai pie atvērtās Pestītāja Sirds visi nāktu un vienmēr smeltos prieku no pestīšanas avotiem. 

 

Priestera mazs komentārs 

Notikumu ar Simsona saplēsto lauvu var saprast kā vēl vienu Vecās Derības pravietojumu, kurā Dievs norāda uz nākotni un tajā uz Sava Dēla, Jēzus Kristus Pashu. Tās laikā Jēzus – “lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne” (tā  Viņu nosauc Atklāsmes Grāmata) tika “saplēsts”, caurdurts, iznīcināts, bet tieši, pateicoties Viņa Upurim, visai cilvēcei tika dots “pestīšanas medus”. Uz šādu noslēpumu norāda mums Māte Baznīca euharistiskajā kultā, savā liturģijā. Pieminētais “medus” ir “paslēpts” pantos, kuri skan pirms svētības ar Vissvētāko Sakramentu. Paslēpts, jo latviskajā tulkojumā to nevar uzreiz dzirdēt. Lūk: (Priesteris) “Dievs, Tu esi mums dāvājis Debesu Maizi.”(Tauta) “Tā nes mums Tavu žēlastību.”  Bet latīniski tur ir teikts mazliet citādāk: “Panem de caelo praestitisti eis. Omne delectamentum in se habentem.” Vārdu “delectamentum” citās valodās tulko kā “saldme, bauda”. Angļu valodā, piemēram: “Thou hast given them bread from heaven. Having within it all sweetness.” Poļu valodā: “Dałeś im chleb z nieba. Wszelką rozkosz mający w sobie.” Interesanti pie tā pamanīt, ka līdzīgs saturs ir atrodams sv. Pētera vēstulē (1 P 2,3) poļu tulkojumā. Latviski skan tā: “…jo jūs jau baudījāt, cik labvēlīgs ir Kungs.” Bet polski ir: “…jeżeli tylko zasmakowaliście, że słodki jest Pan.” Tulkojot tās burtiski, skanētu šādi: “…jo jūs jau esat izbaudījuši, cik salds ir Kungs.” Protams, tādējādi ir runa, cik Dievs ir labs (salds) savā svētumā, labvēlībā un visos savos mīlestības darbos.

     Uz šī fona mēs varētu saprast, ka V. Jaunavu Mariju, kura ir “vissaldākais” Dieva mīlestības auglis, mēs varētu atklāt pravietiskajā notikumā un salīdzināt ar iepriekš pieminēto medu. Viņa ir “saldā” Kristū, Viņā – tas ir Viņa nopelnos, Viņa cilvēces dotajā atpestīšanā. Un atkal to var baudīt Baznīcas lūgšanās un liturģijā. Piemērs? Šķiet, ka visiem  ir pazīstama lūgšana ar vārdiem: “Esi sveicināta, Karaliene, žēlsirdības Māte, Kas mums Pestītāju devi, esi sveicināta. (…) Tu žēlīgā un laipnā, Vissvētākā Jaunava Marija.” Te, līdzīgi Kristus-Medus gadījumam, lūgšanā latviešu valodā Marija-Medus ir “paslēpta”. Var šādu apzīmējumu atrast latiņu valodā un citās. Lūk: “Salve, Regina, Mater misericordiæ, vita, dulcedo, et spes nostra, salve.  (…) O clemens, O pia, O dulcis Virgo Maria.”, kur vārdu “dulcedo” mēs saprastu kā “saldme, bauda” un “dulcis” – “salda”.  Tā pati lūgšana angļu valodā skan: “Hail, holy Queen, Mother of Mercy, Hail our life, our sweetness and our hope. (…) O clement, o loving, o sweet Virgin Mary.” Poļu valodā: “Witaj, Królowo, Matko miłosierdzia, życia, słodyczy i nadziejo nasza, witaj! (…) O łaskawa, o litościwa, o słodka Panno Maryjo!”. Tātad, ja Baznīca savās lūgšanās Dievmāti apraksta kā Dieva saldmi un baudu, mēs droši varētu uzrunāt Viņu savās lūgšanās: “Marij, dotais mums Dieva medus, lūdzies par mums! 🙂

Pārdomām:
1) Vai es varētu norādīt savas dzīves kādu konkrētu dienu, kurā notika pirmā tikšanās ar Vissvētāko Jaunavu kā dievišķo saldmi? Kas īpašs notika tajā dienā, ka, domājot par to, es varētu nosaukt Mariju par Dieva medu manā dzīvē?
2) Vai es varu liecināt, ka Mariju kā Jēzus Kristus žēlastības medu esmu  baudījis vairākas reizes dzīvē? Kādos apstākļos, vietās tas ir noticis? Vai tas saistījās ar Dievu un Mariju vien, vai pie tā bija klātesošie arī cilvēki?
3) Kādus veidus esmu atradis līdz šim, ko darīju, lai arī pārējie cilvēki varētu sastapties ar Dievmātes tikumu un mīlestības saldmi?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Māte, Tu mūs katru zini (kokles pavadījumā)

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

6.05.2020. (trešdiena)

Marija – Noasa Šķirsts

 

Dieva Vārds 

  • Rad 8
    6 Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra šķirsta logu, ko bija taisījis, 7 un izlaida kraukli. Tas laidās, šurp un turp lidinādamies, kamēr ūdeņi nokritās zemes virsū. 8 Tad viņš izlaida balodi no to vidus, kas bija ar viņu šķirstā, lai vērotu, vai ūdeņi nav noskrējuši zemes virsū. 9 Bet balodis neatrada vietu, kur apmesties, un atgriezās šķirstā pie viņa, jo ūdeņi vēl bija pār visu zemi. Viņš izstiepa savu roku, satvēra to un ienesa pie sevis šķirstā. 10 Un viņš gaidīja vēl septiņas dienas un pēc tam atkal izlaida balodi no šķirsta. 11 Tad balodis atgriezās tā ap vakara laiku, un redzi, noplūkta olīvas lapa bija viņa knābī, un Noa tūdaļ noprata, ka ūdeņi zemes virsū bija noskrējuši. 12 Tad viņš gaidīja vēl nākošās septiņas dienas un izlaida balodi, bet tas vairs neatgriezās pie viņa. 13 Un notika seši simti pirmajā gadā, pirmā mēneša pirmajā dienā, ka ūdeņi bija izsīkuši zemes virsū; tad Noa noņēma šķirsta jumtu un redzēja, ka zemes virsa bija apžuvusi.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 701
    Balodis. Plūdu (kas simbolizē Kristību) beigās, balodis, kuru izlaiž Noass, atgriežas, nesdams knābī olīvkoka zariņu ar zaļām lapām, kas ir zīme tam, ka zemi no jauna var apdzīvot. [sal. Rad 8, 8-12] Kad pēc Kristības saņemšanas Kristus iznāk no ūdens, Svētais Gars baloža veidā nonāk un paliek uz Viņa. [sal. Mt 3, 16 un paralēlie teksti] Gars nonāk un atdusas kristīto šķīstītajās sirdīs. Atsevišķās baznīcās konsekrētās hostijas glabājas metāla traukā, kuram ir baloža forma (lat. columbarium ) un kurš ir novietots virs altāra. Balodis kā Svētā Gara simbols ir tradicionāls kristīgajā ikonogrāfijā.
  • KBK 490
    Lai Marija kļūtu par Pestītāja Māti, “Dievs viņai piešķīra dāvanas, kas piemērotas viņas tik cildenajam uzdevumam”. [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 56] Pasludināšanas brīdī eņģelis Gabriēls sveicina viņu kā “žēlastības pilno”. [sal. Lk 1, 28] Patiešām, lai Marija varētu ticībā brīvi piekrist pasludinātajam aicinājumam, bija nepieciešams, lai viņu pilnībā vadītu Dieva žēlastība.
  • KBK 491
    Gadsimtu gaitā Baznīca arvien vairāk ir apzinājusies, ka Marija, kuru Dievs “piepildīja ar savu žēlastību” [sal. Lk 1, 28], tikusi izpirkta jau kopš savas ieņemšanas brīža. To arī apliecina Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX: “Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa.” [Pijs IX, Bulla Ineffabilis Deus]
  • KBK 493
    Austrumu tradīcijas tēvi Dieva Māti sauc par “Vissvēto” (gr. Panagia ) un viņu godina kā “jebkāda grēka traipa neskarto, Svētajā Garā veidotu par jaunu radību”. [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 56] Pateicoties Dieva žēlastībai, Marija visu savu mūžu ir palikusi jebkāda personiskā grēka neskarta.

 

Priestera mazs komentārs 

Pēc krišanas grēkā visu cilvēku sirdis bija kā mitra zeme. Tikai Jēzus upuris, Jēzus nopelni “nosusināja” grēka mitrumu. Tad Svētais Gars (simbols – balodis) varēja Marijā no Nācaretes  atrast vietu, lai atnestu savu svaidījumu, Dieva žēlastības. Vislielākā no tām ir Viņas Bezvainīgā ieņemšana, kā arī Dieva Dēla ieņemšana savā sirdī un klēpī.

Pārdomām:
1) Kuras no Dieva žēlastībām, Svētā Gara harizmām, kas tika dotas Kristus Mātei, manā saprašanā ir uzskatāmas par vislielākajām? Kāpēc es tā domāju?
2) Vai es apzinos, kādas Svētā Gara harismām jau darbojas manā sirdī un dzīvē? Kuras no saņemtajām Dieva dāvanām gaida vēl lielāku attīstību manī, jo tiek bremzētas, piemēram, baiļu vai neticības dēļ?
3) Vai man ir skaidrs, par kādu Svētā Gara dāvanu man vajadzētu vēl lūgties, lai tā palīdzētu man dzīvot vēl lielākā svētumā? Bet kādas vēl dāvanas man būtu vajadzīgas, lai es, līdzīgi Marijai kļūtu par Noasa šķirstu pārējiem ceļā uz svētumu?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Ave, Marija, ave” (ukuleles pavadījumā)

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

7.05.2020. (ceturtdiena)

Marija – Dieva Pilnmēness

 

Dieva Vārds 

  • J 1
    1. Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. 2. Tas iesākumā bija pie Dieva. 3. No Viņa viss radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas radīts. 4. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
  • J 1
    7. Viņš [cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis] nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu. 8. Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu.
  • J 8
    12. Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu. J 9 
    5. Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.
  • 1 J 1
    5. Šis ir vēstījums, kuru no Viņa dzirdējām un pasludinām jums, jo Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības.
  • Atkl 12 
    1 Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags.
  • Apd 22
    6. Bet notika, ka, man ejot un dienas vidū tuvojoties Damaskai, piepeši mani apspīdēja spilgta gaisma no debesīm. (…) 9. Un tie, kas bija kopā ar mani, gaismu gan redzēja, bet Viņa balsi, kas ar mani runāja, nedzirdēja. (…) 11. Un tā kā es no tās gaismas spilgtuma nevarēju vairs redzēt, pavadoņi veda mani aiz rokas, un tā es nonācu Damaskā.
  • Sal. 2 Kor 4,4 
    …lai mums spīdētu Dieva attēla – Kristus godības evaņģēlija gaisma.
  • Ef 5
    8. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad gaisma Kungā. Dzīvojiet kā gaismas bērni!

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 492 
    Šo “absolūti unikālā svētuma” spožumu, ar kuru viņa tikusi “bagātināta kopš pirmā savas ieņemšanas brīža” [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 56], visā pilnībā viņa saņem no Kristus: viņa ir “atpirkta izcilā veidā sava Dēla nopelnu dēļ”. [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 53] Viņai, vairāk nekā jebkurai citai radītajai personai, Tēvs “Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību debesu lietās” (Ef 1, 3). Dievs “izredzējis” Mariju “pirms pasaules radīšanas”, lai viņa “mīlestībā” būtu svēta un nevainojama “Viņa priekšā” (Ef 1, 4).
  • KBK 867
    Baznīca ir svēta: vissvētais Dievs ir tās Dibinātājs; Kristus, tās Līgavainis, atdeva sevi par viņu tās svētdarīšanai; svētuma Gars to dzīvina. Pat ja Baznīca sevī ietver grēciniekus, tā ir bez grēka, kaut arī sastāv no grēciniekiem. Svētajos atmirdz Baznīcas svētums; Marijā Baznīca ir jau pilnībā svēta.
  • KBK 966
    “Visbeidzot, kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi.” [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 59.; sal. Pijs XII, Ap. konst. Munificentissimus Deus (1950. gada 1. novembrī)] Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem: “Dzemdējot Dēlu, Tu saglabāji savu jaunavību; kad Tu iemigi, Tu neatstāji šo pasauli, ak, Dieva Māte: Tu aizgāji pie Dzīvības avota, Tu, kas ieņēmi dzīvo Dievu un kas ar savām lūgšanām atbrīvosi mūsu dvēseles no nāves.” [Svētās Jaunavas Marijas iemigšanas dienas tropārijs “Hōmologion to mega” (Roma, 1876), 215. lpp.]
  • “Šķirsts” nr. 5 no 2006.gada (poļu katoļu ģimeņu mēneša laikraksts)
    Tur lasām:  “Krēslai iestājoties, visiem trim (bērniem) patika novērot debesis un skaitīt iedegošas zvaigznes. Tad bērni iztēlojās, ka mēness ir Dieva Mātes lampa, zvaigznes – eņģeļu lampiņas, bet saule tā ir Kunga Jēzus lampa.” 

 

Priestera mazs komentārs 

Pareizs svētās Jaunavas no Nācaretes kults ved pie Jēzus, jo Baznīca saprot, ka viss Viņas tikumu spožums nāk no Kunga Jēzus nopelniem. Ģeniāli norādīja uz to teoloģijā neizglītotie teoloģijā Fatimas bērni, kas saskaņā ar patiesību sauli nosauca par Jēzus lampu un mēnesi par Marijas lampu. Tādējādi saskaņa ar Evaņģēlija patiesību atzina, ka Jēzus Kristus ir cilvēka dzīves lampa, bet Viņa Māte ir kā mēness, kurš var atspīdēt vien Viņa žēlastības dēļ un ar savu gaismu palīdzēt arī mums.

Pārdomām:
1) Kurš no Kristus un Baznīcas Mātes tikumiem mudina mani vēl skaidrāk atpazīt Dieva svētuma lielumu un vēl spēcīgāk ved uz Viņa pielūgsmi?
2) Par kuru no Jaunavas Marijas tikumiem domājot , es jūtos neērti (es nokaunējos, saskumstu…?), jo es apzinos, cik tālu no Viņas spožuma ir vēl manas sirds un manas dzīves spožums?
3) Kādā veidā debess ķermeņu kustība vai parādības kosmosā man liecina par Dieva esamību, svētumu vai kādu citu ar Viņu saistītu patiesību? Ja Fatimas bērni sauli attiecināja uz Jēzu, bet mēnesi – uz Mariju, uz ko es ticībā attiecinātu pārējās mūsu sistēmas planētas, uz ko – miglājus, uz ko – lodveida zvaigžņu kopas, bet uz ko komētas (kas parādās vienu reizi vairākos gados)?

 

Dziesma / mūzika 

  • Litānija V. J. Marijas godam (balss)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

8.05.2020. (piektdiena)

Marija – Elija Mākonis

 

Dieva Vārds 

  • 1 Ķēn 18 
    41 Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.” 42 Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, 43 un sacīja savam puisim: “Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.” Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: “Tur nav nekā.” Bet viņš sacīja: “Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!” 44 Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: “Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!” Un viņš sacīja tam: “Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!” 45 Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt…
  • Is 45
    8 Lieciet mirgot, jūs debesis, no augšas svētībai, un mākoņi lai izlej taisnību pār zemi! Lai zeme atver savu klēpi, lai uzplaukst pestīšana, un lai tai līdzi izaug taisnība! Es, Tas Kungs, pats to tā esmu radījis.
  • Is 7
    14 …Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls…

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 490 
    Lai Marija kļūtu par Pestītāja Māti, “Dievs viņai piešķīra dāvanas, kas piemērotas viņas tik cildenajam uzdevumam”. [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 56] Pasludināšanas brīdī eņģelis Gabriēls sveicina viņu kā “žēlastības pilno”. [sal. Lk 1, 28] Patiešām, lai Marija varētu ticībā brīvi piekrist pasludinātajam aicinājumam, bija nepieciešams, lai viņu pilnībā vadītu Dieva žēlastība.
  • KBK 505 
    Jēzus, Jaunais Ādams, ar savu jaunavīgo ieņemšanu ievada Dieva pieņemto bērnu jauno piedzimšanu Svētajā Garā caur ticību. “Kā tas notiks?” (Lk 1, 34; sal. J 3, 9) Līdzdalība dievišķajā dzīvē ir “ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” (J 1, 13). Šīs dzīves saņemšana ir jaunavīga, jo cilvēkam tā pilnībā ir Svētā Gara dota. Cilvēka aicinājuma jēga – būt saderinātam ar Dievu [sal. 2 Kor 11, 2] pilnībā īstenojusies Marijas jaunavīgajā mātišķībā.
  • Tradicionālais dziedājums Adventa laikā 
    Rorate caeli desuper et nubes pluant justum… (sal. Is 45,8)

 

  • NOVENNA BĒRNIŅAM JĒZUM, SAGAIDOT VIŅA PIEDZIMŠANAS SVĒTKUS  – Psalms 
    Līksmojies debesis un gavilē zeme, un jūs kalni atdodiet godu. Apklājieties ar skaistumu, kalni un pakalni ar taisnību. Jo Kungs pie mums atnāks, un apžēlosies par nabagiem. Nolaidiet debesis rasu, un mākoņi Taisnīgo. Lai atveras zeme, un dzemdē Pestītāju. Kungs, par mums atceries un mūs apraugi ar savu pestīšanu.  Kungs, rādi mums savu žēlsirdību, un savu pestīšanu mums dāvā. Kungs, sūti Jēru, zemes Valdnieku, uo tuksneša klints uz Sionas kalnu. Kungs, Debespulku Dievs nāc mūs atpestīt, rādi mums savu Vaigu un mēs tiksim glābti. Nāc, Kungs, un nes mums savu mieru, lai mēs tevī priecāties spētu. Lai mēs pazītu virs zemes, Kungs, Tavu ceļu, Tavu pestīšanu visu tautu vidū. Nāc, Kungs, un parādi mums Savu spēku, lai pestītu mūs visus. Nāc, Kungs, nekavējies un sarauj Tavas tautas valgus. Kaut Tu pārplēstu debesis un nokāptu, un kalni nozustu Tava Vaiga priekšā. Nāc, Kungs, un parādi mums savu Vaigu, Tu, kas sēdi pār Ķerubiem. Gods lai ir Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam. Kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr un mūžīgi mūžam. Amen.

 

Priestera mazs komentārs 

Dieva Vārdā (Ķēniņu grāmatā) minēto mazo mākonīti teologi uzskata par Jaunavas Marijas pirmtēlu, jo caur Viņu atnāks cilvēces pestīšana – Jēzus Kristus personā un Viņa upurī žēlastību lietus. Caur Mariju nāk tas žēlastības lietus, par kuru Dievs pravietoja caur pravieti Isaju. Šo patiesību Baznīca izmanto Adventa laikā, pieminot Kunga Jēzus pirmo atnākšanu un piesaucot Viņa žēlastības. To dara ar iepriekš pieminētajiem vārdiem: “Rorate caeli desuper et nubes pluant justum.” 

Vēl citu gaismu atnes Karmela ordenis. Senais teksts “Liber de Institutione Primorum Monachorum” (tulk.:Pirmo mūku institūcijas grāmata”) visvairāk atklāj Karmela ordeņa garu un par tā seno un mistisko tradīciju. Balstoties uz šo tekstu, Karmels skaidro, ka pravietis Elijs mazajā mākonī bija ieraudzījis Dieva noslēpumus, kas tiek attiecināti uz Dievmātes piedzimšanu un dzīvi. Tie ir:
1) Bezvainīgā ieņemšana – Dieva Māte kā mākonis pacelsies no “grēku sāļās”cilvēces jūras. Viņa būs tās pašas dabas – cilvēks, bet būs brīva no grēka rūgtuma.
2) šķīstā jaunavība, kas bija līdzīga pravieša Elija jaunavībai – Šajā pravietojumā mākonis veidojas Karmela kalna tuvumā un ir līdzīgs cilvēka delnai (kaut dažos tulkojumos var lasīt par līdzību cilvēka pēdai). Tas norāda, ka Marija sekos pravietim Elijam un tāpat kā Viņš “kāps Karmela kalnā”, tas ir, brīvprātīgi izvēlēsies jaunavības augstumu.
3) Jaunavīgā mātišķība – Isajs saka, ka sausā zeme saņems gaidīto un atdzīvinošo lietu vienkārši no mākoņa, bez nekādas cilvēku intervences. Tas ir pravietojums par to, ka caur Mariju Dievs kā saldais lietus apmeklēs savu “izslāpušo” tautu, bet tas notiks bez cilvēka līdzdalības, Svētajā Garā. Tādējādi Viņas šķīstība tiks pasargāta un Viņa paliks jaunava.

Pārdomām:
1) Vai man ir pazīstama Karmela ordeņa garīgās dzīves bagātība? Cik bieži savās lūgšanās es piesauca tā stūrakmeni, svēto pravieti Eliju?
2) Vai es esmu piedzīvojis Adventu ar sajūtu, ka esmu kā sausa zeme, kura gaida Dieva žēlastību lietu? Kura no Adventa laika dziesmām man ir vismīļākā (vai “Rorate caeli desuper…”, “vai “Slēdz Debess vārtus vaļā, Kungs…”)?
3) Kura no minētajām Vissvētākās Jaunavas īpašībām, kas kļuvusi arī par Viņas raksturojumu vai atzīmējumu (bezvainīgā ieņemšana, šķīstā jaunavība, jaunavīgā mātišķība), ir man visdārgākā? Kāpēc? Kādos dzīves apstākļos es Viņu piesaucu šādā veidā?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Nāc, Miera Karaliene” (ukuleles pavadījumā)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

9.05.2020. (sestdiena)

Marija – Svēto drēbju Māte

 

Dieva Vārds 

  • Rad 27  
    1 Un notika, kad Īzāks bija palicis vecs un viņa acis bija kļuvušas tumšas, ka viņš vairs nevarēja redzēt, tad viņš ataicināja savu vecāko dēlu Ēsavu un sacīja tam: “Mans dēls.” Un tas viņam atbildēja: “Te es esmu!” 2 Un viņš sacīja: “Redzi, es esmu vecs palicis, un es nezinu, kad miršu. 3 Tādēļ ņem savus ieročus, savu bultu maku un savu loku un izej laukā un medī man medījumu. 4 Gatavo man ēdienu, kā man patīk, un cel man to priekšā; es gribu ēst un tad tevi svētīt, pirms es mirstu.” 5 Bet Rebeka dzirdēja Īzāku ar Ēsavu, savu dēlu, tā runājam; un Ēsavs izgāja laukā, lai dotos medīt medījumu un lai to atnestu. 6 Tad Rebeka runāja ar savu dēlu Jēkabu: “Redzi, es dzirdēju, ka tavs tēvs runāja ar Ēsavu, tavu brāli, sacīdams: 7 atnes man medījumu un gatavo man ēdienu, ka varu ēst un tevi svētīt Tā Kunga priekšā, pirms es mirstu. 8 Bet tagad, mans dēls, klausi mani, kā es tev pavēlu: 9 ej tūdaļ pie sīklopiem un paņem no tiem divus labus āzīšus. Es no tiem sagatavošu ēdienu tavam tēvam tā, kā viņam patīk. 10 Un tu tos aiznesīsi tēvam, lai viņš tevi pirms savas nāves svētī.” 11 Un Jēkabs sacīja savai mātei Rebekai: “Redzi, mans brālis Ēsavs ir spalvains vīrs, bet es esmu gluds. 12 Varbūt mans tēvs mani aptausta, un tad es viņa acīs kļūšu par krāpnieku un likšu pār sevi nākt lāstam un ne svētībai.” 13 Tad viņa māte atbildēja: “Tavs lāsts lai tad nāk pār mani; paklausi mani un ej un dabū man.” 14 Un viņš aizgāja un ņēma, un atnesa savai mātei, un viņa māte sagatavoja ēdienu, kā viņa tēvam patika. 15 Un Rebeka paņēma Ēsava drēbes, sava vecākā dēla svētku drēbes, kas bija pie viņas, un uzģērba tās savam jaunākajam dēlam. 16 Bet kazlēnu ādas tā aplika ap viņa rokām un ap kaklu. 17 Un viņa lika Jēkaba, sava dēla, rokās ēdienu un maizi, ko bija gatavojusi. 18 Un viņš iegāja pie sava tēva un sacīja: “Mans tēvs.” Un tas atbildēja: “Te es esmu. Kas tu esi, mans dēls?” 19 Un Jēkabs sacīja savam tēvam: “Es esmu Ēsavs, tavs pirmdzimtais, es esmu darījis, kā tu man sacīji. Celies, atsēdies un ēd no mana medījuma, ka tu mani vari svētīt.” 20 Un Īzāks sacīja savam dēlam: “Kā tu esi tik ātri to dabūjis, mans dēls?” Un viņš atbildēja: “Tas Kungs, tavs Dievs, man lika to dabūt.” 21 Tad Īzāks sacīja Jēkabam: “Nāc tuvāk, es tevi gribu aptaustīt, mans dēls, vai tu esi mans dēls Ēsavs vai ne.” 22 Un Jēkabs tuvojās savam tēvam Īzākam, un tas viņu aptaustīja un sacīja: “Balss ir Jēkaba balss, bet rokas ir Ēsava rokas.” 23 Un viņš to nepazina, jo viņa rokas bija spalvainas, gluži kā viņa brāļa Ēsava rokas. Un viņš to svētīja. 24 Un viņš sacīja: “Vai tu tiešām esi mans dēls Ēsavs?” Un viņš sacīja: “Es tas esmu.” 25 Tad viņš sacīja: “Cel man to priekšā, lai es varu ēst no medījuma, mans dēls, ka varu tevi svētīt.” Un tas pienesa tam, un viņš ēda. Viņš arī atnesa vīnu, un viņš dzēra. 26 Un viņa tēvs Īzāks sacīja viņam: “Nāc klāt un skūpsti mani, mans dēls.” 27 Un viņš tam tuvojās un skūpstīja viņu, un viņš saoda viņa drēbju smaržu, un viņš to svētīja, sacīdams: “Patiešām, mana dēla smarža ir kā lauka smarža, ko Tas Kungs ir svētījis. 28 Lai tad Dievs dod tev no debesu rasas un no zemes treknuma, un daudz labības un vīna. 29 Un tautas lai smagi strādā tev, un ciltis lai zemojas tavā priekšā, un pats kļūsti pavēlnieks saviem brāļiem; tavas mātes dēli lai zemojas tavā priekšā; nolādēts lai tas, kas tevi lād, un svētīts, kas tevi svētī.”

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 1667 – Sakramentālijas (viena no to formām ir tieši Svētais Skapulārs) 
    “Svētā Māte Baznīca ir iedibinājusi arī sakramentālijas. Tās ir svētas zīmes, kurām piemīt zināma līdzība sakramentiem: ar šīm zīmēm, Baznīcai aizlūdzot, tiek gūti galvenokārt garīgi augļi, uz kuriem šīs zīmes arī norāda. Ar tām cilvēki tiek sagatavoti saņemt sakramentu galveno žēlastību, un tās svētdara dažādas dzīves situācijas.” [Vatikāna II koncils, Konst. Sacrosanctum Concilium, 60]
  • KBK 1671 No sakramentālijām vispirms jāpiemin svētības (personu, galda, priekšmetu, vietu). Ikviena svētība ir Dieva slavēšana un lūgšana, lai saņemtu Viņa dāvanu. Kristū kristiešus svētī Dievs Tēvs, dāvājot “ikvienu garīgo svētību” (Ef 1, 3). Šī iemesla dēļ Baznīca dod svētību, piesaucot Jēzus vārdu un vis-biežāk – apzīmējot ar svēto Kristus krusta zīmi.
  • KBK 1672 Dažām svētībām ir ilgstoša ietekme: ar svētību kāda persona var tikt konsekrēta Dievam un kādi priekšmeti vai vietas veltītas liturģiskajai lietošanai. Kā cilvēku svētīšanas piemērus – to nevajag sajaukt ar sakramentālo ordināciju -, var minēt kāda klostera abata vai abates iesvētīšanu, jaunavu vai atraitņu iesvētīšanu, svētsolījumu ritu un svētības piešķiršanu dažiem kalpojumiem Baznīcā (lektoriem, akolītiem, katehētiem utt.). Kā piemēru priekšmetu svētīšanai var minēt kādas baznī-cas vai altāra iesvētīšanu, svēto eļļu, kulta trauku, liturģisko tērpu, zvanu utt. iesvētīšanu.
  • Skapulāra pieņemšanas rits
    “Ar Skapulāra starpniecību Karmela Dievmātei uzticīgie izrāda savu vēlēšanos veidot savu dzīvi pēc Marijas parauga, kas ir Māte, Aizbildne, Māsa, Visšķīstākā Jaunava, ar skaidru sirdi uzņemot Dieva Vārdu un ar dedzību veltījot sevi kalpošanā brāļiem…” Dažus būtiskus šīs sakramentālijas elementus var saprast, pārdomājot Skapulāra pieņemšanas ritu. To var apskatīt te: skapulars_rits_pdf

 

Priestera mazs komentārs 

Karmela Dievmātes Skapulārs ir viena no Baznīcas sakramentālijām. Tā ir apbrīnojama lieta, kā Skapulāra derība izplatījusies pa visu pasauli. Pateicība Dievam un Marijai par to! Kā vienu no šīs žēlastības piemēriem būtu vērts uzlūkot svēto pāvestu, Jāni Pāvilu II. Viņš pieņēma Skapulāru  maijā 1930. gada (precīzs datums nav zināms – 25. vai 29.05.). Tā bija Pirmās Svētās Komūnijas pieņemšanas diena. Tātad kopā ar īpašu Jēzus Kristus euharistisko klātbūtni viņš kļuva arī Dievmātes pieņemts zem Viņas mīlestības spārniem. Šajā punktā var domāt par vienu no bibliskajām ikonām – tur, kur ir  Jēzus lielie noslēpumi, tur ir klāt arī Viņa Māte. Proti, Kānā, Golgātā. Līdzīgi arī šeit – Svētās Komūnijas un Skapulāra pieņemšanas laikā. Kalpojot Černā Polijā, kur ir Skapulāra Dievmātes sanktuārijs, man vairākas reizes bija dots bērnus, kuri tikko savās draudzēs bija pirmo reizi pieņēmuši Jēzu Euharistijā, pieņemt arī Skapulāra derībā. Būtiski, ka svētais pāvests vairākas reizes ir publiski liecinājis par savu pastāvēšanu Skapulārā un norādījis uz Karmela garīguma bagātību. Un cik svarīgi ir pamanīt, ka varenā Marijas klātbūtne viņa dzīvē atklājās uzbrukuma dienā, – 13.05.1981., kas ir V. J. Marijas  no Fatimas piemiņas diena. Kristus Māte apliecināja Dieva spēku, kas ir pāri visiem pasaules ļaunumiem, un viņš tika izglābts. Un tad sākās vēl skaistāks šī garīdznieka pontifikāta posms, kurā pāvests tik spēcīgi un vairākkārt norādīja uz Marijas lomu Baznīcā un visā pestīšana vēsturē. Noslēdzot pieminēsim, ka pati Marija caur atklāsmi Fatimā, kuru apstiprināja Svētā Baznīca, arī norāda uz Skapulāra noslēpumiem. Var teikt, ka tur tika dota norāde uz Skapulāru, ar kuru Dievmāte grib ievest ticīgos Debesīs. Runa par pēdējo parādīšanos ar slaveno saules brīnumu. Grāmatiņā “Fatimas vēstījums: traģēdija vai cerība?” lasām: “Pirms Svētā Jaunava izgaisa debess bezgalīgajās tālēs, vizionāri bija triju vīziju liecinieki, kas notika viena pēc otras. Tie simbolizēja Rožukroņa noslēpumus, vispirms priecīgo noslēpumu, tad sāpīgo un beidzot godības noslēpumu. (…) Trešajā vīzijā Dievmāte parādījās augstās godības stāvoklī, kad mēs pēc tradīcijas Viņu saucam par Svēto Karmela Māti, kas ir kronēta kā debesu un zemes Karaliene, sēžot tronī ar Bērnu Jēzu klēpī.”. Cik tas ir interesanti, ka Marijas pēdējais akcents šo vīziju ciklā saistās tieši ar Karmelu (un ar neizšķiramo no tā Skapulāra būtību)?!?
Pārdomām:
1) Ko es zinu par Skapulāra derību ar V. J. Mariju, uz ko norāda Karmela ordenis? Vai manī  ir bijusi vēlme pieņemt Skapulāru? Kas var mani pārliecināt un iedrošināt, lai pie Skapulāra derības es censtos pievest arī savus bērnus?
2) Senais Karmela sauciens mudina (poļu valodā – ar atskaņām 🙂 ): “Skaplerz noś, na Różańcu proś!” (tulk.: “Nēsā Skapulāru, lūdzoties Rožukroni – prasi!”). Es jautāšu savai sirdij: cik man ir dārga Rožukroņa lūgšana un cik bieži es lūdzos šādā veidā? Ja es esmu Skapulāra derībā – vai varu teikt, ka katru dienu es cenšos būt šai derībai uzticīgs? Cik dedzīgi es liecinu pārējiem par Skapulāra nozīmi savā sirdī un dzīvē un aicinu patverties pie Marijas arī citus?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Flos Carmeli” (balss)

 

LAT: 
♣ FLOS CARMELI, vitis florigera, • splendor caeli, virgo puerpera • singularis. *** Mater mitis, sed viri nescia • Carmelitis esto propitia, • stella maris.
♣ Radix Iesse, germinans flosculum • hic adesse me tibi servulum • patiaris. *** Inter spinas, quae crescis lilium, • serva puras mentes fragilium • tutelaris.
♣ Armatura fortis pugnantium, • furunt bella tende praesidium • scapularis. *** Per incerta prudens consilium • per adversa iuge solatium • largiaris.
♣ Mater dulcis, Carmeli domina, • plebem tuam reple laetitia, • qua bearis. *** Paradisi clavis et ianua, • fac nos duci, quo, Mater, gloria • coronaris. Amen.

LV (tulkojums)
♣ Karmela Zieds, auglīgais vīnakoks, debesu krāšņums, vienmēr jaunava – Tu vienīgā. Maigā māte, kura pazīsti cilvēkus, Karmelītiem esi laipna, jūras zvaigzne.
♣ Jesses atvase, sakne, ziedošā puķe, man, Tavam kalpam, atļauj Tev kalpot mūžīgi. Lilija, kas aug starp ērkšķiem, uzturi tīru prātu mums, vājiem savā aizsardzībā.
♣ Esi drošās bruņas visās dzīves cīņās, tiem, kas nesā Skapulāru. Atnāc ar gudru padomu, ar iepriecinājumu ciešanās, mēs lūdzam.
♣ Vissaldākā Māte, Karmela Kundze, tautu, kura Tev ir uzticēta, piepildi ar laimi. Paradīzes atslēga un vārti, ved mūs uz šo godību debesīs, kurā Tu esi. Amen.

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

10.05.2020. (svētdiena)

Marija –  Jēzus Pirmā Monstrance

 

Dieva Vārds 

  • Lk 1
    39. Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā. 40. Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti. 41. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; 42. Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis! 43. Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? 44. Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. 45. Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis. 46. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. 47. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, 48. Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, 49. Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds. 50. Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas. 51. Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā. 52. Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos. 53. Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā. 54. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību, 55. Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
  • 1 Kor 3
    16. Vai nezināt, ka jūs esat Dieva svētnīca un ka Dieva Gars mājo jūsos? 17. Ja kāds Dieva svētnīcu apgāna, to Dievs iznīcinās. Jo Dieva svētnīca ir svēta, un tā esat jūs.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • Liturģija – svētība ar Vissvētāko Sakramentu 
    – seko dziedājums “Visusvēto Sakramentu…”
    – pēc tam lūgšana
    – tad priesteris turot rokās monstranci pasniedz ticīgajiem svētību ar Vissvētāko Sakramentu 
  • KBK 2676
    “Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts Tavas miesas auglis, Jēzus. ” Izsacījuši eņģeļa sveicinājumu, mēs tūlīt pat atkārtojam arī Elizabetes sveicienu. “Saņēmusi Svēto Garu” (sal. Lk 1, 41), Elizabete ir pirmā visā garajā paaudžu pēctecībā, kas pasludina Mariju par svētlaimīgu [sal. Lk 1, 48]; “svētīga ir tā, kas ticēja…” (Lk 1, 45); Marija ir “svētīta starp visām sievietēm”, jo viņa ir ticējusi, ka piepildīsies Kunga vārdi. Ābrahams ar savu ticību ir kļuvis tas, kurā “tiks svētītas visas zemes ciltis” (Rad 12, 3). Marija ar savu ticību ir kļuvusi par visu ticīgo Māti, caur kuru visas zemes tautas saņem To, kas ir pati Dieva svētība: Jēzu, “Tavas miesas svētīto augli”.
  • Jānis Pāvils II – uzruna “Kunga eņģelis” laikā (14.06.1998 – MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS VISSVĒTĀS MIESAS UN ASIŅU SVĒTKI lielajos svētkos)
    “Var pateikt, ka pirmo Jēzus Kristus Vissvētākās Miesas un Asiņu svētku procesiju paveica Marija, kad devās no Nācaretes pie savas radinieces – Elizabetes, nesot savā klēpi  Jēzu, drīz pēc Viņa ieņemšanas.

 

Priestera mazs komentārs 

Jēzus Kristus gribēja kļūt par mūsu Pestītāju cilvēka miesā. Tā iemesla dēļ iemiesojies un piedzimis no Vissvētākās Jaunava Marijas.  Bez tā Viņš ir atstājies sevi, savu Miesu un Asinis, dvēseli un dievišķību Vissvētākajā Sakramentā. Un tā kā toreiz Jaunava no Nācaretes kļuva par Viņa “mājokli”un nēsāja savā klēpī, dalījās ar Dieva klātbūtni un lāva Dievam svētīt cilvēkus – to sevišķi redzam Elizabetes apmeklēšanas  notikumā – tā tagad, kad Jēzus vēlējies palikt zem maizes un vīna zīmēm ar savu euharistiko klātbūtni, Baznīca lieto dažādus liturģiskos traukus, lai glabātu un nēsātu Viņa svēto klātbūtni euharistijā. Visbiežāk svinīgajām procesijām, kā arī svētībai ar Vissvētāko Sakramentu tiek izmantota tā saukta monstrance. Tādēļ daži baznīcas svētie pašu Mariju salīdzina ar monstranci, jo tā norāda uz Jēzus (nota bene! – vārds monstrance ir no latiņu darbības vārda “monstrare”= “rādīt”), nes Viņu pie pārējiem un tādējādi palīdz Dievam svētīt Viņa tautu.

Pārdomām:
1) Kāda vecumā esmu apzinājos, ka Jēzus Kristus caur Svētās Komūnijas pieņemšanu var mājot manā sirdī un ķermenī? Vai tas vienojies ar apziņu par līdzīgu Svētā Gara klātbūtni manī?
2) Cik reizes savā dzīvē esmu piedzīvojis, ka tiešam mani vārdi,žesti, darbi, pieskārieni patiesi var pārējiem atnest taustāmo Jēzus Kristus klātbūtni un svētību, līdzīgi kā tas bija ar Mariju Elizabetes apmeklēšanā?
3) Vai es lietoju kādu sevišķu lūgšanu pirms došanās uz kādu tikšanos, lai lūgtu Dievam lietot mani kā savu “monstranci”, kā svētības rīku? Cik lielā mērā es to attiecinu uz vārdiem, cik – uz žestiem, cik – uz pārējiem paņēmieniem?

 

Dziesma / mūzika 

  • “Marij, kad uz Tevi raugos” (ģitāras pavadījumā)

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

11.05.2020. (pirmdiena)

Marija – Jaunā Ieva

 

Dieva Vārds 

  • Rad 3
    1 Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” 2 Sieva teica čūskai: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, 3 bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.” 4 Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, 5 bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” 6 Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda. 7 Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus. 8 Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. 9 Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” 10 Tas atbildēja: “Es dzirdēju Tavu balsi mjdārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.” 11 Bet Viņš sacīja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?” 12 Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” 13 Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.” 14 Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. 15 Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.”

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 504
    Jēzus ir ieņemts no Svētā Gara Jaunavas Marijas klēpī, jo Viņš ir Jaunais Ādams [sal. 1 Kor 15, 45], kas ievada jauno radīšanu: “Pirmais cilvēks no zemes – laicīgais, otrais Cilvēks – no debesīm.” (1 Kor 15, 47) Jau kopš ieņemšanas Kristus cilvēciskums ir Svētā Gara piepildīts, jo Dievs “Garu [Viņam] [..] dod bez mēra” (J 3, 34). Tieši no Viņa, atpirktās cilvēces Galvas [sal. Kol 1, 18] “pilnības” – mēs “esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības” (J 1, 16).
  • KBK 411
    Kristīgā tradīcija šajā fragmentā saskata vēsti par “jauno Ādamu” [sal. 1 Kor 15, 21-22. 45.], kas ar savu paklausību “līdz pat krusta nāvei” (Flp 2,8) ar uzviju atlīdzina par Ādama nepaklausību [sal. Rom 5, 19-20]. Pie tam, daudzi Baznīcas tēvi un doktori apliecina, ka sieviete, par kuru vēstīts “Pirmevaņģēlijā”, ir Kristus māte Marija kā “jaunā Ieva“. Viņa ir bijusi tā, kas pati pirmā un neatkārtojamā veidā ir saņēmusi augļus no Kristus gūtās uzvaras pār grēku: viņa ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa [sal. Pijs IX, Bulla Ineffabilis Deus: DS 2803.], un visu savas zemes dzīves laiku, pateicoties īpašai Dieva žēlastībai, viņa nav izdarījusi nekādu grēku [sal. Tridentas koncils, 6. sesija, Dekr. De iustificatione, 23. kanons: DS 1573.].
  • Sv. Jānis Hrizostoms (Katehēze “Par kapsētu un krustu”, 2) 
    Vai esi ieraudzījis apbrīna cienīgo uzvaru? Vai esi ieraudzījis visslavenāko krusta veikumu? Uzlūko uzvaras veidu, tad tu būsi pārsteigts vēl lielākā mērā! Jo ar ko sātans bija kādreiz uzvarējis, ar to pašu viņu uzvarējis Kristus; ar tā paša ieročiem. Paklausies, kādā veidā: Jaunava, koks un nāvē- lūk, tie ir mūsu zaudējuma simboli. Jaunava bija Ieva, jo tā vēl nebija savienojusies ar savu vīru. Koks – paradīzes koks, nāve – Ādama sods.  Un tagad atkal jaunava, koks un nāve. Zaudējuma simboli kļuvuši par uzvaras simboliem. Tagad Ievas vietā – Marija; laba un ļauna atzīšanas koka vietā – krusta koks, Ādama nāves vietā – Kristus nāve. Redzi, kā sātans tika uzvarēts ar to, ar ko iepriekš bija uzvarējis. Kokā sātans uzvarējis Ādamu, kokā Kristus uzvarējis sātanu. Tas koks ieveda bezdibenī,  šis izveda visus, kuri tur bija nokāpuši. Tas paslēpa uzvarēto un kailo cilvēku, šis uzrādīja visiem atkailināto Uzvarētāju. Tā nāve skāra visus, kuri pēc tās bija, šī – deva dzīvību arī tiem, kas pirms viņas bija dzimuši. Kurš ir tad spējīgs izteikt varenus Kunga darbus?!? Caur nāvi mēs kļuvām nemirstīgie! Lūk, tas ir goda pilns krusta veikums.  (tulk. pr. Pāvils)

 

Priestera mazs komentārs 

Dieva Vārds mums brīnišķīgi skaidro un norāda, ka Marija ir Jaunā Ieva un Jēzus ir Jaunais Ādams. Caur Jaunavu no Nācarētes nāk pestīšana. Un tas notiek caur Marijas piekrišanu Dieva gribai, caur Viņa līdzdarbību pestīšanas plāna. Ieva iekrita grēkā caur savu nepaklausību un pie grēka pieveda savu vīru, Ādamu. V. J. Marija ir paklausīga it visā, ko Dieva piedāvā. Un tas notiek bez šaubām (salīdzini Zaharija stāju: Lk 1, 18-20).  Un caur Viņu nāk ne kaut kāda mazas vērtības realitāte, bet pat visas pasaules un cilvēces pestīšana! Par tās lielumu brīnišķīgi māca sv. Pāvils savā vēstulē romiešiem.

Pārdomām:
1) Kā es raksturotu savu gatavību atbildēt dažādiem dzīves un ticības piedāvājumiem, jaunumiem un izaicinājumiem? Vai es parasti esmu parasti  gatavs atbildēt uzreiz, vai lēmuma stundu atlieku kādu laiku ? Kas man palīdz uzticēties Dieva (kā arī cilvēku) piedāvājumiem, bet kas mani bremzē un liek kavēt?
2) Vai man ir pieredze, ka atbildot uz maziem aicinājumiem, piedāvājumiem, Dievs dažreiz to saista ar lielām lietam, kurs tam sekos? Kādu mērogu jau dzīvē skara mana atvērtība un manejie lēmumi – ģimenē, starp draugiem, pilsētas vai valsts sabiedrībā, Baznīcas dzīvē…?
3) Vai manā dzīvē piedzīboju pārsteigumu, cik lielā ir Dieva Mīlestība un Jēzus Upura spēks, redzot dzīves izmaiņas, piemēram pēc manas grēksūdzes vai pēc aizlūgumiem pār mani?
4) Ko es varu teikt par V. J. Marijas kā Jaunās Ievas, Dieva Mātes aizbildniecību manā dzīvē – vai es varētu Viņu nosaukt par kādiem manas dzīves jaunumiem, izmaiņām māti? Uz kādiem dzīves brīžiem es varu noradīt, caur kuriem Dievmāte mani pieveda pie kādas konkrētās Jēzus žēlastības?

 

 

Dziesma / mūzika 

  • “Ave Marija [Tavā priekšā ceļos]” (ģitāras pavadījumā)

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

12.05.2020. (otrdiena)

Marija – Gideona Cirpums

 

Dieva Vārds 

  • Ties 6
    1 Kad Izraēla bērni atkal darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tad Tas Kungs tos nodeva midiāniešu rokās septiņus gadus. (…) 6 Tā kā Midiāna dēļ Izraēlas ļoti panīka, tad Israēla bērni sauca pēc Tā Kunga palīdzības. (…) 11 Tad Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas piederēja abiēzerietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vīna spiedē, lai tos paslēptu no Midiāna. 12 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: “Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!” 13 Bet Gideons viņam sacīja: “Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: tas bija Tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes. – Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā.” 14 Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: “Ej ar šo savu spēku un izglāb Izraēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!” 15 Bet viņš sacīja: “Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Izraēlu? Redzi, mana dzimta ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā.” 16 Un Tas Kungs viņam sacīja: “Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midiānu kā vienu vienīgu vīru.” (…)  33 Bet visi midiānieši un amalekieši, un austrumu vīri sapulcējās vienkopus, pārcēlās pāri un uzcēla savas teltis Jezreēlas līdzenumā. 34 Tad Tā Kunga Gars nāca pār Gideonu, un viņš pūta tauri un sasauca kopā visus abiēzeriešus, lai tie viņam sekotu. 35 Un viņš izsūtīja vēstnešus pa visu Manases cilti, aicinādams, lai tie viņam sekotu; viņš nosūtīja vēstnešus arī pie Ašera, pie Zebulona un pie Naftaļa ciltīm, un tie devās viņam pretī. 36 Un Gideons sacīja Dievam: “Ja Tu esi nolēmis ar manu roku izglābt Izraēlu, kā Tu esi solījis, 37 redzi, es izklāšu aitas vilnas cirpumu uz klona: ja rasa būs vienīgi uz svaigi cirptās vilnas, bet visa pārējā zeme būs sausa, tad es zināšu, ka Tu atpestīsi Izraēlu ar manu roku, kā Tu to esi solījis.” 38 Un viņš tā arī izdarīja. Kad nākamās dienas rītā viņš agri piecēlās, viņš izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, veselu kausu pilnu ūdens. 39 Tad Gideons sacīja Dievam: “Neiekaisti, lūdzams, dusmās pret mani, ja tikai es vēl vienu reizi gribu Tev ko lūgt! Ļauj man vēl vienu reizi, ka pārbaudu ar šo vilnu: šoreiz lai vilna paliek pilnīgi sausa, vienīgi tā, bet pa visu zemi lai būtu rasa.” 40 Un Dievs tā arī lika notikt tanī naktī: vienīgi cirpums bija sauss, bet visu zemi klāja rasa.
  • Lk 1,46-55 
    46. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. 47. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, 48. Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, 49. Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds. 50. Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas. 51. Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā. 52. Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos. 53. Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā. 54. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
    55. Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 332
    Eņģeļi ir šeit kopš radīšanas brīža [sal. Īj 38, 7, kur eņģeļi tiek saukti par “Dieva dēliem”] un ir klātesoši visas pestīšanas vēstures norisē, no tuvienes un tālienes vēstīdami pestīšanu un kalpodami Dievam pestīšanas plāna īstenošanā: eņģeļi aizslēdza zemes paradīzi [sal. Rad 3, 24], aizsargāja Lotu [sal. Rad 19], izglāba Agāri un viņas bērnu [sal. Rad 21, 17], apturēja Ābrahama roku [sal. Rad 22, 11], ar viņu starpniecību tika piešķirts Likums [sal. Apd 7, 53], viņi vadīja Dieva tautu [sal. Izc 23, 20-23], pasludināja dzimšanas [sal. Ties 13] un aicinājumus [sal.: Ties 6, 11-24; Is 6, 6], eņģeļi palīdzēja praviešiem [sal. 1 Ķēn 19, 5] u.c. Visbeidzot – eņģelis Gabriēls pasludināja gan Jēzus priekšgājēja, gan paša Jēzus dzimšanu. [sal. Lk 1, 11. 26]
  • KBK 506 
    Marija ir Jaunava tāpēc, ka viņas jaunavība ir zīme, kas liecina par viņas ticību, kuru neapēno nekādas šaubas [sal. Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 63], un par viņas nedalīto sevis atdevi Dieva gribai [sal. 1 Kor 7, 34-35]. Tā ir viņas ticība, kas ļāva viņai kļūt par Pestītāja Māti: “Marija ir svētīga vairāk tādēļ, ka viņa pieņēmusi ticību uz Kristu, nevis tāpēc, ka viņa ieņēmusi Kristus miesu.” [Sv. Augustīns, De sancta virginitate, 3, 3]

Priestera mazs komentārs 

Pirmās saites starp V. J. Mariju un Gideonu meklējamas Katehisma gaismā tekstā, kur runāts par eņģeļiem, jo gan Gideonam, gan Dievmātei Dieva aicinājumu atklāj eņģelis. Tomēr mūs vairāk interesē fakts, ka par Mariju Baznīca domā kā par aitas vilnas cirpumu. Poļu valodā “Stundiņu” trešajā stundā (tercijā) tieši šādi Viņa tiek nosaukta – Gideona (vilnas) cirpums.  Dieva Vārds norāda, ka tā bija zīme, kura pārliecināja Gideonu par Dieva klātbūtni, Viņa spēku un tādējādi iedrošināja doties cīņā. Šī zīme darbojās caur nopietniem – cilvēciski nesasniedzamiem – kontrastiem. Līdzīgi ir ar Jaunavu no Nācaretes. Viņa kļūst par varenu Dieva zīmi, jo ir šķīsta, nevainīga, vienmēr uzticīga Dievam un Viņa svētajai gribai un patiesi mīloša, kamēr pasaule ir netīra grēka dēļ, skarta ar egoismu, neticību un bezcerību. Un tāpat kā toreiz, pateicoties cirpuma zīmei Dievs sūtīja Izraēlam glābiņu caur Gideona aicinājumu un iesaistīšanos cīņā, tā caur Marijas “zīmi” Dievs sūtīja mūžīgo pestīšanu caur Jēzu Kristu. Tādējādi Marija kļūst par zīmi, kura vienmēr atgādina par Dieva spēku un uzvaru, kas vienmēr pārspēj grēcīgā un krītošā cilvēka piepūles. To Marija – kā Dieva zīme – izdziedāja slavenajā “Magnificat” (sal. Lk 1,46-55). Šī zīme norāda, ka no cilvēka puses Dievs gaida ticību, paļāvību (cerību) un sadarbību (mīlestību).

Pārdomām:
1) Gideona cirpums kļūst ticīgajiem par jautājumu ticībā, bet arī par paļāvības zīmi. Kādos dzīves apstākļos Marija visbiežāk kļūst man par atsauces un cerības zīmi?
2) Kurš no Rožukroņa noslēpumiem visspēcīgāk norāda man uz Mariju kā cerības zīmi vai kā pamudinājumu manai garīgajai cīņai?
3) Vai es varu noradīt uz kādiem manas dzīves notikumiem, kuros es pieredzēju Marijas klātbūtni un pamudinājumu konkrētiem lēmumiem?

 

Dziesma / mūzika

  • “Sveicināta Marija, žēlastības pilna…” (ģitāras pavadījumā; īsā versija)
  • “Sveicināta Marija, žēlastības pilna…” (ģitāras pavadījumā; x10 – piemēram Rožukronim…)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

13.05.2020. (trešdiena)

Marija – Kristus Baznīcas Rahēle

 

Dieva Vārds 

  • Rdz 29 
    1 Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz to ļaužu zemi, kas pret austrumiem. 2 Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti. Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma. 3 Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma. (…) 9 Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, nāca Rahēle ar sava tēva sīklopiem, jo viņa bija gane. 10 Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana sīklopus, tad Jēkabs piegāja un novēla akmeni no avota un padzirdināja savas mātes brāļa Lābana sīklopus. 11 Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un, savu balsi pacēlis, raudāja. (…) 18 Un Jēkabs iemīlēja Rahēli un sacīja: “Es kalpošu tev septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu.” 19 Tad Lābans sacīja: “Labāk es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis.”
  • Rad 30 
    1 Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust savu māsu un teica Jēkabam: “Gādā man bērnus, ja ne, es miršu.” (…) 22 Tad Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi. 23 Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: “Dievs man ir atņēmis manu kaunu.” 24 Un viņa nosauca viņa vārdu: Jāzep, sacīdama: “Lai Tas Kungs man pieliek vēl vienu dēlu.”
  • Rad 35 
    16 Un viņi devās ceļā no Bēteles; un, kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rahēlei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt. 17 Un, tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: “Nebīsties, arī šoreiz tev būs dēls.” 18 Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu par Benoni, bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu. 19 Un Rahēle nomira un tika apglabāta pie ceļa uz Efratu, tas ir, uz Bētlemi. 20 Un Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni pie viņas kapa vietas, tas ir Rahēles kapa akmens līdz šai dienai.
  • Rad 41 
    38 Un faraons sacīja saviem kalpiem: “Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Dieva Gars kā šim?” 39 Un faraons sacīja Jāzepam: “Kad nu Dievs tev darījis zināmas visas šīs lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra par tevi. 40 Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.” 41 Un faraons sacīja Jāzepam: “Redzi, es tevi ieceļu pār visu Ēģiptes zemi.” 42 Un faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un viņš apvilka tam dārgas drēbes un lika tam zelta ķēdi ap viņa kaklu. 43 Un viņš lika tam braukt savos otrajos ratos, kas tam bija, un lika saukt viņa priekšā: “Metieties ceļos!” Tā viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi. 44 Un faraons sacīja Jāzepam: “Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas lai neviens cilvēks nepaceļ nedz savu roku, nedz savu kāju visā Ēģiptes zemē.” 45 Un faraons nosauca Jāzepu par Safnatpaneahu un deva tam Onas priestera Potifara meitu Asnāti par sievu. 46 Bet Jāzepam bija trīsdesmit gadi, kad viņš stājās amatā Ēģiptes ķēniņa faraona priekšā. Pēc tam Jāzeps aizgāja no ķēniņa un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.
  • Rad 50 
    18 Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: “Redzi, mēs tev gribam būt vergi.” 19 Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā? 20 Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus. 21 Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm. 22 Tā Jāzeps apmetās Ēģiptē, viņš un viņa tēva nams. Un Jāzepam bija simts desmit gadi.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 64
    Ar praviešu starpniecību Dievs veido savu tautu cerībā uz pestīšanu, gaidot jauno un mūžīgo derību, kas ir domāta visiem cilvēkiem [sal.: Jer 31, 31-34; Ebr 10, 16] un kas būs ierakstīta sirdīs [sal.: Jer 31, 31-34; Ebr 10, 16]. Pravieši sludina Dieva tautas radikālo atpestīšanu, tās šķīstīšanu no visām neuzticībām [sal. Ez 36.], pestīšanu, kas aptvers visas tautas [sal.: Is 49, 5-6; 53, 11]. Par šīs cerības nesējiem pirmām kārtām kļūs Kunga nabagi un pazemīgie. [sal. Sof 2, 3] Svētās sievietes, kā Sāra, Rebeka, Rāhele, Mirjama, Debora, Hanna, Judīte un Estere – saglabā dzīvu Izraēļa pestīšanas cerību. Visdzidrākā no viņām ir Marija [sal. Lk 1, 38].
  • KBK 2374 
    Lielas ir to laulāto ciešanas, kuri atklāj savu neauglību. “Ko tu man dosi?” jautā Ābrahams Dievam. “Es aizeju bez bērniem…” (Rad 15, 2) “Gādā man bērnus, ja ne, es miršu!” kliedz Rāhele uz savu vīru Jēkabu. (Rad 30, 1)

 

Priestera mazs komentārs 

• Rahēle – Izraēla glābēja māte; Marija – Jaunās Dieva izvēlētās tautas (tas ir, Baznīcas) Māte

• Rahēles vārds ebreju valodā nozīmē “aita”; no Rahēles piedzima varenais Ēģiptes pārvaldnieks (“gans”); Marija ir Jēzus Kristus – klusā Dieva Jēra (sal.: J1,29.36; Apd 8,32), Pasaules Pestītāja un Valdnieka Māte

• Rahēle – sastapa savu vīru pie akas (ūdens); šajā laulībā Dievs mudināja Izraēla glābēju un caur viņu glābiņu; Marija – tapa par Dieva līgavu un caur Viņa Dēla – Jēzus Kristus nopelniem sākās Dieva bērnu pestīšana kristības ūdeņos

• Rahēle – neauglīga, no Dieva žēlastības ieņēma dēlu; Marija – jaunava, bez cilvēka līdzdalības ieņēma Svētajā Garā

• Rahēle – nomira ceļā uz Betlēmi; Marija  – sasniedza Betlēmi un tur dzemdēja pasaules Pestītāju

• Rahēles dēls sāka pārvaldīšanu Ēģiptes zemē 30 gadu vecumā; Marijas Dēls – Jēzus Kristus publisko kalpošanu arī sāka trīsdesmit gadu vecumā (sal. Lk 3,23)

• Rahēles dēla, Izraēla glābēja, vārds bija Jāzeps; Marijas vīra, Dieva Dēla un pasaules Pestītāja audzinātāja vārds bija Jāzeps (pie sv. Jāzepa tiek attiecināti vārdi, kas ņemti no Rahēles dēla vēstures apraksta, proti:  “Viņš to iecēla par sava nama kungu un par visa sava īpašuma valdnieku.” (sal. Rad 41)

• Jāzepu faraons nosauca “Safnatpaneahs”. Ebreju rakstos tas ir uzrādīts kā netulkots vārds. Pētnieki skaidro, ka šī vārda nozīme ir apmēram: “Dievs bija teicis un viņš sāka dzīvot”. Tomēr kad sv. Hieronīms tulkoja šo tekstu, tad latiņu valodā tas jau skanēja citādāk – “Salvator mundi”. Tātad faraons sauktu Jāzepu par “Pasaules pestītāju”. Bez šaubām no šī vārda mūsu uzmanība uzreiz pāriet uz Jēzu Kristu, Jaunavas Marijas Dēlu (sv. Jāņa Evaņģēlija [4,42] lasām: Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.”). Tādējādi Rahēles Jāzeps ir Jēzus pirmtēls, pati Rahēle – Marijas kā Baznīcas Mātes pirmtēls.

 

Pārdomām:
1) Mans skats uz manas dzīves krīzēm un grūtībām…?
2) Mana apziņa, ka viss, kas labs, dzimst sāpēs? Un tādējādi sāpes veido nākotni….
3) Negaidot dzīves ciešanas… – manis paša brīvi izvēlētais upuris konkrētā nodomā…? Mana uzticībā veiktajā upurī?

 

Dziesma / mūzika 

  • Marija, Regina mundi” (balss)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

14.05.2020. (ceturtdiena)

Marija –  Lilija Starp Ērkšķiem

 

Dieva Vārds 

  • Dz 2
    1 “Es esmu Šaronas narcise un ielejas lilija.” 2 “Kā lilija starp ērkšķiem, tā izceļas mana draudzene starp tautas meitām.”
  • Dz 4
    7 Lai no kurienes tevi uzskatītu, tu arvienu esi skaista, mana draudzene, un tev nekur nav nekādas vainas!
  • Lk 1
    39 “Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā. 40. Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti. 41. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; 42. Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
  • Lk 1 
    46. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. 47. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, 48. Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, 49. Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
  • Rom 3 
    23. Jo visi ir grēkojuši, un viņiem trūkst Dieva godības.
  • Rom 5 
    15. Bet ar žēlastības dāvanu nav tā kā ar pārkāpumu; jo, ja viena noziedzības dēļ daudzi miruši, tad jo vairāk Dieva žēlastība un viena cilvēka, Jēzus Kristus, žēlastības dāvana pārpilnībā nākusi pār daudziem. 16. Un nav ar žēlastības dāvanu tāpat kā viena grēka dēļ, jo lēmums pazudināšanai gan nācis viena grēka dēļ, bet žēlastība nākusi attaisnošanai no daudziem grēkiem. 17. Jo ja viena vainas dēļ nāve kļuva valdniece caur vienu, tad jo vairāk tie, kas pārpilnībā saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas, būs valdnieki dzīvībā caur Vienu, Jēzu Kristu. 18. Tātad, kā viena vainas dēļ pār visiem cilvēkiem nākusi pazudināšana, tā Viena taisnības dēļ pār visiem cilvēkiem nācis attaisnojums dzīvībai. 19. Jo kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi kļuvuši grēcinieki, tā arī Viena paklausības dēļ daudzi kļuvuši taisnīgi. 20. Bet starpā nācis likums, lai grēks ietu vairumā; bet kur pārpilnībā grēks, tur vēl lielākā pārpilnībā ir žēlastība, 21. Lai, tāpat kā grēks valdījis nāvei, tā arī žēlastība caur taisnību mūžīgai dzīvei caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
  • 2 Kor 2
    14. Bet lai pateicība Dievam, kas mums liek uzvarēt Jēzū Kristū un caur mums izplata Viņa atziņas smaržu visās vietās, 15. Jo Dievam mēs esam Kristus labā smarža tiem, kas tiek izglābti, un tiem, kas iet pazušanā: 16. Vieniem gan nāves smarža nāvei, bet citiem dzīvības smarža dzīvībai. Un kas tam ir piemērots? 17. Mēs neviltojam Dieva vārdu kā daudzi citi, bet mēs runājam no skaidras sirds kā no Dieva, – Dieva priekšā, Kristus vārdā.
  • 1 J 1
    8. Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, tad mēs sevi piekrāpjam, un mūsos nav patiesības. 9. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš, būdams uzticīgs un taisnīgs, mums piedod mūsu grēkus un šķīstī mūs no katras netaisnības. 10. Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa nav mūsos.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK  491
    Gadsimtu gaitā Baznīca arvien vairāk ir apzinājusies, ka Marija, kuru Dievs “piepildīja ar savu žēlastību” [sal. Lk 1, 28], tikusi izpirkta jau kopš savas ieņemšanas brīža. To arī apliecina Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX: “Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa.” [Pijs IX, Bulla Ineffabilis Deus] 
  • KBK 493 
    Austrumu tradīcijas tēvi Dieva Māti sauc par “Vissvēto” (gr. Panagia ) un viņu godina kā “jebkāda grēka traipa neskarto, Svētajā Garā veidotu par jaunu radību“. [Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 56] Pateicoties Dieva žēlastībai, Marija visu savu mūžu ir palikusi jebkāda personiskā grēka neskarta.

Priestera mazs komentārs 

Šīs Jaunavas Marijas tituls atkal sūta mūs pie vienas no vislielākajām Dieva dāvanām, kuru saņēmusi Jaunava Marija – pie Viņas bezvainīgās ieņemšanas. Šīs dogmas gaismā (skaties KBK 491) mēs saprotam, kāpēc Marija ir tik tālu šķīsta un skaista Dieva radīšana, ka var Viņu salīdzināt ar liliju, kura aug starp ērkšķiem. Bet tas nav viss. Baznīca māca, ka Kristus Māte “palikusi jebkāda personiskā grēka neskarta”, tādēļ Viņas salīdzinājumu ar liliju mēs attiecinām arī uz visu Viņas dzīvi. Un ja Dieva vārds saka, ka tomēr mēs visi esam esam grēkojuši (sal. Rom 3,23) un neviens nevar teikt kā ir pilnīgi tīrs, balts, jo bez grēka (sal. 1 J 1,8-10), tad gan vienīgi Mariju var salīdzināt ar liliju. Kā jau bija pieminēts, tā arī Karmela ordenis godina un piesauc Viņu, salīdzinot ar skaistām puķēm: “Jesses atvase, sakne, ziedošā puķe, man, Tavam kalpam, atļauj Tev kalpot mūžīgi. Lilija, kas aug starp ērkšķiem, uzturi tīru prātu mums, vājiem savā aizsardzībā.” Šī līdzība mudina visus ticīgos slavēt Marijā Dieva brīnumaino darbību cilvēka grēku vidū un Jēzus Upura pestījošo spēku.

Pārdomām:
1) A
2) A
3) A

 

Dziesma / mūzika 

  • “Skaista Karaliene (Lūgšana)”

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

15.05.2020. (piektdiena)

Marija – Patvēruma Pilsēta

 

Dieva Vārds 

  • Izraēla patvēruma pilsētas
    Trīs – Kanāna pilsētas: Hebrona, Sihema un Kedeša un trīs viņpus Jordānas: Becera, Ramota, Golana.
  • Sk 35
    6 Un starp pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt… (…) 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 “Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pāri Jordānai Kānaāna zemē, 11 tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis. 12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asinsatriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.  (…) 22 Bet, ja netīši, bez ienaida kāds kādu ir grūdis vai arī netīši būtu tam metis ar kādu priekšmetu 23 vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi, 24 tad lai starp tādu cilvēku un asinsatriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem. 25 Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asinsatriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu. 26 Bet, ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis, 27 un asinsatriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asinsdarbu, 28 jo tādam bija jādzīvo savā glābšanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā pilsētā. 29 Un šie lai jums ir tiesas likumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
  • Joz 20,2-3
    1 Tad Tas Kungs pavēlēja Jozuam, teikdams: 2 “Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu, 3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja. 4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot. 5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar. 6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā, tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis.”
    7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos. 8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī. 9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • Tradicionālā lūgšana (senas antifonas  V. J. Marijas godam  “Sub Tuum praesidium” tulkojums)
    Tavā patvērumā steidzamies, Svētā Dieva Dzemdētāja, nenicini mūsu lūgšanas mūsu vajadzībās, bet izglāb mūs vienmēr no visām briesmām. Tu, godināmā un svētā Jaunava, mūsu Valdniece, mūsu Vidutāja, mūsu Aizbildinātāja! Izlīdzini mūs ar savu Dēlu, novēli mūs savam Dēlam, stādi mūs savam Dēlam priekšā.

 

Priestera mazs komentārs 

Jau gadu simtiem Baznīca uzlūko Vissvētāko Kristus Māti kā mūsu patvērumu, pie kura kā grēcinieki mēs varam glābties. Viņa ir Dieva kronēta (sal. Atkl 12,1), tas ir, apdāvināta ar visām žēlastībām, kas grezno gan Viņu pašu, gan palīdz mums atgriezties pie īstā Dieva un censties dzīvot svētu dzīvi. Svētās Jaunavas palīdzība ir mūsu atbalsts dažādās dzīves grūtībās. Tādējādi ar Mariju cilvēce nokļūst it kā oāzē, kurā gūst spēku un stiprinājumu, lai nepagurtu ceļā uz Debesīm un tādējādi pasargātos no tiesas, kuru pastarā dienā paveiks Dieva taisnība (sal. Mt 25, 31-46). Šādā nozīmē Viņu mēs varam nosaukt par mūsu patvēruma pilsētu. Līdz ar to ticīgajiem nav izbrīna, ka jau sen Baznīca dzied (dažreiz arī skaita) antifonu, kura norāda uz Mariju kā mūsu patvērumu.

Vēl viena lieta. Pēc Bībeles simbolikas ir raksturīgi, ka patvēruma pilsētas bija sešas, kas norāda uz nepilnību. Tas gaida Dieva “septītnieku”, tas ir Viņa pilnību, Viņa žēlastību, kas ir lielākā nekā cilvēka vājums un grēks. Zinot, ka šis “septītnieks” sūta mūs pie paša Kristus, kas ir mūsu pirmais Aizstāvis un Glābējs un Svēdarītājs. Un tieši Viņā arī Marija kļūst par Dieva “septītnieku”. Tādēļ pie Viņas svētuma cilvēce atrod piemēru, stiprinājumu un aizbildniecību. Viņa kļūst par mūsu “septīto pilsētu”, patvērumu pilsētu.

Kam, beidzot, nav zinām sauciens, zem kura – līdzīgi “patvēruma pilsētai”, mēs redzam Viņu kā “glābšanas riņķi” visiem mums – noziedzniekiem grēkos, kas tiek dziedāts vai skaitīts litānijā  – “Grēcinieku patvērums”!

 

Dziesma / mūzika 

  • “Sub Tuum praesidium” 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

16.05.2020. (sestdiena)

Marija – Dieva Žēlastības Septītais Trauks

 

Dieva Vārds 

  • J 2 
    1. Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur. 2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās. 3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna. 4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi! 5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet. 6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri. 7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām. 8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa. 9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini. 10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim. 11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
  • Lk 1
    26. Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete. 27. Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija. 28. Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
  • 1 P 2
    1. Un atmetuši visu ļaunprātību un viltību, un liekulību, un skaudību, un visas mēlnesības, 2. Bez viltības, kā jaunpiedzimuši bērni alkstiet pēc garīgā piena, lai jūs no tā augtu atpestīšanai, 3. Jo jūs jau baudījāt, cik labvēlīgs ir Kungs. 4. Ejiet pie Viņa kā pie dzīvā akmens, ko gan cilvēki atmeta, bet Dievs izredzēja un godāja! 5. Uzceliet uz Viņa no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu celtni, topiet par svētajiem priesteriem, lai caur Jēzu Kristu nestu Dievam patīkamus garīgus upurus! 6. Tāpēc Rakstos teikts: Lūk, es lieku Sionā izredzētu, dārgu stūrakmeni, un kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā, 7. Un jums, kas ticat, ir gods, bet neticīgajiem šis akmens, ko cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens 8. Un piedauzības akmens, un apgrēcības klints tiem, kuriem vārds ir piedauzība, un tie netic. Tas viņiem arī lemts. 9. Bet jūs esat izredzētā cilts, ķēnišķīgā priesterība, svētā tauta, iegūtie ļaudis, lai paustu Tā varenos darbus, kas jūs aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. 10. Jūs citkārt nebijāt tauta, bet tagad esat Dieva tauta; nebijāt apžēloti, tagad esat apžēloti.

 

Priestera mazs komentārs 

Evaņģēlijā pieminētie akmens trauki pēc jūdu rituāliem bija paredzēti, lai veiktu  šķīstīšanos. Bet – kā lasām Evaņģēlija – tie ir tukši. Nevar notikt šķīstīšanās. Pēc jūdu ieradumiem nevar. Tad nāk Jēzus Kristus laiks, un tikai Viņš kā īstais Dieva Jērs var paveikt mūsu šķīstīšanu savās Asinīs. Kā jau zinām no iepriekšējiem punktiem, tas pilnībā notika Marijas sirdī un dzīvē. Viņa ir pirmā Jēzus šķīstītā visā pilnībā. Vairāk. Viņa ir piepildītā ar izcilo Dieva Mīlestības vīnu – ar Svēto Garu. Tādēļ var teikt, ka vēl pirms Kānas brīnuma Viņa pati, Jaunava no Nācaretes, ir pirmais Jēzus Brīnums, Mīlestības trauks un Dieva Mīlestības zīme. Šajā gaismā mēs varam labāk saprast, kāpēc Baznīca litānijā nosauc un godina Dievmāti tieši ar šādiem vārdiem: “Garīgais trauks”, “Godājamais trauks”, “Izcilais dievkalpošanas trauks”.  Protams, ka tas nav nekas jauns. Stāstā par Kānas notikumu ir skaidri redzams, ka, pateicoties Viņas intervencei, Jēzus paveica sākumu brīnumiem un atklāja savu godību. Tā iemesla dēļ mācekļi auga ticībā un slavēja Dievu. (sal. J 2,11). Un ja Dieva eņģelis Viņu nosauc par “piepildīto [līdz malām] ar Dieva žēlastību” (sal. Lk 1,28), tad skaidrs, ka parasti piepildīt var kādu trauku. Tādējādi Marija kļūst par “septīto garīgo trauku”, tas ir, tādu, kuru spēj veidot un piepildīt tikai Dievs, un kurš ar savu pilnību strādāja un strādā tā, lai pagodināts būtu pats Dievs, Jēzus Kristus.

Marij, piepildi mūs ar Dieva mīlestības vīnu un palīdzi nest Svētā Gara mīlestības vīnu arī pārējiem! Līdz mīlestības reibumam, kā par to ir teikts Apustuļu darbu grāmatā (sal. Apd 2,13).

 

Dziesma / mūzika 

  • “Pilnīgi esmu Tavs Marija” 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

17.05.2020. (svētdiena)

Marija – Dieva Dzīvā Vēstule

 

Dieva Vārds 

  • 2 Kor 3
    1. Vai mēs atkal sākam sevi ieteikt? Vai mums vajadzīgi ieteikšanas raksti pie jums vai no jums kā dažiem citiem? 2. Jūs esat mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ko pazīst un lasa visi cilvēki. 3. Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam sastādījuši un uzrakstījuši ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz miesīgām sirds plāksnēm.

 

Priestera mazs komentārs 

Jānis Pāvils II – V. J. Marijas vēstule visai pasaulei… Viņa sauciens “Totus tuus” vienmēr norāda uz Mariju…

 

 

Dziesma / mūzika 

  • “Totus tuus” (ieraksts no slavēšanas Rīgas Kristus Karaļa draudzē, 2016_04_22)

 

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

18.05.2020. (pirmdiena)

Marija – Svētā Gara Noslēpums

 

Dieva Vārds 

  • Dz 4
    12 Mana māsa, mana līgava, tu esi kā aizkorēts dārzs, kā aizslēgts avots, kā aizzīmogota aka.
  • Lk 1
    26. Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete. 27. Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija. 28. Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. 29. To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu? 30. Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. 31. Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus. 32. Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, 33. Un Viņa valstībai nebūs gala. 34. Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu? 35. Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
  • Mt 1
    18. Bet ar Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu, iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara. 19. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt, gribēja viņu slepeni atstāt. 20. Bet kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. 21. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem. 22. Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka: 23. Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: Dievs ar mums. 24. Bet Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu. 25. Un viņš to neatzina, kamēr viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, nosaucot Viņu vārdā Jēzus.

 

Priestera mazs komentārs 

• Pat svētais Jāzeps nezināja visus Marijas noslēpumus.

•  Austrumu akafista lūgšanā, otrajā ikosā var atrast vārdus, kas tulkojuma skanētu: “Sveika, kas nevienam neesi atklājusi sava «Kā?» noslēpumu.”

 

Dziesma / mūzika 

  • “Fiat” (ģitāru meditācija ambient stilā)

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

19.05.2020. (otrdiena)

Marija – Balodis Kristus Klintī

 

Dieva Vārds 

  • Dz 2
    14 “Tu, mana dūja klinšu spraugās, slēpta akmeņu plaisās, parādi man savu vaigu un liec man dzirdēt savu balsi, jo tava balss ir salda un tavs vaigs ir mīlīgs!”
  • Sk 20
    1 Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta. 2 Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu. 3 Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: “Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā! 4 Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas? 5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!” 6 Tad Mozus un Ārons aizgāja no draudzes pie Saiešanas telts vārtiem un metās uz sava vaiga; un Tā Kunga godība atklājās viņiem. 7 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 8 “Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Ārons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus.” 9 Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis. 10 Un Mozus un Ārons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: “Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?” 11 Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus. 12 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: “Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!” 13 Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni strīdējās ar To Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
  • J 19 
    30. Kad Jēzus etiķi bija baudījs, Viņš sacīja: Ir izpildīts! Un Viņš, galvu noliecis, atdeva garu. 31. Bet tā kā bija sagatavošanās diena, tad jūdi, lai miesas sabatā nepaliktu krustā, jo tā bija lielā sabata diena, lūdza Pilātu, lai viņu stilbkauli tiktu salauzti un tos noņemtu. 32. Tad atnāca kareivji un pirmajam un otrajam, kas kopā ar Viņu bija piesisti krustā, salauza stilbkaulus. 33. Bet kad viņi nogāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau miris, tie nelauza Viņa stilbkaulus, 34. Bet viens no kareivjiem ar šķēpu atvēra Viņa sānus, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.  35. Un tas, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu. 36. Jo tas notika, lai izpildītos Raksti: nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt. 37. Un arī citi Raksti saka: Tie skatīs Viņu, ko tie pārdūruši.
  • 1 Kor 10
    1. Brāļi, es negribu atstāt jūs neziņā, ka mūsu tēvi visi bija zem padebess un visi gāja caur jūru, 2. Un padebesī, un jūrā visi ir kristīti Mozū, 3. Un visi ēda to pašu garīgo barību, 4. Un visi dzēra to pašu garīgo dzērienu (viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem sekoja), bet klints bija Kristus; 5. Tomēr daudzi no viņiem Dievam nepatika; un viņi gāja bojā tuksnesī.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 
    M

 

Priestera mazs komentārs 

  • S

 

Dziesma / mūzika 

  • “Nāk pie Tevis, mīļā Māte”

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

20.05.2020. (trešdiena)

Marija – Dievišķo Krāsu Varavīksne

 

Dieva Vārds 

  • Rad 9
    8  Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams: 9 “Redzi, Es tagad ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums, 10 arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas pie jums: ar putniem, lopiem un visiem zemes zvēriem, kas pie jums; ar visiem, kas iznākuši no šķirsta, ar ikvienu zemes zvēru. 11 Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi.” 12 Tad Dievs sacīja: “Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem. 13 Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli. 14 Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi un padebešos parādīsies varavīksne, 15 tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu; un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas visu radību izdeldēs. 16 Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē.” 17 Un Dievs sacīja Noam: “Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē.”
  • Atkl 4 
    1. Pēc tam es redzēju: un, lūk, atvērtas durvis debesīs, un pirmā balss, kuru es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: Uzkāp šeit, un es tev rādīšu, kam pēc šā jānotiek! 2. Un tūliņ es biju garā; un, lūk, tronis bija celts debesīs, un tronī kāds sēdēja. 3. Un Tas, kas sēdēja, izskatā bija līdzīgs dārgakmeņiem, jaspīdam un sardijam, un ap troni bija varavīksne, līdzīga smaragda mirdzumam.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 
    M

 

Priestera mazs komentārs 

  • Pirmkārt, Marijas dzīvē ir redzamas visas cilvēka dzīves krāsas, jo Marija savā cilvēciskumā ir tāda pati kā mēs. Tātad arī pie Viņas var novērot, piemēram: gan dzīvības zaļumu, gan lielo dāvanu dzeltenumu, gan mīlestības sarkanumu, gan ciešanu violetu. Tomēr Marijas gadījumā tās visas tiek attiecinātas, uz Dievu, piedzīvotas kopā ar Viņu. Starp tām un tajās nav grēka melnuma piemaisījuma.
  • Otrkārt, visa cilvēce redzot Marijas skaistuma varavīksni, kuru – kā dziedam poļu “Stundiņu”versijā – ar savu vareno roku ir salikusi Dieva roka, saprot, cik varena ir derība, kuru tagad Kristū mums ir devis Debesu Tēvs. Tādējādi Marija  kļūst mums par varavīksni – par zīmi, kura jau no Vecās Derības laikiem norāda uz Dieva labvēlību, mīlestību, žēlsirdību (sal. Rad 9, 8-17). Bet, ja var tā teikt, Marijas varavīksnes krāsa ir nesalīdzināmi spilgtākas, neka toreizējās, jo kā māca Vēstule Ebrējiem, šī derība caur Jēzus asinīm ir “labāka derība, jo tā dibināta ar labākiem solījumiem.” (sal. Ebr 8,6). Šo patiesību attiecībā uz Jaunavu Mariju un mums var uzlūkot arī caur mākslu, piemēram caur Hansa Memlinga (1440–1494) gleznu, kura attēlo pastaro tiesu. Tur Dieva derības zīme – varavīksne – ir kā viens no Jēzus valdīšanas atributīviem elementiem.

 

Dziesma / mūzika 

  • “Sveika Jūras Zvaigzne”

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

21.05.2020. (ceturtdiena)

Marija – Elegantā Sieviete

 

Dieva Vārds 

  • Dz 6
    10 Kura ir starp viņām, kas mirdzēdama iznirst no tumsas kā rīta blāzma, skaista kā mēness, starojoša kā saule, briesmīga kā naidīga karaspēka bari?
  • Atkl 12
    1 Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags.
  • Atkl 19
    7. Priecāsimies un līksmosim, un dosim Viņam godu, jo pienākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sagatavojusies! 8. Un tai bija ļauts tērpties spožā un tīrā audeklā, jo audekls ir svēto taisnīgie darbi.
  • Rom 13 
    12. Nakts ir pagājusi, diena iestājusies; tāpēc atmetīsim tumsības darbus un ietērpsimies gaismas bruņās! 13. Dzīvosim godīgi kā dienā: ne plītēdami un dzīrodami, ne izvirtībā un netiklībā, ne ķildās un skaudībā, 14. Bet ietērpieties Kungā Jēzū Kristū! Arī miesu nelutiniet kārībām!
  • Ga 3 
    27. Jo visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū.
  • Ef 4
    22. Tad jums jāatmet agrākā dzīve un vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā. 23. Bet atjaunojieties savā prātā un garā, 24. Un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!
  • Kol 3
    7. Arī jūs kādreiz bijāt tām pakļāvušies, kad tanīs dzīvojāt. 8. Bet tagad arī jūs atmetiet to visu: dusmas, sarūgtinājumu, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgus vārdus no jūsu mutes! 9. Nemelojiet viens otram! Novelciet veco cilvēku kopā ar viņa darbiem 10. Un apģērbiet jauno, kas atjaunojas atziņā saskaņā ar viņa Radītāja attēlu, 11. Kur vairs nav ne pagāna, ne jūda, ne apgraizītā, ne neapgraizīta, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos ir Kristus. 12. Tāpēc kā Dieva izredzētie, svētie un mīlētie tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā, pacietībā, 13. viens otru paciezdami un cits citam piedodami, ja vienam pret otru ir kāda sūdzība: kā Kungs jums piedevis, tā arī jūs. 14. Bet pāri visam tam lai jums ir mīlestība, kas ir pilnības saite!
  • 1 P 5
    5 Tāpat arī jūs, jaunākie, pakļaujieties vecākajiem; tērpieties pazemībā cits pret citu, jo Dievs stājas pretī augstprātīgajiem, bet pazemīgajiem dod žēlastību.

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 
    M

 

Priestera mazs komentārs 

  • P

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

22.05.2020. (piektdiena)

Marija – Vienīga Jaunava-Līgava-Māte

 

Dieva Vārds 

  • Dz 6
    8 Sešdesmit ir ķēniņienes, astoņdesmit blakussievas, un jaunavu daudzums ir neizskaitāms. 9 Bet tikai viena vienīga ir mana dūja, mana rimtā un cildenā, tikai viena ir savai mātei pati mīļākā un savas mātes izraudzītā, kurai viņa deva dzīvību. Un, kad meitas viņu redzēja, tad viņas viņu teica svētlaimīgu esam, un ķēniņienes un blakussievas viņu slavēja un daudzināja.
  • Lk 1
    41. Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; 42. Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis! 43. Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

23.05.2020. (sestdiena)

Marija – Bezvainīgā Ieņemšana

 

Dieva Vārds 


  • 8

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 
    Diena, kura saistās ar šo Jaunavas Marijas vārdu tiek svinēta parasti 11.februārī. Ta ir Vissvētākās Jaunavas Marijas no Lurdas (Francija) piemiņas diena. Pamats tā svinešanai meklējams dievmātes parādīšanos, kas notika 1858.gadā dienās: no 11. februāra līdz 16. aprīlim. Dievmāte parādījās vienkāršai meitenei Bernadetei Subirū.  25. marta (kas šodien tiek svinēts kā Kunga pasludināšanas svētki!) Marija skaidri atklāja Bernadetei šo savu vāŗdu: „Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana.” Būtiski ir saprast, ka tas ir noticis četri gadi pēc tā, ka Baznīca pasludināja dogmu par Marijas bezvainīgo ieņemšanu.
  • No Gabriēla Amorta “Eksorcista jaunās atzīšanās” grāmatas [Orģinalajā valodā: “Nuovi racconti  di un esorcista”], izdotas romā 1992.gadā 
    Zacznę właśnie od apologii, jaką szatan pod przymusem wygłosił o Maryi. Zmuszony przez Boga, mówi lepiej od jakiegokolwiek kaznodziei. W 1823 r., w Ariano Irpino (prowincja Avellino), dwóch znakomitych kaznodziejów dominikańskich, o.Cassiti i o.Pignataro, zostało wezwanych do egzorcyzmowania pewnego chłopca. Trwała jeszcze wtedy dyskusja między teologami na temat prawdy o Niepokalanym Poczęciu, która trzydzieści jeden lat później, w 1854 r., została ogłoszona jako dogmat wiary. Dwóch zakonników nakazało szatanowi zademonstrować, że Maryja była Niepokalana. Wypowiedź opętanego przybrała formę poetycką, zawierając cztemaście jedenastozgłoskowych wersetów z obowiązkowym rymem. Zauważmy, że opętany jedenastoletni chłopiec był analfabetą.

    • Prawdziwą Matką ja jestem Boga, który jest Synem i jestem córką Jego, chociaż Jego Matką.
    • Ab aeterna narodził się On, a jest moim Synem, ja narodziłam się w czasie, a mimo ta jestem Jego Matką.
    • On jest moim Stworzycielem i jest moim Synem, Ja jestem Jego stworzeniem i jestem Jego Matką.
    • Było Bożym cudem bycie moim Synem.  Bóg wieczny, a mnie ma za Matkę, ponieważ byt od Syna ma Matka, a byt od Matki miał również Syn.
    • Teraz, jeśli byt od Syna ma Matka, albo uważa się za grzesznego Syna, albo bez grzechu uważa się Jego Matkę.
  • Pius IX wzruszył się, gdy po ogłoszeniu dogmatu o Niepokalanym Poczęciu przeczytał ten wiersz, który został mu przedstawiony przy tej okazji.

Priestera mazs komentārs 

  • Nozīmīgi ir sadzirdēt, ka mūsu Māte neteica: “Es esmu bezvainīgi ieņemta”, bet „Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana.” Tas ir daudz vairāk.

 

 

 

⇑  atpakaļ  ⇑

 

24.05.2020. (sestdiena)

Marija – Svētīgas 13. Dienas Kundze

 

Dieva Vārds 


  • 8

 

Baznīcas mācība / Tradīcija 

  • KBK 
    D

Priestera mazs komentārs 

  • Jēzus Kristus uzcēla savu Baznīcu uz divpadsmit apustuļu pamatiem. Uz to norāda Evaņgēlijs, kā arī Atklāsmes grāmata. Interesanti, ka 12 seko 13 un ka Fatimā, 1917. gadā Marijā pēc Dieva atļaujas parādījās katra 13.datumā, izņēmot dienu, kad Fatimas bērni tika apcietināti.
  • Cik neapšaubami nozīmīga ticīgajiem un kaut kādā mērā visai pasaulei bija diena 13.05.1981., kad uzbruka “Fatimas pāvestam”, Jānim Pāvilam II. 17:19 divas reizes šāva uz viņu Ali Agca, 23.gadīgs Turcijas iedzīvotajs. Tā bija Fatimas  diena – Fatimas atklāsmju sākuma gadadiena. Un tad Marija vēl reiz pasaules vēsturē atklāja Dieva mīlestības vareno spēku, pasargājot savu mīļoto dēlu – svēto pāvestu – no nāves. Viena reize, gribot izteikt patiesību par notikušo un atdot godu savai Glābējai – Fatimas Dievmātei, tā viņš to komentēja: “Viena roka šāva, cita – veda lodi.”  Kad vēlāk, 15.08.1981. viņš satiekās ar ticīgajiem sv. Pētera laukuma, bija runājis sekojoši: “Esmu atkal kļuvis par Vissvētākās Jaunavas  un višu svēto aizbildņu parādnieku. Vai es varu aizmirst, ka notikums sv. Petera  laukumā noticis dienā un stundā, kurā kopš vairāk nekā 60 gadiem piemin dienu, kad Portugales Fatimā Kristus Māte pirmo reizi parādījusies nabagiem lauku bērniem? It visā, ko esmu piedzīvojis šajā dienā, es jūtu šīs neparastās mātišķās rūpēs un palīdzību, kas izrādījusies spēcīgākā, neka nāvi nesosa lode.” Gadu pēc šī uzbrukuma Jānai Pāvils II apmeklēja Fatimun un uz dieva altāra bija upurejis šo logi, ar kuru uz viņu sāva. šī lode tika ievietota Fatimas Dievmātes kronī un tur paliek līdz sai dienai. Pāvesta joslu, kas aptraipītā ar asinīm, viņš unurēja Čestohovas Dievmātej savā dzimtenē, Polijā. Josla ir tur redzama līdz sai dienai.
  • Ir parsteidzoši un vienlaicīgi smieklīgi šad tad dzirdēt, ka neticīga pasaule un tas cilvēki baidās no 13.datuma, domājot par to, ka kādu nelaimīgo dienu. Ticīgie, it īpaši pec Fatimas notikumiem, saista to ar Dievmāti, šadā nozīmē, ka šis datums un cipars norāda uz Viņu, atgādina par Viņas klātbūtni un palīdzību, par Viņas mātišķību, kā arī caur viņu – par Dieva Mīlestības vareno spēku. Centīsimies pasmaidīt pasauleik, kas dīvaini baidas no 13.datuma un īpaša veida katru mēnesi atcerēties šajā diena par Fatimas Dievmāti un spēcīgam atklāsmēm, kas mudina no visa speka mīlēt Jēzus Vissvētāko Sirdi un Marijas Bezvainīgo Sirdi!

 

⇑  atpakaļ  ⇑

  • Marija – Neiespējamā Māte (KBK 273)

Esi sveicināta, mazā jūsu meitene

Dieva Māte visulabā

.