Lk 1,67-80 + visi atsauču teksti

Rakstu vieta: Lk 1,67-80 

Lk 1, 67. Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams: 68. Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu; 69. Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu; 70. Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības; 71. Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst; 72. Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību. 73. Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums, 74. Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu 75. Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās. 76. Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu, 77. Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai 78. Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, 79. Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu. 80. Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.

 

Atsauces: Lk 1,67: Lk 1,41; Apd 2,17n; 11,27 utt. • Lk 1,68: 1 Sam 25,32; 1 Ķēn 1,48; 8,15; Ps 40,13 utt.; Ps 41,14; 72,18; 89,53; 106,48; Lk 1,78; 7,16; 19,44; Apd 15,14; Ps 11,9; Lk 24,21; Izc 4,31; Rut 1,6; Ps 79,14 utt.; Sīr 46,14.17. • Lk 1,69: Ps 18,3 (2 Sam 22,3); 132,17 (1 Sam 2,10); Ez 29,21; Ps 89,25; Sīr 51,12 (hebr.); 2 Sam 7,16 = 1 Hr 17,24; Lk 1,54; Apd 4,25. • Lk 1,70: 2 Ķēn 17,23; Apd 1,16; 3,18.21; 4,25; 3,21; 15,18; Rom 1,2. • Lk 1,71: Ps 106,10; 18,18 (2 Sam 22,18). • Lk 1,72: At 7,9; Ps 89,28; Is 55,3; 1 Mak 1.15.63; Mih 7,20;  1,54n; Apd 3,25; Ps 105,8; 106,45; Lev 26,42; Izc 2,24; Rad 17,7. Lk 1,73: Jer 11,5; Mih 4,10; 7,20; Rad 22,16n; 26,3; Joz 24,3; Is 51,2; Ps 105,9nn. Lk 1,74: Ps 97,10. Lk 1,75: Joz 24,14; Ps 90,14; 23,6; Ef 4,24. Lk 1,76: At 18,15-18; Is 1,26 utt.; MaI 3,1; Lk 1,32; 20,6; Mt 14,5 (21,26); Mk 11,32; Lk 1,17; 7,26n; Mt 11,10; Mk 1,2n; J 1,23; 3,28; Mal 3,1; Is 40,3; 1 Ķēn 18,46. Lk 1,77: Ps 98,2; 25,18; 99,8; Is 55,7; Jer 31,34; Lk 3,3; 24,47; Mt 26,28; Mk 1,4; Apd 2,38; 5,31; 10,43; 13,38; 26,18; Kol 1,14; Ef 1,7. Lk 1,78: Lk 1,68; Jer 23,5 (LXX); Zah 3,8; 6,12; Is 9,1; 58,8.10; 6O,1n; Mal 4,2 (= 3,20); Sk 24,17. Lk 1,79: Is 9,1; 42,7; Ps 107,10; Mt 4,16; Is 59,8; Rom 3,17; Apd 16,17; 1 Tes 3,11. Lk 1,80: Ties 13,24n; 1 Sam 2,26;3,19n; Rad 21,8.20; Lk 2,40.52.  


Lk 1,67 Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:

Lk 1,41 Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; Apd 2,17n  Tas būs pēdējās dienās, saka Kungs, es izliešu no sava Gara pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunieši redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.18. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un viņi pravietos.; Apd 11,27 utt. Tanīs dienās no Jeruzalemes uz Antiohiju atnāca pravieši.28. Un viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Garā norādīja, ka liels bads nāks pār visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laikā.


Lk 1,68 Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu:

1 Sam 25,32 Tad Dāvids sacīja Abigailai: “Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi šodien ir sūtījis man pretī!; 1 Ķēn 1,48; (47 Tāpat arī ir jau atsteigušies ķēniņa kalpi, lai ar svētības vārdiem sveiktu mūsu kungu un ķēniņu Dāvidu, sacīdami: lai Tas Kungs Salamana vārdu padara vēl slavenāku par tavu vārdu, un lai Viņš paaugstina viņa troni vēl augstāk par tavu troni. – Un ķēniņš bija zemu noliecies pār savu guļasvietu) 48 un vēl piebildis: svētīts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kurš šodien vienu ir izraudzījis par mana troņa mantinieku, manām acīm to redzot.” 1 Ķēn 8,15 Un viņš [Sālamans] sacīja: “Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ar Savu muti pats ar manu tēvu Dāvidu to bija runājis. Un Viņš pats to ir piepildījis ar Savu roku, sacīdams; Ps 41,14 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību! Āmen! Āmen!; Ps 72,18 Slavēts lai ir Dievs Tas Kungs, Israēla Dievs, kas vienīgais dara brīnumus!; Ps 89,53 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!; Ps 106,48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: “Āmen! Alelujā!; Lk 1,78 Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis; Lk 7,16 (Atraitnes dēla no Naines atdzīvināšana) Bet bailes pārņēma visus; un viņi teica Dievu, sacīdami: Liels pravietis cēlies starp mums, un Dievs apmeklējis savus ļaudis ; Lk 19,44 (Jēzus raud par Jeruzālemi) Un viņi nospiedīs tevi zemē un tavus bērnus, kas tevī ir, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neatzini savas piemeklēšanas dienu.; Apd 15,14 Sīmanis stāstīja, kā Dievs pirmo reizi apžēlojies, lai no pagāniem veidotu tautu savam vārdam.; Ps 12,9  (8 Tu, Kungs, tos turēsi un pasargāsi mūs no šīs cilts mūžīgi) 9 no pārkāpējiem, kas lepni staigā visapkārt, kur nekrietnība augstu ceļ galvu starp cilvēku bērniem.; Lk 24,21 ( saruna ceļā uz Emmausu) Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.; Izc 4,31 Un tauta ticēja. Un, kad viņi dzirdēja, ka Tas Kungs uzlūkojis Israēla bērnus un redzējis viņu bēdas, tad viņi zemu noliecās Dieva priekšā un pielūdza.; Rut 1,6 Nu viņa kopā ar savām vedeklām posās atgriezties atpakaļ no Moāba zemes, jo viņa bija tur dzirdējusi, ka Tas Kungs esot labvēlīgi uzlūkojis Savu tautu, dodams tai maizi.; Ps 78,14 utt. 13 Viņš pāršķīra jūru, lika viņiem tai izsoļot cauri un uzstatīja ūdeni kā aizsprostu; 14 Viņš tos vadīja ar padebesi dienā un cauru nakti ar uguns atspīdumu. 15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un dzirdināja viņus kā ar dziļuma ūdeņiem papilnam; 16 Viņš lika strūklām izplūst no klints un ūdenim tecēt straumēm.; Sīr 46,14.17. (Samuēls) Pēc Kunga bauslības taisnīgi tiesāja sapulcējušos tautu, – un apraudzīja Kungs Jēkabu. 17. Un no debesīm Kungs nogranda pērkonā, varenā dunoņā  lika atskanēt savai balsij.


Lk 1,69 Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu:

Ps 18,3 Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.  2 Sam 22,3 Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani atpestī no varmācībām.; Ps 132,17 Tur es uzcelšu Dāvidam ragu, Es Savam svaidītajam sagādāšu spīdekli. 1 Sam 2,10 Tas Kungs liek salūzt Saviem pretiniekiem, Viņš liek pār tiem debesīs rūkt pērkoniem. Tas Kungs tiesās zemes galus, un Viņš dos spēku Savam ķēniņam, un Viņš pacels Sava svaidītā pestīšanas ragu.” ; Ez 29,21 Tanī dienā Es likšu uzplaukt Israēla namam jaunā spēkā un varā un atdarīšu tavu muti viņu vidū, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.” ; Ps 89,25 Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags. ; 2 Sam 7,16 Nē, bet tavs nams un tava ķēniņa valstība – tie pastāvēs mūžīgi Manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!”  = 1 Hr 17,24 Un Tavs Vārds būs nostiprināts un būs paaugstināts mūžīgi; un sacīs: Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, ir Dievs pār Israēlu un Israēla labā, – un Tava kalpa Dāvida nams pastāvēs stiprs Tavā priekšā! ; Lk 1,54 Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību.


Lk 1,70 Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības:

2 Ķēn 17,23 līdz kamēr Tas Kungs Israēlu atstūma no Sava vaiga, kā Viņš to bija pasludinājis caur visiem Saviem kalpiem, praviešiem. Un tā Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asīriju, kur tas atrodas vēl līdz šai dienai. ; Apd 1,16 Brāļi, vajag izpildīt Rakstus, ko Svētais Gars pasludināja ar Dāvida muti par Jūdasu, kas bija vadonis tiem, kas apcietināja Jēzu.; Apd 3,18 Jo Dievs to tā izpildīja, kā ar visu praviešu mutēm priekšsludinājis, ka Kristum jācieš. Apd 3,21 Ko debesīm vajag uzņemt līdz tam laikam, kad viss būs piepildīts, ko Dievs runājis no mūžības ar savu svēto praviešu muti.; Apd 4,25 Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības?; Apd 15,18 No mūžības Kungam zināms Viņa darbs.; Rom 1,2 Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem.


Lk 1,71 Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst:

Ps 106,10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.; Ps 18,18 Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.  2 Sam 22,18 Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es.


Lk 1,72 Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību:

At (5Moz) 7,9 Tad nu tev būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs un kas derību tur un dara žēlastību tiem līdz tūkstošam augumam, kuri Viņu mīl un tur Viņa baušļus; Ps 89,28 Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā.; Is 55,3 Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausait, tad atspirgs jūsu dvēsele! Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dotais Manas žēlastības apsolījums.; Mih 7,20 Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.; Lk 1,54n  Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību, 55. Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.; Apd 3,25 Jūs esat praviešu un derības, ko Dievs slēdzis ar mūsu tēviem, bērni, jo Viņš sacīja Ābrahamam: Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes ciltis.; Ps 105,8 Viņš neaizmirst Savu derību nemūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis, 9 to derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un Savu zvērestu, ko Viņš devis Īzākam, 10 ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam, 11 kad Viņš teica:”Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!”; Ps 106,45 (44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu) 45 un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības; Lev (3Moz) 26,42 Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzāku, un Es pieminēšu Savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi.; Izc 2,24 Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu.; Rad 17,7 Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis.


Lk 1,73 Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums:

Jer 11,5 lai Es varētu izpildīt zvērestu, ko Es devu jūsu tēviem, proti, piešķirt viņiem zemi, kur piens un medus tek, kā tas ir līdz šai dienai!” Tad es atbildēju un sacīju: “Tiešām, Kungs! Lai notiek tā!”; Mih 4,10 Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur Tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas!; Mih 7,20 Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.; Rad 22,16n  (15 Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm) 16 un sacīja: “Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu, 17 Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.; Rad 26,3 (Kungs saka Īzakam) Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.; Joz 24,3Tad Es ņēmu jūsu ciltstēvu Ābrahāmu no zemes viņpus Eifratas upes un Es liku viņam pārstaigāt visu Kānaāna zemi, un Es vairoju viņa pēcnācēju skaitu, un Es viņam devu arī Īzāku.; Is 51,2 Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs ar sāpēm dzemdējusi! Tad viņš vēl bija viens, kad Es viņu aicināju, bet Es viņu svētīju un vairoju.; Ps 105,9nn  (8 Viņš neaizmirst Savu derību nemūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis,) 9 to derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un Savu zvērestu, ko Viņš devis Īzākam, 10 ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam, 11 kad Viņš teica:”Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!”.


Lk 1,74 Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu:

Ps 97,10 Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.


Lk 1,75 Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās:

Joz 24,14 Un nu bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā un mīlestībā. Un atmetiet tos dievus, kuriem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam.; Ps 90,14 Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!; Ps 23,6 Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.; Ef 4,24 Un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!


Lk 1,76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,:

At (5Moz)18,15-18 Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu. 16 Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no Tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta draudze, sacīdams: es negribu vairs dzirdēt Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu. 17 Tad Tas Kungs man sacīja: ir labi, ko tie runājuši. 18 Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.; Is 1,26 Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par uzticīgo pilsētu.; MaI 3,1“Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots.; Lk 1,32 Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi; Lk 20,6 Bet ja mēs teiksim: no cilvēkiem, tad visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo viņa pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.; Mt 14,5  Bet, gribēdams [Hērods] viņu [Jāni Kristītāju] nonāvēt, baidījās tautas, jo tā atzina viņu par pravieti. (Mt 21,26 Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm, jo visi viņu tur par pravieti.); Lk 1,17 Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.; Lk 7,26n Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: un vairāk nekā pravieti. 27. Šis ir tas, par ko rakstīts: Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas iepriekš Tevis sagatavos Tev ceļu.; Mt 11,10 Šis ir tas, par ko rakstīts: lūk, es sūtu savu eņģeli pirms Tava vaiga, kas sagatavos Tavu ceļu pirms Tevis.; Mk 1,2n Kā pravietis Isajs ir rakstījis: Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas sataisīs Tavā priekšā ceļu. 3. Saucēja balss tuksnesī: Sataisiet Kungam ceļu, dariet taisnas Viņa tekas!; J 1,23 Viņš sacīja: Es esmu saucēja balss tuksnesī. Sataisiet Kunga ceļu, kā to teicis pravietis Isajs!;  J 3,28 Jūs paši man liecināt par to, ko sacīju: Es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts pirms Viņa.; Is 40,3 Klau! Kaut kur atskanēja sauciens: “Ierīkojiet tuksnesī Tam Kungam ceļu, dariet klajumā kādas līdzenas tekas mūsu Dievam!; 1 Ķēn 18,46 Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlas pievārtei.


Lk 1,77 Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai:

Ps 98,2 Tas Kungs ir zināmu darījis Savu palīdzīgo un svētīgo rīcību, tautu priekšā Viņš ir atklājis Savu taisnīgumu.; Ps 25,18 Uzlūko manu postu un manas mokas un piedod visus manus grēkus!; Ps 99,8 Kungs, mūsu Dievs, Tu esi viņus uzklausījis! Tu esi bijis viņiem Dievs, kas piedod, un arī atriebējs par viņu ļaunajiem darbiem.; Is 55,7 Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.; Jer 31,34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! – jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!; Lk 3,3 Un viņš staigāja visā Jordānas apkārtnē, sludinādams grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai; Lk 24,47 Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.; Mt 26,28 Šīs ir manas Jaunās derības Asinis, kuras par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai.; Mk 1,4 Jānis bija tuksnesī. Viņš kristīja un sludināja grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai.; Apd 2,38 Un Pēteris viņiem sacīja: Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.; Apd 5,31 Dievs ar savu labo roku Viņu paaugstinājis par Valdnieku un Pestītāju, lai Izraēli vestu pie grēku nožēlošanas un to piedošanas.; Apd 10,43 Par Viņu liecina visi pravieši, ka visi, kas uz Viņu tic, Viņa vārdā saņem grēku piedošanu.; Apd 13,38 Tāpēc, brāļi, lai jums zināms, ka caur Viņu tiek jums pasludināta grēku piedošana, un visās tanīs lietās, no kā jūs Mozus bauslībā nevarējāt attaisnoties; Apd 26,18 Atvērt viņu acis, lai tie no tumsas atgrieztos gaismā un no sātana varas pie Dieva, lai tie ticībā uz mani saņemtu grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.; Kol 1,14 Kurā [Dēla valstībā] mums caur Viņa asinīm pestīšana un grēku piedošana.; Ef 1,7 Viņā mums pestīšana caur Viņa asinīm, grēku piedošana saskaņā ar Viņa žēlastības bagātību,.


Lk 1,78 Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis:

Lk 1,68 Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu; Jer 23,5 “Redzi, nāks dienas,” tā saka Tas Kungs, “kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī!; Zah 3,8 Klausies, Jozua, tu augsto priesteri, tu un tavi amata biedri, kas sēž tavā priekšā, – vīri, kam priekšvēstījuma nozīme. Jo redzi: Es likšu nākt Savam kalpam Cemaham.; Zah 6,12 un saki viņam: tā saka Tas Kungs Cebaots: raugi, ir vīrs, kas saucas Cemahs, un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels Tā Kunga namu.; Is 9,1 Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.; Is 58,8  (7 Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka,) 8 tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs. Is 58,10 kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena.; Is 60,1n Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi.; Mal 3,20 Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.; Sk (4Moz) 24,17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus;.


Lk 1,79 Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu:

Is 9,1 Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.; Is 42,7 (6 “Es, Tas Kungs, tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un pasargāju un tevi iecēlu par derību tautai un par gaismu citām tautām,) 7 lai atvērtu acis akliem un atsvabinātu apcietinātos no cietuma, tos, kas sēd tumsībā.; Ps 107,10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos, 11 jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu, 12 bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija,- 13 tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm 14 un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.; Mt 4,16 Tauta, kas sēdēja tumsā, redz lielu gaišumu; un tiem, kas sēdēja nāves ēnas valstī, ir uzaususi gaisma.; Is 59,8 Miera ceļu viņi [cilvēki, kuri izvēlas grēku] nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera.; Rom 3,17 Un miera ceļu viņi [netaisnie] nepazīst; Apd 16,17 Viņa sekoja Pāvilam un mums un sauca, sacīdama: Šie cilvēki ir Visaugstā Dieva kalpi, kas sludina jums pestīšanas ceļu.; 1 Tes 3,11 Bet mūsu Dievs un Tēvs un mūsu Kungs Jēzus Kristus lai virza mūsu ceļu pie jums!.


Lk 1,80 Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā:

Ties 13,24n Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons; un zēns pieauga, un Tas Kungs viņu svētīja.; 1 Sam 2,26 Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem.; 1 Sam 3,19n Un Samuēls pieauga, un Tas Kungs bija ar viņu, un Tas Kungs neatstāja neko nepiepildītu no tā, ko Viņš bija pasludinājis.; Rad 21,8 Un bērns auga un tika atšķirts no krūts. Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres tai dienā, kad Īzāku atšķīra no krūts. Rad 21,20 Un Dievs bija ar zēnu [Ismaēlu], un tas pieauga un apmetās tuksnesī, un kļuva par strēlnieku.; Lk 2,40 Bet Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu. Lk 2,52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.