Viņa svētības pāvesta Franciska vēstījums Pasaules misiju dienai

Viņa svētības pāvesta Franciska vēstījums Pasaules misiju dienai 2019

“KRISTĪTI UN SŪTĪTI: KRISTUS BAZNĪCAS MISIJA PASAULĒ”

(20. oktobris, 2019 •
Svētdiena, Parastā liturģiskā laika 29. nedēļa)

 

 

Iekrītot svētdienā, kuru Baznīca veltījusi tās evaņģelizācijas misijai pasaulē, šodienas pirmais lasījums, kurā stāstīts par kauju starp Amālēku un Israēlu, varētu radīt zināmu apmulsumu tiem, kas vēlas runāt par šī kristīgā aicinājuma nozīmīgumu. Šis teksts var tikt nepareizi interpretēts kā pamudinājums uz svēto karu vai fanātisku proselītismu. Tieši pretēji, misijas mērķis ir pasludināt Jēzus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu un dievišķo samierināšanos, ko Viņš dāvā. Tās mērķis ir apliecināt Jēzu Kristu, dalīties ar viņa evaņģēliju, būvēt Viņa baznīcu sirsnīgas brālības un autentiskas un cieņpilnas reliģijas brīvības gaisotnē, kopā meklējot lielāku kopību un taisnīgumu pasaulē. Nemaz nerunājot par to, ka Evaņģēlijs mums māca, izmantojot Jēzus piemēru, arī mīlēt ienaidniekus un lūgt par tiem, kas mūs vajā. Kristītajam un sūtītajam kristietim nepieder kāds produkts, ko var pārdot vai uzspiest pasaulei. Kā misijā esoša Kristus Baznīca, ticīgais saņem dievišķo dzīvi, lai sludinātu, liecinātu un komunicētu savas un visu citu pestīšanas dēļ.
Bībeles teksts no Izceļošanas grāmatas (17:8-13) piedāvā atmiņas par epizodi, kurā Israēlam – bēguļojošai tautai, kas meklē vietu, kur apmesties, tiek draudēts ar iznīcināšanu, un tā uzsāk cīņu par izdzīvošanu. Pārliecināti par uzvaru kā arī par atbrīvošanos no Ēģiptes, vienīgi pateicoties Dieva palīdzībai, Israēla ļaudis saglabā atmiņas par šo kauju un arī pārējām, kas tai sekos, kā liecību par savu ticību patiesajam Dievam, debesu un zemes Kungam, kas mierina vājos un atbrīvo apspiestos. Tā ir slava, ko psalmists ar paļāvību un pateicību izsaka Kungam, Israēla aizbildnim:

Es paceļu acis pret kalniem –
no kurienes nāks man palīdzība?
Mana palīdzība nāk no KUNGA,
kurš radījis debesis un zemi” (Ps. 121:1-2).

Agresijas, naida un atriebības elementiem, kas vēsturiski pavadīja šo Vecās derības ticības interpretāciju, gadsimtu gaitā bija pakāpeniski jātiek attīrītiem, un to veica svētie cilvēki, piemēram, pravieši un gudrie, un visbeidzot Kungs Jēzus, Miera un Taisnīguma Princis, kurš piepildīja gadsimtiem senu pravietojumu. Elku un pagānu iznīcināšana ar spēku un vardarbību Jēzū kļūst par dedzinošu aizraušanos un ugunīgu mīlestību visu cilvēku pestīšanai.
Jēzus Krusts ir vieta, kur ļaunums tiek uzvarēts ar Tā mīlestību, kurš mirst par mums, kurš mirst mūsu vietā, padarot mūsu nāves pieredzi par savējo. Viņš mirst arī lai glābtu savus vajātājus un ienaidniekus. Dievs Jēzus Kristus iznīcina visu atriebību, kura Trīsvienības kopienā naids un nāve izsauc arvien lielāku mīlestību un arvien spēcīgāku žēlsirdību. Dievs ir iznīcinājis mūsu grēkus, netaisnību un nāvi, padarot tos par savējiem, un ir iznīcinājis tos caur savu bezgalīgo mīlestību. “Kristus nāve pie Krusta ir kulminācija tam, ka Dievs pagriežas pats pret sevi, dodot sevi, lai cilvēku paceltu un izglābtu. Tā ir mīlestība visradikālākajā formā. Lieldienu noslēpumā ir notikusi mūsu atbrīvošanās no ļaunuma un nāves”(pāvests Benedikts XVI, Sacramentum Caritatis, 9). Jaunā Derība un visi Svētie Raksti mūs iepazīstina un izglīto par šo Dieva glābjošajo rīcību pasaulē.
Šajā perspektīvā otrais lasījums parāda, kā Pāvils māca Timotejam Svēto Rakstu nozīmi: “Tu jau no agras bērnības pazīsti Svētos Rakstus. Tie dod tev gudrību, lai tu nonāktu pie pestīšanas caur ticību Kristum Jēzum” (2Tim 3:15 ). Timotejs patiesībā tos ir pētījis kopš bērnības, tāpat kā katrs jūdu zēns; kopš tā laika arī kristiešu bērni tos apgūst ar savu vecāku un kopienas palīdzību. Timotejs ir jauns vīrietis, kurš kopā ar savu ģimeni pieņēma ticību apustuļa Pāvila pirmā misionārā ceļojuma laikā un kurš vēlāk kļūst par viņa misionāru grupas locekli. Timoteja māte ir ebrejiete, bet tēvs grieķis, taču stingru reliģisko izglītību viņš bērnībā ieguva no savas vecmāmiņas Loidas un mātes Eunikas, kuras viņu iepazīstināja ar Svētajiem Rakstiem. Tas ir nepieciešams, jo Raksti ir Dieva iedvesmoti, un, ja tie ir labi izskaidroti (nevis manipulēti un sagrozīti, kā mums atgādina Pētera otrā vēstule; skat. 2 Pt 1:19-21), tie mūs mudina praktizēt labus darbus un vada mūs taisnībā un svētumā. Īsta misionāra centība nav vardarbīgs proselītisms; tā ir vēlme pēc brālīgas sirds, kas piepildīta ar Kristu un kuru vada Svētais Gars, lai sadarbotos visu cilvēku, visu etnisko grupu laimei un pestīšanai, daloties ētiskās un kultūras vērtībās, cerībās un priekos, meklējot pilnvērtīgu dzīvi un patiesu mieru, kas ir Jēzus Kristus, kurš nomira un augšāmcēlās. Šī iemesla dēļ Pāvils enerģiski mudina Timoteju, lai, gaidot Kunga otrreizējo atnākšanu, viņš velta savu miesu un dvēseli Vārda mācīšanai.
Apustulis savās vēstulēs bieži piemin Timoteja kalpošanu evaņģelizācijas darbā. Vienmēr pieejams un uzmanīgs, viņš pavada baznīcas kopienas ar dāsnumu un sirsnību. Pāvils atgādina filipiešiem par viņa liecību un uzticību: “Es ceru, paļaudamies uz Kungu Jēzu, ka drīz varēšu nosūtīt pie jums Timoteju… Jūs pazīstat Timoteja uzticamību un zināt, ka viņš kopā ar mani ir kalpojis evaņģēlija labā, kā dēls kalpo tēvam” (Fil. 2:19,22). Rakstot tesaloniķiešiem, Pāvils uzsver viņa drosmi un misionāro harizmu: “Mēs nolēmām … pie jums sūtīt Timoteju, mūsu brāli un Dieva kalpu Kristus evaņģēlija sludināšanā, lai viņš stiprinātu jūs ticībā un uzmundrinātu, tā ka lai neviens nekļūtu svārstīgs šajās ciešanās” (1Tes 3:2-3). Tad Timotejs dodas ar gatavību un uzcītību, lai kalpotu jaunizveidotajām draudzēm, kad vien tām vajag kliedēt šaubas vai rast atbalstu grūtībās. Dieva vārds ir viņa spēks un pavadonis.
Alleluja pants ar lielisku lirismu un izsmalcinātu valodu mums piedāvā cildenu himnu, veltītu Dieva vārdam, kuru tas raksturo kā “dzīvu un efektīvu”, jo tas iekļūst mūsu sirdsapziņā tāpat kā abpusēji griezīgs zobens. Kungs, kā saka psalmists, pārbauda mūsu sirdi un prātu un redz visus mūsu ceļus. Arī Vēstulē efeziešiem mēs atrodam zobena metaforu; attiecināts uz Garu, zobens atspoguļo Dieva vārda intensīvo un caururbjošo spēku (skat. Ef 6:17). Un tā nežēlīgs kara instruments tiek izmantots, lai simbolizētu citu cīņu – garīgo konfliktu, kas rada grēku nožēlu un atgriešanos, prieku un jaunu dzīvi, labestību un uzticību. Tie ir dievišķā, garīgā, dzīvā un personīgā Vārda augļi, Gudrības augļi, kas visu redz un visu zina, visu caurstrāvo un visu tiesā, kas atrodas sirdsapziņas dziļākajā daļā un staro tā, ka neviens nevar paslēpties no tā gaismas. Jēzus Evaņģēlijs – Dievišķā Gudrība ir gars un dzīvība. Tas liek mirušajiem augšāmcelties, atgriež cieņu atstumtajiem, sniedz prieku nomocītajiem, atjauno katru radību, pārveido, svētī un piedāvā mūžīgo dzīvi. Tomēr, kad Vārds izgaismojas, tajā pašā laikā tas tiesā, jo tas noplēš dvēselei masku, atklājot patiesību, kas ir pakļauta sirdsapziņai. Sirdī, kurā tika ieliets Augšāmceltā Gars, caururbjošā Vārda spriedums vienmēr ir vērsts uz piedošanu un šķīstīšanos.
Jēzus līdzība šīs svētdienas evaņģēlijā attēlo sievieti, kurai korumpēts tiesnesis bija liedzis tiesības izteikt savu viedokli – šādu pieredzi šodien izcieš daudzi cilvēki visā pasaulē. Līdzības norises vieta ir “kāda pilsēta” (Lk 18:2), pilsēta bez nosaukuma, jo šķiet, ka teiktais varētu notikt jebkur – tiesnesis piemēro likumu saviem ienaidniekiem, bet saviem draugiem to tikai interpretē.
Līdzībā esošā atraitne nav tiesneša draugs, tāpēc viņai netiek dota audience. Šī atraitne bija zaudējusi vīra atbalstu, un pirmā gadsimta palestīniešu pasaulē viņa nevarēja mantot viņa īpašumu. Atraitnes bija ekonomiski neaizsargātas un varēja tikt izmantotas, kā Jēzus to asi atgādina, apsūdzot reliģiskos līderus atraitņu māju “aprīšanā” (skat. Lk 20: 46-47). Tā kā viņa nevar atļauties advokātu, atraitne piedāvā pati ierosināt lietu pret oponentu. Jēzus atklāj korumpētā tiesneša iekšējos argumentus, kurš nav ieinteresēts viņas sūdzībā un izturas pret viņu ar vienaldzību. Viņš nebīstas no Dieva un nerūpējas par citu cilvēku labklājību. Atraitne ir nolēmusi nepalikt neredzama vai nesadzirdēta pat negodīgā tiesneša priekšā, iekams lieta nebūs pilnībā atrisināta viņas labā.
Jēzus izmanto šo līdzību, lai mācītu par steidzamas un pastāvīgas lūgšanas nepieciešamību. Ja lūgšana ir Baznīcas misijas sirds, tad tas ir tāpēc, ka šajās personīgajās un ekleziālajās attiecībās ar Dievu (liturģijā) cilvēki un kopienas tiek atjaunoti caur pestīšanu, ko mums piedāvā Jēzus. Šķiet, ka Jēzus jautājums par ticību, kad Viņš atgriezīsies (Lk 18:8), norāda uz Jēzus pārdomām par efektivitāti misijai, kas vēl tiks veikta, un mācekļu-misionāru liecības autentiskumu. Šie mācekļi, kas ar kristību ir iekļauti Lieldienu noslēpumā, tiek sūtīti pasaulē kā Kristus Baznīca, izpirkto kopiena, lai tā būtu valstības sēkla un aizsākums, un lai visa vēsture un visa cilvēce tiktu pārveidota un glābta. Nepārtrauktas un pastāvīgas lūgšanas efektivitāte, kas nemitīgi meklē mīlestību, patiesību un taisnīgumu, nosaka mācekļu kapacitāti misijas veikšanai. Tikai tie, kas neatlaidīgi lūdz un liek Kristu savas dzīves un viņiem uzticētās misijas centrā, pieaug ticībā. Tikai tie, kas neatlaidīgi lūdz, kļūst uzmanīgi un spējīgi ieklausīties, lai saprastu un atklātu šodienas cilvēku vajadzības un lūgumus pēc materiālās un garīgās atpestīšanas.

V. J. Marijas Sirds un mēneša pirmās sestdienas

Gandarīšana Marijas Bezvainīgajai Sirdij mēneša pirmajās sestdienās

Mēneša pirmās sestdienas dievbijības forma sevišķā veidā ir izcelta pēc Dievmātes parādīšanās trīs bērniem – Lūcijai, Jacintai un Francisko – mazā ciematiņā Fatimā, Portugālē 1917. gadā. Abus pēdējos par svētiem pasludināja pāvests Francisks 2017. gada 13. maijā, apmeklējot Fatimu, bet Lūcijai piešķīra Dieva Kalpones titulu tā paša gada 13. februārī.

Fatimas vēstījums – aicinājums uz lūgšanu un gandari – aizvien ir ļoti aktuāls. Aktuāla ir arī šī vēstījuma nodošana tālāk, jo, kā atklāj māsa Lūcija, “Dievs vēlas iedibināt pasaulē Bezvainīgās Marijas Sirds godināšanu”. Pati Dievmāte atklāj veidu, kā gandarīt – viņa aicina uz pirmo piecu mēneša sestdienu veltīšanu kā gandari viņas Bezvainīgajai Sirdij. Īpaši jāuzsver, ka Dievmāte lūdz veikt gandarīšanu tieši mēneša pirmajās sestdienās, nevis, piemēram, mēneša 13. datumos, kad notika Viņas parādīšanās Kova da Irijā.

Dievmātes apsolījums
Parādīšanās laikā Fatimā 1917. gada 13. jūlijā Dievmāte teica: “Jūs redzējāt elli, uz kuru aiziet nabaga grēcinieku dvēseles. Lai glābtu grēciniekus, Dievs vēlas pasaulē iedibināt Manas Bezvainīgās Sirds godināšanu. Ja jūs darīsiet to, ko es jums teikšu, daudzas dvēseles tiks glābtas un pasaulē iestāsies miers.”

“Es prasīšu Krievijas veltīšanu Manai Bezvainīgajai Sirdij un gandarījuma Svēto Komūniju piecu mēnešu pirmajās sestdienās. Ja Manas vēlēšanās tiks izpildītas, Krievija atgriezīsies un pasaulē iestāsies miers. Ja nē, tad Krievija izplatīs savus maldus visā pasaulē, uzsāks karus un Baznīcas vajāšanas. Taisnīgie kļūs mocekļi, Svētais Tēvs daudz cietīs, vairākas tautas tiks iznīcinātas. Bet beigās Mana Bezvainīgā Sirds triumfēs.”

Gan Krievija, gan visa pasaule, kā arī daudzas valstis, tai skaitā Latvija (2009. gada 15.augustā) ir veltīta Marijas Bezvainīgajai Sirdij.

Septiņus gadus pēc Fatimas atklāsmju beigām, Dievmāte ļāva māsai Lūcijai atklāt Fatimas noslēpuma otrās daļas saturu, kurā Dievmāte aicina godināt Viņas Bezvainīgo Sirdi, lai apturētu sodu, ko cilvēce pati sev sagatavo ar saviem grēkiem.

1925. gada 10. decembrī Lūcijai parādījās Vissvētākā Jaunava un blakus uz mirdzoša mākonīša bija Bērns. Vissvētākā Jaunava uzlika viņai roku uz pleca un parādīja otrā rokā ērkšķiem apvītu Sirdi. Tajā pašā mirklī Bērns teica: „Esi līdzjūtīga savas Vissvētākās Mātes Sirdij, kuru ar ērkšķiem apvij nepateicīgie ļaudis un caurdur to katru mirkli, un nav neviena, kas izpirktu grēkus, lai tos izvilktu ārā.”

Tad Vissvētākā Jaunava teica: „Skaties, manu meitiņ, uz Manu Sirdi, kuru ar ērkšķiem apvij nepateicīgie cilvēki un ar zaimiem un nepateicību To caurdur katru mirkli. Vismaz tu mēģini mani iepriecināt un manā vārdā stāsti visiem, ka Es apsolos ierasties nāves stundā ar visām dvēseles glābšanai nepieciešamajām žēlastībām pie visiem, kas katra mēneša pirmajā sestdienā – piecus mēnešus pēc kārtas – ar nodomu gandarīt ies pie grēksūdzes, saņems Svēto Komūniju, lūgsies piecus Rožukroņa noslēpumus un 15 minūtes meditēs par vienu vai vairākiem Rožukroņa noslēpumiem.”

Kāpēc Dievmāte ir izvēlējusies tieši piecas pirmās mēneša sestdienas?
Atbildi Lūcijai sniedza Kungs Jēzus 1930. gadā, kad naktī no 29. uz 30.maiju viņa pavadīja adorācijā, atklājot, ka ir piecu veidu apvainojumi un zaimi pret Marijas Bezvainīgo Sirdi, tādēļ arī nepieciešams gandarīt piecas mēneša sestdienas:

1) zaimi pret Marijas Bezvainīgo ieņemšanu;

2) zaimi pret Marijas jaunavību;

3) zaimi pret Dievmātes mātišķību, kad Viņa tiek atzīta tikai kā Cilvēka Māte, nevis kā tas ir patiesībā – Dieva Māte;

4) to cilvēku zaimi, kuri atklāti cenšas iepotēt bērnu sirdīs vienaldzību, nicinājumu un pat naidu pret Bezvainīgo Māti;

5) to cilvēku zaimi, kuri tiešā veidā apsmej Mariju Viņas svētajos attēlos.

Jēzus sacīja māsai Lūcijai: “Tā ir patiesība, mana meita, ka daudzas dvēseles sāk, bet maz ir tādu, kas beidz, un tiem, kas pabeidz, ir mērķis saņemt apsolītās žēlastības. Tomēr es dodu priekšroku tiem, kas veltīs piecas pirmās mēneša sestdienas ar mērķi gandarīt Debesu Mātes Bezvainīgajai Sirdij, nekā tiem, kas veltīs piecpadsmit, bezjūtīgi un vienaldzīgi.”

Kā gandarīt Marijas Bezvainīgajai Sirdij?
Saskaņā ar Dievmātes lūgumu, pirmajās piecās mēneša sestdienās pēc kārtas, ir jāizpilda sekojoši noteikumi ar nodomu gandarīt Marijas Bezvainīgajai Sirdij par visiem grēkiem, ar kuriem Tā tiek apvainota:

1. noteikums – Grēksūdze (pirmajā mēneša sestdienā vai agrāk)

Ja nav iespējams doties pie grēksūdzes pirmajā mēneša sestdienā, to var darīt arī 8 dienas pirms vai pēc mēneša pirmās sestdienas (vai pat ar vēl lielāku laika atstarpi ar noteikumu, ka Svētā Komūnija pirmajā mēneša sestdienā ir pieņemta žēlastības stāvoklī, t.i., bez smaga grēka).

Svarīgi, lai pie grēksūdzes pieietu ar nodomu gandarīt par apvainojumiem pret Marijas Bezvainīgo Sirdi. Nodomu sevī var uzmodināt gatavojoties grēksūdzei vai arī grēku atlaišanas brīdī grēksūdzes laikā.

Pirms grēksūdzes var lūgties šādu vai līdzīgu lūgšanu: “Dievs, tagad vēlos pieņemt Izlīgšanas sakramentu, lai saņemtu grēku piedošanu, īpaši to, ar kuriem apzināti vai neapzināti esmu sāpinājis Marijas Bezvainīgo Sirdi. Lai šī grēksūdze izlūdz Tavu žēlsirdību man un nabaga grēciniekiem, lai mūsos triumfētu Marijas Bezvainīgā Sirds.”

Grēku atlaišanas brīdī var izteikt arī sekojošu nožēlas aktu: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs, īpaši par maniem grēkiem pret Marijas Bezvainīgo Sirdi.”

2. noteikums – Svētā Komūnija pirmajā mēneša sestdienā

Pēc Svētās Komūnijas pieņemšanas svarīgi ir uzmodināt sevī nodomu gandarīt.

Var lūgties šādu vai kādu citu lūgšanu:

“Vissvētākā Jaunava, Dieva Māte un mana Māte! Vienojoties ar Tavu Sirdi, vēlos atlīdzināt par tik daudzu cilvēku grēkiem pret Tavu Bezvainīgo Sirdi. Neskatoties uz savu nabadzību un vājumu, es vēlos darīt visu, lai gandarītu par šiem apvainojumiem un zaimiem. Vissvētākā Māte, no visas sirds vēlos Tevi godināt un mīlēt. To no manis sagaida Dievs. Tieši tādēļ, ka Tevi mīlu, darīšu visu, kas manos spēkos, lai visi Tevi godinātu un mīlētu. Un Tu, vismīļākā Māte, Grēcinieku patvērums, pieņem šo gandarīšanas aktu. Pieņem to arī kā aizlūgumu par tiem, kuri nesaprot, ko runā, runājot ļaunu par Tevi. Izlūdz viņiem no Dieva atgriešanos, lai caur šo žēlastību vēl vairāk atklātos Tava mātišķā labestība, spēks un žēlsirdība. Lai arī viņi godinātu Tevi un slavētu Tavu svētumu un labestību, sakot, ka Tu esi svētīta starp sievietēm, Dieva Māte, kuras Bezvainīgā Sirds nepagurst maigā mīlestībā uz katru cilvēku. Amen.”

3. noteikums – lūgties vienu Rožukroņa daļu pirmajā mēneša sestdienā

Lūgties kādu no sekojošām Rožukroņa daļām: Priecīgo daļu, Gaismas daļu, Sāpīgo daļu vai Augšāmcelšanās daļu.

„Vissvētākā Jaunava šajos pēdējos laikos vēlējusies piešķirt rožukroņa lūgšanai īpašu auglīgumu. Nepastāv tāda problēma, pat vissarežģītākā, materiālas dabas problēma vai vēl jo vairāk garīga problēma, problēma, kas skar mūsu personīgo dzīvi vai mūsu ģimeņu dzīvi un ģimenes pasaulē, reliģisko kopienu dzīvi vai pat veselu tautu un nāciju dzīvi, ko nevarētu atrisināt ar šīs lūgšanas palīdzību,” atgādina māsa Lūcija.

Pirms Rožukroņa lūgšanas jāuzmodina sevī nodoms gandarīt. Var saviem vārdiem pateikt Dievmātei, ka lūgsimies, lai glābtu grēciniekus un izrādītu viņai savu mīlestību

Lūdzoties kopā, pirms Rožukroņa var lūgties šādu lūgšanu:

“Svētā Rožukroņa Karaliene, esam uz ceļiem, lai pirmajā mēneša sestdienā lūgtos rožukroni, kā Tu vēlējies. Ar to vēlamies gandarīt par saviem, mūsu tuvinieku, Tēvzemes un visas pasaules grēkiem. Vēlamies lūgties īpaši par tiem, kuri no Dieva ir aizgājuši vistālāk un kuriem visvairāk ir vajadzīga Viņa žēlsirdība. Palīdzi mums, lai mēs atcerētos par šo nodomu, kurā Tu mūs lūdzi lūgties. Palīdzi ar šo Rožukroņa lūgšanu gandarīt par visām Tavas Bezvainīgās Sirds un Jēzus Vissvētākās Sirds ciešanām.”

Pēc katra Rožukroņa noslēpuma lūdzas sekojošu lūgšanu:

“Mans Jēzu, piedod mums mūsu vainas, pasargā mūs no elles uguns un aizved visas dvēseles uz debesīm, it sevišķi tās, kurām visvairāk ir vajadzīga Tava žēlsirdība.”

4. noteikums – pirmajā mēneša sestdienā 15 minūtes apdomāt (meditēt) vienu vai vairākus Rožukroņa noslēpumus.

Svarīgi atcerēties, ka 15 minūšu apcere (meditācija) par vienu vai vairākiem Rožukroņa noslēpumiem ir atsevišķi veicama lūgšana no Rožukroņa lūgšanas, kas, protams, neizslēdz pienākumu arī Rožukroņa laikā attiecīgos noslēpumus apdomāt.

Svarīgi ir uzmodināt nodomu gandarīt par grēciniekiem, kuri nevēlas klausīties Vissvētākajā Mātē, nevēlas būt viņas bērni, kuri izrāda vienaldzību un pat viņu neieredz un dara visu, lai mazinātu viņas godu.

Ja kāds šos noteikumus nevar izpildīt pirmajā mēneša sestdienā, vai drīkst to darīt svētdienā?

Māsa Lūcija saka: “Tāpat gandarīšana tiks pieņemta arī svētdienā, kura seko pirmajai mēneša sestdienai, ja mani priesteri, ņemot vērā attaisnojošus iemeslus, to dvēselēm atļaus.”

Kādas žēlastības apsolītas tiem, kuri gandarīs Marijas Bezvainīgajai Sirdij pirmajās mēneša sestdienās?
“Dvēselēm, kuras šādā veidā cenšas man gandarīt – saka Dievmāte – apsolu nāves stundā būt līdzās ar visām pestīšanai nepieciešamajām žēlastībām.”

Gandarīšanas nodomā
Cik svarīgs ir nodoms gandarīt, atgādina pats Jēzus, sakot Lūcijai, ka pirmo mēnešu sestdienu vērtība ir atkarīga no tā, “vai cilvēku nodoms ir gandarīt Marijas Bezvainīgajai Sirdij”. Tādēļ māsa Lūcija sāk savus pierakstus ar atzīmi: “Neaizmirstiet par nodomu gandarīt, kas ir pirmo mēnešu sestdienu svarīgs elements.”

Noteikumi ir viegli, bet – vai tiek izpildīti?
“Ja izpildīsiet visu, ko jums saku, daudzas dvēseles tiks izglābtas, un pasaulē iestāsies miers. Karš beigsies” – saka Marija. Ir jāizpilda tas, ko lūdz Debesis. Lai gandarījums būtu pieņemts, jātiek izpildītiem visiem nosacījumiem, nevis tikai brīvi izvēlētiem, turklāt piecas pirmās mēneša sestdienas pēc kārtas.

Tulkoja un materiālu sagatavoja LRKB IC
Avots: www.sekretariatfatimski.pl/pierwsze-soboty-miesica/49-abc-pierwszych-sobot-miesica

Vai tā patiesi ir vispārizglītojošās skolas alternatīva?

Kas ir Valdorfa skola?

Vai tā patiesi ir vispārizglītojošās skolas alternatīva?

GULBENES ROMAS KATOĻU BAZNĪCĀ. Gaitnieku iela 14. Gulbenē

Svētdien 25. augustā pēc Sv. Mises 11:00 tikšanās un saruna ar vispārizglītojošās izglītība iestādes “Mīlestības māja” direktori psiholoģijas maģistri, bijušo Valdorfa skolas skolotāju Inu Grasmani un šīs skolas izpilddirektoru, Reliģijas zinātņu bakalauru Normundu Grasmani.

Aicinām.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Valdorfpedago%C4%A3ija

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C5%ABdolfs_%C5%A0teiners