Lk 4, 31-37

†M


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 4, 31-37

31. Un Viņš aizgāja uz Galilejas pilsētu Kafarnaumu, un tur Viņš sabatos tos mācīja. 32. Un visi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. 33. Un sinagogā atradās cilvēks, kas bija nešķīstā gara apsēsts, un viņš kliedza stiprā balsī, 34. Sacīdams: Dod mieru! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, Tu esi Dieva Svētais. 35. Un Jēzus norāja to, sacīdams: Paliec klusu un izej no viņa! Un ļaunais gars nogāza to zemē viņu vidū un izgājā no tā, nekā ļauna viņam nenodarījis. 36. Un visus pārņēma bailes; un viņi runāja savā starpā, sacīdami: Kas tas par vārdu, jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstajiem gariem, un tie iziet? 37. Un vēsts par Viņu izpaudās visās šī apgabala vietās.


Jaunais tulkojums: 

31 Tad viņš aizgāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un sabatā mācīja ļaudis. 32  Tie bija izbrīnījušies par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni. 33 Tur sinagogā bija kāds vīrs ar nešķīsta dēmona garu, un tas skaļā balsī sāka kliegt: 34 “Laid, kāda tev ar mums daļa, Jēzu, Nācarieti! Vai esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais!” 35 Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” Dēmons, nogāzis apsēsto zemē ļaužu vidū, izgāja no tā, neko tam nenodarījis. 36 Tad visus pārņēma bailes, un ļaudis cits citam jautāja: “Kas tie par vārdiem, kuru varā un spēkā viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie iziet?” 37 Un valodas par viņu izpaudās visā apgabalā. 


Rakstu vieta: Lk 4,31-32

Paralēlās vietas:

  • Mt 1, 21-22

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 4,31 par.: Mt 8,5; 17,24; Mk 2,1; 9,33; Lk 7,1; J 6,17.24.59.
  • Lk 4,32
    • sal. ar → Mt 1.28: Mt 11,1; 13,53; 19,1; 26,1.
    • un ar  Mk 1,22 par.: Mk 1,27; 6,2; 7,37; 10,26; 11,18; Lk 9,43; Mt 13,54; 19,25; 22,33.

Rakstu vieta: Lk 4,33-37

Paralēlās vietas:

  • Mt 1, 23-28

Līdzīga tēma: –  

Atsauces:

  • Lk 4,33 par.: Lev 1,2; Mk 3,1; 4,26; 5,2; 7,11; 8,36-37; 11,2; 12,1; 13,34; 14,13 u.t.t..; Mk 3,30; 6,7; 7,25; 9,17; Mt 10,1 u.t.t..; Zah 13,2; Mk 3,11; 5,5.7; 9,26; Mt 8,29; Lk 4,41; 8,28.
  • Lk 4,34 par.: Ties 11,12; 2 Sam 16,10; 19,23; 1 Ķēn 17,18; 2 Ķēn 3,13; 9,18n; 2 Hr 35,21; Mk 5,7; Mt 8,29; 27,19; Lk 8,28; J 2,4; Ties 13,7; 16,17; Ps 106,16; J 6,69; 1 J 2,20; 3,8; Apd 3,14; 4,27.30; Atkl 3,7.
  • Lk 4,35 par.: Mk 1,34; 3,12; 9,25; Mt 12,16; 17,18; Lk 4,41; 9,42; Mk 9,26; Lk 9,39.
  • Lk 4,36 par.: Mk 4,41 par: Lk 4,36.
  • Lk 4,37 par.: Mk 1,39; Lk 21,25; Apd 2,2; Ebr 12,19.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Par “Bībeles stundu”

†M

Bībeles stunda

 

Pēc dažu ticīgo pamudinājuma ir atsākta „Bībeles stunda” – padziļināta lūgšana ar Dieva Svēto Vārdu. Tā notiek otrdienās pēc vakara Euharistijas (ap 19:30), bet pagaidām vienīgi attālināti (neklātienē). Šajā ciklā mēs lūdzamies ar Jēzus Kristus Evaņģēliju, kuru uzrakstījis svētais Lūkass. Katru reizi tiek lasīts viens (ņemts pēc kārtas) Evaņģēlija fragments, kas pārsvarā ir kā viena tēma, ko varam meditēt, ar kuru varam lūgties. Lai vēl vairāk palīdzētu savai garīgajai izaugsmei, lasījumiem pievienotas atsauces uz Bībeles citām vietām, kas palīdz labāk izprast Dieva domu. Pēc iespējas tiks pievienoti arī komentāri un jautājumi, kas var virzīt meditāciju, pārdomas un lūgšanu.


Protams, kas visus šeit pieejamos materiālus

var izmantot arī privātajai lūgšanai un Bībeles studēšanai.

Lasīt tālāk

Lk 4, 14-30

†M

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 4, 1-13

14. Bet Jēzus gara spēkā atgriezās Galilejā, un vēsts par Viņu izpaudās visā apgabalā. 15. un Viņš tos mācīja sinagogās, un visi viņu godināja. un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis, un pēc sava paraduma sabata dienā iegāja sinagogā; un viņš piecēlās lai lasītu. 17. un Viņam pasniedza pravieša Isaja grāmatu. un Viņš, grāmatu atverot, atrada vietu, kur bija rakstīts: 18. Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. 19. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu un atmaksas dienu. 20. Un Viņš aizvēra grāmatu, atdeva to apkalpotājam un apsēdās. un visu acis sinagogā bija vērstas uz Viņu. 21. un Viņš sāka runāt tiem: šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs. 22. un visi Viņam piekrita un brīnījās par Viņa žēlastības vārdiem, kas nāca no Viņa mutes, un sacīja: Vai šis nav Jāzepa dēls? 23. un Viņš tiem sacīja: Jūs katrā ziņā man sacīsiet sakāmvārdu: ārst, izdziedini pats sevi! Mēs dzirdējām lielas lietas notiekam Kafarnaumā; dari to arī šeit, savā tēvijā! 24. Bet Viņš teica: Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek atzīts savā tēvijā. 25. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu bija Izraēlī Elija laikā, kad debesis bija slēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads, 26. Bet ne pie vienas no tām netika sūtīts Elijs, kā vien pie sievietes atraitnes Sidonas Sareptā. 27. un daudz spitālīgo bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamans. 28. un visi, to dzirdēdami, kļuva pilni dusmu. 29. un tie cēlās un izmeta Viņu no pilsētas ārā, un noveda Viņu līdz kalna virsotnei, uz kura to pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu zemē. 30. Bet Viņš, iedams starp tiem, aizgāja.


Jaunais tulkojums: 

14. Bet Jēzus gara spēkā atgriezās Galilejā, un vēsts par Viņu izpaudās visā apgabalā. 15. un Viņš tos mācīja sinagogās, un visi viņu godināja. 16. un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis, un pēc sava paraduma sabata dienā iegāja sinagogā; un viņš piecēlās lai lasītu. 17. un Viņam pasniedza pravieša Isaja grāmatu. un Viņš, grāmatu atverot, atrada vietu, kur bija rakstīts: 18. Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. 19. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu un atmaksas dienu. 20. Un Viņš aizvēra grāmatu, atdeva to apkalpotājam un apsēdās. un visu acis sinagogā bija vērstas uz Viņu. 21. un Viņš sāka runāt tiem: šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs. 22. un visi Viņam piekrita un brīnījās par Viņa žēlastības vārdiem, kas nāca no Viņa mutes, un sacīja: Vai šis nav Jāzepa dēls? 23. un Viņš tiem sacīja: Jūs katrā ziņā man sacīsiet sakāmvārdu: ārst, izdziedini pats sevi! Mēs dzirdējām lielas lietas notiekam Kafarnaumā; dari to arī šeit, savā tēvijā! 24. Bet Viņš teica: Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek atzīts savā tēvijā. 25. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu bija Izraēlī Elija laikā, kad debesis bija slēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads, 26. Bet ne pie vienas no tām netika sūtīts Elijs, kā vien pie sievietes atraitnes Sidonas Sareptā. 27. un daudz spitālīgo bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamans. 28. un visi, to dzirdēdami, kļuva pilni dusmu. 29. un tie cēlās un izmeta Viņu no pilsētas ārā, un noveda Viņu līdz kalna virsotnei, uz kura to pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu zemē. 30. Bet Viņš, iedams starp tiem, aizgāja.


Rakstu vieta: Lk 4,14-15 

Paralēlās vietas:

  • Mt 4,13-17
  • Mk 1,14-15
  • J 4,43-46a

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 4,14: Mt 9,26; 4,24; 9,31; 14,1; Mk 1,28.45; Lk 4,37; 7,17; 5,15.
  • Lk 4,15 → sal. ar Mk 1,14 par.: Mt 14,3; Apd 10,37; J 3,22-24; 4,1; Mk 1,9.

Rakstu vieta: Lk 4,16-30

Paralēlās vietas:

  • Mt 15, 53-58
  • Mk 6, 1-6a
  • J 4,43-46a

Līdzīga tēma:

  • J 7,15; 6,42; 4,44

Atsauces:

  • Lk 4,16: Apd 7,20n; 22,3; Lk 2,51; Apd 17,2; 13,14; 16,13.
  • Lk 4,17: Apd 13,15.27; Atkl 5,2.
  • Lk 4,18: Lk 3,22; 4,1; Apd 10,38; Is 58,6; 61,1n.
  • Lk 4,19: Lev (3Moz) 25,10?.
  • Lk 4,20: Apd 6,15; 10,4; 3,4.
  • Lk 4,22 par.: Mk 1,22; 7,27; 10,26; 11,18; Mt 7,28; 19,25; 22,33; Apd 14,3; 20,24.32; Ps 45,3; Lk 2,40; Apd 4,33; 6,8; 7,10; Is 55,11 utt.; Kol 4,6.
  • Lk 4,23: Mt 27,42; Sīr 18,20; Mt 9,12; Lk 10,15; 4,31.40; 7,1.
  • Lk 4,25: 1 Ķēn 17,1; 18,1; Jk 5,17n (sal. Dan 7,25; Atkl 12,14 utt.).
  • Lk 4,26: 1 Ķēn 17,9.
  • Lk 4,27: 2 Ķēn 5,14; 7,3.
  • Lk 4,28: Apd 7,54-60.
  • Lk 4,30: J 7,30; J 8,59 utt.; Lk 22,3.53.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 4

†M

 

Bībeles stunda


Evaņģēlijs, kuru uzrakstījis svētais Lūkass


Ceturtā nodaļa

Lk 4, 1-13 

Lk 4,14-30

Lk 4, 31-37

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 4, 1-13

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 4, 1-13

1. Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas, un Gars Viņu aizveda tuksnesī. 2. Tur Viņš bija četrdesmit dienas un tika velna kārdināts. Un Viņš tanīs dienās nekā neēda; un kad tās bija pagājušas, Viņš izsalka. 3. Bet velns sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas kļūst maize! 4. Un Jēzus atbildēja viņam: Ir rakstīts: ne no maizes vien cilvēks dzīvo, bet no ikviena Dieva vārda. 5. Tad velns uzveda Viņu augstā kalnā un vienā acumirklī rādīja Viņam visas pasaules valstis, 6. Un sacīja Viņam: Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tās man nodotas, un kam es gribu, tam es tās dodu. 7. Tāpēc, ja Tu mani pielūgsi, tas viss būs Tavs. 8. Bet Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Ir rakstīts: Dievu, savu Kungu tev būs pielūgt un Viņam vienam kalpot! 9. Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzalemi un novietoja Viņu uz svētnīcas jumta virsotnes, un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes zemē. 10. Jo ir rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs par Tevi, lai tie Tevi sargātu; 11. Un viņi nesīs Tevi rokās, lai Tu savu kāju neapdauzītu pie akmens. 12. Bet Jēzus atbildēja viņam un sacīja: Ir teikts: tev nebūs kārdināt Dievu, savu Kungu! 13. Un kad velns visas savas kārdināšanas bija pabeidzis, tas līdz turpmākajam laikam atstāja Viņu.

Jaunais tulkojums: 

1 Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī, 2 kur četrdesmit dienas velns viņu kārdināja. Šajās dienās viņš neko neēda, un, kad tās bija pagājušas, viņš izsalka. 3 Tad velns viņam sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” 4 Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.” 5 Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis. 6 Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu. 7 Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.” 8 Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” 9 Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā. 10 Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt, 11 un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.” 12 Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” 13 Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā

 

Paralēlās vietas:

  • Mt 4, 1-11
  • Mk 1, 12-13

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk  4,1 par.: Apd 8,39; Rad 7,4.12; 2 Ķēn 2,16; 1 Ķēn 19,4; 18,12; Ez 8,3; 37,1; 40,2; Atkl 17,3; Mk 1,10; 3,13 utt; At (5Moz) 8,2; Rad 22,1-14.
  • Lk 4,2 → sal. ar Mt 4,2 par.: Izc (2Moz) 34,28; At (5Moz) 9,9; 1 Ķēn 19,8; Jon 3,5.7; Est 4,16; Sk (4Moz) 14,33; 32,13 utt.; Apd 7,30.36.42; Ebr 3,10.17.
  • Lk 4,2 → sal. ar Mk 1,13: Is 13,21; 2 Mak 5,27; Īj 5,22n; Is 11,6nn; 65, 17-25; Os 2,18; Ez 34.5.8.25; Ps 22,13nn; 91,13; Rad 1,28; 2,19n.
  • Lk 4,3 par.: 1 Tes 3,5; Mt 3,17 par.; Mt 4,6 (Lk 4,9); Rad 3,1-7.
  • Lk 4,4 par.: At (5Moz) 8,3b (Gudr 16,26); J 4,34.
  • Lk 4,5-7 par.: Ez 40,2; At (5Moz) 3,27; 34,1; Atkl 21,10.
  • Lk 4,8 par.: At (5Moz) 6,13; 32,43 (LXX); 5,9.
  • Lk 4,9-12 → sal. ar Mt 4,5-7.
  • Lk 4,9a (Mt 4,5): Mt 27,53; Is 48,2; 52,1; Ez 8,3; Atkl 11,2; 21,2.10; 22,19.
  • Lk 4,9b-11 (Mt 4,6): Mt 4,3; 27,40; At (5Moz) 8,5; Ps 91,11n.
  • Lk 4,12 (Mt 4,7): At (5Moz) 6,16.
  • Lk 4,10: Ps 91,11n.
  • Lk 4,11 (sal. Mt 4,11) par.: Ps 91,11n; 1 Ķēn 19,5nn; At (5Moz) 8,2n; Ps 78,25; Lk 22,43; Mk 1,31; 15,41; Lk 10,40.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 3, 21-38

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 3, 21-38

21.  Bet notika, ka visi ļaudis kristījās, un arī Jēzus bija kristīts, tad Viņam, Dievu lūdzot, debesis atvērās, 22. Un Svētais Gars miesīgā veidā kā balodis nolaidās uz Viņu; un balss atskanēja no debesīm: Tu esi mans mīļais Dēls, pie Tevis man labpatikšana! 23. Un Jēzus pats, kad Viņš iesāka, bija apmēram 30 gadus vecs, kā mēdza domāt, Jāzepa dēls; Jāzeps bija Heli, bet tas Matata dēls, 24. Tas bija Levi, tas Melhi, tas Jannes, tas Jāzepa dēls. 25. Tas bija Matatija, tas Amosa, tas Nauma, tas Hesli, tas Nages dēls, 26. Tas bija Maata, tas Matatija, tas Semeja, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls, 27. Tas bija Joanna, tas Rēzas, tas Zorobabela, tas Salatiēla, tas Neri dēls, 28. Tas bija Melhi, tas Adi, tas Kozama, tas Elmadama, tas Hēra dēls, 29. Tas bija Jēzus, tas Eliezera, tas Jorima, tas Matata, tas Levi dēls, 30. Tas bija Simeona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jona, tas Eliakīma dēls, 31. Tas bija Melejas, tas Mennas, tas Matata, tas Natana, tas Dāvida dēls, 32. Tas bija Jeses, tas Obeda, tas Booza, tas Salomona, tas Naasona dēls, 33. Tas bija Aminadaba, tas Admina, tas Arni, tas Esrona, tas Faresa, tas Jūdas dēls, 34. Tas bija Jēkaba, tas Īzāka, tas Ābrahama, tas Taras, tas Nahora dēls. 35. Tas bija Seruha, tas Ragaua, tas Falega, tas Hebera, tas Salas dēls, 36. Tas bija Kainana, tas Arfaksāda, tas Sēma, tas Noasa, tas Lameha dēls, 37. Tas bija Matuzala, tas Henoha, tas Jareda, tas Malaleēla, tas Kainana dēls, 38. Tas bija Enosa, tas Seta, tas Ādama dēls, tas Dieva.

Jaunais tulkojums: 

21 Kad nu visi ļaudis bija kristīti un arī Jēzus bija kristīts, viņam Dievu lūdzot, atvērās debesis, 22 un Svētais Gars kā balodis nolaidās uz viņu, un balss no debesīm atskanēja: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.” 23 Kad Jēzus sāka mācīt, viņam bija ap trīsdesmit gadu, un, pēc ļaužu domām, viņš bija Jāzepa dēls, un Jāzeps – Ēlī dēls, 24 tas Matata, tas Levija, tas Melhija, tas Jannaja, tas Jāzepa, 25 tas Matatija, tas Amosa, tas Nahūma, tas Heslija, tas Nangaja, 26 tas Maāta, tas Matatija, tas Semeīna, tas Josēha, tas Jodas, 27 tas Joanāna, tas Rēsas, tas Zerubābela, tas Šaltiēla, tas Nērija, 28 tas Melhija, tas Adija, tas Kosama, tas Elmadāma, tas Ēra, 29 tas Jozuas, tas Elīezera, tas Jorīma, tas Matatas, tas Levī, 30 tas Šimona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonāma, tas Eljākīma, 31 tas Melejas, tas Mennas, tas Matatas, tas Nātāna, tas Dāvida, 32 tas Jišaja, tas Obēda, tas Boaza, tas Salmona, tas Nahšona, 33 tas Ammīnādāba, tas Admina, tas Arāma, tas Hecrona, tas Pereca, tas Jūdas, 34 tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Teraha, tas Nāhora, 35 tas Serūga, tas Reū, tas Pelega, tas Ēbera, tas Šelaha, 36 tas Kēnāna, tas Arpahšada, tas Šēma, tas Noas, tas Lemeha, 37 tas Metuzāla, tas Hanoha, tas Jereda, tas Mahalalēla, tas Kēnāna, 38 tas Enoša, tas Šēta, tas Ādama, tas Dieva.

 

Rakstu vieta: Lk 3, 21-22

Paralēlās vietas:

  • Mt 3, 13-17;
  • Mk 1, 9-11;
  • J 1, 29-34

Līdzīga tēma:

  • Mt 23, 33;
  • Mt 7, 19

Atsauces:

  • Lk 3,21a: J 1,45n utt.
  • Lk 3,21b-22a par.: Ez 1,1; Apd 10,11; 7,56; J 1,51; Atkl 19,11; J 1,33; Is 63,19 (LXX); Rad 7,11; Ps 77,23 (LXX); Is 11,2; 61,1; 42,1; Is 11,2; 42,1; 1 P 4,14.
  • Lk 3,22b par.: At (5Moz) 4,12; Is 42,1; 44,2; Ps 2,7; Rad 22,2; Jer 31,20; Mt 12,18.

 

Rakstu vieta: Lk 3,23-38 

Paralēlās vietas:

  • Mt 1,2-17

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 3,23: Apd 1,1; Lk 4,22; Mt 13,55 par.; J  1,45; 6,42.
  • Lk 3,31: 2 Sam 5,14 utt.
  • Lk 3,31-34a: 1 Hr 1,34.
  • Lk 3,33: Rad 29,35.
  • Lk 3,34: Rad 25,26; 1 Hr 1,34; Rad 21,3.12.
  • Lk 3,34-36: Rad 11,10-26; 1 Hr 1,17-27.
  • Lk 1,36- 38: Rad 5,1-32; 4,25n; 1 Hr 1,1-4.
  • Lk 1,38: Rom 5,14; 1 Kor 15,22.45-49; Apd 17,26-31.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 3, 15-20

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 3, 15-20

15. Bet kad ļaudīm likās un viņi savās sirdīs domāja par Jāni, vai viņš nav Kristus, 16. Jānis atbildēja un sacīja visiem: Es jūs kristīju ar ūdeni, bet nāks varenāks par mani, kam es neesmu cienīgs Viņa kurpju siksnas atraisīt; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 17. Tā vēteklis ir Viņa rokā; un Viņš iztīrīs savu klonu, un kviešus Viņš sakrās savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī. 18. Vēl daudz citu ko viņš sludināja, mācīdams ļaudis. 19. Bet zemes pārvaldnieks Herods, ko viņš nopēla par Herodiju, tā brāļa sievu, un par visiem ļaunumiem, ko Herods darīja, 20. Visam tam pievienoja vēl to, ka ieslodzīja Jāni cietumā.

Jaunais tulkojums: 

15 Kad ļaudis gaidīdami savās sirdīs domāja par Jāni, vai tik viņš nav Kristus, 16 Jānis viņiem visiem atbildēja: “Es jūs gan kristīju ūdenī, bet nāks kāds spēcīgāks par mani, kam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu siksnas, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 17 Ar vētekli rokā viņš iztīrīs klonu un savāks kviešus savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.” 18 Vēl daudz citu pamācību Jānis deva ļaudīm, sludinādams evaņģēliju. 19 Bet tetrarhs Hērods, kuru Jānis apsūdzēja viņa brāļa sievas Hērodijas dēļ un par visu, ko Hērods bija ļaunu darījis, 20 nu pievienoja saviem ļaunajiem darbiem vēl arī to, ka iemeta Jāni cietumā.

 

Rakstu vieta: Lk 3, 15-18

Paralēlās vietas:

  • Mt 3, 11-12;
  • Mk 1, 7-8;
  • J 1, 24-28

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 3,15: J 1,19-21; Mt 16,14; 21,25; “farizei”: J 4,1; 7,32.45.47n; 8,13; 9,13.15n; 11,46n.57; 12,42.
  • Lk 3,16a: Sak 8,2; Lk 17,21.
  • Lk 3,16b par.: 2 Sam 22,31; 23,5; Ps 7,12; 1 Kor 10,22; Atkl 18,8; 10,1; 18,21; Mt 11,3; Lk 7,19; Mt 21,9 par.; 23,39 utt.; J 1,33; Apd 1,5; 11,16; 19,1-7.
  • Lk 3,17 par.: Mt 13,30; Is 66,24; Mk 9,43n.46.48.

 

Rakstu vieta: Lk 3, 19-20 

Paralēlās vietas:

  • Mt 14, 3-4;
  • Mk 6, 17-18

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 3,19 par.: Mt 4.12; 11,2; Mk 14,1.3.44.46.49; 15.1.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 3, 7-14

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 3, 7-14 

7. Viņš runāja ļaudīm, kas nāca pie viņa kristīties: Jūs, odžu dzimums! Kas jūs mācīja bēgt no nākamajām dusmām? 8. Tāpēc nesiet grēku nožēlošanas cienīgus augļus un nesāciet sacīt: Mums Ābrahams ir tēvs. Jo es jums saku, ka Dievs spējīgs no šiem akmeņiem radīt Ābrahamam bērnus. 9. Jau cirvis pielikts pie koku saknēm. Katrs koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un ugunī iemests. 10. Un ļaudis jautāja viņam, sacīdami: Ko tad mums darīt? 11. Bet viņš tiem atbildēja un sacīja: Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav; un kam pārtika, lai dara tāpat. 12. Bet nāca arī muitnieki kristīties; un tie sacīja viņam: Mācītāj, ko lai mēs darām? 13. Un viņš tiem sacīja: Neņemiet vairāk, nekā jums noteikts. 14. Bet jautāja viņam arī kareivji, sacīdami: Ko mums būs darīt? Un viņš tiem sacīja: Nedariet nevienam pārestību un netaisnību un esiet mierā ar savu algu!

Jaunais tulkojums: 

7 Uz ļaužu pūļiem, kas nāca pie viņa, lai viņš tos kristītu, Jānis runāja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks? 8 Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus un nesāciet atkal viens otram teikt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus. 9 Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī.” 10 Ļaudis viņam jautāja: “Ko lai mēs darām?” 11 Un viņš tiem atbildēja: “Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav, un, kam ir ko ēst, lai dara tāpat.” 12 Arī muitnieki nāca, lai tiktu kristīti, un tie viņam jautāja: “Skolotāj, ko lai mēs darām?” 13 Tiem viņš sacīja: “Neņemiet vairāk, kā jums noteikts.” 14 Arī kareivji viņu izjautāja: “Un mēs, ko lai mēs darām?” Un viņš sacīja tiem: “Neizspiediet naudu un neapsūdziet nepatiesi, bet esiet mierā ar savu algu.”

 

Rakstu vieta: Lk 3,7-9

Paralēlās vietas:

  • Mt 3,7-10

Līdzīga tēma:

  • Mt 23,33;
  • Mt 7,19

Atsauces:

  • Lk 3,7 par.: Mt 12,34; 16,1.11n; 1 Mak 1,64; Gudr 5,20; Rom 1,18; 2,5; 1 Tes 1,10; Ef 5,6; KoI 3,6; Dan 7,9-11; Is 13,9; Sof 1,15; 2,2n; MaI 4,1.
  • Lk 3,8a par.: Rom 2,17-29; 4,12; J 8,33.37.39.
  • Lk 3,8b par.: J 8,33.39; Mt 8,10n; Rom 2,28n; 4,11; 9,6-8; Gal 3,7.29.
  • Lk 3,9 par.: Lk 13,6-9; J 15,6; Tit 3,14; Dan 7,9-11; Is 13,9; Sof 1,15; 2,2n; MaI 4,1.

 

Rakstu vieta: Lk 3, 10-14 

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma: – 

Atsauces:

  • Lk 3,10: Apd 2,37; 16,30; 22,10; Mk 10,17; Lk 10,25; 18,18; Mt 19,16; J 6,28.
  • Lk 3,11: Mih 6,8; Os 4,1; Tob 4,8.11.
  • Lk 3,12: Lk 7,29.
  • Lk 3,14: 1 Kor 9,7; Lk 19,8.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 3, 1-6

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 3, 1-6

1. Bet ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts bija pārvaldnieks Galilejā, bet viņa brālis Filips pārvaldnieks Iturejā un Trahonitīdas daļā un Lizanijs pārvaldnieks Abilinē, 2. Augsto priesteru Annas un Kaifas laikā Kunga vārds nāca uz Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī. 3. Un viņš staigāja visā Jordānas apkārtnē, sludinādams grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai, 4. Kā rakstīts pravieša Isaja sludinājumu grāmatā: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Kunga ceļu, taisnas dariet Viņa takas! 5. Katra ieleja lai piepildās, un katrs kalns un pakalns lai nolīdzinās, kas līks, tam jātop taisnam, un kas nelīdzens, tam jātop līdzenam ceļam; 6. Un ikviena miesa redzēs Dieva pestīšanu.

Jaunais tulkojums: 

1 Cēzara Tibērija piecpadsmitajā valdīšanas gadā, kad Poncijs Pilāts bija vietvaldis Jūdejā un Hērods – tetrarhs Galilejā, un Filips, viņa brālis, – tetrarhs Itūrejas un Trahonitidas zemēs, un Lisanijs – tetrarhs Abilēnē, 2 augsto priesteru Hannas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca tuksnesī pār Jāni, Zaharijas dēlu. 3 Viņš gāja pa visu Jardānas apvidu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai, 4 kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā – saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! 5 Katra ieleja lai top piepildīta, un katrs pakalns un paugurs lai tiek nolīdzināts; līkumi lai top taisni un grambas par līdzenu ceļu, 6 un visa miesa redzēs Dieva pestīšanu.

 

Paralēlās vietas

  • Mt 3,1-6; Mk 1,2-6; J 1,19-23

Līdzīga tēma:

  • Mt 11,10; Lk 7, 27

Atsauces:

  • Lk 3,2: Jer 1,1; Lk 1,80.
  • Lk 3,3 par.: Jer 18,11; Is 55,7; Zah 1,4; Mt 3,7-10 par.
  • Lk 4,4: Is 40,3; Mt 4,14; 8,17; 12,17; 13,14; 15,7; Mk 7,6; Lk 1,17.76.79; Lk 4,17; J 8,13; J 12,38n.41; Apd 28,25n; Rom 10,16; Lk 1,17.76.79.
  • Lk 3,5-6: Is 40,4n. Lk 3,6: Ps 50,23; 98,3; Lk 2,30; Apd 28,28.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 3

†M

 

Bībeles stunda


Evaņģēlijs, kuru uzrakstījis svētais Lūkass


Trešā nodaļa

Lk 3, 1-6 

Lk 3, 7-14

Lk 3, 15-20

Lk 3, 21-38

 

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 2, 41-52

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 2, 41-52

41. Un Viņa vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi. 42. Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. 43. Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. 44. Bet tie domāja, ka Viņš ir pie ceļa biedriem; un tie, dienas ceļu nostaigājuši, meklēja Viņu starp radiem un pazīstamajiem; 45. Un tie, neatraduši Viņu, atgriezās Jeruzalemē, To meklēdami. 46. Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot. 47. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm. 48. Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām. 49. Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva? 50. Un tie neizprata tos vārdus, kurus Viņš tiem runāja. 51. Un Viņš gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī. 52. Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.

Jaunais tulkojums: 

41 Viņa vecāki ik gadu Pashas svētkos gāja uz Jeruzālemi. 42 Kad viņš bija divpadsmit gadu vecs, viņi pēc svētku paražas devās uz Jeruzālemi. 43 Kad svētku dienas bija beigušās un viņa vecāki jau devās mājup, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, bet viņi to nezināja. 44 Domādami, ka viņš ir atceļā kopā ar citiem, tie, vienas dienas gājumu nostaigājuši, meklēja viņu pie radiem un paziņām. 45 Neatraduši tie atgriezās Jeruzālemē, lai viņu uzmeklētu. 46 Pēc trim dienām tie atrada viņu sēžam templī mācītāju vidū, tos klausoties un izjautājot. 47 Un visi, kas viņu dzirdēja, bija ļoti pārsteigti par viņa saprašanu un atbildēm. 48 Un, viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un māte viņam sacīja: “Bērns, kādēļ tu mums tā darīji? Redzi, tavs tēvs un es ar sirdssāpēm tevi meklējām.” 49 Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs mani meklējāt? Vai jūs nezināt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” 50 Bet tie nesaprata viņa teiktos vārdus. 51 Tad viņš gāja tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija tiem paklausīgs. Un viņa māte visus šos vārdus glabāja savā sirdī. 52 Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.

 

Paralēlās vietas:  – 

Līdzīga tēma:

Atsauces:

  • Lk 2,41: Lk 2,27; 22,1; Izc (2Moz) 23,14-17; At 16,16; 1 Sam 1,7.21; 2,19.
  • Lk 2,42:  Izc (2Moz) 12,15-18.
  • Lk 2,47: Ps 119,99n; Mt 12,23; Mk 2,12; Lk 5,26; Mk 5,42; Lk 8,56; Mk 6,51; 16,8; Lk 24,22; Apd 2,7.12; 8,13; 9,21; 10,45; 12,16; J 7,15.
  • Lk 2,44: Sk (4Moz) 11,31; 1 Ķēn 19,4.
  • Lk 2,48: Rad 12,18; 20,9; 26,10; 29,25; Izc (2Moz) 14,11; Sk (4Moz) 23,11; Ties 15,11; Lk 4,32; 9,43; Mk 1,22; 6,2; 7,37; 10,26; 11,18; Mt 7,28; 13,54; 19,25; 22,33; Apd 13,12.
  • Lk 2,49: Īj 18,20; Est 7,9; 1 Kor 7,32.34; 13,11; 1 Tim 4,15; Ps 26,8; 27,4; Jņ 2,16; Rad 41,51.
  • Lk 2,51: Lk 2,19; 1,66.
  • Lk 2,52: Sak 3,1-4; 1 Sam 2,21.26; 3,1; Lk 1,80; 2,40; Rom 14,18.  

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 2, 33-40

ⴕM

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 2, 33-40

33. Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts. 34. Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās 35. Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas. 36. Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, kas sasniegusi lielu vecumu, nodzīvojot pēc savas jaunavības ar savu vīru septiņus gadus. 37. Un viņa bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem, kas neatkāpās no svētnīcas, bet gavēdama un lūgdama naktīm un dienām, kalpoja Dievam. 38. Un viņa, ienākusi tanī pat stundā, teica Kungu un runāja par Viņu visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu. 39. Un viņi, visu pēc Kunga bauslības izpildījuši, atgriezās atpakaļ Galilejā, savā Nācaretes pilsētā. 40. Bet Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu.

Jaunais tulkojums: 

33 Bērna tēvs un māte brīnījās par to, kas tika sacīts par viņu. 34 Un Simeons viņus svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: “Redzi, viņš ir likts, lai daudzi Israēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī, – 35 un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies, – tā ka atklāsies daudzu siržu domas.” 36 Tur bija praviete Anna, Penuēla meita no Ašēra cilts. Tā bija jau krietni gados, un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi ar vīru septiņus gadus, 37 nu viņa bija atraitne, kādus astoņdesmit četrus gadus veca, un nešķīrās no tempļa, ar gavēšanu un lūgšanām kalpodama dienu un nakti. 38 Arī viņa tajā pašā stundā pienāca klāt un pateicībā slavēja Dievu, un stāstīja par bērniņu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu. 39 Izpildījuši visu pēc Kunga bauslības, tie griezās atpakaļ uz Galileju, uz savu pilsētu Nācareti. 40 Bērniņš auga un pieņēmās spēkā, tapa pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar viņu.

 

Rakstu vieta: Lk 2,33-38

Paralēlās vietas:  – 

Līdzīga tēma:

Atsauces:

  • Lk 2,33: Lk 2,27.
  • Lk 2,34: 1 Sam 2,20; Sk (4Moz) 6,23; Flp 1,16; 1 Tes 3,3; Is 8,14n; 28,16; Ps 118,22; 1 Pēt 2,6-8; Lk 20,17n; Rom 9,33; 1 Pēt 2,6.8; Joz 4,6; Is 11,12; Lk 11,30.
  • Lk 2,35: Ez 14,17; Zah 12,10; 13,7.
  • Lk 2,36: Izc (2Moz) 15,20; Ties 4,4; 2 Ķēn 22,4; Is 8,3; Lk 1,7.18.
  • Lk 2,37: 1 Tim 5,5; Judt 8,4nn; 16,22nn; Lk 24,53; Apd 26,7; Ps 61,5.
  • Lk 2,38: Lk 2,25; Is 52,9.

 

 

Rakstu vieta: Lk 2,39-40

Paralēlās vietas

  • Mt 2,22-23

Līdzīga tēma:

Atsauces:

  • Lk 2,39: Lk 2,21-24.
  • Lk 2,40: 1 Sam 2,21.26; 3,19; Lk 1,80; 2,51.

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 2

†M

 

Bībeles stunda


Evaņģēlijs, kuru uzrakstījis svētais Lūkass


Otrā nodaļa

Lk 2, 1-7 

Lk 2, 8-20 

Lk 2, 21-32 

Lk 2, 33-40

Lk 2, 41-52

 

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)

Lk 2, 21-32

†M

Bībeles stunda


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 2, 21-32 

Lk 2, 21. Un Bērns, kad astoņas dienas bija pagājušas, bija jāapgraiza, nosaucot Viņu vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās. 22. Un tie, kad saskaņā ar Mozus likumu viņas šķīstīšanas dienas bija pagājušas, nesa Viņu uz Jeruzalemi, lai Viņu upurētu Kungam, 23. Kā Kunga bauslībā rakstīts, lai ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais tiktu Kungam svētīts; 24. Un lai upurētu vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus, kā tas sacīts Kunga bauslībā. 25. Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā. 26. Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto. 27. Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas, 28. Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja: 29. Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā. 30. Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu, 31. Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā: 32. Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.


Jaunais tulkojums: 

21 Un, kad pienāca astotā diena, kurā bērniņu vajadzēja apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā viņu eņģelis bija nosaucis, pirms viņš vēl bija ieņemts mātes miesās. 22 Kad viņu šķīstīšanās dienas pēc Mozus bauslības bija pagājušas, tie viņu aizveda uz Jeruzālemi, lai nestu Kunga priekšā, 23 kā Kunga bauslībā ir rakstīts: katrs puisēns, kas pirmais paver mātes klēpi, lai tiek svētīts Kungam, – 24 un lai pienestu upuri, kā ir noteikts Kunga bauslībā: vienu pāri dūju vai divus jaunus baložus. 25 Un, redzi, Jeruzālemē bija kāds vīrs, vārdā Simeons, un šis vīrs bija krietns un dievbijīgs, viņš ilgojās pēc iepriecinājuma Israēlam, un Svētais Gars bija pār viņu. 26 Viņam Svētais Gars bija atklājis, ka viņš nāvi neredzēs, pirms nebūs redzējis Kunga Svaidīto. 27 Gara vadīts, viņš nāca templī, un, kad vecāki ienesa bērniņu Jēzu, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu, 28 tad viņš ņēma to savās rokās un, slavēdams Dievu, sacīja: 29 “Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā tu esi sacījis, 30 jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, 31 ko tu esi sataisījis visu tautu priekšā, 32 gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, tavai tautai.”


Paralēlās vietas:  – 

Līdzīga tēma:

Atsauces:

  • Lk 2,21: Lk 1,59; Rad 17,12; Lev 12,3; Flp 3,5; Mt 1,25; Lk 1,31; Mt 1,21.
  • Lk 2,22: Lev 12,3n.6; Neh 10,35; Izc 22,29; 1 Sam 1,28; Rom 6,19; 12,1; Sk 18,15; 1 Sam 1,24.
  • Lk 2,23: Izc 13,2.12.15; 13,13; Lk 1,35; Sk 18,15.
  • Lk 2,24: Lev 5,11; 12,8; Sk 6,10.
  • Lk 2,25: Apd 2,5; 8,2; 22,12; Mih 7,2; Rad 49,18; Ps 119,166; Jer 17,6; Is 40,1; 49,13; Lk 2,38; 23,51; Mk 15,43.
  • Lk 2,26: Lk 4,1;
  • Lk 2,27: Lk 2,22.33.41.43.
  • Lk 2,28: Lk 1,64. Mt 2,12.22; Apd 10,22; Ps 89,49; 16,10; Lk 9,27; Mt 16,28; Mk 9,1; Jņ 8,51; Ebr 11,5.
  • Lk 2,29: Rad 15,15; 46,30; Tob 11,9; Rad 15,2; Sk 20,29; Tob 3,6; Apd 4,24; Atkl 6,10; 2 Pēt 2,1 utt.
  • Lk 2,30: Is 40,5; 52,10; Īj 19,27; 42,5; Ps 98,3; Bar 4,24; Lk 3,6; Apd 28,28.
  • Lk 2,31: Is 52,10.
  • Lk 2,32: Is 49,6; 46,13; 42,6n; 25,7; Is 60,1n; Bar 5,9; Apd 9,15; 11,15 utt.; Apd 13,47; 26,23.

Komentāri

  • Apgraizīšanas zīme pirmo reizi minēta Rad 17, 10-13. Par apgraizīšanu teikts Levitu grāmatā 12, 3. Šo un daudzus citus pienākumus bija jāizpilda tiem, kas piederēja Dieva tautai vai gribēja tai piederēt (sal., piemēram, Izc 12, 43-44). Ja Bērns Jēzus piedzima šajā tautā, tad arī Viņam bija jāizpilda minētais pienākums, lai Dieva svētība varētu apņemt arī Viņu. Tas tika izpildīts attiecībā uz Jāni Kristītāju un uz Dieva Dēlu. Tādējādi vēlreiz Jēzū Kristū redzam, ka izpildās patiesība, par ko teikts Vēstulē ebrejiem:
    • “Bet mums ir augstais priesteris Jēzus, Dieva Dēls, kas debesis caurstaigājis, tad turēsimies pie apliecināšanas. Jo mums nav augstā priestera, kas nespētu līdzjust mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebr 4, 14-15)
  • Gaismu visa šī notikuma dziļākai saprašanai vērts meklēt, lasot 1 Sam 1 – 2.
  • Šajā notikumā uzmanības cienīga ir Jēzus vecāku paklausība. Viņi ir kā maza skola Jēzus paklausībai attiecībā uz savu Debesu Tēvu. Kristus paklausība izaugs līdz krusta līmenim un tieši caur to tiks atpestīta visa pasaule. Tādējādi Dievs formē mūs saprast, cik liels tikums ir paklausība, kas dod brīvību darīt vislielākos labumus. To var redzēt ne tikai Dieva Dēla dzīvē, bet visu Dieva svēto dzīvēs. Paklausot godīgai priekšniecībai un Baznīcas hierarhijai, viņi darīja lielas lietas. Uz šī fona var teikt, ka grēks ir paklausības pretstats.  Un protams, ka pirmais nepaklausīgais bija velns.
  • Vēl par apgraizīšanu. Mēs atceramies, ka Bībeles vairākās vietas norādīts – derība notiek tad, kad ir upurētas asinis, jo asinis ir kā dzīvības nesējas. Caur asiņu upurēšanas zīmi persona izsaka: “Tev pieder mana dzīve!”  Salīdzināsim, piemēram, Izc 24, 7-8. Tādēļ arī šajā gadījumā apgraizīšana ir kā pirmais “žests” no bērna puses, ka viņš, ieejot derībā ar Dievu, dod nelielu daļu savu asiņu.
  • Vārds “Jēzus” izraēliešu vidū bija bieži sastopams. Tas izsaka ideju par  palīdzību, ar ko Dievs atbalsta savu tautu. Burtiski to var tulkot: “Jahve Dievs ir pestīšana” vai “Jahve Dievs pestī.” Un šādu paskaidrojumu dzirdam no eņģeļa: “Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.” (Mt 1,21). Pēc svētā Pāvila teiktā (Flp 2,9-11) vārds “Jēzus” identificējas ar  vārdiem “Valdnieks, Kungs”.
  • Vārda piešķiršana sūta mūs pie pasaules radīšanas, kad Dievs, visam, kas sāka eksistēt, piešķīra vārdu, nosauca  to vārdā. Tādēļ var teikt, ka vārds ieved esamībā, izraisa eksistenci un piešķir tai virzienu un jēgu (atzīmē aicinājumu). 
  • Vārdu mēs iegūstam kristību laikā. Tad ticībā Kristum kļūstam par jaunu radību. Un Baznīca savos tekstos slavē Dievu, ka Viņš ir veicis lielisku darbu, radot pasauli un mūs, bet veicis daudz lielāku darbu, atpestījot mūs Sava Dēla Asinīs. Tātad pestīšana ir daudz vērtīgāka  par radīšanu. Lai to pierādītu, daži iesaka izveidot kādu priekšmetu, piemēram, no papīra vai māla, pēc tam to iznīcināt (salauzt…) un tad mēģināt to atkal salabot, salīmēt. Vērts pamanīt, cik daudz prasa katra šāda darbība un kāds ir tās efekts.
  • Sieviete pēc dēla dzemdībām 7 dienas tika uzskatīta par nešķīstu; pēc meitas – 14 dienas (sal. Lev 12, 2-8). Pēc šī perioda viņai vajadzēja nākt uz svētnīcu, lai upurētu dēlu Dievam, un vēl pēc 33 dienām viņu svinīgā veidā priesteris varēja izsludināt par šķīstu (tad varēja piedalīties dievišķajā kultā). Tādējādi 40 dienu periods atkal norāda uz garīgā ceļā būtību, ka šķīstīšana ved līdz svētumam. 
  • Dieva Likums noteica, ka dzīvnieku (lopu) pirmdzimtais ir jāupurē Dievam (jānogalina un jāupurē!), bet pirmdzimto no cilvēkiem vajadzēja veltīt kalpošanai. Tomēr  tā kā kalpošanai Dievam bija paredzēti cilvēki no konkrētas cilts, tad pārējos bija atļauts “izpirkt”.
  • Evaņģēlijā teiktais ” lai nestu Kunga priekšā…” šai gadījumā nozīmē daudz vairāk nekā tikai kāda “parādīšana” Kungam. Te teikts par Mariju, kura – kā īstā Ciānas Meita (sal., piemēram: Is 12,6; Sof 3. 14-18; Zah 2, 14) – nes Dieva priekšā un atklāj tautai nākošo Jaunās Derības Priesteri – Dievu, kas dzīvo savas tautas vidū!
  • Svētnīcā klātesošā taisnīgā un dievbijīgā cilvēka vārds “Simeons” pēc nozīmes ir ļoti izteiksmīgs: “tas, kurš klausās”. Tādēļ nav izbrīna, ka viņš zināja savas dzīves jēgu un ilgus gadus pacietīgi gaidīja šo notikumu. Līdz ar to daži viņu sauc par kristīgas pacietības paraugu un aizbildni.
  • Evaņģēlijs saka, ka Simeons bija svētnīcā. Bet var teikt vairāk – svētnīca bija viņā, jo viņš bija Dieva Svētā Gara svaidīts un viņa sirdī un dzīvē Dievs bija slavēts, pielūgts, caur to atklāts pārējiem. Dieva kults īstenojās viņa dzīvē. Līdzīgus vārdus var teikt par Evaņģēlijā pirminēto Annu. Abos atmirdz Jēzus mācība:
    • “Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz. Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā.”  (J 4, 23-24)
  • Jēdziens iepriecinājums Israēlam pilnībā izskanēs sv. Pāvila vēstulē tesaloniķiešiem, jo šādā virzienā viņš  komentē Jēzus Kristus upura un augšāmcelšanas un Svētā Gara (otrā iepriecinātāja) nosūtīšanas jēgu. Un skaidrs, ka šis iepriecinājums domāts vienīgi emocionālā līmenī, bet eksistenciālajā (kas aptver visu cilvēka dzīvi!) līdz pat mūžīgas dzīves līmenim!!!
    • “Bet mūsu Kungs Jēzus Kristus un mūsu Dievs un Tēvs, kas mūs mīlējis un savā žēlastībā devis mums mūžīgu iepriecinājumu un labu cerību…” (2 Tes 2, 16) 
  • Slavenais (izmantots, piemēram, Breviārā) Simeona dziedājums vēsta par dzīves jēgas skaidrību Dievā. Katra tikšanās reize ar mūsu Debesu Tēva darbību izgaismo dzīves takas līdz mūžībai. Tādēļ daži varētu teikt, ka Simeona “Nunc dimittis” ir kristiešu atvadīšanās dziesma no šīs zemes laicīgās dzīves. 
  • Arī šajā dziesmā vēlreiz atskan Jēzus vārda jēga un spēks: šis Bērns ir Pestīšana, šis Bērns pestī!
  • Vairāk! Jau Jēzus dzīves sākumā izskan, ka pestīšana nav paredzēta vienīgi jūdiem, bet Dievs sagatavojis pestīšanu visai pasaulei (arī latviešiem un poļiem :-))
  • Šī dziesma ir kā atbalss tekstam no Ml 3, 1-2. 

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Mūsdienu pasaule ļoti akcentē cilvēka brīvību un tās realizēšanas iespēju. Vai šodienas Vārda gaismā man ir skaidrs, ka lielāka vērtība ir paklausībai? Un kādos dzīves apstākļos es visvairāk to izjūtu?
  • Vai diskusijā par paklausību man kādreiz bijusi iespēja izmantot šādus tekstus:
    • “Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki, bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš.” (1 Sam 15, 22- 23)
    • “Esiet tādā pārliecībā kā Jēzus Kristus, kas, Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam. Bet Viņš atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu, kļūdams cilvēkiem līdzīgs, Viņš ārīgi izskatījās kā cilvēks. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāpēc arī Dievs Viņu paaugstinājis un devis Viņam vārdu pār visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē, un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.” (Flp 2, 11)?
  • Kas bērnībā visvairāk man mācīja paklausību; kas jaunībā un kas pieauguša cilvēka dzīves gaitās?
  • Vai es apzinos un būtu spējīgs (publiski?) atzīties, kādās dzīves jomās mana paklausība ir visvairāk pārbaudīta? Kā to saprotu – kāpēc tieši šajās lietās?
  • Vai līdzīgi Marijai esmu piedzīvojis kādu 40 dienu izolāciju (šķīstīšanu)? Pie kā tā mani veda? Kādi bija augļi?
  • Kāda ir mana vārda nozīme? Vai mans vārds man pašam norāda uz manas dzīves jēgu? Kādā veidā? Cik lielā mērā es cenšos atdarināt sava svētā aizbildņa, no kā man dots kristības vārds, dzīvi un viņa svētumu?
  • Kura svinēšana man dzīvē ir svarīgāka, lielāka: savas vārda dienas vai kristību dienas? Vai varētu pastāstīt par veidu, kā svinu pirmo, kā – otro?
  • Cik lielā mērā es apzinos, ka mans ķermenis un es pats piederu Dievam? Vai apzinos, ka mana miesa ir paredzēta būt par Svētā Gara svētnīcu (sal.: 1 Kor 3, 16; 6, 19; 2 Jor 6, 16)? Tādēļ man vajag rūpēties par savas miesas veselību un svētumu un neaptraipīt to ar kādiem grēkiem, slimībām, tetovējumiem vai tamlīdzīgām lietām?
  • No kā parasti dzīvē gūstu emocionālu iepriecinājumu? Vai man ir pieredze piedzīvot eksistenciālu iepriecinājumu (līdz sirds, dvēseles “saknēm”)?
  • Kas visvairāk man palīdzējis iegūt manas personas vērtības izjūtu?
  • Vai varu identificēt pats savas dzīves “Annas” un “Simeonus”? Vai tie ir jauni vai veci cilvēki?
  • Un kas mani ieveda apzināta kristieša dzīvē, kas palīdzēja dažādos līmeņos upurēt sevi Dievam?
  • Kādos apstākļos un noskaņā notika mana “veltīšanās” Dievam Pirmajā Svētajā Komūnijā, iestiprināšanas sakramentā, laulībā / priesterības saņemšanā / konsekrācijas solījumos?
  • Vai es varu iztēloties, kādu iespaidu klausītājos atstāja Annas un Simeona katehēze? Kādus lēmumus pēc tās varēja  veikt toreiz svētnīcā  klātesošie cilvēki? Un ko varēja domāt, par ko savā starpā  runāt Marija un Jāzeps, kad pēc visa devās atpakaļ uz mājām?
  • Kādu mācību pēc šī fragmenta lasīšanas un meditācijas es varu gūt, pārdomājot Marijas un Jāzepa garīgo stāju un rīcību?
  • Vai varu komentēt, kā īstenojas pestīšana manā valstī un kā citās? Vai redzu kādu atšķirību? Kā es (kā vēl viens Simeons?) varētu palīdzēt, lai citi ieraudzītu Jēzus Kristus Evaņģēlija gaismu?

 

                                        

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos,
pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā!
Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs
psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! 

(Kol 3,16)