Lk 1, 67-80

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 1, 67-80

Lk 1, 67. Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams: 68. Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu; 69. Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu; 70. Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības; 71. Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst; 72. Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību. 73. Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums, 74. Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu 75. Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās. 76. Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu, 77. Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai 78. Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, 79. Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu. 80. Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājas Izraēļa priekšā.

 

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma: –   

Atsauces:

  • Lk 1,67: Lk 1,41; Apd 2,17n; 11,27 utt.
  • Lk 1,68: 1 Sam 25,32; 1 Ķēn 1,48; 8,15; Ps 40,13 utt.; Ps 41,14; 72,18; 89,53; 106,48; Lk 1,78; 7,16; 19,44; Apd 15,14; Ps 11,9; Lk 24,21; Izc 4,31; Rut 1,6; Ps 79,14 utt.; Sīr 46,14.17.
  • Lk 1,69: Ps 18,3 (2 Sam 22,3); 132,17 (1 Sam 2,10); Ez 29,21; Ps 89,25; Sīr 51,12 (hebr.); 2 Sam 7,16 = 1 Hr 17,24; Lk 1,54; Apd 4,25.
  • Lk 1,70: 2 Ķēn 17,23; Apd 1,16; 3,18.21; 4,25; 3,21; 15,18; Rom 1,2.
  • Lk 1,71: Ps 106,10; 18,18 (2 Sam 22,18).
  • Lk 1,72: At 7,9; Ps 89,28; Is 55,3; 1 Mak 1.15.63; Mih 7,20;  1,54n; Apd 3,25; Ps 105,8; 106,45; Lev 26,42; Izc 2,24; Rad 17,7.
  • Lk 1,73: Jer 11,5; Mih 4,10; 7,20; Rad 22,16n; 26,3; Joz 24,3; Is 51,2; Ps 105,9nn.
  • Lk 1,74: Ps 97,10.
  • Lk 1,75: Joz 24,14; Ps 90,14; 23,6; Ef 4,24.
  • Lk 1,76: At 18,15-18; Is 1,26 utt.; MaI 3,1; Lk 1,32; 20,6; Mt 14,5 (21,26); Mk 11,32; Lk 1,17; 7,26n; Mt 11,10; Mk 1,2n; J 1,23; 3,28; Mal 3,1; Is 40,3; 1 Ķēn 18,46.
  • Lk 1,77: Ps 98,2; 25,18; 99,8; Is 55,7; Jer 31,34; Lk 3,3; 24,47; Mt 26,28; Mk 1,4; Apd 2,38; 5,31; 10,43; 13,38; 26,18; Kol 1,14; Ef 1,7.
  • Lk 1,78: Lk 1,68; Jer 23,5 (LXX); Zah 3,8; 6,12; Is 9,1; 58,8.10; 6O,1n; Mal 4,2 (= 3,20); Sk 24,17.
  • Lk 1,79: Is 9,1; 42,7; Ps 107,10; Mt 4,16; Is 59,8; Rom 3,17; Apd 16,17; 1 Tes 3,11.
  • Lk 1,80: Ties 13,24n; 1 Sam 2,26;3,19n; Rad 21,8.20; Lk 2,40.52.

 

Visi atsauču teksti in extensoLk 1, 67-80 + visi atsauču teksti

 

Komentāri

  • Var domāt par paralēlēm starp Marijas un Zaharija lūgšanu, jo caur himnu “Magnificat” Dievmāte izdziedāja Dieva pielūgsmi attiecībā uz Dieva Dēla atnākšanu, bet caur himnu “Benedictus” Abijas kārtas priesteris apdziedāja Dieva brīnumdarbus Mesijas priekšgājēja dzimšanas kontekstā.
  • Līdzīgi kā tas bija Jaunavas Marijas gadījumā arī te, pateicoties svētā Jāņa Kristītāja tēvam, mēs sastopamies ar vēl vienu skaistu lūgšanas piemēru, kas ir vairāku Bībeles vietu noausts (skaties teksta piezīmju daudzumu!).
  • Un caur šo abu varoņu piemēru Svētie Raksti norāda, ka šādu lūgšanu savā sirdī var atrast cilvēks, kas ir Svētā Gara piepildīts. Savā ziņā par to nav izbrīna, jo taču Svētais Gars ir pirmais Bībeles un visas Dieva pielūgsmes autors (sal. 1 Kor 12, 3!)
  • Himnu “Benedictus” var sadalīt trijās daļās:
    • pirmajā skan Dieva slavēšana par to, ka Viņš Izraēlim atsūtīja gaidīto Mesiju, kā arī par to, kādus labumus, žēlastības nes Viņa atnākšana (panti 67-75);
    • otrajā tiek skicētas dažas pravietiskas ainas, kas atklāj turpmāko Jāņa Kristītāja lomu un kalpošanu Dieva pestīšanas plānā (panti 76-77)
    • trešajā atkal pieminēta Jēzus kā Mesijas loma (panti 78-79).
  • Līdzīgi kā “Magnificat” himnā arī te īpašu nozīmi iegūst patiesība par Dieva uzticamību. Mūžīgais Kungs cauri gadsimtiem izpilda savus sen apsolītos solījumus. Doma ir par Viņa apsolījumiem vispār, bet īpaši uzsvērti tie, kas bija doti Abrahamam, jo Dievs ir pastāvīgs, nemainīgs.
  • Pielūgsmes lūgšanas saturs tālāk norāda uz to, ka Pestītājs, nākot pie mums, lai mūs atbrīvotu no velna un grēka verdzības, atnesīs iespēju no jauna un patiesi kalpot Dievam un pielūgt Viņu (taisnībā un mīlestībā).
  • Saskaņā ar šo patiesību lai atskan daži papildus teksti, kuros ir redzams, ka Dievs rūpējas par sava Vārda godu, par patiesu un pareizu Viņa kultu (pagodināšanas veidu), kuru var veikt brīva un prātīga būtne – cilvēks:
    • Tādēļ saki Izraēļa namam: tā saka Dievs Tas Kungs: ne jūsu dēļ, Izraēļa nams, Es tā rīkojos, bet Sava svētā Vārda dēļ, ko jūs esat negodā likuši to tautu starpā, kur jūs bijāt nonākuši. Tāpēc Es celšu Savu lielo Vārdu atkal godā, kas tagad negodā likts tautu starpā, jo jūs to par tādu padarījāt; un tautas atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es viņu acu priekšā pret jums parādīšos kā Svētais, saka Dievs Tas Kungs… (Ez 36, 22-23)
    • Jēzus sacīja sievietei: Sieviet, tici man, ka nāk stunda, kad jūs Tēvu nepielūgsiet ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē! Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz. Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā. (J 4, 21.23-24)
  • Pravietiskajā pamudinājumā sīkāk nekā to iepriekš izteica erceņģelis Gabriels (sal. Lk 1, 13-17) Zaharijs runā par sava dēla nākotni. Viņu nosauc par Visaugstākā pravieti [Nota Bene: vēlāk Jēzus teiks, ka Kristītājs ir vairāk nekā pravietis (sal. Lk 7, 26)]. Jānis ne tikai pravietos par Dievu (vārdos), viņš aktīvi gatavos Viņam atnākšanas ceļu caur savas dzīves piemēru un ar tautas kristīšanu grēku nožēlai
  • Gan Jāņa kalpošana, gan Jēzus atnākšana un visa Viņa dotā pestīšanas žēlastība ir kā tīrs Visvarenā Dieva žēlsirdības auglis.
  • Šo žēlsirdību var salīdzināt ar jaunas dienas atnākšanu pēc nakts, kur gaisma ļauj cilvēkiem pilnībā (un par brīvu) baudīt pasaules un dzīves skaistumu (ir redzamas krāsas u.tt.). Līdzīga patiesība par Jēzu Kristu, kuram Jānis Kristītājs gatavoja ceļu, skan Evaņģēlijā, ko uzrakstījis sv. Jānis:
    • “Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu. Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu. Bija patiesa Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk šinī pasaulē.” (J 1, 4-9) .
  • Vēl viena interesanta paralēle ir tajā, ka sv. Lūkasa Evaņģēlijā gandrīz nekas nav teikts par Jēzus bērnības norisi, un tikpat maz zinām par Jāņa Kristītāja bērnību. Te atbalsojas Dieva gudrība, saskaņā ar kuru dievišķās un svētās lietas pārsvarā notiek slepenībā. Skatīsimies piemērus:
    • Domājiet par to, kas augšā, bet ne par to, kas virs zemes! Jo jūs mirāt, bet jūsu dzīvība līdz ar Kristu apslēpta Dievā. (Kol 3, 2-3)
    • Man, no visiem svētajiem vismazākajam, ir dota šī žēlastība pasludināt pagāniem neizdibināmo Kristus bagātību, un apgaismot visus, kā izpildās noslēpums, kas no mūžiem bija apslēpts pie Dieva, kas visu radījis; lai Dieva daudzveidīgā gudrība caur Baznīcu kļūtu zināma varām un spēkiem debesīs… (Ef 3, 8-10) + Noslēpums, kas no mūžiem un no paaudžu paaudzēm bija apslēpts, tagad ir atklāts Viņa svētajiem. (Kol 1,26)
    • Vai līdzīgi nebija teikts arī par Mariju? “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos.” (Lk 1, 35)
  • Ir vērts pamanīt, ka Pestītāja atnākšana un Viņa misija tiek rādīta it kā ar cīņas un kara bildēm. Tomēr tālāk (2, 1-20) Jēzus ir parādīts kā maigs miera Karalis. No vienas puses tas var pārsteigt, no otras – ne, jo vēlāk pats Jēzus skaidros, ka tie, kuri Viņu pieņem, saņem mieru, kas pārspēj šīs pasaules dimensiju, bet tie, kuri tam pretosies būs naidā pret ticīgajiem (sal. Mt 10, 34-36)
  • Miera tēmu savās pārdomās var padziļināt, jo tas – kā bija pieminēts – nav miers pasaules izpratnē, piemēram, brīvība no ienaidniekiem vai vajāšanām. Dieva dotais miers ir vienāds ar harmoniju, labklājību, drošību un sirds piepildījumu (sal. slaveno Pētera atzīšanos: “Mums ir labi šeit būt”(Mt 17, 4 un paralēlie). Tādēļ ir saprotams, ka sv. Lūkasa Evaņģēlijā miera un mīlestības tēma viena otrai iet līdzās.
  • Vēl viens nozīmīgs punkts ir tajā, ka Zaharijs – priesteris, kurš kļuva mēms, – izejot no svētnīcas, nevarēja teikt svētību tautai. To darīs pats Jēzus, kā to redzam Evaņģēlija noslēgumā (sal. Lk 24, 50). Un tagad šis priesteris pravieto par mieru, kas būs pirmais Jēzus, kas bija krustā piesists un augšāmcēlies sveiciens – vēstījums – dāvana: “Miers jums!”(Lk 24, 36; J 20, 19.21.26).

 

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Kā (ar kādām dziesmām) svinu sava bērna dzimšanas dienu? Ar kādu dziesmu atzīmēju pats savu dzimšanas dienu? Vai Dieva Vārda gaismā būtu vērts ko mainīt?
  • Vai mana sirds ir pārliecināta, ka Dieva slavēšana ir viens no labākajiem lūgšanu veidiem, jo tā var novērst mūs no pašu – bieži savtīgiem (lai neteiktu egoistiskiem)  – nodomiem un atvērt sirdi Dieva varenībai, kas visu var? Vai man ir pieredze, ka pielūgsme atver sirdi Debesu Tēva dāvanu saņemšanai?
  • Cik bieži savā dzīvē (savā draudzē) esmu piedzīvojis Dieva slavēšanas vakarus ar dziesmām? Vai man ir pieredze slavēt Trīsvienību ar dejām, kā to dara, piemēram, jūdu tauta (Dāvids ir viens no Bībeles  labiem piemēriem – sal. 2 Sam 6, 14-21)?
  • Vai manā un manas ģimenes ticības dzīvē kāds ir akcentējis Svētā Gara lomu bērnu un ikviena cilvēka audzināšanā un formēšanā? Vai es lūdzos par Svētā Gara klātbūtni bērnudārzos, skolās, universitātēs?
  • Kurus no himnā pieminētajiem Dieva apsolījumiem es labprāt redzētu īstenojamies manā, manu tuvinieku, draudzes vai pilsētas dzīvē? Kāpēc? Vai es par to lūdzos? Kādā veidā? Vai pieņemu Svēto Komūniju, pasūtu Svētās Mises nodomu par to?
  • Vai savā sirdsapziņas izmeklēšanā jautāju par solījumu izpildīšanu? Vai to pārbaudu attiecībā uz Dievu, kā arī citiem cilvēkiem? Vai salīdzinu savu uzticību ar Dieva uzticību? Vai to darīt mani mudina astotais bauslis un Dieva mācība, kas izteikta vārdos: “Vēl jūs esat dzirdējuši, ka senčiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet izpildīt to, ko Kungam esi zvērējis.” Bet es jums saku: nezvēriet nemaz: ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis, ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju balsts, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta! Arī pie savas galvas nezvēri, jo tu nevari nevienu matu padarīt baltu vai melnu! Bet jūsu runai jābūt: jā, jā! nē, nē! Kas vairāk par to, ir no ļauna.” (Mt 5, 33-37)
  • Kādā dzīves jomā es visbiežāk redzu Jēzus Kristus kā sava personīgā Pestītāja lomu – ticībā, veselībā, finansēs, politikā, ģimenē, citur?
  • Vai varu norādīt uz kādu konkrētu savas dzīves dienu, posmu, kurā mana sirds īpašā veidā atvērās dzīvai ticībai un – ja var tā teikt – Dieva saprašanai un Viņa pieņemšanai par savu, savas ģimenes Pestītāju? Kā par to šodien varu pateikties?
  • Vai man ir pazīstama cīņa, kas saistīta ar ticīga cilvēka dzīvi: cīņa ar velnu, grēku, citiem, kuri gribētu mudināt mani uz ļaunu? Kādus ieročus es izmantoju šajā cīņā? Cik lielā mērā šo cīņu es piedzīvoju pats, cik tajā izmantoju Baznīcas palīdzību (sakramenti, sakramentālijas, aizlūgumi, Euharistija, citi)?
  • Kādus cilvēkus savā dzīves ceļā es varētu salīdzināt ar Jāni Kristītāju – gaismekli, kas ved pie Dienas Saules – pie Jēzus? Bet kurus es salīdzinātu ar nakti, ar tumsu? Kāpēc? Kā es lūdzos par vieniem un otriem?
  • Dievs par saviem apsolījumiem runāja caur praviešiem. Kas ir manas dzīves “pravieši”? Cik lielā mēra tie bija/ir: vecāki, kaimiņi, katehēti, priesteri, mūzikas zvaigznes, politiķi, aktieri? Varbūt vēl kādi citi? Kas mani viņu vēstījumā uzrunā, pārliecina visvairāk?
  • Vai ir konkrēti bīskapi, priesteri, caur kuru muti es visbiežāk klausos un gribu klausīties Dieva Vārdu un Baznīcas mācību? Kāpēc? Vai lūdzos par viņiem, par vēl lielāku atvērtību Svētā Gara vadībai šim pravietiskajam kalpojumam?
  • Cik lielā mērā arī sevi uztveru kā Dieva pravieti citiem? Vai uzticīgi, godīgi, svēti pildu šo sūtību, ja tādu esmu kādreiz atklājis?
  • Evaņģēlijs piemin kalpošanu Dievam. Vai mana sirds ir atradusi savu vietu un kalpošanu, kas man ir īpaši dārga un svarīga draudzē (tur, kur es dzīvoju) vai arī vispārējā Kristus Baznīcā?
  • Vai esmu pamanījis bailes sakarā ar kādas konkrētas kalpošanas piedāvājumiem Baznīcā? Kā to saprotu – no kā baidījās/baidās mana sirds (vai tomēr vairāk prāts)? Kā centos/cenšos atvērties aicinājumam, piedāvājumam? Ja pamanīju bailes no kalpošanas Dievam un Baznīcai citos cilvēkos, kā centos palīdzēt viņiem iziet no šīm bailēm un atvērties tam, kas labs, skaists, patiess un svēts?
  • Un pēdējais jautājums par mieru, piedošanu un izlīgšanu. Vai manā dzīvē ir cilvēki, kurus es sauktu par ienaidniekiem? Vai redzu, ka manī joprojām mīt nepiedošana kādiem konkrētiem cilvēkiem vai grupām (ģimenē, darba vietā, draudzē, valstī…)? Kādu lūgšanu šai konteksta esmu gatavs šodien izteikt Dieva un cilvēku priekšā? Kādu soli uz piedošanu un izlīgšanu ar šiem cilvēkiem vēlos šodien spert?

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)